Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 15.aprīlī

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 15.aprīļa sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauts 281 pilsonības pretendents, tajā skaitā 16 viņu nepilngadīgie bērni.

No 265 pilsonības pretendentiem 71% ir krievi, 11% – ukraiņi, 13% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

28% pilsonības pretendentu ir pamata, 52% – vidējā, 17% – augstākā izglītība.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 265 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai, un 16 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 128 286 personas: 1995. gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002. gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 778 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

EM: Par pasākumu plānu makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadā

15.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas kopīgi sagatavotais informatīvais ziņojums par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadā, kā arī tika atbalstīta nepieciešamība īstenot pasākumu plānā ietvertos pasākumus.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra: “Izstrādātajā plānā ir apkopoti pasākumi, ko valdība darīs tuvākajos divos gados, lai dotu stimulu tautsaimniecībai. Šobrīd galvenais uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos apstākļus ilgtspējīgai izaugsmei – valstij ir jāmazina administratīvā slodze uzņēmējiem, jāveicina uzņēmējdarbības sākšana un attīstība ar dažādiem finanšu instrumentiem un stimulējošu nodokļu politiku, kā arī jāsniedz valsts atbalsts eksportam.”

Lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmes tempu stabilizēšanos un nepieļautu ekonomikas ieiešanu stagnācijā, konsekventi jāīsteno šajā pasākumu plānā ietvertie struktūrpolitikas pasākumi, kas vērsti uz tirgojamo sektoru kapacitātes paaugstināšanu un zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanu, kā arī jāturpina jau iesāktā fiskālā konsolidācija un budžeta efektivitātes paaugstināšana.

Ziņojumā secināts, ka, sākot ar 2007. gada ceturto ceturksni, izaugsmes tempi Latvijā samazinās. Tiek prognozēts, ka 2008. un 2009.gadā izaugsmes tempi turpinās samazināties. Turklāt sakarā ar negatīvajiem procesiem starptautiskajos finanšu tirgos Latvijai jārēķinās ar to, ka lēta un viegli pieejama ārvalstu kapitāla periods, ko noteica ieilgušais zemo globālo procentu likmju cikls, likviditātes pārpilnība, augstā investoru riska tolerance un ienesīguma meklējumi, ir beidzies, un nākotnē mums pieejamā kapitāla cena būs augstāka nekā iepriekš.

Tāpat jārēķinās ar globālās izaugsmes riskiem, kuriem piepildoties Latvijai var nākties saskarties ar daudz vājāku ārējo pieprasījumu un cenu konkurences saasināšanos globālajos produktu tirgos.

Šīs norises rada nozīmīgus izaicinājumus Latvijas turpmākajai attīstībai. No vienas puses, lai nodrošinātu veselīgu ekonomikas izaugsmi, vājinoties iekšzemes pieprasījumam, izaugsmes dzinējspēka loma būs jāuzņemas eksporta nozarēm. No otras puses, līdzšinējā rūpniecības konkurētspēja balstījās uz relatīvi lētu darbaspēku un zemām vispārējām izmaksām, tomēr, turpinoties darbaspēka izmaksu pieaugumam iekšzemē un saasinoties globālajai cenu konkurencei, izšķiroša nozīme būs atbilstošam produktivitātes kāpumam un eksporta produktu komplicētības pieaugumam, kas ļaus mums daudz veiksmīgāk konkurēt starptautiskajos tirgos.

Tādēļ šobrīd tirgojamā sektora kapacitātes paaugstināšanai un tā strukturālo pilnveidojumu veicināšanai ir jāieņem vadošā pozīcija ekonomiskās politikas veidotāju dienaskārtībā. Pasākumu plānā makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadā tiek aplūkoti trīs politikas virzieni, un katrā no tiem ir noteikti konkrēti mērķi un uzdevumi 2008. un 2009.gadā:

1) fiskālā atbildība, nodokļu politika un budžeta ieņēmumu un izdevumu efektivitātes paaugstināšana;

2) produktīvās kapacitātes paaugstināšana. Šeit galvenie uzdevumi ir administratīvās slodzes mazināšana, uzņēmējdarbības sākšanas un finanšu pieejamības veicināšana, konkurences nodrošināšana un administratīvi regulējamo cenu noteikšana, eksporta veicināšana, elastīga darba tirgus veidošana, energoefektivitātes uzlabošana;

3) zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošana. Šis virziens, kas veidos stabilas izaugsmes garantu nākotnē un līdz ar to nodrošinās līdzsvarotu ekonomisko attīstību, ir ekonomiskā modeļa maiņa no lēta darbaspēka priekšrocību izmantošanas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku.

Ziņojums sastāv no trim daļām: pirmajā daļā raksturota pašreizējā ekonomiskā situācija un analizēti galvenie makroekonomiskās nestabilitātes faktori; otrajā daļā noteikti galvenie pašreizējai ekonomikas situācijai atbilstošie makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas politikas virzieni, kuru uzdevums ir nodrošināt Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un nepieļaut strauju izaugsmes kritumu; trešajā daļā dotas Latvijas ekonomikas attīstības prognozes 2008.–2013.gadam, ja konsekventi tiek īstenoti pasākumi makroekonomiskās situācijas stabilizācijai.

Vairums makroekonomiskās situācijas stabilizācijas pasākumu, kuru īstenošana tiks sākta 2008. un 2009.gadā, rezultātus dos tikai pēc trim četriem gadiem. Atsevišķi pasākumi, it īpaši kas saistīti ar fiskālo konsolidāciju un budžeta efektivitātes paaugstināšanu, pozitīvi ietekmēs procesus, jau sākot ar 2008.gadu, mazinot iekšējo pieprasījumu un līdz ar to importu, kā arī neradot papildu spiedienu uz inflāciju.

Pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma, izaugsmes tempi 2008.gadā var būt 5,5% līmenī un 2009.gadā tie var saglabāties 5,5% līmenī. Savukārt, sākot jau ar 2010.gadu, izaugsmes tempi var pakāpeniski palielināties un 2013.gadā sasniegt mūsu tautsaimniecības līdzsvarotai attīstībai atbilstošu izaugsmi 8% līmenī.

Kā zināms, pasākumu plāna izstrāde sākās 2007.gada novembrī, kad, pamatojoties uz Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna izstrādei izveidotās darba grupas 2007.gada 5.oktobra sēdes lēmumu – izveidot Ekonomikas ministrijā un Finanšu ministrijā darba grupas priekšlikumu izstrādei saistībā ar eksporta veicināšanu, ražošanas attīstību, tekošā konta deficīta mazināšanu un citiem jautājumiem, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija izveidoja darba grupas. Darba grupās tika iesaistīti ministriju un pārraudzības iestāžu pārstāvji, darba devēju, asociāciju un arodbiedrību pārstāvji, analītiķi.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par tautsaimniecības attīstību un valsts konsolidētā budžeta izpildi 2008.gada pirmajā ceturksnī

15.aprīlī Finanšu ministrijas pārstāvji Ministru kabineta (MK) sēdē sniedza ziņojumu par tautsaimniecības attīstības un valsts konsolidētā budžeta izpildes gaitu 2008.gada pirmajā ceturksnī.

