Par savstarpējās atbilstības sistēmu*

 

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze:

Zemkopības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojuma Nr.824 “Par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanu” 4.1.apakšpunktu ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par savstarpējās atbilstības sistēmas izveidi un savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā ziņojumā Zemkopības ministrija informē par savstarpējās atbilstības:

1) normatīvo ietvaru;

2) pārvaldības prasību noteikšanu Eiropas Savienības atbalsta maksājumu saņemšanai Latvijā;

3) kontroles sistēmas piemērošanā iesaistītajām institūcijām un to atbildību;

4) kontroles sistēmas ieviešanā paveiktajiem un plānotajiem darbiem, par sistēmas izveidošanas gaitā apzinātajām problēmām;

5) kontroles sistēmas izveidei un uzturēšanai nepieciešamo finansējumu.

Savstarpējā atbilstība šobrīd ir centrālais kopējās lauksaimniecības politikas elements, kas nodrošina saikni starp tiešajiem maksājumiem un atbilstību normatīvajos aktos jau noteiktiem nosacījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, lauksaimniecisko ražošanu un aktivitātēm attiecībā uz vidi, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzību, prasībām dzīvnieku labturībai, kā arī laba lauksaimniecības un vides stāvokļa ievērošanu.

Lai nodrošinātu savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas pilnu ieviešanu un darbības nodrošināšanu 2008.–2011.gadam kopumā Zemkopības ministrijai un tās padotības iestādēm, kā arī Valsts vides dienestam nepieciešami papildu finanšu resursi 3 789 593 latu apmērā. Daļa no šī finansējuma ir iekļauta arī Zemkopības ministrijas un Vides ministrijas jauno politikas iniciatīvu pieteikumos.

Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojuma Nr.824 “Par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanu” 5.punktā ir noteikts, ka jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas uzturēšanai un attīstībai 2009.gadā un turpmākajos gados ir jāizskata Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ja finansējums netiek piešķirts un ja savstarpējās atbilstības kontroles sistēma netiek ieviesta vai tiek izveidota neatbilstoši Eiropas Savienības prasībām, Latvijai pastāv risks saņemt sankcijas par saistību neievērošanu vai pat pilnībā zaudēt iespēju saņemt Eiropas Savienības tiešmaksājumus gandrīz 80 000 lauksaimnieku, kā arī finansējumu Lauku attīstības plāna pasākumiem, kas veido aptuveni 90 miljonus eiro tiešmaksājumiem un 142,54 miljonus eiro Lauku attīstības plāna pasākumiem 2009.gadā, 117,82 miljonus eiro tiešmaksājumiem un 148,78 miljonus eiro Lauku attīstības plāna pasākumiem 2011.gadā.

 

* Ministra informatīvais ziņojums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa sēdē

1. Savstarpējās atbilstības normatīvo aktu ietvars

Savstarpējās atbilstības ieviešanas nepieciešamību nosaka:

1) Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas (EK) Nr.1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr.2019/93, (EK) Nr.1452/2001, (EK) Nr.1453/2001, (EK) Nr.1454/2001, (EK) 1868/94, (EK) Nr.1251/1999, (EK) Nr.1254/1999, (EK) Nr.1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001, 3.–7.pants, kurā noteikts, ka lauksaimniekam ir jāievēro šīs regulas III pielikumā minētās pārvaldības prasības, kā arī laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi, lai saņemtu ES tiešos maksājumus. Lai dalībvalsts pārliecinātos par to, ka šīs prasības ir ievērotas, tai ir jāizveido savstarpējās atbilstības kontroles sistēma saskaņā ar iepriekšminētās regulas 25.pantu;

2) Padomes 2005.gada 20.septembra Regula (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), ar kuru tiek noteikts, ka savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības tiek attiecinātas arī uz Lauku attīstības plāna agrovides pasākumiem, mazāk labvēlīgo apvidu, “Natura 2000” un meža vides maksājumiem (turpmāk – platības maksājumi);

3) Komisijas 2004.gada 21.aprīļa Regula (EK) Nr.796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr.1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, detalizēti nosaka savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ieviešanas nosacījumus;

4) Komisijas 2006.gada 7.decembra Regula (EK) Nr.1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem;

5) Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojums Nr.824 “Par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanu” nosaka sistēmas izveidošanas pamatprincipus Latvijā, kuros ir noteikts, ka Zemkopības ministrijai ir jāizstrādā un līdz 2008.gada 31.jūlijam jāiesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projekts par grozījumiem Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.268 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī kārtība, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem” un Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.269 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”, nosakot savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības un kontroles sistēmas darbības pamatprincipus Latvijā.

