• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Likumprojekti: Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.2008., Nr. 60 https://www.vestnesis.lv/ta/id/174055

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 15.aprīlī

Vēl šajā numurā

17.04.2008., Nr. 60

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojekti: Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

 

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Administratīvās teritorijas jēdziens

Administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

2.pants. Valsts pārvaldes institūciju darbība administratīvajās teritorijās

Valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti.

3.pants. Apdzīvotas vietas jēdziens

Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidoti materiāli priekšnoteikumi teritorijas apdzīvošanai, un kurai normatīvos aktos noteiktā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotas vietas statuss.

4.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka administratīvo teritoriju izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šo jautājumu jomā.

II nodaļa
Administratīvās teritorijas

5.pants. Administratīvās teritorijas

Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) apriņķos;

2) republikas pilsētās;

3) Novados.

6.pants. Apriņķu administratīvās teritorijas

(1) Apriņķa administratīvajā teritorijā ieskaita teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās dzīvo ne mazāk kā 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.

(2) Apriņķa administratīvajā teritorijā ietilpstošās novadu un republikas pilsētu administratīvās teritorijas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima ar likumu.

(3) Grozot apriņķa administratīvo teritoriju robežas vai nosakot jaunu apriņķa administratīvo centru likumprojektam pievieno Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

7.pants. Republikas pilsētu administratīvās teritorijas

(1) Republikas pilsētas nosaka Ministru kabinets.

(2) Ministru kabinets var izveidot, likvidēt republikas pilsētu administratīvās teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs pēc tam, kad ir notikušas konsultācijas ar ieinteresētajām pašvaldībām.

(3) Par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu ar attīstītu komercdarbību, transporta un komunālo saimniecību un sociālo infrastruktūru vai ar nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu, ja šajās pilsētās ir ne mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

(4) Atsevišķos gadījumos par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu, kurās ir mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

5) Republikas pilsētu administratīvo robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.

8.pants. Novadu administratīvās teritorijas

(1) Novadus un to teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Ministru kabinets.

(2) Ministru kabinets var izveidot, likvidēt novadu administratīvās teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs pēc tam, kad ir notikušas konsultācijas ar ieinteresētajām pašvaldībām.

(3) Izveidojot novadus vai grozot novadu administratīvās teritorijas robežas Ministru kabinets ievēro šādus nosacījumus:

1) novada administratīvā teritorija ir ģeogrāfiski vienota un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotas vietas;

2) novada pašvaldība nodrošina noteikto funkciju izpildi;

3) novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk kā pieci tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju;

4) novada administratīvajā teritorijā ir vismaz viena apdzīvota vieta, kurā ir vairāk kā divi tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju;

5) ir nodrošināta optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo novadu pašvaldības intereses.

(4) Atsevišķos gadījumos par novada administratīvo teritoriju var noteikt teritoriju, kurā ir mazāk par pieciem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(5) Novadu administratīvo robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.

(6) Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

9.pants. Novadu administratīvo teritoriju teritoriālā iedalījuma vienības

(1) Novadu administratīvās teritorijas iedala šādās teritoriālā iedalījuma vienībās:

1) novada pilsētās;

2) novada pagastos.

(2) Novadam var nebūt novada teritoriālais iedalījums, ja to noteicis Ministru kabinets.

(3) Novada dome var grozīt attiecīgās administratīvās teritorijas teritoriālā iedalījuma vienību robežas, ja šajā gadījumā netiek grozīta novada administratīvās teritorijas robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

(4) Ministru kabinets pilsētas ar lauku teritoriju pārveido par novada pagastiem vai lauku teritoriju pievieno esošajām novadu pilsētām vai novadu pagastiem.

III nodaļa
Apdzīvotās vietas

10.pants. Apdzīvoto vietu veidi

Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:

1) pilsētas;

2) ciemi;

3) viensētas.

11.pants. Pilsētas

(1) Rīgas pilsēta ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

(2) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

(3) Atsevišķos gadījumos pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotām vietām, kurās ir mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(4) Pilsētu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pilsētas statusu piešķir un atceļ Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

(5) Ja pilsētas teritorija ir republikas pilsētas administratīvā teritorija, pilsētas robežas nosaka un groza saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu.

