• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Savienības struktūrfondiem Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.2008., Nr. 60 https://www.vestnesis.lv/ta/id/174053

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbību
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns

Vēl šajā numurā

17.04.2008., Nr. 60

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Savienības struktūrfondiem*

 

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards:

 

1. Situācijas raksturojums

Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā ir noteikta aktivitāte 2.2.1.1. “Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos”. Aktivitātes mērķis ir nodrošināt sīkiem, maziem un vidējiem komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības uzsākšanai un attīstībai ar šādiem finanšu instrumentiem:

1. aizdevumu galvojumiem t.sk., eksporta kredītu aizdevumu galvojumiem;

2. paaugstināta riska aizdevumiem;

3. riska kapitāla finansējumam;

4. eksporta kredīta apdrošināšanai un finansēšanai.

Aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 214 675 882 eiro, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 166 730 000 eiro, nacionālais publiskais finansējums – 16 455 882 eiro. Ieguldījumu fonda ietvaros ir plānots piesaistīt privāto finansējumu ne mazāk kā 31 490 000 eiro apmērā.

Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā ir noteikta 3.4.4.1.aktivitāte “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. Aktivitāte paredz sniegt finansējumu aizdevumu fondam energoefektivitātes pasākumiem. Aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 23 669 138 eiro, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 20 118 767 eiro, nacionālais publiskais finansējums – 3 550 371 eiro.

Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā ir noteikta 1.3.1.2.2.apakšaktivitāte “Mikroaizdevumi uzņēmējdarbības uzsācējiem ieguldījuma fonda ietvaros”. Aktivitātes mērķis ir paaugstināt uzņēmējdarbības aktivitāti valstī, īpaši reģionos, attīstot uzņēmējdarbības uzsācēju zināšanas un iemaņas uzņēmējdarbībā, kā arī sniedzot nepieciešamo finansiālo atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 20 368 750 eiro, t.sk. Eiropas Sociālā fonda finansējums – 17 313 438 eiro, nacionālais publiskais finansējums – 3 055 312 eiro.

Iepriekš norādītās aktivitātes var tikt īstenotas, organizējot ieguldījumus finanšu instrumentos ar ieguldījuma fonda starpniecību. Aktivitātes “Mikroaizdevumi uzņēmējdarbības uzsācējiem ieguldījuma fonda ietvaros” un aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ieviešana ar ieguldījumu fondu ieviešanu var izrādīties pārāk laikietilpīga. Ja līdz š.g. 1.jūlijam nevar sagatavot nepieciešamos dokumentus minēto aktivitāšu ieviešanai ar ieguldījumu fondu, ar ieguldījumu fondu ieviešama tikai aktivitāte “Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos”.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu Nr.1260/1999, 44.pantu kā daļu no darbības programmas struktūrfondi var finansēt izdevumus attiecībā uz darbību, kas ietver ieguldījumus, lai atbalstītu finansēšanas vadības instrumentus komersantiem.

Ja saskaņā ar regulu finansēšanas vadības instrumentus komersantiem organizē ar ieguldījumu fondu starpniecību, proti, ar tādu fondu starpniecību, kas izveidoti, lai ieguldītu vairākos finanšu instrumentos, tad izmanto vienu vai vairākas no šādām formām:

1. piešķirot līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā;

2. citos gadījumos, kad vienošanās nav pakalpojumu līgums, kā noteikts publiskā iepirkuma tiesību aktos – paredzot piešķīrumu, kas šim nolūkam definēts kā tiešs finansiāls ieguldījums dāvinājuma veidā:

2.1. Eiropas Investīciju fondam kā Eiropas Savienības specializētajai finanšu institūcijai;

2.2. valsts izvēlētai finanšu institūcijai (piemēram, SIA “Latvijas Garantiju aģentūra”) bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumu, ja tas ir atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem, kas atbilst Kopienas dibināšanas līgumam.

Papildus, lai izpildītu Latvijas saistības pret Eiropas Komisiju par struktūrfondu līdzekļu apguvi 4 gadu laikā no piešķiršanas brīža (n+3 princips), pietiek ar ieguldījuma fonda izveidi. Līdzekļus, kas ieguldīti fondā (214 miljoni eiro), ir tiesības uzreiz deklarēt kā faktiski veiktus izdevumus līdz plānošanas perioda īstenošanas beigām, nodrošinot šo līdzekļu ieguldīšanu sīkos, mazos un vidējos komersantos. Šādi ar ieguldījumu fondu ievērojami tiek atvieglota ERAF deklarēšana Eiropas Komisijai.

Ekonomikas ministrija 2008.gada 3.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja likumprojektu “Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”” (VSS-1872), lai par ieguldījumu fonda ieviesēju noteiktu SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” (LGA). Taču par minēto projektu nav panākta vienošanās ar Finanšu ministriju, kas uzskata, ka, izvēloties LGA par ieguldījumu fonda ieviesēju, jāizstrādā jauns likums, nevis jāveic grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā. Ņemot vērā nepieciešamo laiku likuma projekta izskatīšanai Ministru kabinetā, Saeimā un saistīto Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu Ministru kabinetā, finanšu atbalsta instrumentu ieviešana varētu sākties tikai 2009.gada 2.pusgadā.

Par Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu tika saņemts Konkurences padomes atzinums, saskaņā ar kuru Konkurences padomei nav konceptuālu iebildumu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā likumprojektā paredzētajam ieguldījumu fonda apsaimniekošanas modelim. Ekonomikas ministrija nav konstatējusi LGA kā ieguldījumu fonda ieviesēja neatbilstību Konkurences likuma un ar to saistīto normatīvo aktu normām.

 

2. Iespējamo ieguldījumu fonda ieviešanas variantu salīdzinājums

2.1.Publiskais iepirkums

Vienošanās par ieguldījumu fonda izveidi nav publisks pakalpojumu līgums publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu izpratnē. Papildus – ieguldījumu fonda apsaimniekotāju izvēloties publiskā iepirkuma ceļā, jāpiemēro procedūra, kuras rezultātus iepirkuma procedūras zaudētāji var apstrīdēt un pārsūdzēt, tādējādi ievērojami paildzinot ieguldījumu fonda ieviešanas uzsākšanu.

2.2.Eiropas Investīciju fonds

Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Eiropas Investīciju fondam (EIF) ir pieredze finanšu instrumentu ieviešanā virknē Eiropas Savienības valstu. EIF darbojas kā ieguldījumu fonda apsaimniekotājs vai tuvākajā laikā plāno uzsākt darbību Velsā, Lietuvā, Rumānijā, Grieķijā.

Eiropas Komisija uzskata EIF par atbilstošāko ieguldījumu fonda apsaimniekotāju šādu iemeslu dēļ:

1. EIF ir ievērojama pieredze, ieviešot finanšu instrumentus un ieguldījumu fondu Eiropas Savienības valstīs;

2. EIF pieder Eiropas Komisijai, EIB un vairākām Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu institūcijām;

3. EIF kredītreitings ir AAA, kas atvieglo sadarbības uzsākšanu ar finanšu starpniekinstitūcijām;

4. EIF kā ieguldījumu fonda apsaimniekotāju var piesaistīt uz visu 2007.–2013.gada plānošanas periodu vai uz īsāku termiņu, piemēram, trim gadiem. Piesaistot EIF uz īsāku termiņu, ieguldījumu fonda apsaimniekotājs sākotnēji būtu EIF, bet pēc līgumā ar EIF noteiktā laika par ieguldījumu fonda apsaimniekotāju kļūtu saskaņā ar regulas prasību īpašā likumā noteikta nacionālā finanšu institūcija LGA. Sākotnēji EIF ar tās pieredzi un esošo kapacitāti finanšu instrumentu apsaimniekošanā būtu ieguldījumu fonda apsaimniekotājs, piesaistot LGA, t.i., apmācot esošos LGA cilvēkresursus, attīstot LGA kapacitāti šāda apjoma finanšu instrumentu apsaimniekošanā, kā arī izmantojot LGA tehnisko nodrošinājumu. Savukārt pēc 3 gadiem līgumā ar EIF noteiktā kārtībā, kad tiktu apstiprināti nepieciešamie normatīvie akti un pilnveidota LGA kapacitāte, LGA pilnībā pārņemtu ieguldījumu fonda apsaimniekotāja funkcijas.

Tomēr, izvēloties EIF kā ieguldījumu fonda apsaimniekotāju, jāņem vērā šādi trūkumi:

1. augstākas izmaksas (EIF pārstāvniecības izveide un uzturēšana, algas EIF un citiem ārvalstu speciālistiem, transporta izdevumi, tulkošanas pakalpojumi);

2. veidojas pārrāvums LGA darbībā kā tiešajam finanšu instrumentu ieviesējam;

3. EIF nav pieredzes Latvijas finanšu tirgū, kas var kavēt finanšu instrumentu ieviešanu un tam paredzēto līdzekļu izlietošanas efektivitāti;

4. EIF nav pieredzes darbā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, līdz ar to EIF vēl jāpieņem lēmums par normatīvajiem aktiem atbilstošu finanšu instrumentu ieviesēju izvēles veidu un EIF darbības juridisko formu Latvijā. Vienlaikus jānorāda, ka EIF nav sniedzis informāciju par EIF darbības juridisko formu Latvijā, līdz ar to nav skaidra EIF kā ieguldījumu fonda apsaimniekotāja uzraudzīšanas kārtība;

5. EIF nav sniedzis informāciju par atbildības sadalījumu gadījumā, ja Eiropas Komisija ieguldījumu fonda izmaksas neatzīst par atbilstošām;

6. EIF vadība atrodas Luksemburgā, tādēļ, iespējams, ka operacionālo lēmumu pieņemšana var būt laikietilpīga.

EIF pārstāvji 2008.gada 4.martā, tiekoties ar Ministru prezidentu, piedāvāja ieviest ieguldījumu fondu Latvijā.

EIF 2008.gada 1.aprīļa vēstulē CE/JEREMIE//MS-gc/2008-416 Ministru prezidentam (turpmāk tekstā – EIF vēstule) (pielikumā) piedāvā ieviest ieguldījumu fondu šādos termiņos:

1. 2008.gada aprīlī – projekta ieviešanas komandas izveide;

2. līdz 2008.gada jūlija beigām – ieguldījumu fonda ieviešanas juridiskās formas noteikšana un līguma par ieguldījumu fonda ieviešanu saskaņošana;

3. līdz 2008.gada augusta beigām – biznesa plāna izstrāde un saskaņošana ar ieguldījumu fonda uzraudzības padomi;

4. 2008.gada decembrī pirmo līgumu noslēgšana ar finanšu instrumentu ieviesējiem.

EIF vēstulē norāda plānotās ieguldījumu fonda ieviešanas izmaksas – katru gadu aptuveni 1,08% no ieguldījumu fonda ietvaros pieejamā finansējuma jeb 2,16 miljoni eiro. Maksimāli pieļaujamās ieguldījumu fonda ieviešanas izmaksas atbilstoši regulai ir 2% no ieguldījumu fonda ietvaros pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma.