 

2. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ieviešana

2.1. Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasību noteikšana Eiropas Savienības atbalsta maksājumu saņemšanai Latvijā

Savstarpējās atbilstības nosacījumi saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 143.b panta 6.punkta trešo daļu (saskaņā ar grozījumiem, kas paredzēti Padomes 2008.gada 14.februāra Regulā (EK) Nr.146/2008) Latvijā ir jāievieš šādās jomās:

1) vide (Regulas Nr.1782/2003 III pielikuma A daļas prasības) – no 2009.gada;

2) dzīvnieku identifikācija un reģistrācija (Regulas Nr.1782/2003 III pielikuma A daļas prasības) – no 2009.gada;

3) sabiedrības, dzīvnieku un augu veselība (Regulas Nr.1782/2003 III B pielikuma prasības) – no 2011.gada;

4) dzīvnieku labturība (Regulas Nr.1782/2003 III C pielikuma prasības) – no 2011.gada.

Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros katrai dalībvalstij Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas sistēmas ietvaros ir jāizveido kontroles sistēma, lai īstenotu dažādo savstarpējās atbilstības nosacījumu ievērošanas uzraudzību minētajās jomās. Sākot ar 2009.gada 1.janvāri, Latvijā jau ir jābūt izveidotai kontroles sistēmai, kas nodrošina vienotā platības maksājuma, agrovides, mazāk labvēlīgo apvidu, “Natura 2000” un meža vides atbalsta maksājumu pretendentu (turpmāk – atbalsta pretendenti) uzraudzību vides un dzīvnieku identifikācijas jomā.

 

2.2. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas institucionālais ietvars

Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ieviešanā un īstenošanā iesaistītas šādas institūcijas (attiecīgi norādītas to kompetences jomas):

1) Zemkopības ministrija – veic kompetentās valsts iestādes funkcijas, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto savstarpējās atbilstības ieviešanu un uzraudzību;

2) Vides ministrija – pārrauga Valsts vides dienesta darbību, nosaka savstarpējās atbilstības pārvaldības prasību kopumu vides jomā;

3) Lauku atbalsta dienests – saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojuma “Par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanu” 1.1.punktu īsteno koordinējošās iestādes funkcijas, kā arī jau kopš 2004.gada nodrošina laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu kontroli, kas ir daļa no savstarpējās atbilstības sistēmas. Lauku atbalsta dienests tāpat arī uztur vienoto administrēšanas un kontroles sistēmu Eiropas Savienības tiešmaksājumiem. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma tiek veidota kā šīs sistēmas sastāvdaļa;

4) Pārtikas un veterinārais dienests – savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ietvaros veic kompetentās kontroles iestādes funkcijas dzīvnieku un ganāmpulku identifikācijas un reģistrācijas, sabiedrības un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības kontroles jomā;

5) Valsts augu aizsardzības dienests – savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ietvaros veic kompetentās kontroles iestādes funkcijas vides jomā par mēslošanas plāniem, sabiedrības un augu veselības kontroli;

6) Valsts meža dienests – savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ietvaros veic kompetentās kontroles iestādes funkcijas vides jomā par mežu platībām un medībām;

7) Valsts vides dienests – savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ietvaros veic kompetentās kontroles iestādes funkcijas visām pārējām prasībām vides jomā.

Lauku atbalsta dienesta kā koordinējošās iestādes funkcijas savstarpējās atbilstības sistēmas piemērošanā saskaņā ar Regulu Nr.796/2004 būs šādas:

1) koordinēt savstarpējās atbilstības sistēmas darbību;

2) informēt kompetentās kontroles iestādes par atbalsta pretendentiem;

3) apkopot kompetento kontroles iestāžu sniegto informāciju par kontroles rezultātiem;

4) platības maksājumu samazinājuma noteikšana vai lēmuma pieņemšana par tā nepiešķiršanu gadījumos, kad tiek konstatēti savstarpējās atbilstības pārkāpumi.

Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, Valsts meža dienesta un Valsts vides dienesta kā kompetento kontroles iestāžu funkcijas savstarpējās atbilstības sistēmas piemērošanā saskaņā ar Regulu Nr.796/2004 būs šādas:

1) riska analīze un atbalsta pretendentu atlase kontrolēm;

2) attiecīgo prasību un standartu ievērošanas kontrole;

3) kontroles rezultātu ziņošana koordinējošai iestādei.

 

2.3. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ieviešanas gaita

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojumu “Par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanu” ir uzsākta savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveide, kas ietver:

1) nacionālo normatīvo aktu izstrādi, lai noteiktu savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas īstenošanā iesaistītās institūcijas, to kompetences, kā arī lai noteiktu Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētās dalībvalsts izvēles;

2) savstarpējās atbilstības pārvaldības prasību saraksta izstrādi saskaņā ar regulas Nr.1782/2003 3.(2).pantu;

3) kontroles sistēmu izveidi un kompetentās kontroles institūcijas veic sadarbībā ar koordinējošo iestādi – izstrādājot riska analīzi un kontrolēm pakļauto klientu atlasi, kontroles procedūras, prasību neievērošanas pārkāpumu novērtēšanas kārtību, konstatēto pārkāpumu ziņošanas procedūras;

4) informācijas apmaiņas, apstrādes un uzglabāšanas sistēmas izveidi;

5) lauksaimnieku informēšanu par savstarpējās atbilstības prasībām.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas 2007.gada 27.marta rīkojumu Nr.77 “Par Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas darba grupas izveidošanu” ir izveidota starpinstitucionālā darba grupa ar Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un visu sistēmā iesaistīto kontroles iestāžu dalību, kura koordinē savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidi un ieviešanu atbilstoši Kopējās lauksaimniecības politikas prasībām.

Zemkopības ministrija šobrīd veic intensīvu darbu sadarbībā ar Vides ministriju, Valsts vides dienestu un Valsts augu aizsardzības dienestu vides jomā un sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu – dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas jomā, lai apzinātu normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 III pielikuma A daļu Latvijā savstarpējās atbilstības ietvaros lauksaimniekiem būs jāievēro, sākot no 2009.gada, lai saņemtu Eiropas Savienības platības maksājumus.

Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasību sarakstu saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojumu “Par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanu” līdz 2008.gada 31.jūlijam ir paredzēts iestrādāt Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.269 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”.

Savukārt kontroles sistēmas darbības pamatprincipus Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojuma Nr.824 “Par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanu” 4.2.apakšpunktu tiek plānots iestrādāt Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.268 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī kārtība, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem” līdz 2008.gada 31.jūlijam.

Lauku atbalsta dienests ir izveidojis darba grupu, kuras sanāksmēs regulāri tiek diskutēti savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas darbības pamatprincipi. Šobrīd šī darba grupa ir panākusi vienošanos par sistēmas darbības ietvaru un principiem pretendentu atlasei kontrolēm, riska analīzes veikšanai, informācijas apmaiņai par atbalsta pretendentiem un kontroles rezultātiem.

 

2.4. Turpmāk veicamie pasākumi savstarpējās atbilstības ieviešanai

Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojumā Nr.824 “Par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidi” ir noteikts, ka Lauku atbalsta dienestam sadarbībā ar kompetentajām kontroles iestādēm ir jānodrošina:

1) savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveide līdz 2008.gada 31.decembrim, pēc iespējas izmantojot jau esošās informācijas sistēmas un reģistrus;

2) informācijas apmaiņas un apstrādes kārtības izveide datu apmaiņai par atbalsta pretendentu atbilstību savstarpējās atbilstības pārvaldības prasībām, nodrošinot kompetentās kontroles iestādes ar integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas datiem pārbaudēm uz vietas.

Lauku atbalsta dienestam kā savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas koordinējošajai iestādei sadarbībā ar kompetentajām kontroles iestādēm, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasībām atbilstošas kontroles sistēmas izveidi, turpmāk ir jāparedz informācijas apmaiņas sistēmas izveide par atbalsta iesniegumiem, uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem, to novērtēšanu un ziņošanu.

