Latvijas Zinātņu akadēmijas un Alūksnes rajona padomes kopsēde par pētījumiem

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Par to, kā Alūksnes novadā tiek kopts kultūrvēstures mantojums un kā garīgo vērtību vairošana tiek līdzsvarota ar sociāli ekonomiskās dzīves attīstību, tika runāts kopsēdē par pētījumiem "Letonikā". Latvijas Zinātņu akadēmijai tā bija jau 22. sēde šajā programmā, kas lielā mērā orientēta uz zinātnes saikni ar Latvijas novadiem.

Kādi motīvi mudināja alūksniešus piedalīties šādā dialogā ar zinātniekiem? Alūksnes rajona padomes un pilsētas domes priekšsēdētājs Ventis Mikuda uzskata, ka šādi akadēmiski pasākumi ārpus Rīgas notiek vēl pārāk reti. Jebkurā novadā ir problēmas, kuru risināšanā zinātnieki var būt labi sabiedrotie. Zinātniskām atziņām vajadzētu būt jebkura svarīga risinājuma pamatā, tad arī valstiskā līmenī būtu mazāk tādu lēmumu, kurus diktējušas ambīcijas, emocijas un politiskais tirgus.

Kāpēc šis dialogs notika tieši par kultūrvēstures jautājumiem? Priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka kultūrai piekrīt daudz nozīmīgāka vieta, nekā tai palaikam ierāda. Sevišķi pašreizējos reģionalizācijas un komercializācijas apstākļos, kad ir svarīgi atrast kultūrai savu nišu, lai pēc iespējas saskanīgāk veidotos sabiedrības attiecības ar katru indivīdu.

Sēdes dalībnieki varēja iepazīties arī ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņu projektiem par sava novada kultūrvēsturiskajām un ainaviskajām vērtībām. Viņu pētījumu lokā — dižkoki, iekšzemes ūdens resursi un to piesārņošanas novēršana, Alūksnes parka atjaunošanas un sakopšanas problēmas. Daži no viņiem šajā vasarā piedalījušies arī latviešu, igauņu, krievu un norvēģu jauniešu ekoloģiskajā nometnē, ko rīkoja pārrobežu sabiedrības padome.

Par mūzikas dzīvi Alūksnē 20.–40. gados referēja profesors Oļģerts Grāvītis, par Alūksnes novada literātiem — filoloģijas doktore Zigrīda Frīde, par Ziemeļaustrumvidzemes izloksnēm — Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle Dace Markus. Kopā ar Alūksnes kultūras dzīves vadītāju Astrīdas Leimanes, Aijas Grīnvaldes un Silvijas Ludvigas referātiem (tos sniedzam mazliet saīsinātus) un namatēva Venta Mikudas stāstījumu par aktuālajām problēmām veidojās visai pilnīga Alūksnes novada kultūrvēstures aina. Krāsas un skaņas tai piešķīra ieskats muzeju ekspozīcijās un iepazīšanās ar Alūksnes un tās apkārtnes ainaviskajām vērtībām.

Alūksnes novads allaž atsaucīgi piedalījies Eiropas Padomes rīkotajās Kultūras mantojuma dienās. Kopš koka mantojuma dienām Eiropas Padomes karogs plīvo arī Kalncempjos pie Ates dzirnavām, kur Viktors Ķirps izveidojis īstu tautas celtniecības muzeju. Te ir 200 gadu veca pirtiņa, rija, šķūnis, pūnīte, klētiņa un dzīvojamā māja ar maizes krāsni, stellēm un visu, kas pie zemnieka sētas pieder. Un visi darbarīki, turklāt lietošanas kārtībā. Te notiek pļaujas un ražas svētku rituāli, te svētību ik gadus saņem desmitiem jauno pāru.

Pie Alūksnes dabas un kultūras bagātībām, ko nevarēja ietilpināt kopsēdes programmā, pieder arī Gaujienas pagasts, kas šogad atzīts par sakoptāko pagastu rajonā. Jau vienpadsmito vasaru Anniņās notika Jāzepa Vītola mūzikas svētki. Mākslinieku savienība labi apsaimnieko Zvārtavas pili, kas kļuvusi par starptautisku mākslas izglītības un simpoziju centru. Kā uzsver pagasta padomes izpilddirektors Andris Caune, viss te panākts ar cilvēku neatlaidību un čaklumu.

Kā atzīst alūksnieši, arī tas ir šādu zinātnes dienu ieguvums, ka cilvēki var atskatīties uz paveikto, novērtēt sevi un citādi paskatīties uz savu novadu.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore