• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbību Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.2008., Nr. 60 https://www.vestnesis.lv/ta/id/174054

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par savstarpējās atbilstības sistēmu
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze

Vēl šajā numurā

17.04.2008., Nr. 60

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbību*

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns:

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), izpildot 1999.gada 10.septembrī parakstītā Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līguma par pārrobežu sadarbību 5.pantu, ir izveidojusi Latvijas–Lietuvas starpvalstu pārrobežas sadarbības komisiju Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības veicināšanai.

Komisijas sastāvs ir apstiprināts ar 2007.gada 5.jūnija Ministru kabineta rīkojumu Nr.336 “Par Latvijas Republikas pārstāvju grupu Latvijas–Lietuvas starpvalstu pārrobežas sadarbības komisijā ”.

Komisijas uzdevums ir kopīgu pārrobežas sadarbības virzienu, programmu un formu noteikšana un koordinēšana, rekomendāciju iesniegšana kopīgiem reģionālā un vietējā līmeņa koordinācijas orgāniem, kā arī strīdus jautājumu risināšana, kas apgrūtina šo sadarbību.

Šī uzdevuma īstenošanai tika izveidotas trīs Komisijas darba grupas – Teritoriālās plānošanas un apkārtējās vides aizsardzības, Ekonomiskās un sociālās attīstības, Robežu šķērsošanas problēmu jautājumu risināšanas darba grupa. Minētajās Komisijas darba grupās ir pārstāvēts vienāds skaits Latvijas un Lietuvas republiku nozaru ministriju un reģionālās un vietējās varas institūciju pārstāvju.

Katrā valstī par minēto Komisijas darba grupu darbību ir noteikta atbildīgā ministrija. Latvijā Teritoriālās plānošanas un apkārtējās vides aizsardzības darba grupas darbību koordinē Vides ministrija, Ekonomiskās un sociālās attīstības darba grupas darbību koordinē RAPLM. Robežu šķērsošanas problēmu jautājumu risināšanas darba grupu koordinē Iekšlietu ministrija.

Savas darbības laikā Komisijas darba grupas identificēja Latvijas un Lietuvas pierobežu attīstību kavējošos faktorus un formulēja sadarbības virzienus šo problēmu risināšanai.

2007.gada 6.–7.jūnijā Palangā, Lietuvā, notika Komisijas sēde, kuras laikā Komisija vienojās par sadarbības virzieniem un veicamajiem uzdevumiem aktuālo jautājumu risināšanai, pamatojoties uz Komisijas darba grupu izteiktajiem priekšlikumiem.

Ekonomiskās un sociālās attīstības darba grupas ietvaros Komisija vienojās par šādiem sadarbības virzieniem un veicamajiem uzdevumiem:

Sadarbības virzieni

Uzdevumi

Tūrisms

Rīkot starpreģionālu konferenci, lai izstrādātu kopīgu koncepciju, stratēģijas un projektus tūrisma un kultūras jomā un lai analizētu iespēju izveidot kopīgu tūrisma reģionu;

Labvēlīgas komercdarbības vides veidošana, Mazo un vidējo uzņēmumu attīstīšana

Pastiprināt sadarbību starp mazās un vidējās uzņēmējdarbības struktūrām, informācijas centriem un citām līdzīgām struktūrām;

Mažeiķu–Klaipēdas dzelzceļa līnija

Vērst abu valstu satiksmes ministriju uzmanību un apsvērt nepieciešamību atjaunot Mažeiķu–Klaipēdas dzelzceļa līniju caur Latvijas teritoriju;

Izglītība

Ierosināt Lietuvas Republikas Izglītības ministrijai izpētīt nepieciešamību izveidot latviešu svētdienas skolas;

Pieredzes un informācijas apmaiņa

• Nodrošināt intensīvu informācijas apmaiņu par būtiskiem jautājumiem, piemēram, par radioaktīvo atkritumu drošu glabāšanu, par grūtībām, kas saistītas ar robežas šķērsošanu;

• Nodrošināt pieredzes un informācijas apmaiņu starp struktūrām un institūcijām, kas ir atbildīgas par veselības aprūpi, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dabas un rūpniecisko katastrofu novēršanu, to seku likvidēšanu un ugunsdzēsību;

Eiroreģions

Pievērst pašvaldību un rajonu uzmanību Eiroreģionu sniegtajām ievērojamajām iespējām un mudināt tos izmantot savas finansiālās iespējas.

 

Teritoriālās plānošanas un apkārtējās vides aizsardzības darba grupas ietvaros Komisija vienojās par šādiem sadarbības virzieniem un veicamajiem uzdevumiem:

Sadarbības virzieni

Uzdevumi

Teritoriālā plānošana

• Kopīga teritoriālās plānošanas projekta veidošana Latvijas–Lietuvas pierobežas reģionu attīstībai;

• Finanšu līdzekļu piesaiste teritoriālās plānošanas projektam.

 

Robežu šķērsošanas problēmu jautājumu risināšanas darba grupas ietvaros Komisija vienojās par šādiem sadarbības virzieniem un veicamajiem uzdevumiem:

 

Sadarbības virzieni

Uzdevumi

Šengena

• Pašvaldībām un plānošanas reģioniem ierosināt sagatavot prioritāro ceļu un tiltu sarakstu, kas nepieciešams veiksmīgai attīstībai Šengenas sistēmā, un veikt to stāvokļa novērtēšanu;

• Iekļaut Satiksmes ministrijas pārstāvi Komisijas sastāvā;

• Informācijas apmaiņas sekmēšana pašvaldībās par policijas dienestu un robežsardzes pārrobežu sadarbības īstenošanu.

Veiksmīgas Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijas attīstības, kas vērsta uz robežas radīto šķēršļu novēršanu vai mazināšanu, priekšnoteikums ir intensīvs darbs jau esošo Komisijas darba grupu ietvaros atbilstoši noteiktajiem sadarbības virzieniem un veicamajiem uzdevumiem aktuālo jautājumu un problēmu risināšanai. Tādēļ ir nepieciešams, lai Komisijas darba grupu vadītāji organizētu Latvijas pārstāvju sēdes un vienotos par iesaistīto institūciju kompetenci Komisijas 2007.gada 6.–7.jūnija sēdē noteikto uzdevumu īstenošanai. Par sēžu rezultātiem ir nepieciešams informēt Latvijas pārstāvju grupas vadītāju Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieci Zandu Kalniņu-Lukaševicu.

Nākamo Komisijas sēdi plānots rīkot 2008.gada III ceturksnī Latvijā.

Par Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atklāšanu

14.aprīlī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš, atklājot Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu, uzsvēra pārrobežu sadarbības nozīmīgumu. 

“Kā efektīvākais līdzeklis pierobežas reģionu problēmu risināšanai, kas vērsts uz robežas klātbūtnes radīto šķēršļu novēršanu un mazināšanu, ir pārrobežu sadarbība. Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbība ir atzīta par vienu no valdības prioritātēm Nacionālajā attīstības plānā,” teica M.Krastiņš.

Latvijas un Lietuvas tuvais ģeogrāfiskais izvietojums nozīmē kaimiņvalstīm darboties kopīgās interesēs, lai ne tikai risinātu pierobežas problēmas, bet arī lai izmantotu priekšrocības, ko sniedz teritoriju tuvums.

Efektīvas pārrobežu sadarbības ietvaros Latvijas un Lietuvas sadarbības teritorijās jāattīsta ekonomiskās aktivitātes, jāveicina konkurētspēja un ekonomiskā izaugsme.

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktors Hosē Palma Andress, atklājot programmu, uzsvēra, ka veiksmīga Latvijas–Lietuvas starpvalstu pārrobežu sadarbības komisijas darbība līdz ar efektīvu programmas ieviešanu veidos pamatu dažāda līmeņa pārrobežu sadarbības saikņu veidošanai pierobežas teritorijā.  

“Programma uzlabos kaimiņattiecības starp Latvijas un Lietuvas pārrobežas reģioniem, kā arī sekmēs šo reģionu sociālekonomisko attīstību, veidojot pamatu arī plašāka mēroga sadarbībai nākotnē,” norādīja H.P.Andres.

Programmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un vienlīdzīgu sociālekonomisko attīstību pierobežas reģionos, lai sekmētu to konkurētspēju ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī veidot pievilcīgu vidi tūrismam un dzīvošanai.

Programmā ir trīs prioritātes: sociālekonomiskās attīstības un konkurētspējas veicināšana reģionā, pievilcīgas vides dzīvošanai izveidošana un ilgtspējīgas sabiedrības attīstība, kā arī atbalsts programmas ieviešanai. Programma tiek ieviesta, izmantojot atklātus projektu konkursus.

Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmai var pieteikties pašvaldības un to izveidotās iestādes, valsts iestādes, piemēram, nozaru ministrijas, centrālās valsts pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Programmas budžets ir vairāk nekā 75 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 63 miljoni eiro ir ES finansējums no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un 11 miljoni eiro ir dalībvalstu valsts finansējums. 

Aptuveni 50 procenti no ERAF budžeta tiks piešķirti prioritātei – sociālekonomiskās attīstības un konkurētspējas veicināšanai reģionā, 44 procenti otrajai prioritātei – pievilcīgas vides dzīvošanai izveidošana un ilgtspējīgas sabiedrības attīstība, bet 6 procenti trešajai prioritātei – tehniskā palīdzība.

Latvijas–Lietuvas programma atbalsta sadarbību pāri Latvijas un Lietuvas robežām. Programmas ietvaros turpinās sadarbības attīstīšana, kas sākusies, ieviešot Latvijas–Lietuvas–Baltkrievijas INTERREG IIIA Dienvidu prioritātes programmu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

Ministru kabineta 15.aprīļa sēdē akceptētais, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais likumprojekts.

 

Informatīvo relīzi – skat. “Latvijas Vēstneša” šodienas laidienā – 57.lpp. Red.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!