 

3. Nacionālā finanšu institūcija SIA “Latvijas garantiju aģentūra”

Atbilstoši 2008.gada 3.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā kā ieguldījuma fonda apsaimniekotājs tika norādīta LGA šādu apsvērumu dēļ:

1. LGA 2004.–2006.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā darbojās līdzīgi kā ieguldījumu fonds investīcijām riska kapitāla fondos, kā arī sniedza aizdevumu garantijas. LGA sniegtais atbalsts riska kapitāla fondu izveidei ir līdzīgs 2007.–2013.gada plānošanas periodā plānotajam ieguldījumu fonda atbalstam, jo LGA arī līdz šim nevis pati veica ieguldījumus komersantos, bet līdzfinansēja riska kapitāla fondus, kuri tālāk veica ieguldījumus mazajos un vidējos komersantos. Riska kapitāla kā atsevišķa instrumenta ietvaros LGA veica šādas funkcijas:

1.1. finanšu starpniekinstitūciju izvēles metodikas izstrāde;

1.2. konkursa organizācija;

1.3. ieguldījumu līguma izstrāde;

1.4. ieguldījumu veikšanas uzraudzība un kontrole;

1.5. izmaksu deklarēšana otrā līmeņa strapniekinstitūcijai.

2. Nosakot LGA par ieguldījumu fonda apsaimniekotāju, tiktu veidota spēcīga nacionālā institūcija finanšu instrumentu ieviešanas jomā. Lai nodrošinātu atbilstošas kapacitātes izveidi un ieguldījumu fonda apsaimniekošanu, LGA sākotnēji piesaistītu EIF pārstāvjus.

Lai par ieguldījumu fonda ieviesēju izvēlētos LGA saskaņā ar regulas prasībām, jāizstrādā normatīvie akti, jo atbilstoši nacionālajiem tiesību aktiem Ministru kabinetam nav pamata LGA noteikt par ieguldījumu fonda ieviesēju.

Tomēr, izvēloties LGA kā ieguldījumu fonda apsaimniekotāju, jāņem vērā šādi trūkumi:

1. Eiropas Savienības struktūrfondu 2004.–2006.gada plānošanas periodā LGA apsaimnieko 14,8 miljonus latu un ir izsniegusi 202 garantijas par 16,6 miljoniem latu (kopējais izsniegtais kredītu apjoms sasniedz 34,6 miljonus latu), kā arī veikusi ieguldījumus riska kapitāla fondos par 2,73 miljoniem latu, tomēr jānorāda, ka programmas ietvaros no kopējā piešķirtā publiskā finansējuma – 10,2 miljoniem, ieguldot tikai 17 mazos un vidējos komersantos no plānotajiem 55;

2. jāizstrādā jauns likums. Ņemot vērā nepieciešamo laiku likuma projekta izskatīšanai Ministru kabinetā, Saeimā un saistīto Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu Ministru kabinetā, finanšu atbalsta instrumentu ieviešanas uzsākšana varētu sākties tikai 2009.gada 2.pusgadā;

3. LGA kapacitāte un līdzšinējā pieredze ir saistīta tikai ar atsevišķu finanšu instrumentu apsaimniekošanu un aktivitātes ietvaros plānotās darbības apjoms ir daudz lielāks. Līdz ar to LGA sākotnēji nav pietiekama kapacitāte un kompetence visu finanšu instrumentu apsaimniekošanā un tās darbības nodrošināšanai būs nepieciešams piesaistīt EIF.

 

4. Secinājumi un turpmākā rīcība

Izvērtējot minētos variantus un EIF priekšlikumus, Ekonomikas ministrija ierosina par ieguldījuma fonda ieviesēju izvēlēties EIF līdzšinējās pieredzes dēļ. Tomēr, lai veidotu spēcīgu nacionālo institūciju finanšu instrumentu jomā, Ekonomikas ministrija ierosina līgumā ar EIF noteikt kārtību ieguldījuma fonda funkciju nodošanai LGA, līdz tam LGA pārņemot zināšanas no EIF, un Ekonomikas un Finanšu ministrijai izstrādājot atbilstošus nacionālos normatīvos aktus.

*Ministra informatīvais ziņojums “Par paveikto un turpmāko darbību Latvijas–Lietuvas starpvalstu pārrobežas sadarbības komisijas ietvaros” Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa sēdē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!