Veidojot šādu sarežģītu kontroles sistēmu, mainās Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas sistēmas struktūra, kas rada nepieciešamību veikt izmaiņas informācijas sistēmā, kā rezultātā palielinās informācijas sistēmas funkciju un moduļu apjoms, kuru uzturēšana jānodrošina. Tādēļ ir nepieciešami valsts budžeta līdzekļi informācijas sistēmas uzturēšanai, papildināšanai un aktualizēšanai, kas ietver sevī konsultāciju sniegšanu, problēmu risināšanu, programmatūras kļūdu novēršanu un informācijas sistēmas darbības atjaunošanu avāriju gadījumā, izpildītāja personāla koordināciju, tehnoloģisko iemaņu uzturēšanu un informācijas sistēmas versiju pārvaldību, izstrādes vides uzturēšanu kārtībā un programmatūras un dokumentācijas glabāšanu.

Informācijas sistēmas izveides gaitā ir jānodrošina arī dažādu kontroles iestāžu kontroles sistēmu savstarpējā savietojamība, lai tās varētu apmainīties ar informāciju, izmantojot informācijas tehnoloģiju līdzekļus.

Veidojot savstarpējās atbilstības kontroles sistēmu, ir jāuzlabo atsevišķu kontroles iestāžu darbības spējas un jāpaplašina to funkcijas, lai nodrošinātu efektīvu savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas darbību atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Katrai kompetentajai kontroles iestādei ir jānodrošina noteikts daudzums kontroļu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, lai pārliecinātos, vai Eiropas Savienības atbalsta saņēmēji ievēro noteiktās savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības iepriekš minētajās jomās. Tas nozīmē, ka atsevišķām kontroles iestādēm būs nepieciešamas papildu amata vietas, lai nodrošinātu attiecīgās pārbaudes uz vietas saimniecībā. Līdz ar to kompetentajām kontroles iestādēm būs jāpieņem jauni darbinieki, jāveic darbinieku apmācības.

 

3. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ieviešanai un darbības nodrošināšanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi

Lauku atbalsta dienests un kompetentās kontroles iestādes saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojuma Nr.824 “Par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanu” 3.1.apakšpunktu ir iesniegušas Zemkopības ministrijā savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanai un darbības nodrošināšanai nepieciešamo resursu pieprasījumu. Zemkopības ministrija ir apkopojusi Jauno politikas iniciatīvu pieteikumā sadaļā “Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas informācijas sistēmas papildināšana un aktualizēšana un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas sistēmas uzturēšana” un iesniegusi to izskatīšanai Finanšu ministrijā. Arī Vides ministrija ir apkopojusi jaunās politikas iniciatīvas savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas nodrošināšanai vides jomā pieteikuma sadaļā “Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas nodrošināšana”.

 

 

1.tabula

Zemkopības ministrijai un tās pakļautības institūcijām

nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ieviešanai un darbības nodrošināšanai

2008.–2011.gadam (latos)

	2008	2009	2010	2011	kopā
Zemkopības ministrija	–	150000	–	–	150000
Lauku atbalsta dienests	–	340000	200000	370944	910944
Valsts augu aizsardzības dienests	–	281184	207719	515657	1004560
Pārtikas un veterinārais dienests	29500	1900	4900	4900	41200
Valsts meža dienests	–	56000	–	–	56000
kopā	29500	829084	412619	891501	2162704

 

 

2.tabula

Valsts vides dienestam nepieciešamais papildu finansējums savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanai un darbības nodrošināšanai 2009.–2011.gadam (latos)

Gads	2009	2010	2011	kopā
Finansējums	910304	330314	386271	1626889

Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveide – kontroles procedūru, riska analīzes un klientu atlases kārtības, kontroles ziņojumu paraugu izstrāde. Sadarbības kārtības izstrāde tiek finansēta no koordinējošās iestādes – Lauku atbalsta dienesta – un kompetento kontroles iestāžu rīcībā esošiem finanšu resursiem.

Savukārt savstarpējās atbilstības kontroļu nodrošināšana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām radīs papildu slogu kontroles institūcijām, jo palielināsies veicamo kontroļu skaits un apjoms, un līdz ar to atsevišķām kompetentajām kontroles iestādēm būs nepieciešams papildu finansējums.

Turpmāk tekstā sniegta informācija pa izdevumu pozīcijām katrai savstarpējās atbilstības kontroles sistēmā iesaistītajai institūcijai un izdevumu segšanai nepieciešamais finansējums.