Galvenie rādītāji, kas aplūkoti valsts makroekonomiskajā novērtējumā, ir iekšzemes kopprodukts, patēriņa cenu indekss, kā arī mazumtirdzniecības apgrozījums un mājsaimniecībām piešķirto kredītu pieauguma tempi. Ziņojumā analizēta gan valsts pamatbudžeta, gan sociālās apdrošināšanas budžeta izpilde. Tā kā šobrīd nav pieejami dati par pašvaldību budžeta izpildi, ziņojumā nav veikta konsolidētā kopbudžeta izpildes analīze.

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētajā budžetā izveidojās 70,5 milj. latu finansiālais pārpalikums, kas ir par 26,9 milj. latu jeb 27,6% mazāk nekā 2007.gada
atbilstošajā periodā.

Salīdzinot ar 2007.gada pirmā ceturkšņa datiem, mainījusies arī finansiālā situācija valsts pamatbudžetā. 2007.gada pirmajā ceturksnī valsts pamatbudžetā izveidojās 31,1 milj. latu finansiālais pārpalikums, bet šogad pirmo ceturksni valsts pamatbudžets noslēdza ar finansiālo deficītu 29,8 milj. latu apmērā. “Ir auguši gan budžeta ieņēmumi, gan izdevumi, taču ieņēmumi ir auguši lēnāk, nekā tas tika plānots,” atsevišķu pamatbudžeta ieņēmumu plāna neizpildi komentēja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Kopējie nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2008.gada pirmajā ceturksnī tika plānoti 621,8 milj. latu apmērā, savukārt faktiskā izpilde bija 94,2% no ceturkšņa
plāna, t.i., par 35,9 milj. latu mazāk, nekā plānots. 2008.gada pirmajā ceturksnī valsts pamatbudžeta nodokļu izpilde bija 585,9 milj. latu.

Nodokļu ieņēmumu plāns galvenokārt nav izpildīts pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumos. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāns 2007.gada pirmajā ceturksnī netika izpildīts par 39,1 milj. latu jeb 11,4%, uzņēmumu ienākuma nodoklis – par 5,7 milj. latu jeb 6,0%, savukārt vieglo automobiļu un motociklu nodoklis – par 1,6 milj. latu jeb 36,1%.

2008.gada pirmajā ceturksnī sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi bija 355,1 milj. latu, bet izdevumi – 253,7 milj. latu. Salīdzinot ar 2007.gada pirmo ceturksni, ieņēmumi ir palielinājušies par 68,4 milj. latu jeb 23,9%, bet izdevumi šajā pašā laikā ir palielinājušies par 33,5 milj. latu jeb 15,2%. 2008.gada pirmajā ceturksnī sociālās apdrošināšanas budžeta finansiālais pārpalikums bija 101,4 milj. latu, savukārt 2007. gada pirmajā ceturksnī – 66,5 milj. latu.

Pērn konsolidētajā kopbudžetā pirmo reizi izveidojās 94,0 milj. latu finansiālais pārpalikums, bet 2006.gadā konsolidētajā kopbudžetā bija 55,1 milj. latu finansiālais
deficīts.

 

FM: Par līdzekļu pārdali Kultūras un Veselības ministrijas pamatbudžetu ietvaros

Lai pārdalītu finansējumu Kultūras ministrijas (KM) un Veselības ministrijas (VM) pamatbudžetu ietvaros, 15.aprīlī valdība atbalstīja Ministru kabineta (MK) rīkojumu par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

Tā kā ar šā gada 2.janvāri Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pārņēma savā apsaimniekošanā Āriešu arheoloģiskā muzejparka nodaļu, ir nepieciešami līdzekļi 11 štata darbinieku atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī preču un pakalpojumu apmaksai. Saskaņā ar KM priekšlikumu valdība ar MK rīkojumu ministrijas pamatbudžeta ietvaros programmā “Kultūras mantojums” pārdalīja no izdevumiem subsīdijām un dotācijām 6956 latus uz izdevumiem precēm un pakalpojumiem un 73 044 latus izdevumiem atlīdzībai, atlīdzības ietvaros palielinot izdevumus atalgojumam par 58 860 latiem. Līdzekļu pārdale VM pamatbudžeta ietvaros nepieciešama, lai Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra nodrošinātu vēža skrīninga organizēšanu un pārraudzību, izveidojot jaunu struktūrvienību. Valdība ar MK rīkojumu programmā “Kvalitātes atbilstības un ekonomiskais novērtējums, tirgus uzraudzība” palielināja vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem par 92 957 latiem, izdevumus atlīdzībai par 22 957 latiem, izdevumus precēm un pakalpojumiem par 67 000 latiem, izdevumus pamatkapitāla veidošanai par 3000 latiem, atlīdzības ietvaros palielinot izdevumus atalgojumam par 18 500 latiem, savukārt programmā “Rezerves fonds” samazināja vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem par 92 957 latiem, kā arī izdevumus subsīdijām un dotācijām par 92 957 latiem.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam paredz tiesības MK pārdalīt ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros apropriāciju
starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

 

FM: Par grozījumiem likumā par zvērinātiem revidentiem

Lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, 15.aprīlī Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti grozījumi likumā par zvērinātiem revidentiem. Paredzams, ka publiskās pārraudzības un sadarbības sistēmas efektivitātes palielināšana veicinās komersantu, investoru un citu ieinteresēto personu uzticību zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību profesionālajai darbībai un sniegto revīzijas pakalpojuma kvalitātei.

Grozījumi paredz, ka MK izveidos Revīzijas konsultatīvo padomi, kuras darbības mērķis būs veicināt revīzijas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu. Padome izskatīs Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) sagatavotos dokumentus par zvērinātu revidentu pretendentu eksamināciju un sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu, zvērinātu revidentu kvalifikācijas uzturēšanu un profesionālās darbības kvalitātes kontroli, kā arī par revīziju veikšanas standartiem un ētikas nostādnēm, kā arī sniegs ieteikumus LZRA. Revīzijas konsultatīvai padomei būs tiesības iesniegt priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) par nepieciešamajiem grozījumiem revīzijas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos. LZRA sadarbībā ar FM kārtos trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistru.

Tāpat ar grozījumiem noteikts – zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus finanšu institūcijām vai komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, katru gadu būs jāpublicē savā interneta vietnē (mājaslapā) atklātībai nododama informācija. Zvērināti revidenti tiks pakļauti revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrolei reizi trijos gados.

Izmaiņas tiesību aktā reglamentē, ka zvērinātiem revidentiem būs jāievēro īpaši noteikumi, veicot konsolidēto gada pārskatu revīzijas (pārbaudes), kā arī jāievēro stingrākas konfidencialitātes prasības, pildot profesionālos pienākumus un pēc to izbeigšanas vai pārtraukšanas. Klienta un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības līgumattiecību izbeigšanas vai pārtraukšanas gadījumā un ja klients būs stājies līgumattiecībās ar citu zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, iepriekšējam pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina jaunajam zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai pieeja būtiskai informācijai par klientu.

Grozījumi paredz arīdzan prasību zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām reizi gadā revīzijas komitejai sniegt rakstisku apliecinājumu par savas profesionālās darbības neatkarību no klienta un apstākļiem, kas to apdraud (ja tādi ir), kā arī informāciju par jebkuriem klientam papildus sniegtajiem pakalpojumiem. Likumā noteiktas arī prasības par disciplinārlietu ierosināšanu, izskatīšanu un sodu piemērošanu zvērinātiem revidentiem.

