Ir saņemta alga vai pensija. Cik brīvi varam to izlietot?

Dr. habil. oec. Oļģerts Krastiņš, Latvijas Statistiskas institūta laboratorijas vadītājs,  - "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Piemēram, 1998.gadā vidēji visas Latvijas mājsaimniecības uztura produktu iegādei, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, izdeva Ls 24,82 mēnesī. Ceturtajā labklājības deciļgrupā attiecīgā summa bija Ls 22,79. Ir pamats pēdējo pieņemt par pārtikas izdevumu obligāto lielumu, bet starpību - Ls 2,03 - par izvēles daļu. (24,82-22,79=2,03).

Līdzīgi ir sadalīti obligātajā un izvēles daļā citi izdevumi, kurus pilnībā nevar pieskaitīt ne pie obligātiem, ne izvēles izdevumiem (skat.tabulu).

Rezultātā iegūstam, ka 1998.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, ir vajadzējis Ls 45,47 obligāto izdevumu segšanai un ir atlikuši Ls 13,47 relatīvi brīvi izvēlētiem pirkumiem un maksājumiem. Obligātā daļa visos patēriņa izdevumos ir 77,1%. Atbilstošie skaitļi 1997.g. ir šādi: izdevumu obligātā daļa - Ls 37,67, izvēles daļa - Ls 12,41, obligātās daļas īpatsvars visos patēriņa izdevumos - 75,2%.

Salīdzinot abus gadus, redzam, ka izvēles iespējas ir nedaudz samazinājušās, taču izmaiņas ir tik mazas, ka tās var būt arī izlases un ekspertīzes kļūdu rezultāts.

Taču obligāto maksājumu īpatsvars kopējos mājsaimniecību budžetos ir ļoti liels - pārsniedzot trīs ceturtdaļas no visiem patēriņa izdevumiem. Nabadzīgām un trūcīgām mājsaimniecībām obligāto izdevumu daļa ir vēl daudz lielāka. Toties turīgāko daļai tā ir mazāka. Lai iegūtu šādus datus, var izmantot iepriekšējo metodiku, salīdzinot, piemēram, ar ceturto deciļgrupu pirmās un desmitās deciļgrupas izdevumus. Liels obligāto patēriņa izdevumu īpatsvars rada subjektīvu iespaidu par zemu dzīves līmeni - un otrādi. Vismaz lielai iedzīvotāju daļai izvēles iespējas ir mazas.

Latvijas mājsaimniecību obligāto un brīvas izvēles patēriņa izdevumu sastāvs