 

3.1. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešamais finansējums

3.1.1. Lauku atbalsta dienests

Savstarpējās atbilstības informācijas apmaiņas, apstrādes un uzglabāšanas sistēmas izstrāde notiek Lauku atbalsta dienestam piešķirtā finansējuma ietvaros, kas ietver informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveidi un programmu nodrošinājuma izstrādi Lauku atbalsta dienestā. Lauku atbalsta dienestam jau ir piešķirts finansējums ikgadējā budžeta ietvaros savstarpējās atbilstības sistēmas izveidošanai un uzturēšanai 500 000 latu katru gadu, sākot jau no 2008.gada. 

Uzturēšanas izdevumi

Papildu valsts budžeta līdzekļi nepieciešami 10 štata vietām Lauku atbalsta dienestā savstarpējās atbilstības koordinējošās iestādes funkciju nodrošināšanai, sākot no 2011.gada, līdz ar to Lauku atbalsta dienests Jauno politikas iniciatīvu pieteikumā ir pieprasījis 130 344 latus atlīdzības finansējumam. 

Kapitālie izdevumi

Lai izpildītu Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības par pārbaudēm uz vietas, tiks atjaunoti globālās pozicionēšanas sistēmas mēraparāti platību uzmērīšanai (35 gab. katru gadu). Notiks datortehnikas (serveru, datu glabātuvju, datoru u.c.) atjaunināšana un papildināšana un datortīklu atjaunināšana, lai nodrošinātu vienotās administrēšanas un kontroles sistēmas darbību (2009.gadā 140 000 latu).

Rezultātā tiks izveidota kontroles sistēma, ar kuru būs īstenota dažādo savstarpējās atbilstības nosacījumu ievērošanas uzraudzība, pilnveidojot informācijas apmaiņas sistēmu par atbalsta iesniegumiem, kontrolparaugiem, uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem. Kontroles institūciju informācijas sistēmām ir jābūt savstarpēji savietojamām, lai institūcijas varētu apmainīties ar informāciju.

 

 

3.tabula

Lauku atbalsta dienestam nepieciešamais papildu finansējums savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanai un darbības nodrošināšanai 2009.–2011.gadam (latos)

	2009	2010	2011
Izdevumi kopā	340 000	200 000	370 944
Uzturēšanas izdevumi:			160 944
tai skaitā: atlīdzība			130 344
Kapitālie izdevumi	340 000	200 000	210 000

 

3.1.2. Valsts vides dienests

Valsts vides dienests savas kompetences ietvaros līdz šim ir veicis pārbaudes atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu noteikto prasību izpildes kontrolei, kā arī par pārkāpumiem uz sūdzību pamata. Piesārņojuma jomā pārbaudes tiek plānotas atbilstoši A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības izsniegtajām atļaujām, kuras tiek plānotas saskaņā ar inspektora rokasgrāmatā noteiktajiem termiņiem. Dabas aizsardzības jomā galvenokārt pārbaudes tiek veiktas uz sūdzību pamata. 2007.gadā Valsts vides dienestā 170 operatori veica kontroles par tām prasībām, kuru kontrole turpmāk būs jāveic arī savstarpējās atbilstības prasību ietvaros (īpaši jutīgo teritoriju kontrole). 2007.gadā Valsts vides dienesta vecākie inspektori kopumā veica 39 955 pārbaudes, respektīvi, dabas aizsardzības jomā – 4928 pārbaudes un piesārņojuma jomā – 8928 pārbaudes, jeb katrs inspektors vidēji veica 122 pārbaudes gadā.

Savstarpējās atbilstības prasību ievērošanas kontroles būs jāveic katru gadu aptuveni 1000 saimniecībās, kā to nosaka Regulas Nr.796/2004 44.pants. Turklāt veicot personu, kuru kontroli līdz šim ir veicis Valsts vides dienests, datu salīdzinājumu ar Lauku atbalsta dienesta klientu reģistra datiem, tika konstatēts, ka dati sakrīt tikai aptuveni 20 klientiem. Līdz ar to rodas secinājums, ka savstarpējās atbilstības prasību kontroles būs ievērojams papildu slogs Valsts vides dienestam un šajā sakarā kontroļu nodrošināšanai būs nepieciešams finansējums norādītiem mērķiem laika periodā no 2009.gada līdz 2011.gadam:

1) jaunu štata vietu izveide – 19 vietas ar nepieciešamo finansējumu 2009.gadā – 236 589 lati, 2010.gadā – 272 074 lati, 2011.gadā – 312 888 lati;

2) darba vietu iekārtošana, tehniskais nodrošinājums un tam nepieciešamais finansējums 2009.gadā – 46 068 lati; 2010.gadā – 51 350 lati; 2011.gadā – 55 448 lati.