Izmaiņas likumā paredz, ka FM būs atbildīgā un kompetentā institūcija sadarbībā ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā un sniegs palīdzību citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām pēc šo institūciju pieprasījuma gadījumos, ja tiek veiktas izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijām (pārbaudēm), kuras veikuši zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības.

Atbilstoši grozījumiem likumā būs jāizdod MK noteikumi par Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu un MK rīkojums par Revīzijas konsultatīvās padomes sastāvu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par līdzekļu piešķiršanu ministrijām ES līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 15.aprīlī apstiprināja vairākus rīkojumus par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 2,77 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 201 175 latus Ekonomikas ministrijai Eiropas Kopienas iniciatīvas un Phare projektu īstenošanai;

• 441 971 latu Zemkopības ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Lauksaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektu īstenošanai;

• 17 330 latus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG projektu īstenošanai;

• 1 136 915 latus Finanšu ministrijai ESF un ERAF projektu īstenošanai;

• 85 255 latus Labklājības ministrijai ESF un ERAF projektu īstenošanai;

• 895 241 latu Veselības ministrijai ERAF projekta īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam nosaka, ka MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 411 498 233 latus ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par atteikšanos no numerācijas skaitļa profesionālo izglītības iestāžu nosaukumā

Lai veicinātu profesionālo izglītības iestāžu atpazīstamību un skolas nosaukums atbilstu īstenojamajām profesionālās izglītības programmām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kurš 15.aprīlī apstiprināts. Noteikumi paredz atteikties no numerācijas skaitļa vairāku profesionālo izglītības iestāžu nosaukumos.

Jaunie nosaukumi skaidri norādīs, kāda profila profesionālo izglītību iespējams iegūt konkrētajā skolā: Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola (pašreizējais nosaukums – Daugavpils 38.arodvidusskola (AVS)), Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskola (Kuldīgas 78.AVS), Liepājas Būvamatniecības vidusskola (Liepājas 31.AVS), Liepājas Tūrisma un tekstila skola (Liepājas 48.AVS), Rīgas Stila un modes profesionālā vidusskola (Rīgas 34.AVS), Rīgas Jūras transporta profesionālā vidusskola (Rīgas 46.AVS).

No numerācijas skaitļa skolas nosaukumā atteikušās arī Smiltenes profesionālā vidusskola (pašreizējais nosaukums – Smiltenes 29.arodvidusskola), Ventspils profesionālā vidusskola (Ventspils 20.arodvidusskola) un Cēsu profesionālā vidusskola (Cēsu 4.arodvidusskola). Sakarā ar reorganizāciju grozīts arī Limbažu 18.arodvidusskolas nosaukums – Limbažu profesionālā vidusskola.

Tā kā izglītības iestādes nosaukuma maiņa ir process, kas ietver gan iestādes atpazīstamību, gan finansiālus izdevumus, t.sk. nekustamo īpašumu pārformēšanu zemesgrāmatā, numerācijas skaitļa svītrošanas vai saglabāšanas izvēle ir saskaņota ar katru profesionālās izglītības iestādi.

Numerācijas skaitli profesionālās izglītības iestādes nosaukumā šobrīd saglabājušas vēl astoņas profesionālās izglītības iestādes.

Noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” iekļautas arī sporta iestādes, kuras reorganizētas par valsts aģentūrām un kurām mainīti nosaukumi – Hokeja un slidošanas sporta skola (bijušais nosaukums – specializētā sporta skola “Latvijas bērzs”), Nacionālais olimpiskais sporta metodiskais centrs (Latvijas Nacionālā sporta skola), Kalnu slēpošanas sporta centrs (Specializētā kalnu slēpošanas skola) un Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs (Šķēpa mešanas metodiskais centrs).

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās

15.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās”. Sakarā ar to, ka grozījumi MK 2006.gada 16.maija noteikumos Nr.394 “Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās” tika izdarīti lielākajā noteikumu daļā, tika izstrādāts jauns MK noteikumu projekts saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 16.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 12.punktu.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai atbilstoši MK 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” noteiktu, ka valsts pārbaudes darbu materiālu saturs ir latviešu valodā, izņemot svešvalodu eksāmenus un eksāmenu mazākumtautību valodā un literatūrā.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu, ir tiesīgi izvēlēties valsts pārbaudes darba izpildīšanas valodu – mācībvalodu vai latviešu valodu, bet 3., 6., un 9.klases izglītojamajiem valsts pārbaudes darba materiāla valodu – latviešu vai krievu valodu.

Lai nodrošinātu izglītojamo ar speciālajām vajadzībām interešu aizsardzību, noteikumu projektā iekļauti punkti, kas paredz piemērot atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus izglītojamajiem, kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par izglītojamā veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošas izglītības programmas īstenošanu izglītības iestādē.

Noteikumu projektā paredzēts punkts attiecībā uz izglītojamajiem, kas valsts pārbaudes darbu kārtos atkārtoti. Šādos gadījumos par galīgo vērtējumu uzskatāms augstākais valsts pārbaudes darbā iegūtais vērtējums.

Noteikumu projekts arī precizē pašvaldības izglītības pārvaldes un izglītības iestādes izstrādāto valsts pārbaudes darbu izveides kārtību. Noteikumu projekta ieviešanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

Izglītības satura un eksaminācijas centra Informācijas birojs

 

KM: Par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu sākšanu

Pēc Ministru kabineta 15.aprīlī pieņemtā rīkojuma, kas atļauj valsts aģentūrai “Jaunie “Trīs brāļi”” slēgt līgumu ar “Nacionālo būvkompāniju apvienību” par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu, tiek gatavots līgums, kura nosacījumi tiks precizēti sarunās ar būvuzņēmējiem. Paredzams, ka līgumsarunas varētu ilgt aptuveni mēnesi, bet bibliotēkas būvniecība varētu sākties tuvāko divu mēnešu laikā.

Ministru kabinets 15.aprīlī atzina, ka valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” ir izpildījusi tai doto uzdevumu – organizējusi sarunu procesu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbiem un iesniegusi apstiprināšanai priekšlikumu slēgt līgumu ar tiem būvuzņēmējiem, kas bibliotēkas būvniecību spēj veikt ne vien augstā tehnoloģiskā līmenī un ievērojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas tehniskajā projektā noteiktās prasības, bet arī piedāvā zemākās būvdarbu izmaksas un iztur pretkorupcijas kritērijus.

“Nacionālā būvkompāniju apvienība”, kurā ietilpst AS “RBS Skals”, SIA “Skonto Būve” un SIA “Re & Re”, bibliotēku piedāvā uzbūvēt par 114 miljoniem latu (135 miljoni latu ar pievienotās vērtības nodokli). Salīdzinot ar sākotnējo piedāvājumu, kas tika iesniegts šā gada 2.aprīlī, būvdarbu izmaksu cena “nokaulēta” par 6,2 miljoniem latu. Savukārt, ja salīdzina ar 2007.gada septembrī iesniegto piedāvājumu, kurā būvdarbu izmaksas tika lēstas 139 miljonu apjomā, tad piedāvāto līguma cenu izdevies samazināt par 25 miljoniem.

