Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts: Par nevalstisko organizāciju skaitu un ietekmi valstī un sabiedrībā

Latvijas sabiedrība kļūst arvien aktīvāka, atbalstot nevalstisko organizāciju (NVO) projektus, vairāk ziedojot un mēģinot uzsākt kopīgu dialogu, dažādu problēmu risināšanai, secināts tikšanās laikā ar NVO pārstāvjiem, ko organizēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS). Tikšanās laikā tika apspriestas Latvijas nevalstisko organizāciju darbības tendences un rezultāti, sabiedrības ieguvumi, kā arī nākotnes prognozes. 

“Šodien ir svarīgi runāt par pilsoniskās līdzdalības nozīmīgumu, veidojot pilsonisku sabiedrību. Sabiedrību, kurā cilvēki ir raduši iespējas sadarbībai ar dažādām formālajām un neformālajām grupām, lai aizstāvētu savas intereses un rastu atbalstu to īstenošanai,” norādīja ministra padomniece Anda Ozola.

Kā informēja A.Ozola, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra apkopoto informāciju par biedrību un nodibinājumu skaitu 2006.gadā bija reģistrētas 10 164 nevalstiskās organizācijas, savukārt uz 2007.gada 31.augustu (ieskaitot nelikvidētās sabiedriskās organizācijas) – 12 021 NVO. Tātad gada laikā NVO skaits ir pieaudzis par 1157 organizācijām.

Arvien vairāk ziedo gan uzņēmumi, gan privātpersonas

Kā norādīja portāla “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, nevalstisko organizāciju aktivitātes pārsvarā ir vērstas trīs virzienos: ekonomiskais, politiskais un sociālais. Ikvienā no šiem virzieniem ir jūtama attīstība, par ko liecina arvien pieaugošā ziedotāju aktivitāte. “2007.gadā caur portālu “Ziedot.lv” dažādiem projektiem bija ziedoti vairāk nekā 600 tūkstoši latu, no kuriem vairāk nekā 200 tūkstošus veidoja privātpersonu ziedojumi,” informēja R.Dimanta, piebilstot, ka ir vairākas jomas, kurām ir lielākais ziedotāju atbalsts, – bērni, veci cilvēki, dzīvnieku aizsardzība.

R.Dimanta uzvēra, ka pēdējos trīs gados attīstījusies arī uzņēmēju vēlme piedalīties sabiedrības dzīvē un attīstīt sociālo atbildību, ziedojot savus līdzekļus. “Uzņēmums var pelnīt, pateicoties sabiedrības atļaujai, – mēs pērkam produktus, tātad mēs ļaujam pelnīt. Mēs nepērkam produkciju no uzņēmuma, kuram ir slikta reputācija. Uzņēmumi saprot, ka viņi var dalīties un ieklausīties sabiedrības vēlmēs un tas arī viņiem ir izdevīgi,” skaidroja R.Dimanta.

Arvien vairāk uzņēmēju atbalsta iedzīvotāju iniciatīvas

Viena no populārākajām un straujāk augošajām filantropijas formām pasaulē ir kopienu fondi. Latvijā kopienu fondi ir pazīstami kopš 2003.gada, kad tika izveidots Talsu novada fonds. “Tā izveide un veiksmīgie darbības rezultāti pierādīja, ka kopienu fondu ideja ir dzīvotspējīga Latvijā. Tas deva impulsu arī Lielvārdes attīstības fonda izveidei 2003.gada decembrī, Alūksnes novada fonda izveidei 2005.gada aprīlī, Valmieras novada fonda izveidei 2005.gada jūlijā, kā arī Madonas novada fonda izveidei 2006.gada martā,” pastāstīja Kopienu fondu kustības (KFK) vadītāja Inese Danga.

2007.gadā kopienu fondiem Talsos, Valmierā, Alūksnē un Madonā, Lielvārdē un Liepājā ir izdevies piesaistīt 135 630 latus. KFK dalībnieki rīkojuši desmit projektu konkursus, kopumā atbalstot 74 vietējo iedzīvotāju projektus. Akcijas “Skolas soma” ietvaros atbalstīti 407 bērni no maznodrošinātām ģimenēm, kas ļāva katrai ģimenei iegādāties skolas lietas par 35 latiem. Tika izmaksātas stipendijas trīs Lielvārdes jauniešiem un vienai talseniecei augstākās izglītības ieguvei, bet sešiem Talsu rajona talantīgajiem bērniem, kuru ģimenēm ir grūti materiālie apstākļi, – mācībām mūzikas un mākslas skolās. “Priecē, ka 27% fondu ienākumus šogad veido uzņēmumu ziedojumi. Tas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar 2006.gadu, kad tas bijis tikai 12%,” atzīmēja I.Danga.