Valsts vides dienestam ir nepieciešams uzbūvēt pilnīgi jaunu savstarpējās atbilstības kontroles nodrošināšanas sistēmu un reģistru. Valsts budžeta līdzekļi būs nepieciešami arī šīs sistēmas darbības uzturēšanai. Valsts vides dienestā līdz šim nav izveidotas pašiem savas “Web Service” tehnoloģijas, kas būtu savietojamas ar Lauku atbalsta dienesta “Web Service” tehnoloģijas sistēmām.

Finansējums savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas nodrošināšanai 2009.–2011.gadā nepieciešams 910 304 latu apmērā, lai realizētu reģistra izveidi un turpmāko uzturēšanu, kā arī lai nodrošinātu kontroļu veikšanu.

Informācijas sistēmu izstrādes nepieciešamība pamatojama ar informācijas apmaiņu un apstrādi par lielu klientu skaitu, kas pēc 2007.gada administratīvajiem datiem Valsts vides dienestam būtu 80 000 Lauku atbalsta dienesta klientu, kuri ir pieteikušies uz atbalsta saņemšanu. Jāveic stingri noteikta pretendentu atlase, respektīvi, vismaz divas filtru kārtas. Līdz ar to Valsts vides dienestam katru gadu papildus ir jāveic vismaz 1000 pretendentu kontrole (jau pie esošajām), jo saskaņā ar savstarpējās atbilstības kontroles prasībām ir jākontrolē vismaz 1% no 80 000 pretendentu, uz kuriem attiecas vides prasības. Nepieciešami arī papildu valsts budžeta līdzekļi jaunas piesārņojuma kontroles un savstarpējās atbilstības sistēmas kontroles uzskaites datubāzes izveidošanai un uzturēšanai. Šāda datorizēta kontroļu rezultātu apkopošana ir veikta tikai piesārņojuma jomā, bet dabas aizsardzības kontroles līdz šim brīdim nav tikušas datorizēti uzskaitītas un analizētas. Izvērtējot šobrīd esošās datubāzes, tika secināts, ka esošā Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai piederošā datubāze pēc tās struktūras un piederības nav piemērojama Valsts vides dienesta veicamajai savstarpējās atbilstības kontroļu uzskaitei un pretendentu atlasei.

 

 

4.tabula

Valsts vides dienestam nepieciešamais papildu finansējums savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanai un darbības nodrošināšanai 2009.–2011.gadam (latos)

	2009	2010	2011
Izdevumi kopā	910304	330314	386271
Uzturēšanas izdevumi:	288657	323414	368336
tai skaitā: atlīdzība	236589	272074	312888
Kapitālie izdevumi	621647	6900	17935

 

3.1.3. Valsts meža dienests

Valsts meža dienests paredzamo savstarpējās atbilstības kontroļu skaitu spēs veikt esošo resursu ietvaros.

Tomēr Valsts meža dienestam papildus ir nepieciešami 56 000 latu programmatūras iegādei un sistēmas izveidei, lai nodrošinātu visaptverošu informāciju sistēmas darbību, datu apmaiņas “Web” rīku izstrādei, kā arī dažādu pārbaudes aktu aplikāciju pilnveidošanai, atbilstošas programmatūras iegādei un datu apmaiņas interfeisa izstrādei, jo Valsts meža dienestā līdz šim nav izveidotas uz “Web” servisa platformas bāzētas datu apmaiņas sistēmas ar Lauku atbalsta dienestu.

 

 

5.tabula

Valsts meža dienestam nepieciešamais papildu finansējums savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanai un darbības nodrošināšanai 2009.–2011.gadam (latos)

	2009	2010	2011
Izdevumi kopā	56 000	–	–
Uzturēšanas izdevumi:	–	–	–
Kapitālie izdevumi	56 000	–	–

 

3.1.4. Pārtikas un veterinārais dienests

Pārtikas un veterinārais dienests veic regulāras pārbaudes normatīvajos aktos noteiktajās jomās, kas sakrīt ar savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas jomām. Pārbaudes tiek veiktas visās lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs.