(6) Novada pilsētas robežas nosaka un groza attiecīgā novada dome, ja šajā gadījumā netiek grozīta novada administratīvā robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

12.pants. Ciemi

(1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteiktas ciema robežas un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

(2) Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir koncentrēta apbūve vai tiek plānota koncentrēta apbūve, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

(3) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajai kārtībai nosaka Aizsargjoslu likums.

13.pants. Viensēta

Viensēta ir savrupa dzīvojamā ēka, kā arī ar to funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur primārā zemes izmantošana ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.

IV nodaļa
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu nosaukumi

14.pants. Administratīvo teritoriju nosaukumi

(1) Nosaukumus apriņķiem piešķir, kā arī tos pārdēvē Saeima ar likumu. Likumprojektam par nosaukuma piešķiršanu apriņķim vai tā pārdēvēšanu pievieno Ministra kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

(2) Nosaukumus republikas pilsētām, novadiem un novadu teritoriālā iedalījuma vienībām piešķir, kā arī tos pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem.

15.pants. Apdzīvoto vietu nosaukumi

(1) Nosaukumus pilsētām piešķir, kā arī tos pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem.

(2) Nosaukumus ciemiem piešķir vai tos pārdēvē attiecīgā novada dome.

(3) Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām apstiprina, bet numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome.

(4) Lēmumu par nosaukumu vai numuru apstiprināšanu, piešķiršanu vai pārdēvēšanu attiecīgā pašvaldība piecu darba dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

(5) Apstiprinot nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām, kā arī piešķirot tos ielām, laukumiem vienā republikas pilsētā vai novada teritoriālajā iedalījumā – novada pilsētā vai novada pagastā tie nedrīkst atkārtoties.

16.pants. Nosaukumu piešķiršanas nosacījumi

(1) Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām piešķir, pārdēvē vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus.

(2) Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta iestādes, dzelzceļa stacijas, lidlauki un ostas, pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darba dienu laikā pēc domes lēmuma parakstīšanas par to informē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgās nozares.

V nodaļa
Administratīvo teritoriju, to teritoriālā dalījuma vienību un apdzīvoto vietu reģistrācija

17.pants. Adresācijas sistēmas pamats

Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības un apdzīvotās vietas ir adresācijas sistēmas pamats.

18.pants. Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu uzskaite

(1) Apriņķus, republikas pilsētas, novadus, novadu pilsētas, novadu pagastus, ciemus un to robežas reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk – adrešu reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

(2) Administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētas zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu.

(3) Adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas, adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Administratīvo teritoriju un to teritoriālā dalījuma vienību robežu aprakstu noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

19.pants. Dokumentu iesniegšanas kārtība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.; 1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2006, 21.nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvi teritoriālās reformas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2005, 20.nr.; 2007, 14.nr.).

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos rajona pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās attiecīgās pašvaldības domes pirmajai sēdei. Šajā punktā noteiktais nav attiecināms uz tām novadu pašvaldībām, kuras izveidotas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

4. Par valsts budžeta šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem vietējās pašvaldības sagatavo apvienošanās projektu.

Finanšu līdzekļu piešķiršanas kārtību pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai un pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

5. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošana saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apstiprināto metodiku ietver šādus uzdevumus:

1) sagatavot novada attīstības stratēģiju;

2) sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu;

3) organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku apspriešanu.

Vietējo pašvaldību apvienošanās projekti tiek sagatavoti, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus.

6. Vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar Ministru kabineta noteikto administratīvi teritoriālo dalījumu. Šajā gadījumā lēmumu par novada izveidošanu nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi visu attiecīgo vietējo pašvaldību lēmumus.