Informācijas tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas cilvēkiem ar invaliditāti

“Vadošajām NVO ir būtiska loma politikas veidošanā, un lielā mērā to ir panākušas pašas organizācijas. To iespējas ir nostiprinātas normatīvajos aktos, un katras ministrijas kompetencē ir savus izstrādātos normatīvos aktus saskaņot ar atbilstošās jomas NVO,” teica A.Ozola.

Arī invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis piekrīt, ka nevalstisko organizāciju pārstāvji ļoti bieži tiek aicināti paust savu viedokli saistībā ar dažādiem aktuāliem politiskiem jautājumiem un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Arī cilvēku attieksme, lai gan ne tik strauji, kā gribētos, tomēr mainās pozitīvajā virzienā. Piemēram, arvien vairāk darba devēju ir gatavi pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti.

I.Balodis informēja, ka NVO pēdējos gados lielā mērā ir spējušas piesaistīt ne vien Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, bet arī dažādu uzņēmumu līdzekļus. Viņš to skaidro ar arvien pieaugošo sociālās atbildības idejas popularitāti Latvijas uzņēmēju vidū. “Pateicoties vairāku uzņēmēju atbalstam, “Apeirons” telpās ir izveidota datorklase, mums ir iespējas apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas un 14 cilvēki ar invaliditāti ir atraduši darbu kā datortīklu administratori,” par veiksmīgo sadarbību ar uzņēmumiem stāsta I.Balodis. Runājot par 2007.gadā paveikto, viņš atzīmēja vairāku atbalsta grupu izveidošanu, kas sākušas savu darbību Rīgā un arī reģionos, jo ne vienmēr problēmu risināšanas pamatā ir tikai finansiālā palīdzība, bet bieži nepieciešams arī psiholoģiskais atbalsts. Tādēļ arī izveidota motivācijas programma, lai attīstītu motivācijas grupas reģionos.

Daudzveidīgāks kļūst starpkultūru dialogs

2003.gadā tika izveidota Afrolatviskā biedrība “AfroLat”, lai aizstāvētu savas tiesības, jo vairāki cilvēki jutās apdraudēti sabiedrībā sava atšķirīgā izskata dēļ. Kā pastāstīja “AfroLat” priekšsēdētāja vietnieks Džordžs Stīls, biedrības galvenais mērķis ir aizstāvēt savu biedru tiesības un arī veicināt sabiedrības izpratni par cilvēkiem no Āfrikas un veicināt dialogu par cilvēkiem, kas atšķiras no citiem. “Dažādība ir vērtīga un svarīga,” savā uzrunā uzsvēra Dž.Stīls.  

“Joprojām ir jādomā par NVO sektora atpazīstamību un tā ieguldījumu tautsaimniecībā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. NVO prestižs salīdzinājumā ar citām juridiska rakstura institūcijām ir vērtējams kā drīzāk zems, kaut arī izvirzītās prasības kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai attiecas arī uz NVO,” atzīmēja A.Ozola, uzsverot, ka NVO vairāk vajadzētu informēt sabiedrību un masu medijus par savu darbību, sasniegumiem un līdzdarbošanās iespējām.

Lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības veidošanos un informētu iedzīvotājus par iespējām līdzdarboties nevalstiskajās organizācijās, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts ir izdevis informatīvo materiālu “Pilsoniskuma vizītkartes. Kas mūs vieno?”. Šā materiāla galvenais mērķis ir aicināt cilvēkus apjaust, ka iespējas līdzdarboties pastāv katru minūti, ik uz soļa. Es palīdzu kādam pāriet pāri ielai, apciemoju attālu tuvinieku, kurš ir vientuļš, iesaistos kādā NVO vai ziedoju naudu. Pilsoniskuma vizītkartēs ir stāstīts par vairākiem slaveniem cilvēkiem, kurus vieno līdzcietība un spēja apvienoties kopīgu mērķu sasniegšanai.

ĪUMSILS Sabiedrisko attiecību nodaļas informācija