Aģentūras direktors Zigurds Magone norāda: “Ir pagājuši trīs gadi, kopš aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” atbild par Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu. Tik vērienīga un no inženiertehnoloģiskā viedokļa sarežģīta projekta attīstīšanai līdz būvniecības stadijai tas ir īss laiks, īpaši ņemot vērā paveikto – ir izstrādāts apjomīgs tehniskais projekts, atrisināti visi īpašumtiesību jautājumi bibliotēkas ēkas teritorijā, tai skaitā izmaksātas kompensācijas bijušajiem zemju vai nojaucamo ēku īpašniekiem, izmitinātas 35 ģimenes, kas īrēja dzīvokļus nojaucamajās mājās, demontētas astoņas ēkas, to vidū arī ēka Uzvaras bulvārī 2, kuras arhitektoniski vērtīgās detaļas ir saglabātas un tiks iestrādātas laukumā pie bibliotēkas. Būvlaukums pašlaik ir pilnībā sagatavots un pāris mēnešu laikā tajā strādās celtnieki.”

Valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” Komunikācijas nodaļas

 

LM: Par darba aizsardzības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam

Lai uzlabotu situāciju darba aizsardzības jomā, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam. Tās 15.aprīlī apstiprinātas Ministru kabineta sēdē.  

“Pamatnostādņu pieņemšana turpmākajos piecos gados būs pamats to veicamo pasākumu plānošanai, kas vērsti uz darba aizsardzības sistēmas pilnveidošanu valstī un nodarbināto darba drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu Latvijas uzņēmumos,” atzīst LM speciālisti.

LM norāda, ka galvenās darba aizsardzībā pastāvošās problēmas ir informācijas un kapacitātes trūkums darba aizsardzības politikas attīstībai, zemais normatīvo aktu ievērošanas līmenis uzņēmumos un sabiedrības neinformētība par darba aizsardzību.

Lai novērstu šīs problēmas, izstrādātās pamatnostādnes paredz četrus galvenos darbības virzienus:

• darba aizsardzības politikas pilnveidošanu,

• valsts uzraudzības un kontroles mehānisma stiprināšanu un efektivitātes celšanu,

• sabiedrības izglītošanu un informēšanu par darba aizsardzību,

• darba apstākļu uzlabošanu ar likumdošanas un citām iniciatīvām.

Pamatnostādnēs paredzēti vairāki pasākumi uzņēmumu atbalstam likumdošanas ieviešanai, piemēram, bez maksas apmācot uzņēmuma darbiniekus par darba drošības jautājumiem, veicot darba vides riska novērtēšanu, kā arī izstrādājot darba aizsardzības pasākumu plānus uzņēmumiem, kas darbojas bīstamākajās nozarēs.

Uzraudzības un kontroles stiprināšanai paredzēts paaugstināt Valsts darba inspekcijas (VDI) kapacitāti (materiāli tehniskie un cilvēku resursi) un ievērojami pilnveidot VDI rīcībā esošo datubāzi, lai tajā būtu pieejami vispusīgi un reprezentatīvi dati, uz kā pamata darba aizsardzības politiku varēs veidot LM, bet VDI plānot savas uzraudzības un kontroles aktivitātes.

Tāpat nākotnē sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu plānots veidot vienotu informācijas centru, lai veicinātu sabiedrības, bet jo īpaši darba devēju un darbinieku, informētību par darba aizsardzības jautājumiem.

Jau šobrīd sākts darbs pie likumdošanas vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas uzņēmumiem. Tāpat jau šogad paredzēts sākt prakses standartu izstrādi dažādu nozaru uzņēmumiem, kas kalpotu reizē gan kā palīgmateriāls darba vides sakārtošanai, gan arī standarta ievērošanas gadījumā darba devējs varētu būt drošs, ka ir izpildījis visas likumdošanā noteiktās normas. Nākotnē tiek domāts par ekonomisko stimulu ieviešanu par sakārtotu darba vidi, kā arī par adekvātākas sodu sistēmas izveidošanu, konkretizējot pārkāpumus darba aizsardzības jomā, precizējot administratīvo naudas sodu apmērus, kā arī paaugstinot šo sodu limitus.

Ministrijas speciālisti uzsver, ka vienlīdz aktīviem jābūt arī sociālajiem partneriem – darba devējiem un arodbiedrībām –, jo valsts viena nevar nodrošināt tiesību normu praktisku ieviešanu uzņēmumos.

Pamatnostādņu īstenošanai nākamajos piecos gados nepieciešami aptuveni 15 miljoni latu. Kā viens no galvenajiem pamatnostādnēs plānoto aktivitāšu finansējuma avotiem ir plānoti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

Pamatnostādņu izstrādāšanā piedalījās arī LM sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par kārtību, kādā piešķir valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai

15.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā piešķir valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai.

Valsts mērķdotāciju piešķir un izmaksā par pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošanu atbildīgajai pašvaldībai, pamatojoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu.

Valsts mērķdotāciju piešķir, lai izstrādātu apvienošanās projektu noteikumos par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu paredzētajai novada administratīvajai teritorijai, ja pašvaldību grupu, kurā pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu par apvienošanās projekta izstrādi, veido vairāk nekā puse no administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos paredzētajām novadu veidojošām pašvaldībām.

Noteikumi paredz, ka valsts 4000 latu mērķdotāciju piešķir pašvaldībai, kurai tiek izstrādāts apvienošanās projekts, ja novadu veido līdz četrām vietējām pašvaldībām.

7000 latu mērķdotācija tiek piešķirta pašvaldībai, ja novadu veido no piecām līdz deviņām pašvaldībām.

Savukārt 10 000 latu mērķdotācija tiek piešķirta pašvaldībai, kura izstrādā apvienošanās projektu, kurā novadu veido desmit un vairāk vietējās pašvaldības.

Valsts mērķdotācija pašvaldību apvienošanas projektu sagatavošanai un Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei 2008.gadā paredzētais finansējums ir 160 000 latu.

Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu

Ministru kabinets 15.aprīlī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, kas paredz administratīvo teritoriju, to teritoriālo vienību un apdzīvoto vietu izveidošanas kārtību un kritērijus to izveidošanai. (Likumprojekta pilns teksts – “Latvijas Vēstneša” šodienas laidienā – 63.lpp. Red.)

Patlaban spēkā esošā likuma “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” normas neatbilst situācijai pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. Pēc jaunā likumprojekta spēkā stāšanās spēku zaudēs gan Administratīvi teritoriālās reformas likums, gan likums “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”.

Likumprojekts nosaka administratīvo teritoriju izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šo jautājumu jomā.

Saskaņā ar projektu Latvijas Republiku paredzēts iedalīs šādās administratīvajās teritorijās: apriņķos, republikas pilsētās, novados.

RAPLM piedāvājusi noteikt, ka apriņķa administratīvajā teritorijā ieskaitīs teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās dzīvo ne mazāk kā 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Apriņķa administratīvajā teritorijā ietilpstošās novadu un republikas pilsētu administratīvās teritorijas, kā arī apriņķa administratīvo centru noteiks Saeima ar likumu. Minēto likumprojektu Ministru kabinets varētu sagatavot līdz 2010.gada 31.septembrim.

Republikas pilsētas nosaka Ministru kabinets. Likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets var izveidot, likvidēt republikas pilsētu administratīvās teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs pēc tam, kad ir notikušas konsultācijas ar ieinteresētajām pašvaldībām.

Par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu ar attīstītu komercdarbību, transporta un komunālo saimniecību un sociālo infrastruktūru vai ar nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu, ja šajā pilsētā ir ne mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Atsevišķos gadījumos par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu, kurā ir mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem kritērijiem.

Arī novadus un to teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Ministru kabinets. Likumprojekts paredz, ka, izveidojot novadus vai grozot novadu administratīvās teritorijas robežas, Ministru kabinets ievēro piecus nosacījumus:

1)  novada administratīvā teritorija ir ģeogrāfiski vienota un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotas vietas;

2)  novada pašvaldība nodrošina noteikto funkciju izpildi;

3) novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk kā pieci tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju;

4) novada administratīvajā teritorijā ir vismaz viena apdzīvota vieta, kurā ir vairāk nekā divi tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju;

5) ir nodrošināta optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo novadu pašvaldības intereses.

Atsevišķos gadījumos par novada administratīvo teritoriju var noteikt teritoriju, kurā ir mazāk par pieciem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem kritērijiem.

Likumprojekts arī nosaka citu apdzīvotu vietu izveidošanas kārtību un kritērijus, kā arī nosaukumu piešķiršanu apdzīvotajām vietām. Projektā tāpat ir paredzēta administratīvo teritoriju, to teritoriālā dalījuma vienību un apdzīvoto vietu reģistrācija.

Jaunais likums radīs priekšnosacījums ilglaicīgai pašvaldību attīstības plānošanai. Likums vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka iecelšanu amatā, atstādināšanu no amata un disciplināro sodīšanu

Ministru kabinets 15.aprīlī uzklausīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto ziņojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka iecelšanu amatā, atstādināšanu no amata un disciplināro sodīšanu. Ziņojums izstrādāts saskaņā ar Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta neatliekamo darbu plānu.

Valdība 15.aprīlī nolēma, ka plašāka diskusija par ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem notiks, kad Ministru kabinetā tiks izskatīti KNAB sagatavotie grozījumi KNAB likumā.

TM bija dots uzdevums iesniegt Ministru prezidentam ziņojumu par KNAB likumu, analizējot iespējas stiprināt ģenerālprokurora lomu KNAB priekšnieka amatā iecelšanas procesā. TM bija arī jāidentificē minētā likuma pretrunas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu jautājumos par KNAB priekšnieka atstādināšanu no amata un disciplināro izmeklēšanu, kā arī administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu un to novēršanas iespējas.

Kā teikts ziņojumā, saskaņā ar KNAB likumu iestādes priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Ievērojot, ka KNAB priekšnieka amata kandidātam izvirzāmās prasības ir formālas, ģenerālprokurora piedalīšanās amatā iecelšanas procesā vēl ir vērtējama, jo faktiski jebkura persona, kas atbilst visām likumā uzskaitītajām prasībām, var tikt apstiprināta priekšnieka amatā.

Apstāklis, ka KNAB priekšnieku ieceļ un atceļ no amata Saeima, norāda uz likumdevēja mērķi paredzēt KNAB priekšnieka neatkarības garantijas, līdz ar to nepieciešams izvērtēt nepieciešamību ģenerālprokuroram piedalīties KNAB priekšnieka atbrīvošanas no amata procedūras stiprināšanā.

Pašlaik likumā ir noteikti gadījumi, kādos no amata atbrīvo KNAB amatpersonu, proti, pēc paša vēlēšanās, sakarā ar pārbaudes neizturēšanu, sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos u.c. Savukārt Ministru kabinets izveido komisiju, lai izvērtētu tādus iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata, kas ir saistīti ar personas iesaistīšanos politiskajā partijā, personas pārejošu darbnespēju, kuras dēļ persona nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas, vai neatbilstību ieņemamam amatam.

Komisiju izveido, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, kas pamato iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors. Taču ģenerālprokurora loma komisijas darbībā ir formāla, jo, izņemot ģenerālprokuroru, komisijas sastāvā ir Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Savukārt lēmumu par to, vai ir pamats KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata, komisija pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.  

Ievērojot iepriekš minēto, būtu izvērtējama iespējamība noteikt komisijas lēmuma pieņemšanai kvalificēto balsu vairākumu, ņemot vērā, ka divi no pieciem komisijas locekļiem ir politiskas amatpersonas. Šāds risinājums samazinātu politiski motivēto iejaukšanos KNAB darbā.

KNAB likums nosaka, ka par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma vai ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, darba līguma un darba kārtības neievērošanu, noteikto amata pienākumu nepildīšanu vai šo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, KNAB mantas bojāšanu vai nozaudēšanu, kā arī par KNAB ētikas kodeksā noteikto pamatprincipu neievērošanu un citiem pārkāpumiem KNAB biroja amatpersonu un darbinieku var saukt pie disciplināratbildības.

Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtību nosaka KNAB priekšnieks. Līdz ar to šis regulējums neattiecas uz disciplinārlietu, kas ierosināta pret pašu priekšnieku, un būtu nepieciešams noteikt KNAB priekšnieka disciplinārās sodīšanas procedūru.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Valsts drošības iestāžu likumā esošo normatīvo regulējumu

Ministru kabinets 15.aprīlī uzklausīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto analītisko ziņojumu par Valsts drošības iestāžu likumā esošo normatīvo regulējumu. Ziņojumā veikta tiesisko aspektu analīze, sniegts salīdzinājums ar valsts drošības dienestu parlamentārās kontroles institucionālajiem risinājumiem Igaunijā un Lietuvā, kā arī paredzētas iespējas noteikt normatīvo regulējumu par parlamentārās kontroles atjaunošanu valsts drošības iestādēm.

Kā teikts analītiskajā ziņojumā, Valsts drošības iestāžu likums stājies spēkā 1994.gadā. Valsts drošības iestāžu kontroles mehānisms tika veidots tādējādi, ka valsts drošības iestāžu galveno uzdevumu izpildi kontrolēja Nacionālās drošības padome, savukārt Ministru kabinets kontrolēja tā pakļautībā vai pārraudzībā esošās valsts drošības iestādes. Valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli veica Saeimas Nacionālās drošības komisija. Īpaša vieta valsts drošības iestāžu kopumā bija noteikta Satversmes aizsardzības birojam, kas bija Nacionālās drošības padomes pakļautībā. Turklāt Satversmes aizsardzības birojam bija tiesības veikt kontroli pār citām valsts drošības iestādēm un uzdot tām atsevišķus uzdevumus.

Būtiskas izmaiņas Valsts drošības iestāžu likumā tika izdarītas ar 2002.gada 27.jūnija grozījumiem, ar kuriem līdz tam pastāvējusī Nacionālās drošības padomes kompetence valsts drošības iestāžu kontrolē tika sadalīta starp Saeimas Nacionālās drošības komisiju un Ministru kabinetu. Savukārt 2004.gada 7.aprīļa grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā tika veikti, lai izvairītos no valsts drošības iestāžu monopolizācijas un nodrošinātu sistēmas iekšējo līdzsvaru, īstenotu demokrātiskiem principiem atbilstošu valsts drošības iestāžu reorganizāciju un panāktu Latvijas atbilstību dalībai NATO.

Salīdzinot valsts drošības dienestu parlamentārās kontroles institucionālos risinājumus Igaunijā un Lietuvā, tika izpētīts šo valstu normatīvajos aktos esošais tiesiskais regulējums. Gan Lietuvas, gan Igaunijas normatīvajos aktos tiesību normas ir izteiktas vispārīgi, bez īpašas normu detalizācijas par valsts drošības iestāžu parlamentārās kontroles pārbaužu principiem, procedūrām un kritērijiem, proti, parlamentārās kontroles mehānisms būtiski neatšķiras no Latvijā šobrīd spēkā esošā tiesiskā regulējuma.

Pamatojoties uz sniegto informāciju Valsts drošības likumā un citos normatīvajos aktos, TM uzskata, ka līdz šim izveidotā un pašlaik spēkā esošā tiesību normu sistēma par valsts drošības iestāžu darbības nodrošināšanu un tiesiskuma kontroli ir pamatota, jo saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu visām iestādēm, tai skaitā valsts drošības iestādēm, ir jāatrodas kopējā valsts pārvaldes sistēmā Ministru kabineta padotībā.

TM piedāvā izveidot starpinstitūciju darba grupu, kurā tiktu izvērtēts valsts drošības iestāžu darbības uzraudzības īstenošanai nepieciešamais kontroles mehānisms un valsts drošības iestāžu sadarbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanas iespējas. Šādā darba grupā ieinteresētās puses varētu izvērtēt valsts drošības iestāžu kontroles mehānismu, vienoties par praktiski veicamiem pārbaužu principiem, procedūrām un kritērijiem, lemt par nepieciešamiem grozījumiem ārējos normatīvajos aktos, kā arī lemt par atbilstoša normatīvā regulējuma iekļaušanu valsts drošības iestāžu iekšējos normatīvajos aktos.

 

TM: Par kārtību, kādā brīvprātīgais probācijas darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi saņems atlīdzību

Ministru kabinets 15.aprīlī apstiprināja kārtību, kādā brīvprātīgais probācijas darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi saņems atlīdzību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta (VPD) speciālisti.

Noteikumi regulēs kārtību un apmēru, kādā brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem tiks segti izdevumi par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu organizēšanu. Brīvprātīgajam probācijas darbiniekiem jāpiedalās dažādos izglītojošos pasākumos, kas saistīti ar saskarsmes prasmju un konfliktu risināšanas prasmju uzlabošanu, kā arī VPD organizētajās izglītojošās un atbalsta grupu nodarbībās.

Kā to nosaka VPD likums, VPD organizē darbu, pamatojoties uz sadarbības, optimizācijas un sociālās integrācijas principiem. Piesaistot brīvprātīgos probācijas darbiniekus, VPD veicinās sabiedrības iesaistīšanu kriminālsodu izpildē un pilsoniskā sabiedrības nostiprināšanā.

Pašlaik VPD strādā brīvprātīgie darbinieki, kuri par izdevumiem, kas saistīti ar līguma izpildi, nesaņem atlīdzību. Turklāt brīvprātīgie probācijas darbinieki strādā ar probācijas klientiem, kuri atradušies vai atrodas ieslodzījumā, vai tiesāti par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un ik dienas ir pakļauti iespējamām klientu antisociālās uzvedības izpausmēm, piemēram, agresivitāte, naidīgums, neiecietība, neadekvāta rīcība. Notiesātie nereti ir inficēti ar tuberkulozi, AIDS, HIV vīrusu, C hepatītu, tuberkulozi vai citām smagām infekcijas slimībām, kas var būtiski ietekmēt brīvprātīgo probācijas darbinieku drošību un veselību.

Kā teikts noteikumu anotācijā, ja brīvprātīgie probācijas darbinieki saņems atlīdzību par izdevumiem, kas viņiem radušies, izpildot līdzdarbības līgumu. Tas ļaus VPD motivēt cilvēkus iesaistīties sabiedrības drošības sekmēšanā.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā par katru novadīto izlīguma procesu brīvprātīgais saņems atlīdzību – 20 latus, par cita, līgumā paredzēta uzdevuma izpildi brīvprātīgais mēnesī saņems atlīdzību: ja nostrādājis mazāk par 10 stundām – 10 latus, ja nostrādājis no 10 līdz 20 stundām – 20 latus, ja nostrādājis vairāk par 20 stundām – 25 latus.

VPD veicis aptauju, kurā noskaidrots, cik ilgi brīvprātīgais var veltīt laiku brīvprātīgo darbam. Ņemot vērā arī Eiropas valstu pieredzi, lai veiktu kvalitatīvu brīvprātīgo probācijas darbinieku darbu, VPD 2009.gadā jāpiesaista un jāapmāca brīvprātīgo darbam 80 cilvēki, 2010.gadā – 120 cilvēki.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstību

15.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.6.aktivitāti “Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība””.

Šis noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu, un tas nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un atbildīgo iestādi.

Aktivitātes “Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība” mērķis ir nodrošināt atbildīgās institūcijas un sabiedrību ar savlaicīgu, mērķorientētu un patiesu informāciju par vides kvalitāti un dabas resursiem, kā arī par īstenoto vides aizsardzības pasākumu lietderību un efektivitāti.

Konkrētās aktivitātes ietvaros tiek atbalstīta gaisa kvalitātes monitoringa staciju aprīkojuma un iekārtu piegāde; virszemes un pazemes ūdeņu paraugu ievākšanas un monitoringa mērījumu aprīkojuma iegāde un uzstādīšana; laboratorijas aprīkojuma iegāde un uzstādīšana prioritāro bīstamo vielu analīzēm; kā arī kuģa iegāde un atbilstoša ekipējuma nodrošināšana vides un zvejas kontroles, uzraudzības un vides monitoringa un kontroles veikšanai Baltijas jūrā.

Šīs aktivitātes laikā īstenotos projektus finansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, un tās īstenošanai no 2007. līdz 2013.gadam plānoti 7 168 560 lati (10 200 000 eiro) no ERAF finansējuma, kā arī no valsts budžeta finansējuma 1 265 040 lati (1 800 000 eiro).

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par vides un lauku ainavas uzlabošanas atbalsta piešķiršanas kārtību

Valdība 15.aprīlī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauku attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai piešķiršanas kārtība”.

Dokumentā noteikti atbalsta saņemšanas nosacījumi, tā pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam vides un lauku ainavas uzlabošanas pasākumiem – mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam (MLA), “Natura 2000” maksājumiem par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un meža zemi, agrovides maksājumiem.

Ar 2008.gadu arī meža īpašnieki varēs saņemt atbalstu par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas (Natura 2000) teritorijās.

Noteiktumi nosaka, ka MLA atbalstu par pastāvīgo pļavu, ganību un aramzemē sēto zālāju platībām varēs saņemt tie atbalsta pretendenti – ganāmpulku īpašnieki, kuru īpašumā ir dzīvnieku skaits, kas nodrošina minimālo liellopu blīvumu vismaz 0,20 dzīvnieku vienības uz hektāru. Jāievēro, ka šo atbalstu varēs saņemt tikai tā persona vai zemnieku saimniecība, kas reģistrējusi ganāmpulku uz sava vārda.

Lai arī turpmāk tiktu nodrošināta iespēja saņemt MLA atbalsta maksājumu, lauksaimniekam jāievēro atbilstība starp LAD un valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC) sniegtajiem datiem, īpašumā esošie dzīvnieki LDC jāreģistrē un atbalsta iesniegums LAD jāiesniedz uz vienas un tās pašas fiziskās personas vai juridiskās personas vārda.

Šogad lauksaimnieki varēs uzņemties jaunas piecu gadu saistības Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Agrovides maksājumi” apakšpasākumos, uz jau zināmiem apakšpasākumiem “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” un “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”, kā arī uz diviem jauniem apakšpasākumiem – “Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana” un “Rugāju lauks ziemas periodā”. Jāņem vērā, ka saistības šajos apakšpasākumos varēs uzņemt tikai par tām platībām, par kurām saistības nav uzņemtas iepriekšējos gados. Savukārt 2004.–2006.gadā uzņemtās saistības par atbalstam pieteikto platību vai dzīvniekiem bez izmaiņām turpināsies līdz saistību perioda beigām. Ja lauksaimnieks vēlēsies, tad, veicot attiecīgu atzīmi iesniegumu veidlapā, iepriekšējos gados uzņemtās saistības varēs brīvprātīgi pārveidot par jaunām piecu gadu saistībām apakšpasākumos “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Buferjoslu ierīkošana”.

Apakšpasākuma “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” atbalstu varēs saņemt lauksaimnieki, kas ievēros normatīvajos aktos noteiktās prasības par bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu, reģistrējušies kā nodokļu maksātāji un ieguvuši minimālos ieņēmumus no lauksaimniecības produkcijas realizācijas saskaņā ar noteikumos noteikto.

Atbalstu apakšpasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” varēs saņemt par bioloģiski vērtīgu zālāju apsaimniekošanu videi draudzīgā veidā, ekstensīvi noganot ar 0,4–0,9 liellopu vienībām uz vienu hektāru zālāja vai vēlu pļaujot pēc 1.augusta līdz 15.septembrim.

Uz apakšpasākuma “Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana” atbalstu varēs pretendēt lauksaimnieki, kuri dārzkopības produktu audzēšanā pielieto integrētās audzēšanas metodes un būs reģistrējušies Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.

Atbalsts apakšpasākumā “Rugāju lauks ziemas periodā” paredzēts lauksaimniekiem, kuri uzņemas saistības uz pieciem gadiem pēc ražas novākšanas līdz nākamā gada 1.martam atstāt laukā neiestrādātas kultūraugu pēcpļaujas atliekas – rugājus. Minimālai uz atbalstu pieteiktai platībai jābūt vismaz 10 hektāri.

Turpmāk no valsts atbalsta tiks finansēti “Agrovides maksājumu” apakšpasākumi “Buferjoslu ierīkošana”, kurā atbalsts tiek sniegts lauksaimniekiem par zālāja buferjoslu ierīkošanu gar ūdenstecēm, ūdenstilpēm vai ap tīrumiem (apakšpasākums tiek īstenots Rīgas, Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajonā), un “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana”, kurā atbalsts tiek sniegts par šādu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu – Latvijas brūno un zilo govi, Latvijas balto cūku, Latvijas tumšgalvu aitu, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu, Latvijas vietējo kazu.

Iesniegumu formas un rokasgrāmatas lauksaimniekiem, tāpat kā iepriekšējos gados, būs pieejamas LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs no 23.aprīļa.

Iesniegumus platību maksājumu saņemšanai LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pieņems līdz 15.maijam. Iesniegumus varēs iesniegt vēl 25 dienas pēc šā datuma, bet jāņem vērā, ka par katru nokavēto dienu tiks piemērots atbalsta samazinājums 1% apmērā no kopējās atbalsta summas. Ja kavēšanās ilgs vairāk par 25 kalendārajām dienām, iesniegums netiks pieņemts. Labojumus un papildinājumus platību maksājumu iesniegumos, ja tādi būs nepieciešami, lauksaimnieki varēs iesniegt līdz 15.jūnijam.

 

 

ZM: Par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību

Valdība 15.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”.

Līdz šim nebija noteikumu, kas regulētu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas un identifikācijas kārtību. Pašlaik vairākās pašvaldībās ir paredzēta mājas (istabas) dzīvnieku – suņu un kaķu – reģistrācija, dzīvnieku īpašniekiem izsniedzot žetonus. Tā kā šai kārtībai nav efektīva kontroles mehānisma, ar katru gadu reģistrēto dzīvnieku skaits samazinās, un tas novedis pie vairākām negācijām:

• dzīvnieki nav identificējami, nav nosakāms dzīvnieka īpašnieks;

• nav mehānisma veiksmīgai pašvaldību nodevas par dzīvnieku turēšanu iekasēšanai, jo nav pilnvērtīgu reģistra datu nodevu iekasēšanai no dzīvnieku īpašniekiem;

• nav izkontrolējama dzīvnieka vakcinācija pret trakumsērgu, bez identifikācijas nav pierādāms, ka tieši konkrētais dzīvnieks ir vakcinēts;

• masu medijos regulāri atspoguļoti cietsirdības gadījumi pret dzīvniekiem, bet vainīgo personu saukšana pie atbildības neseko;

• palielinās klaiņojošo dzīvnieku skaits – pašlaik īpašniekam ir iespēja nesodīti atstāt dzīvnieku bez aprūpes, nav pierādāma dzīvnieka piederība konkrētai personai u.c.

Normatīvā akta būtība ir noteikt kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek mājas (istabas) dzīvnieku uzskaite. Noteikumi palīdzēs vietējām pašvaldībām to teritorijā uzlabot sabiedrisko kārtību, uzlabot pašvaldību noteikto nodevu par dzīvnieku turēšanu iekasēšanu, radīs apstākļus trakumsērgas ierobežošanai, kā arī pastiprinās mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību.

Noteikumi paredz izveidot vienotu valsts mājas (istabas) dzīvnieku reģistru. Šajā reģistrā iekļaus visus Latvijā mītošos suņus, kā arī citus mājas (istabas) dzīvniekus pēc īpašnieka vēlēšanās.

Noteikumi nosaka mājas (istabas) dzīvnieku – suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku – reģistrācijas kārtību. Šo dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju veiks pilnvaroti praktizējošie veterinārārsti. Savukārt valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC) izveidos un uzturēs reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku datubāzi un nodrošinās pašvaldībām, dienestam, patversmēm un pilnvarotiem veterinārārstiem šai datubāzei autorizētu pieeju. Datubāzē varēs iegūt informāciju par mājas (istabas) dzīvnieku un tā īpašnieku. Tāpat LDC reģistrēs un publiskos informāciju par atrastu vai pazudušu reģistrētu dzīvnieku, informēs pazudušā dzīvnieka īpašnieku par tā atrašanu, nodrošinās uzskaiti par dzīvnieka vakcināciju pret trakumsērgu, kā arī nodrošinās veterinārārstus ar mikroshēmām, veidlapām un uzlīmēm.

Suņa īpašniekam pie pilnvarota veterinārārsta jāidentificē un jāreģistrē suns līdz sešu mēnešu vecumam, aizpildot mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas lapu. Tāpat suns būs jāidentificē ar mikroshēmu. Dzīvnieka īpašniekam, reģistrējot dzīvnieku, būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, kā arī suņa pase vai vakcinācijas apliecība.

Kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācija nebūs obligāta, bet pēc dzīvnieka īpašnieka vēlmes iepriekšminētajā kārtībā par samaksu varēs reģistrēt un identificēt arī jebkuru citu mājas (istabas) dzīvnieku. Dzīvnieka īpašnieka pienākums būs ziņot datu centram par dzīvnieka turēšanas vietas maiņu, īpašnieku maiņu, dzīvnieka sterilizāciju, kā arī par dzīvnieka nāvi.

