ATSAUCĒ IETVERT:
Par bezdarba līmeni Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.09.1999., Nr. 290/291 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17406
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Centrālā statistikas pārvalde
Informācija
Par bezdarba līmeni Latvijā
Līdz 1999.gada 1.augustam valstī reģistrēti 121,6 tūkstoši aktīvu darba meklētāju (1999.g.1.jūlijā - 122,4 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 119,2 tūkstoši cilvēku jeb 9,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1999.g.1.jūlijā - attiecīgi 120,1 tūkst. un 10%). 1998.gada 1.augustā valstī reģistrēts 92,1 tūkstotis aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 89,5 tūkstoši.
1999.gada 1.augustā, salīdzinot ar 1999.gada 1.jūliju, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,9 tūkstošiem cilvēku.
Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (58%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 30,6 tūkstoši (1998.gada 1.augustā - 30,5 tūkst.).
1999.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,7 tūkstošiem cilvēku, februārī - 10,5 tūkstošiem, martā - 11,7 tūkstošiem, aprīlī - 10 tūkstošiem, maijā - 9 tūkstošiem, jūnijā - 9,1 tūkstotim, jūlijā - 9,4 tūkstošiem.
Visaugstākais bezdarba līmenis 1999.gada 1.augustā bija šādos valsts rajonos:
Rēzeknes rajonā - 28,8%, Balvu - 24,1%, Preiļu -23,5%, Krāslavas -23,4%, Daugavpils - 20,9%, Ludzas - 20,6%, Jēkabpils - 15,0%.
Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1999.gada jūlijā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 49,9 tūkstošiem cilvēku jeb 42% no bezdarbnieku kopskaita.1999.gada jūlijā bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 2,34 miljoniem latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 46,94.
Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par tautsaimniecībā strādājošo darba laika izmantošanu 1999.gada II ceturksnī. Šai periodā, salīdzinot ar 1999.gada I ceturksni, kopējie darba laika zudumi ir samazinājušies: II ceturksnī tie bija 793,1 tūkstotis cilvēkdienu, I ceturksnī - 924,7 tūkstoši. Vislielākie zudumi bija apstrādes rūpniecības uzņēmumos - 390,6 tūkstoši cilvēkdienu (I cet. attiecīgi 471,1 tūkst.), būvniecībā - 119,9 tūkstoši (I cet. -160,6), vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā; automobiļu, motociklu un sadzīves priekšmetu remonta nozarē - 85,1 tūkstotis (87,4), transporta, glabāšanas un sakaru nozarē - 67,5 tūkstoši (74,8), t.i., kopā 663,1 tūkstotis cilvēkdienu jeb 84% no kopējiem darba laika zudumiem. Straujākais darba laika zudumu samazinājums rūpniecības apakšnozarēs bija vērojams pārtikas produktu un dzērienu, kā arī mašīnu un iekārtu ražošanas nozarē, turpretim pieaugums - apģērbu ražošanas, izdevējdarbības un poligrāfijas, sintētisko šķiedru un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarēs.
Joprojām lielāko daļu kopējo darba laika zudumu veido bezalgas atvaļinājumi - to īpatsvars, tāpat kā I ceturksnī, bija 72%. Atsevišķās nozarēs - zvejniecībā, elektroenerģijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē, izglītībā - darba laika zudumi II ceturksnī palielinājās, pieaugot tieši bezalgas atvaļinājumu dēļ zaudētajam darba laikam.
Vidēji 1999.gada II ceturksnī nevienu dienu nav strādājuši, t.i., bijuši "slēptie" bezdarbnieki, 13 tūkstoši cilvēku (I cet. attiecīgi 14,7 tūkst.), no tiem apstrādes rūpniecībā -6,4 tūkstoši (I cet. -7,5), būvniecībā - 2 tūkstoši (2,6), vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu, motociklu un sadzīves priekšmetu remonta nozarē - 1,4 tūkstoši (1,4), transporta, glabāšanas un sakaru nozarē - 1,1 tūkstotis cilvēku (1,2).
Reģistrētais bezdarba līmenis pilsētās un rajonos
| 1.jūlijā | 1.augustā | |
| Pavisam valstī: | 10,0 | 9,9 |
| Pilsētās: | ||
| Rīga | 5,5 | 5,4 |
| Daugavpils | 11,9 | 11,7 |
| Jelgava | 10,3 | 10,2 |
| Jūrmala | 9,9 | 9,5 |
| Liepāja | 15,8 | 15,8 |
| Rēzekne | 15,7 | 15,6 |
| Ventspils | 8,6 | 8,7 |
| Rajonos: | ||
| Aizkraukles | 12,5 | 12,4 |
| Alūksnes | 11,2 | 11,3 |
| Balvu | 23,9 | 24,1 |
| Bauskas | 9,4 | 9,3 |
| Cēsu | 8,2 | 8,2 |
| Daugavpils | 20,9 | 20,9 |
| Dobeles | 11,7 | 11,6 |
| Gulbenes | 10,7 | 10,9 |
| Jelgavas | 11,9 | 12,0 |
| Jēkabpils | 15,3 | 15,0 |
| Krāslavas | 23,6 | 23,4 |
| Kuldīgas | 8,2 | 8,1 |
| Liepājas | 14,2 | 14,6 |
| Limbažu | 13,6 | 14,3 |
| Ludzas | 20,5 | 20,6 |
| Madonas | 13,7 | 13,5 |
| Ogres | 7,4 | 7,2 |
| Preiļu | 23,6 | 23,5 |
| Rēzeknes | 28,9 | 28,8 |
| Rīgas | 8,2 | 8,1 |
| Saldus | 7,0 | 6,9 |
| Talsu | 13,3 | 13,5 |
| Tukuma | 9,6 | 9,3 |
| Valkas | 9,9 | 9,7 |
| Valmieras | 10,2 | 10,2 |
| Ventspils | 10,8 | 11,0 |
Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir nodarbinātie un nestrādājošie iedzīvotāji.
Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk) un privātajā sektorā (uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.
Nestrādājošie ir darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.
Darba statistikas daļa