Analizējot Lauku atbalsta dienesta klientu reģistra datus un veicot aptuvenus aprēķinus par klientu sakritību un savstarpējās atbilstības kontroļu skaitu, konstatēts, ka pašreizējais pārbaužu līmenis ievērojami pārsniedz savstarpējās atbilstības kontroļu līmeni. Pašreizējā kontroles metodika un pārbaužu rezultātu dokumentēšanas kārtība ar nelielām izmaiņām ir pilnībā piemērojama arī savstarpējās atbilstības pārbaužu veikšanai. Līdz ar to Pārtikas un veterinārajam dienestam nav nepieciešams papildu finansējums savstarpējās atbilstības kontroļu veikšanai, jo tiek plānots, ka savstarpējās atbilstības kontroles sistēmā tiks iekļauta Pārtikas un veterinārā dienesta jau izveidotā kontroles sistēma, izmantojot esošos resursus. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Pārtikas un veterinārais dienests jauno politikas iniciatīvu ietvaros nepieprasīja papildu valsts budžeta līdzekļus savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanai un uzturēšanai.

Lauku atbalsta dienests īsteno koordinējošas iestādes funkcijas un izstrādā informācijas apmaiņas, apstrādes un uzglabāšanas sistēmu. Pašreiz tiek sagatavota savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas datu apmaiņas programmatūras prasību specifikācija, kas paredz noteiktus tehniskus datu apmaiņas risinājumus (Web serviss ar XML failiem).

Pārtikas un veterinārais dienests izmanto informācijas sistēmas, kuras nodrošina kontroļu rezultātu elektronisku reģistrēšanu un datu apstrādi. Šo informācijas sistēmu izstrādātājs un uzturētājs ir valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”, ar kuru Pārtikas un veterinārais dienests īsteno kopīgus projektus, kuru bāze ir esošo reģistru izmantošana valsts uzraudzības nodrošināšanai. Esošās sistēmas ir jāpielāgo savstarpējās atbilstības kontroles rezultātu reģistrēšanai un apstrādei. Sakarā ar to, ka savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas programmatūras prasību specifikācijā tiek definētas datu apmaiņas tehniskās prasības, kuras pašreizējā Pārtikas un veterinārā dienesta informācijas sistēma nespēj nodrošināt, nepieciešams papildu finansējums sistēmas pielāgošanai (skatīt tabulu).

Lai nodrošinātu datu apmaiņas prasību izpildi, ir nepieciešams izveidot:

1. riska analīzes programmatūru pārbaudāmo klientu atlasei;

2. pārbaudes rezultātu ziņojuma sagatavošanas moduli, tai skaitā datu apmaiņas interfeisa izstrādi;

3. Web servisa platformu.

Minētos pasākumus iespējams īstenot, pamatojoties gan uz Lauksaimniecības datu centra, gan arī Pārtikas un veterinārajā dienestā datubāzē esošo moduļu bāzes un datu apmaiņas sistēmu.

 

6.tabula

Pārtikas un veterinārā dienesta veicamie pasākumi savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidei un to realizācijai papildu nepieciešamais finansējums 2008.–2011.gadam (latos)

	2008.gads	2009.gads	2010.gads	2011.gads
1. Web servisa platformas izveide
Kapitālie izdevumi	10000	–	–	–
Uzturēšanas izdevumi	–	–	–	–
2. Riska analīzes programmatūra
Kapitālie izdevumi	12000	–	–	–
Uzturēšanas izdevumi	–	–	3000	3000
3. Datu apmaiņas interfeiss
Kapitālie izdevumi	7500	–	–	–
Uzturēšanas izdevumi	–	1900	1900	1900
Kopā
Kapitālie izdevumi	29500	–	–	–
Uzturēšanas izdevumi	–	1900	4900	4900

 

3.1.5. Valsts augu aizsardzības dienests

Lai ieviestu savstarpējās atbilstības sistēmu, Valsts augu aizsardzības dienestam būs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi kapitālajiem izdevumiem: 2009.gadā – 86 800 latu, 2010.gadā – 6800 latu, 2011.gadā – 5000 latu. Veidojot valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ieviešanai un nepieciešamajiem resursiem informācijas sistēmas pilnveidošanai, Valsts augu aizsardzības dienests ņēmis vērā, kā tiks tehniski organizēta datu apmaiņa starp Lauku atbalsta dienesta un Valsts augu aizsardzības dienesta dažādajām datubāzēm, datu apmaiņu organizējot uz Web servisu platformas (ar XML failiem). Valsts budžeta līdzekļi nepieciešami valsts informācijas sistēmas “Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēma” augu aizsardzības jomas un mēslošanas līdzekļu aprites uzraudzības jomas datubāžu papildināšanai, datu eksporta moduļu izstrādei, jaunu moduļu izveidei dažādu algoritmu veidošanai pārbaudāmo personu atlasei saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, jaunu atskaišu formu veidošanai.

Pie kapitālajiem izdevumiem ir paredzēta informācijas sistēmas jaunu moduļu izveide, Datu apmaiņas web risinājuma (XML) izstrāde, savstarpējās atbilstības automātiskās atlases sistēmas izveide, datubāžu un funkcionālo moduļu projektēšana, kā arī esošās datubāzes un funkcionālo moduļu pārveidošana un pielāgošana, ieviešana, jaunu datu ievades un apstrādes funkcionālo moduļu izveide, kā arī paredzēta serveru iegāde un datortehnikas iegāde jaunajiem darbiniekiem.

Valsts augu aizsardzības dienests, paredzot, ka iesaistīšanās savstarpējās atbilstības kontroles sistēmā palielinās darba apjomu, līdz 2011.gadam palielinot veikto pārbaužu skaitu līdz 1000 vienībām, ir pieprasījis papildu valsts budžeta līdzekļus atlīdzībai jauniem darbiniekiem, kā arī starpības segšanai jau esošiem darbiniekiem 2009. gadā –155 609 latus, 2010. gadā – 172 144 latus, 2011. gadā – 443 882 latus. Finansējums paredzēts administratīvo spēju nodrošināšanai, piesaistot atbilstošu atalgojumu dienesta inspektoriem, kuri veiks savstarpējās atbilstības kontroles uz vietas saimniecībā, kontroles rezultātu datu ievadi sistēmā, kā arī departamenta darbiniekiem, kuri izvērtēs riskus pārbaudāmo personu atlasei, veiks darbinieku apmācību, kontroļu izvērtēšanu un kontroles ziņojuma sagatavošanu, un informāciju tehnoloģiju speciālistam, kurš atbildēs par informācijas sistēmas darbību atbilstoši savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas prasībām. Pārējiem izdevumiem kontroļu nodrošināšanai (automašīnu noma, automašīnu uzturēšana, degviela) un inspektoru apmācībai 2009.gadā nepieciešami 38 775 lati, 2010.gadā – 28 775 lati, 2011.gadā – 66 775 lati.

Valsts augu aizsardzības dienestam nepieciešamais papildu finansējums ir iekļauts Zemkopības ministrijas iesniegtajā jauno politikas iniciatīvu pieteikumā.

 

7.tabula

Valsts augu aizsardzības dienestam nepieciešamais papildu finansējums savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanai un darbības nodrošināšanai

	2009	2010	2011
Izdevumi kopā:	281 184	207 719	515 657
Uzturēšanas izdevumi:	194 384	200 919	510 657
tai skaitā: atlīdzība	155 609	172 144	443 882
Kapitālie izdevumi	86 800	6 800	5 000

 

3.2. Lauksaimnieku informēšana par savstarpējās atbilstības pārvaldības prasībām

Saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 3.pantu valsts kompetentajai iestādei ir jānodrošina lauksaimnieki ar informāciju par savstarpējās atbilstības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasībām, lai nodrošinātu to ievērošanu.

Zemkopības ministrija ir pieprasījusi papildu finansējumu 150 000 latu, lai nodrošinātu informatīvo materiālu sagatavošanu un izplatīšanu Eiropas Savienības tiešmaksājumu un agrovides atbalsta maksājumu pretendentiem (aptuveni 80 000 eksemplāru).

 

* Ministra informatīvais ziņojums “Par Eiropas Savienības struktūrfonda ieguldījumu fonda ieviešanu” Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa sēdē