Noteikumi nosaka, ka visi suņi, kas dzimuši pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, jāidentificē un jāreģistrē līdz 2010.gada 1.janvārim.

Noteikumi “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

MK noteikumu projektu “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” un valstī vienota mājas (istabas) dzīvnieku reģistra par valsts budžeta līdzekļiem izveidi atbalsta Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts meža dienests, Latvijas Pašvaldību savienība, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Rīgas dome (gan RD Vides komiteja, gan RD Vides departaments), Jelgavas, Ventspils, Liepājas u.c. lielo pilsētu pašvaldības, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome; dzīvnieku aizsardzības biedrības: “DzīvniekuSOS”, “Dzīvnieku Draugs”, “Dzīvnieku pansija Ulubele”; kinoloģiskās organizācijas: “Latvijas kinoloģiskā apvienība”, “Latvijas sporta suņkopības federācija”, “Latvijas mednieku kinoloģiskā apvienība”.

Ir veiktas trīs sabiedriskās aptaujas par šāda mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas modeļa ieviešanu mūsu valstī – šo aptauju dati pārliecinoši parāda iedzīvotāju atbalstu šim projektam. Pēdējā aptauja veikta no 2007.gada 17.septembra līdz 15.oktobrim (organizators – Zemkopības ministrija). Saskaņā ar tās datiem: 91% respondentu atbalsta suņa apzīmēšanu un reģistrāciju par valsts budžeta līdzekļiem; 6% – ka apzīmēšanu varētu apmaksāt dzīvnieka īpašnieks, bet reģistrāciju no valsts budžeta līdzekļiem, un tikai 3% – ka reģistrācijas un apzīmēšanas izmaksas būtu jāsedz dzīvnieka īpašniekam.

2006.gadā pēc nevalstisko organizāciju iniciatīvas veiktajā aptaujā (aptauju veica – “OMD Latvija”) 96% aptaujāto atbalstīja modernas suņu reģistrācijas sistēmas ar bezmaksas elektronisko čipu palīdzību ieviešanu Latvijā.

 

ZM: Par finansiāli atbalstāmām kvotām biodegvielai

Valdība 15.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministra kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par finansiāli atbalstāmām kvotām biodegvielai”.

Izstrādātais noteikumu aizstās šobrīd spēkā esošos 2005.gada 13.septembra Ministru kabineta noteikumus Nr.712 “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai”.

Šobrīd apstiprinātajā normatīvajā aktā ir precizētas prasības biodegvielas ražotājiem, lai varētu pretendēt uz finansiāli atbalstāmo kvotu. Turpmāk uz finansiāli atbalstāmo kvotu attiecīgajā gadā varēs pieteikties pretendents, kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

• tam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par akcīzes preču apriti;

• tā rīcībā esošās biodegvielas ražošanai nepieciešamās iekārtas ar attiecīgo jaudu ir nodotas ekspluatācijā un atrodas iepriekš minētajā akcīzes preču noliktavā;

• biodegvielai, kas saražota finansiāli atbalstāmās kvotas ietvaros, izmanto rapšu sēklas, rapšu eļļu vai graudus;

• tas nesaņem atbalstu biodegvielas ražošanas kārtējo izdevumu segšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī finansiāli atbalstāmās kvotas ietvaros saražotajai biodegvielai;

• tam nav nodokļu parādu;

• tā saražotā biodegviela atbilst normatīvajos aktos noteiktajām biodegvielas kvalitātes prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biodegvielas kvalitāti.

Atbilstoši iepriekš minētajām ir skaidri definēti arī iesniedzamie dokumenti, kas apliecina minēto prasību izpildi.

Noteikumu projekts paredz arī soda sankciju ieviešanu, ja biodegvielas ražotājs līdz kārtējā gada 1.novembrim ir saražojis mazāk nekā 75% no tam piešķirtās finansiāli atbalstāmās kvotas. Šie nosacījumi tiks piemēroti visiem biodegvielas ražotājiem, kam piešķirta finansiāli atbalstāmā kvota.

 

ZM: Par kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga ES atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai

Valdība 15.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai”.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka papildus jau paredzētajam cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalstam cukurbiešu audzētājiem, kas sastāda 20% no cukura ražotājam pieejamā atbalsta, cukurbiešu audzētāji saņems arī papildu restrukturizācijas maksājumu, kā arī atbalstu dažādošanai, kura mērķis ir veicināt ražošanas pārstrukturizēšanu saimniecībās un nodrošināt ienākumu gūšanas iespēju saglabāšanos.

Cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta cukurbiešu audzētājiem kopējo apjomu iegūst, restrukturizācijas atbalsta likmi saskaitot ar dažādošanas atbalsta likmi cukurbiešu audzētājiem.

Grozījumi noteikumos paredz, ka papildus restrukturizācijas atbalstam cukurbiešu audzētājs saņems arī dažādošanas atbalstu, ja viņam ir noslēgts cukurbiešu piegādes līgums ar cukura ražotāju par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai 2006.gadā un ja ir piegādājis cukurbietes ražotājam. Ja cukurbietes nav piegādātas, tad saskaņā ar Cukura nozares līgumu ir sastādīts akts par cukurbiešu sējumiem nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat cukurbiešu audzētājs var saņemt dažādošanas atbalstu, ja ar 2008.gadu ir pilnībā izbeidzis cukurbiešu audzēšanu, kā arī ja līdz 2008.gada 15.maijam ir iesniedzis dienestā iesniegumu dažādošanas atbalsta saņemšanai cukurbiešu audzētājiem.

Dažādošanas atbalstu cukurbiešu audzētājam nosaka, cukurbiešu piegādes līgumā noteikto cukurbiešu daudzumu cukura ražotājiem piešķirtās cukura ražošanas kvotas ietvaros reizinot ar dažādošanas atbalsta likmi.

Kopējo dažādošanas un papildu atbalstu aprēķina, pamatojoties uz cukurbiešu audzētāja 2006.gada piegādes līgumā noteikto cukurbiešu daudzumu tonnās.

Normatīvā akta paredzēto normu izpildi nodrošinās valsts institūcija – Lauku atbalsta dienests.

 

ZM: Par Lauksaimniecības datu centra sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

Valdība 15.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”.

Grozījumi normatīvajā aktā nepieciešami, jo telpu nomas, komunālo maksājumu, krotāliju piegādes maksas un citu izdevumu palielināšanās dēļ jāpaaugstina arī esošo pakalpojumu cenas. Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC) ieviesusi arī jaunus pakalpojumu veidus, piemēram, aitu un gaļas liellopu pārraudzības datu apstrādi. Turpmāk LDC sniegs arī izziņas par aprēķinātām dzīvnieku asinībām (rādītājs, kas raksturo dažādu šķirņu dzīvnieku asins daudzuma attiecības konkrētā dzīvnieka organismā) ganāmpulkos, kā arī turpinās sagatavot dzīvnieku apzīmējuma komplektus.

Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” reģistrē dzīvniekus, ganāmpulkus un dzīvnieku novietnes, izsniedz dzīvnieku apzīmēšanai nepieciešamos dokumentus, kā arī veic ar dzīvnieku ciltsdarbu saistītus pakalpojumus.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa