Eiropas Komisija: Par pētījumu “Vai sociālā Eiropa ir gatava globalizācijai?”

No jauna, apjomīga pētījuma, ko 11.aprīlī publiskojusi Eiropas Komisija, izriet, ka Eiropas sociālais modelis ir vērtīgs, tomēr pilnveidojams, lai tas darbotos globalizācijas radītajos apstākļos. Diskusijas par globalizācijas izraisītajām sociālajām sekām un to, kā tās vērst par labu Eiropas Savienībai, notiks Briselē 16.aprīlī augsta līmeņa konferencē. 

“Daudzos eiropiešos globalizācija rada satraukumu,” uzskata ES nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla. “Viņi bažījas par savu darba vietu un pensiju. Bet globalizācijas apstākļos sociālais modelis var būt gan stabils, gan veiksmīgs. Patiesībā stabilitātei un veiksmei jāiet roku rokā. Ja mēs būsim sagatavojušies, sniegsim ieguldījumus un pielāgosimies, no globalizācijas iegūsim, nevis zaudēsim.”

Jaunākās “Eurobarometer” viedokļu aptaujas 2006.gada maijā liecina, ka 47% Eiropas iedzīvotāju (pretēji 37% eiropiešu, kuri globalizācijā saskata labas iespējas uzņēmumiem) uzskata, ka tā viņu valstī apdraud nodarbinātību un uzņēmumus. Tomēr jaunajā pētījumā “Vai sociālā Eiropa ir gatava globalizācijai?” apgalvots, ka šīs bažas lielākoties nav pamatotas. Dažas no Ziemeļeiropas ekonomiski veiksmīgākajām valstīm ir sasniegušas augstu nodarbinātības līmeni un salīdzinājumā ar pārējām pasaules valstīm — vienmērīgāku ienākumu līmeni. Tas noticis, līdztekus pastāvot lielam un efektīvam publiskajam sektoram.

Pētījumā norādīts, ka nav empīrisku pierādījumu, ka globalizācija būtu iemesls sociālo sasniegumu graušanai. Pēdējās divās desmitgadēs Eiropas Savienībā sociālajai aizsardzībai atvēlēti līdzekļi, kas atbilst nemainīgi lielai daļai no IKP, un kopš 20.gadsimta 90.gadu sākuma tie joprojām ir aptuveni 27–28%. Saskaņā ar pētījuma datiem notiek nepārtraukta virzība uz sociālajiem mērķiem, kas ir plaši atbalstīti, piemēram, izlīdzināt vīriešu un sieviešu nevienmērīgo samaksas un nodarbinātības līmeni, tomēr šī plaisa vēl aizvien ir liela (Eiropā 2005.gadā samaksa vīriešiem un sievietēm atšķīrās par 15%). Tāpēc pienācīga konkurētspēja ir atkarīga no veida, kā sociālā aizsardzība darbojas, nevis no tās apjoma.

Tomēr pētījumā ir arī atzīts, ka sociālā politika ir jāmodernizē un jāiegulda līdzekļi cilvēkresursos, lai Eiropas Savienība globalizācijas radītās iespējas vērstu sev par labu. Ar šādu mērķi no ES un tās dalībvalstīm gaidīs plašu politisko rīcību, proti:

• veidot konkurētspējīgu ekonomiku, ieguldot tālejošās darbībās, kā arī pielāgojoties, lai tiktu galā ar klimata pārmaiņām, sabiedrības novecošanai un jauniem konkurentiem;

• veiksmīgi īstenot šādu pielāgošanos, atzīstot, ka globalizācijas dēļ būs nepieciešamas saimnieciskas un sociālas pārmaiņas, kuras radīs izdevumus un kuru dēļ būs jāpārstrukturē resursi;

• uzlabot sociāli ekonomisko pārvaldību tā, ka minētās pārmaiņas notiktu netraucēti, kopā darbojoties Eiropas Savienībai un dalībvalstīm.

Briselē 16.aprīlī notiks augsta līmeņa konference, kurā apspriedīs pētījuma politisko ietekmi. Konferencē tiksies nozīmīgākie dalībnieki – Eiropas un valstu politikas veidotāji, starptautisku organizāciju vadītāji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji – un atklātā diskusijā meklēs ceļu, kā labāk izprast globalizāciju un to skaidrot sabiedrībai un kā globalizācijas radītās iespējas Eiropas Savienība var vērst sev par labu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa