Eiropas Parlaments: Par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā

Apmaiņa par labāko praksi, datu vākšana, labāka iedzīvotāju informēšana, veselīga dzīvesveida kampaņas, pasākumi, kas veicina pētniecību un inovācijas, zāļu pieejamība – tie ir daži no pasākumiem, ko Eiropas Parlamenta deputāti prasa veicināt 10.aprīlī ar 621 balsi par, 10 pret un 6 atturoties pieņemtajā rezolūcijā par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā.

Deputāts Georgs Andrejevs debatēs pauda gandarījumu par to, ka jaunā Eiropas komisāre veselības jautājumos Andrula Vasiliu ir apņēmusies iesniegt jaunu rīcības plānu cīņai pret vēzi. Tas sāktu darboties jau nākamgad un nodrošinātu, ka cīņa pret vēzi ir viena no Eiropas Komisijas prioritātēm. “Es vēlos aicināt Francijas prezidentūru turpināt sāktās iniciatīvas un arī turpmāk vēža jautājumu uzskatīt par darba kārtības prioritāti,” atzīmēja deputāts.

Situācija dalībvalstīs atšķiras

Deputāti rezolūcijā atgādina, ka saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem vismaz viena trešdaļa no visiem saslimstības gadījumiem ar vēzi būtu novēršama. Vēl vienu trešdaļu no vēža saslimstības gadījumiem varētu izārstēt, ja to noteiktu laikus un tiktu izmantotas zināmās ārstēšanas metodes. Tādēļ deputātu skatījumā ES cīņā pret vēzi jāieņem aktīva nostāja.   

Dokumentā arī norādīts, ka to cilvēku skaits, kas mirst no vēža, dalībvalstīs, kas pievienojušās ES kopš 2004.gada, ir lielāks nekā 15 valstu ES.

Pirmkārt, Eiropai, pēc deputātu domām, ir maksimāli jāsamazina vēzi izraisošie faktori: jānovērš strādājošo saskare ar vēzi izraisošām vielām darba vietās un jāatbalsta veselīgs dzīvesveids, jo īpaši attiecībā uz galvenajiem riska faktoriem – tabaku, alkoholu, neveselīgu uzturu un nepietiekamu fizisko aktivitāti, uzsvērts rezolūcijā. Deputāti atgādina, ka saskaņā ar nesen veiktu arodbiedrību pētījumu, vismaz 8% nāves gadījumu vēža dēļ izraisa tieša vai netieša saskarsme ar kancerogēnām vielām darba vietā.

Par 50% vairāk pārbaužu

Eiropas Komisijā ieteikts izveidot ekspertu darba grupu cīņai pret vēzi. Viens no tās uzdevumiem būtu līdz 2018.gadam par 50% palielināt to personu skaitu, kam tiek veiktas vēža profilaktiskās pārbaudes. Dalībvalstīm ieteikts veicināt informācijas kampaņas par vēža skrīningu – gan plašai sabiedrībai, gan veselības aprūpes darbiniekiem.

Dalībvalstīs ieteikts veidot nacionāla līmeņa onkoloģijas darba grupas, kas, savedot kopā dažādu medicīnas nozaru ekspertus (ārstus, medmāsas, psihoterapeitus utt.), ļautu uzlabot slimnieku aprūpi valstī, tostarp ņemot vērā slimnieku psihosociālās vajadzības.

Nepieciešamas jaunas, pieejamas zāles

Arī tad, ja zāles, kas var glābt dzīvību, ir radītas, tās nereti nav pieejamas administratīvu procedūru vai augstās cenas dēļ. Deputāti mudina izpētīt, “kā pacienti var ātrāk saņemt dzīvību glābjošas inovatīvas pretvēža zāles, ar centralizētas ES procedūras palīdzību paātrinot tirdzniecības atļauju piešķiršanu un apsverot procedūru elastīgai cenu noteikšanai un kompensāciju mehānismam”.   

Lai stimulētu pētniecību jaunu zāļu radīšanai un labākai diagnostikai, ieteikts izmanot Eiropas Savienības 7. Pētniecības un attīstības programmu un struktūrfondus.

Deputāti arī aicina Eiropas Komisiju izstrādāt hartu vēža slimnieku un hroniski slimu cilvēku aizsardzībai darbavietā, savukārt dalībvalstīm pieņemt pacientu hartas atbilstoši Eiropas līmenī izstrādātajām vadlīnijām.

Eiropas Parlamenta preses dienests