7. Ja izveidotā novada domes pirmā sēde notiek līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanu dienai, tad ar domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras, un šajā gadījumā:

1) līdz novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo domes sēdi vada un lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” paraksta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona;

2) novada domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem deputātiem likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

8. Ja Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu vai 8.panta otro daļu lemj par administratīvo teritoriju izveidošanu, apvienojoties vietējām pašvaldībām, tad novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 darba dienu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par attiecīgās administratīvās teritorijas izveidošanu. Domes priekšsēdētāja ievēlēšana notiek saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 7.punkta pirmajā un otrajā apakšpunktā noteikto.

9. Pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām novada domes sastāvā ir visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti

10. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēja.

11. Novada teritorijā vietējo pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību atbilstoši to apstiprinātajiem nolikumiem nodrošina tie izpilddirektori, kuri veic izpilddirektora pienākumus attiecīgajā teritorijā 2009.gada pašvaldību vēlēšanu dienā.

12. No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešķir:

1) par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā ir izveidota līdz 2009.gada 31.janvārim;

2) katrai no tām pilsētas, pagasta un novada pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Novadu pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).

Ja finansējums infrastruktūras attīstībai jau ir piešķirts administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pilsētas vai pagasta pašvaldībai vai novada pašvaldībai par attiecīgajām teritoriālajām vienībām, tad saskaņā ar šo punktu piešķiramo un izmaksājamo finanšu līdzekļu apjomu samazina par jau izmaksāto summu.

Finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

13. Jaunizveidotās republikas pilsētas kā republikas pilsētu pašvaldības savu darbību uzsāk 2009.gada 1.jūlijā.

14. Līdz 2009.gada 1.jūlijam rajons saglabā administratīvas teritorijas statusu.

15. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas Ministru kabineta noteiktajās republikas pilsētu un novadu administratīvajās teritorijās.

16. Lai nodrošinātu 2009.gada pašvaldību vēlēšanas, tajos novados, kuros nav pabeigta novada pašvaldības izveidošana saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos paredzētajām administratīvajām teritorijām, pēc 2008.gada 1.oktobra vietējo pašvaldību domes (padomes) divu mēnešu laikā sasauc visu attiecīgo vietējo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un to vada novada administratīvajā teritorijā esošās pēc iedzīvotāju skaita lielākās vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, iedzīvotāju skaitu nosakot pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem. Šajā gadījumā:

1) novada vēlēšanu komisija tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un iecirkņu komisijām”, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;

2) komisijas pirmo sēdi sasauc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona;

3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžetu līdzekļiem finansē visas attiecīgo vietējo pašvaldību domes (padomes) proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam tajās.

17. Ja deputātu kopsapulce divu mēnešu laikā pēc 2008.gada 1.oktobra neizveido novada vēlēšanu komisiju, to saskaņā ar likumu “Par Centrālo velēšanu komisiju” ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.

18. Ministru kabinets:

1) līdz 2008.gada 1.oktobrim izstrādā šā likuma 7.panta pirmajā daļā un 8.panta pirmā daļā minētos noteikumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 28.jūnija rīkojumā Nr.478 “Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” noteikto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Ja Ministru kabinets lemj par grozījumiem rīkojumā noteiktajā administratīvi teritoriālajā iedalījumā, tad republikas pilsētu un novadu administratīvās teritorijas izveido un robežas groza saskaņā ar šā likuma 7. panta trešo un ceturto daļu, kā arī 8.panta trešo un ceturto daļu.

2) līdz 2010.gada 31.septembrim sagatavo un iesniedz Saeimā likumprojektu par apriņķu administratīvajām teritorijām un apriņķu administratīvajiem centriem;

3) līdz 2012.gada 31.decembrim apstiprina republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām;

4) līdz 2010.gada 1.janvārim pārveido pilsētas lauku teritorijas par novada pagastiem vai pievieno tās esošajiem novada pagastiem vai novada pilsētām.

19. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2002.gada 27.augusta noteikumi Nr.384 “Adresācijas noteikumi”;

2) 2002.gada 5.marta noteikumi Nr.95 “Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai”;

3) 2008.gada 18.marta noteikumi Nr.191 “Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai”;

5) 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.326 “Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu”.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!