|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.04.2008., Nr. 61 https://www.vestnesis.lv/ta/id/174127-noteikumi-par-valsts-parbaudijumu-kartibu-akreditetas-izglitibas-programmas
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr.265Kārtība, kādā piešķir valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai Vēl šajā numurā18.04.2008., Nr. 61 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 264 Pieņemts: 15.04.2008. |
Ministru kabineta noteikumi Nr.264
Rīgā 2008.gada 15.aprīlī (prot. Nr.24 11.§)
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 16.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 12.punktu
1. Noteikumi nosaka valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās.
2. Noteikumi neattiecas uz centralizētajiem eksāmeniem.
3. Valsts pārbaudījumi ir ieskaite un eksāmens (turpmāk – valsts pārbaudes darbi). Ieskaite aptver kādu daļu no mācību priekšmeta standartā iekļautajām prasībām konkrētu izglītojamā zināšanu un prasmju pārbaudei. Ieskaiti organizē vienā mācību priekšmetā vai kombinēti vairākos mācību priekšmetos izglītības posma vai pakāpes beigās. Eksāmens aptver visas mācību priekšmeta standartā iekļautās prasības izglītojamo zināšanu un prasmju pārbaudei mācību priekšmetā. Eksāmenu organizē mācību priekšmetā izglītības pakāpes vai kursa beigās.
4. Valsts pārbaudes darbu organizēšanu (pieteikšanās valsts pārbaudes darbiem, valsts pārbaudes darbu nosūtīšana un saņemšana, valsts pārbaudes darbu norise un vērtēšana, valsts pārbaudes darbu rezultātu apkopošana un statistiskā analīze) nodrošina Izglītības satura un eksaminācijas centrs (turpmāk – centrs) un pašvaldības izglītības pārvalde kopīgi ar izglītības iestādēm.
5. Valsts pārbaudes darbu materiālus no centra saņemt un organizēt valsts pārbaudes darbu norisi var tikai izglītības iestādes, kuras īsteno akreditētas izglītības programmas, ja attiecīgajā mācību gadā izglītības iestādē ir izglītojamie, kuriem nepieciešams kārtot valsts pārbaudes darbu.
6. Valsts pārbaudes darbi izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu valsts pārbaudes darbu norises grafiku ar norādi par katra valsts pārbaudes darba norises vietu un laiku, ieskaites vadītāju un vērtētāju sarakstu, eksāmenu komisijas sastāvu (turpmāk – valsts pārbaudes darbu saraksts).
7. Izglītības iestādes vadītājs valsts pārbaudes darbu sarakstu izliek izglītības iestādē pedagogiem un izglītojamajiem redzamā vietā ne vēlāk kā līdz attiecīgā mācību gada 1.maijam.
8. Centrs nosaka norises laikus šādām valsts pārbaudes darbu norises darbībām (turpmāk – valsts pārbaudes darbu norises darbību laiki):
8.1. valsts pārbaudes darba materiālu aploksnes atvēršana;
8.2. valsts pārbaudes darba materiālu izdalīšana;
8.3. valsts pārbaudes darba un tā daļu sākums un beigas;
8.4. valsts pārbaudes darba atbilžu lapas aizpildīšana.
9. Izglītojamajiem, kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par izglītojamā veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai logopēda, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamā speciālajām izglītības vajadzībām, centrs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus. Papildu atbalsta pasākumus izvērtē un ierosina izglītības iestāde. Izglītojamais vai viņa likumiskais pārstāvis var atteikties no atbalsta pasākumu piemērošanas, pamatojoties uz izglītojamā vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.
10. Informāciju par valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem centrs ne vēlāk kā līdz attiecīgā mācību gada 15.aprīlim publicē mājaslapā internetā (www.isec.gov.lv) (turpmāk – mājaslapa).
11. Izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, valsts pārbaudes darbu drīkst kārtot tikai izglītības programmā noteiktajos mācību priekšmetos.
12. Izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, valsts pārbaudes darbu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi. Ja izglītojamo neapmierina valsts pārbaudes darbā iegūtais vērtējums, attiecīgo valsts pārbaudes darbu izglītojamais var kārtot nākamajā mācību gadā.
13. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, lai izglītojamie par šo noteikumu prasībām tiktu informēti līdz attiecīgā mācību gada 1.decembrim un atkārtoti informēti ne vēlāk kā līdz attiecīgā mācību gada 1.maijam. Klases žurnālā veic attiecīgu ierakstu, un izglītojamie ar parakstu apliecina, ka ir iepazinušies ar šo noteikumu prasībām.
14. 9. un 12.klases izglītojamie līdz attiecīgā mācību gada 15.decembrim iesniedz izglītības iestādes vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā ir norādīti valsts pārbaudes darbi, kurus izglītojamais kārtos. 9.klases izglītojamais, kurš apgūst mazākumtautību izglītības programmu, iesniegumā norāda valsts pārbaudes darba materiāla valodu.
15. Izglītojamais, kurš apgūst mazākumtautību izglītības programmu, ir tiesīgs izvēlēties valsts pārbaudes darba izpildīšanas valodu – mācībvalodu vai latviešu valodu (izņemot valsts pārbaudes darbus valodu mācību priekšmetos).
16. 3., 6. un 9.klases izglītojamais, kurš apgūst mazākumtautību izglītības programmu, ir tiesīgs izvēlēties valsts pārbaudes darba materiāla valodu – latviešu valodu vai krievu valodu (izņemot valsts pārbaudes darbus valodu mācību priekšmetos).
17. Izglītības iestāde apkopo informāciju par nepieciešamajiem valsts pārbaudes darbiem, materiālu skaitu (norādot nepieciešamo adaptēto materiālu skaitu palielinātā drukā), materiālu valodu, klasi un izglītības programmas kodu (turpmāk – apkopotā informācija). Apkopoto informāciju izglītības iestāde līdz attiecīgā mācību gada pirmā semestra beigām nogādā pašvaldības izglītības pārvaldē. Pašvaldības izglītības pārvalde apkopoto informāciju par centra izstrādātajiem valsts pārbaudes darbiem līdz attiecīgā mācību gada 7.janvārim nogādā centrā.
18. Ja nepieciešams, izglītības iestādes vadītājs apkopoto informāciju līdz attiecīgā mācību gada 1.aprīlim precizē un divu darbdienu laikā to iesniedz pašvaldības izglītības pārvaldē. Pašvaldības izglītības pārvalde divu darbdienu laikā pēc precizētās informācijas saņemšanas apkopo to un iesniedz centrā.
19. Valsts pārbaudes darbus izstrādā centrs vai pašvaldības izglītības pārvalde, vai izglītības iestāde.
20. Centrs izstrādā valsts pārbaudes darbus, kas norādīti Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā.
21. Pašvaldības izglītības pārvalde vai izglītības iestāde var izstrādāt valsts pārbaudes darbus mācību priekšmetos, kuros centrs nav izstrādājis valsts pārbaudes darbus.
22. Valsts pārbaudes darbs var būt rakstisks vai mutvārdu, vai kombinēts (rakstu un mutvārdu daļa vai rakstu un praktiskā daļa).
23. Centrs atbilstoši valsts pamatizglītības standartam vai valsts vispārējās vidējās izglītības standartam un attiecīgā mācību priekšmeta standartam izstrādā valsts pārbaudes darba programmu. Valsts pārbaudes darba programmā norāda:
23.1. valsts pārbaudes darba mērķi;
23.2. valsts pārbaudes darba adresātu;
23.3. valsts pārbaudes darba uzbūvi – daļu aprakstu, izpildei paredzēto laiku un daļu vērtējuma īpatsvaru;
23.4. uzdevumu veidus;
23.5. vērtēšanas kārtību;
23.6. palīglīdzekļus, kurus atļauts izmantot valsts pārbaudes darba laikā.
24. Centrs valsts pārbaudes darbu programmas apstiprina un līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam ievieto mājaslapā.
25. Pašvaldības izglītības pārvalde var izstrādāt vienu valsts pārbaudes darbu kādā mācību priekšmetā, ja to kārto izglītojamie no vairākām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēm, kuru akreditētās izglītības programmās ir šis mācību priekšmets.
26. Pašvaldības izglītības pārvalde izstrādā valsts pārbaudes darba programmu atbilstoši šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām un valsts pārbaudes darba saturu.
27. Pašvaldības izglītības pārvaldes izstrādātie valsts pārbaudes darbi ir organizējami atbilstoši šo noteikumu prasībām izglītības iestādēs, kas atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Valsts pārbaudes darbu materiālu piegādes kārtību nosaka pašvaldības izglītības pārvalde.
28. Izglītības iestāde izstrādā valsts pārbaudes darba programmu atbilstoši šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām un valsts pārbaudes darba saturu.
29. Izglītības iestāde valsts pārbaudes darba programmu apstiprina pašvaldības izglītības pārvaldē. Valsts pārbaudes darba programmas apstiprināšanas kārtību nosaka pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs.
30. Izglītības iestādes izstrādātie valsts pārbaudes darbi attiecīgajā izglītības iestādē ir organizējami atbilstoši šo noteikumu prasībām.
31. Izglītības iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc ieskaites norises beigām apkopo izglītojamo sarakstu, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz ieskaiti noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.
32. Izglītības iestādes vadītājs līdz attiecīgās klases mācību gada beigām nosaka ieskaites laiku izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz ieskaiti noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.
33. Ieskaišu saturu izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz ieskaiti noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot, izstrādā attiecīgais mācību priekšmeta pedagogs saskaņā ar attiecīgā valsts pārbaudes darba programmu.
34. Izglītības iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc eksāmena norises beigām apkopo un iesniedz pašvaldības izglītības pārvaldē to izglītojamo sarakstu, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz eksāmenu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.
35. Pašvaldības izglītības pārvalde divu darbdienu laikā pēc izglītojamo sarakstu saņemšanas no izglītības iestādēm apkopo tos un iesniedz centrā sarakstu par izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav noteiktajā laikā ieradušies uz centra izstrādāto eksāmenu un kuriem nepieciešams to kārtot.
36. Izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies noteiktajā laikā uz centra izstrādāto eksāmenu un kuriem nepieciešams to kārtot, eksāmena laiku nosaka Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā noteiktajā kārtībā.
37. Izglītības iestādes vadītājs līdz attiecīgās klases mācību gada beigām nosaka eksāmenu laiku pašvaldības izglītības pārvaldes vai izglītības iestādes izstrādātajiem valsts pārbaudes darbiem izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz eksāmenu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.
38. Līdz attiecīgā mācību gada 1.maijam izglītības iestādes vadītājs norīko attiecīgās ieskaites vadītājus un vērtētājus. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, lai katrā ieskaites telpā būtu vismaz viens ieskaites vadītājs.
39. Par ieskaites rakstu daļas vadītāju 3. un 6.klasē var būt jebkurš izglītības iestādes pedagogs.
40. Par rakstiskās ieskaites vai ieskaites rakstu daļas vadītāju 9. un 12.klasē var būt pedagogs, kurš:
40.1. nemāca konkrēto mācību priekšmetu izglītojamajam, kurš kārto ieskaiti, vai nav attiecīgās klases audzinātājs;
40.2. nav tēvs, māte, aizbildnis, brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte vai laulātais izglītojamajam, kurš kārto ieskaiti.
41. Ieskaites mutvārdu daļas vadītājs vai praktiskās daļas vadītājs ir attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs. Ieskaites mutvārdu daļas vai praktiskās daļas vadītājs nevar būt tēvs, māte, aizbildnis, brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte vai laulātais izglītojamajam, kurš kārto ieskaiti.
42. Ieskaites vadītājs nodrošina ieskaites norises organizāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgās ieskaites norises darbību laikiem.
43. Ieskaites vadītājs pirms ieskaites nodrošina, lai tās norises telpā būtu novietots pulkstenis izglītojamajiem redzamā vietā, un iepazīstina izglītojamos ar ieskaites norises darbību laikiem. Ieskaites vadītājs ir atbildīgs par ieskaites norisi atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgās ieskaites norises darbību laikiem.
44. Ieskaites vērtētājs ir viens vai vairāki attiecīgo mācību priekšmetu pedagogi.
45. Pašvaldības izglītības pārvalde var norīkot ieskaites novērotājus, kuri ir ieskaites mācību priekšmeta pedagogi citās izglītības iestādēs vai pašvaldības izglītības pārvaldes atbildīgie darbinieki. Ieskaites novērotājs uzrauga ieskaites norises atbilstību šo noteikumu prasībām un valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem.
46. Pašvaldības izglītības pārvalde var norīkot ieskaites ārējos vērtētājus, kuri ir ieskaites mācību priekšmeta pedagogi citās izglītības iestādēs.
47. Līdz attiecīgā mācību gada 1.maijam izglītības iestādes vadītājs izveido attiecīgā eksāmena komisiju.
48. Rakstiskā eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:
48.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;
48.2. eksāmena vadītājs – izglītības iestādes pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);
48.3. ne mazāk kā divi vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi vai izglītības jomas pedagogi.
49. Mutvārdu eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:
49.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;
49.2. eksaminētājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs;
49.3. vismaz divi vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi vai izglītības jomas pedagogi.
50. Kombinētā eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:
50.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;
50.2. eksāmena rakstu daļas vadītājs – izglītības iestādes pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);
50.3. eksāmena mutvārdu daļas vai praktiskās daļas vadītājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);
50.4. vismaz divi eksāmena rakstu daļas vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi vai izglītības jomas pedagogi;
50.5. eksāmena mutvārdu daļas vērtētājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);
50.6. eksāmena praktiskās daļas vērtētājs – viens vai vairāki attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi.
51. Par komisijas locekli var būt persona, kura nav tēvs, māte, aizbildnis, brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte vai laulātais izglītojamajam, kurš kārto eksāmenu.
52. Par rakstiskā eksāmena vai kombinētā eksāmena rakstu daļas vadītāju nevar būt attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs.
53. Eksāmena komisija nodrošina eksāmena norises organizāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem.
54. Eksāmena vadītājs pirms eksāmena iepazīstina izglītojamos ar eksāmena norises darbību laikiem. Eksāmena vadītājs ir atbildīgs par eksāmena norisi atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem.
55. Pašvaldības izglītības pārvalde var norīkot eksāmena novērotājus, kuri ir eksāmena mācību priekšmeta pedagogi citās izglītības iestādēs vai pašvaldības izglītības pārvaldes atbildīgie darbinieki. Eksāmena novērotājs uzrauga eksāmena norises atbilstību šo noteikumu prasībām un valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem.
56. Pašvaldības izglītības pārvalde var norīkot ārējos vērtētājus un ārējos eksaminētājus, kuri ir eksāmena mācību priekšmeta pedagogi citās izglītības iestādēs.
57. Centrs ieskaišu materiālus iesaiņo:
57.1. papīra vai polimērmateriāla aploksnēs (turpmāk – aploksne), saskaņā ar apkopoto informāciju paredzot tos noteiktam izglītojamo skaitam. Uz katras aploksnes ir uzlīme ar izglītības pārvaldes nosaukumu, izglītības iestādes nosaukumu, ieskaites nosaukumu un norises datumu, pieteikto izglītojamo skaitu un ieskaites materiāla valodu;
57.2. pakās, kas adresētas konkrētām izglītības iestādēm un sastāv no vienas vai vairākām aploksnēm. Uz pakas ir uzlīme, kurā norādīts izglītības iestādes nosaukums un adrese, izglītības iestādes vadītāja vārds un uzvārds (turpmāk – izglītības iestādes paka).
58. Ieskaišu materiālus izglītības iestādes vadītājam centrs nodod ar fiziskas vai juridiskas personas starpniecību, ar kuru centram noslēgts līgums par valsts pārbaudes darbu piegādi (turpmāk – piegādātājs). Ja ieskaites materiālus nav iespējams nodot izglītības iestādes vadītājam ar piegādātāja starpniecību, centra vadītājs var noteikt, ka piegādātāja pienākumus pilda centra pilnvarota amatpersona.
59. Centrs piegādātājam vai centra pilnvarotajai amatpersonai nodod izglītības iestādes pakas un par to sastāda nosūtīšanas pavadzīmi. Nosūtīšanas pavadzīmē norāda iesaiņojuma veidu, skaitu un iesaiņojuma stāvokli. Piegādātājs vai centra pilnvarotā amatpersona izglītības iestādes pakas nodod izglītības iestādes vadītājam, kurš nosūtīšanas pavadzīmē atzīmē, ka izglītības iestādes pakas iesaiņojums ir neskarts, un parakstās par tās saņemšanu. Ja nodošanas brīdī ir konstatēts izglītības iestādes pakas bojājums, izglītības iestādes vadītājs sastāda aktu, kurā norāda bojājuma apmēru un veidu. Izglītības iestādes vadītājs par to nekavējoties informē centru. Centrs dod norādījumus turpmākai darbībai ar ieskaites materiāliem.
60. Izglītības iestādes vadītājs no brīža, kad saņēmis paku no centra pilnvarotas amatpersonas vai piegādātāja, līdz brīdim, kamēr aploksnes tiek atvērtas saskaņā ar attiecīgā valsts pārbaudes darba norises darbību laiku, nodrošina pakas uzglabāšanu un iesaiņojuma neskartību.
61. Centrs eksāmena materiālus iesaiņo:
61.1. polimērmateriāla aploksnēs (turpmāk – aploksne), saskaņā ar apkopoto informāciju paredzot tos noteiktam izglītojamo skaitam;
61.2. pakās, kas adresētas konkrētām izglītības iestādēm un sastāv no vienas vai vairākām aploksnēm. Uz pakas ir uzlīme, kurā norādīts izglītības pārvaldes nosaukums, izglītības iestādes nosaukums, eksāmena nosaukums un norises datums, pieteiktais izglītojamo skaits, 9.klasei – eksāmena materiāla valoda (turpmāk – paka);
61.3. maisos, kas adresēti katrai pašvaldības izglītības pārvaldei. Uz maisiem ir uzlīme, kurā norādīts pašvaldības izglītības pārvaldes nosaukums, adrese un Izglītības pārvaldes vadītāja vārds un uzvārds. Maisos, kas adresēti pašvaldības izglītības pārvaldei, ir iesaiņotas pakas un ievietota pavadzīme. Pavadzīmē norādīts katrai izglītības iestādei paredzētais paku un aplokšņu skaits (turpmāk – sūtījums).
62. Eksāmenu materiālu nodošanu pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājam nodrošina centrs ar piegādātāja starpniecību. Ja eksāmena materiālus nav iespējams nodot pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājam ar piegādātāja starpniecību, centra vadītājs var noteikt, ka piegādātāja pienākumus pilda centra pilnvarota amatpersona. Centrs piegādātājam vai centra pilnvarotajai amatpersonai nodod sūtījumus un par to sastāda nosūtīšanas pavadzīmi. Nosūtīšanas pavadzīmē norāda iesaiņojuma veidu, skaitu un iesaiņojuma stāvokli.
63. Piegādātājs sūtījumu nodod pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājam, kurš nosūtīšanas pavadzīmē atzīmē, ka sūtījuma iesaiņojums ir neskarts, un parakstās par tā saņemšanu. Ja nodošanas brīdī ir konstatēts sūtījuma bojājums, pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs sastāda aktu, kurā norāda bojājuma apmēru un veidu. Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs par to nekavējoties informē centru. Centrs dod norādījumus turpmākai darbībai ar eksāmena materiāliem.
64. Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs tūlīt pēc sūtījuma saņemšanas vismaz divu izglītības iestāžu vadītāju klātbūtnē atver sūtījumu, pārbauda polimērmateriāla aplokšņu un paku skaita atbilstību sūtījumā ievietotajā pavadzīmē norādītajam skaitam un izdara attiecīgu atzīmi. Ja tiek konstatēti paku vai aplokšņu bojājumi, pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs par to sastāda aktu un nekavējoties informē centru. Centrs dod norādījumus turpmākai darbībai ar eksāmenu materiāliem.
65. Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs līdz paku nodošanai izglītības iestāžu vadītājiem nodrošina to uzglabāšanu un iesaiņojuma neskartību.
66. Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs pakas izglītības iestāžu vadītājiem nodod iepriekš norādītās telpās. Katrs izglītības iestādes vadītājs sūtījumā ievietotajā pavadzīmē parakstās par paku saņemšanu un paku iesaiņojuma neskartību.
67. Ja eksāmena materiālus nav iespējams nodot pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājam, centra pilnvarota amatpersona vai piegādātājs pakās sasaiņotus valsts pārbaudes darbu materiālus nodod pret parakstu tieši izglītības iestāžu vadītājiem. Ja paku iesaiņojums ir bojāts vai nosūtīšanas pavadzīmē norādītais paku un aplokšņu skaits neatbilst pieprasītajam, centra pilnvarota amatpersona vai piegādātājs un izglītības iestādes vadītājs par to sastāda aktu un ziņo centram. Centrs dod norādījumus turpmākai darbībai ar eksāmena materiāliem.
68. Izglītības iestādes vadītājs no brīža, kad saņēmis paku no pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja, centra pilnvarotas amatpersonas vai piegādātāja, līdz brīdim, kamēr aploksnes tiek atvērtas saskaņā ar attiecīgā valsts pārbaudes darba norises darbību laiku, nodrošina pakas uzglabāšanu un iesaiņojuma neskartību.
69. Aploksni ar valsts pārbaudes darbu materiāliem atver izglītības iestādes vadītājs 30 minūtes pirms valsts pārbaudes darba sākuma valsts pārbaudes darba vadītāja (9. un 12.klases valsts pārbaudes darbos – arī izglītojamo pārstāvja) klātbūtnē saskaņā ar valsts pārbaudes darba norises darbību laikiem. Ja izglītības iestādē valsts pārbaudes darba kārtotāju skaits pārsniedz 75 izglītojamos, aploksni ar valsts pārbaudes darbu materiāliem atver 45 minūtes pirms valsts pārbaudes darba sākuma.
70. Izglītības iestādes vadītājs pārbauda valsts pārbaudes darba materiālu skaita atbilstību uz aploksnes norādītajam materiālu skaitam. Ja saņemto valsts pārbaudes darba materiālu skaits neatbilst pieteiktajam vai materiāls ir nekvalitatīvs, nodrošina valsts pārbaudes darba materiālu pavairošanu nepieciešamajā skaitā. Par darba materiālu skaita neatbilstību pieteiktajam skaitam izglītības iestādes vadītājs sastāda aktu un informē centru, nosūtot centram akta kopiju.
71. Izglītības iestādes vadītājs visas neizdalītās valsts pārbaudes darba materiāla lapas apzīmogo ar izglītības iestādes zīmogu, uz katra valsts pārbaudes darba materiāla eksemplāra pirmās lapas uzraksta "ANULĒTS", parakstās un nodrošina materiāla uzglabāšanu izglītības iestādē līdz valsts pārbaudes darba norises beigām.
72. Izglītības iestādes vadītājam pēc valsts pārbaudes darba norises beigām ir tiesības neaizpildīto materiālu izmantot metodiskajā darbā.
73. Ja izglītības iestādes vadītājs ir saņēmis paku ar valsts pārbaudes darba materiāliem valsts pārbaudes darbam, kurš nebija izglītības iestādes apkopotās informācijas sarakstā, izglītības iestādes vadītājs nekavējoties informē centru. Centrs, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, dod norādījumus turpmākai darbībai ar valsts pārbaudes darba materiāliem.
74. Izglītības un zinātnes ministrija vai centrs var norīkot atbildīgos darbiniekus, kas piedalīsies valsts pārbaudes darba novērošanā, informējot par to iestādes vadītāju līdz valsts pārbaudes darba sākumam. Atbildīgie darbinieki valsts pārbaudes darba novērošanā piedalās visu valsts pārbaudes darba vai tā daļas norises laiku. Atbildīgie darbinieki nedrīkst piedalīties valsts pārbaudes darba novērošanā, ja viņi ir kāda izglītojamā (kurš kārto valsts pārbaudes darbu) tēvs, māte, aizbildnis, brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte vai laulātais.
75. Ja izglītojamais nokavē valsts pārbaudes darba sākumu, viņam ir tiesības iesaistīties tā norisē. Valsts pārbaudes darba izpildes laiks šādā gadījumā netiek pagarināts.
76. Eksāmena komisija vai ieskaites vadītājs nav tiesīgs skaidrot izglītojamajiem valsts pārbaudes darba saturu līdz valsts pārbaudes darba norises beigām.
77. Izglītojamie valsts pārbaudes darba laikā drīkst lietot tikai tos palīglīdzekļus, kas norādīti konkrētā valsts pārbaudes darba programmā.
78. Ja 9. un 12.klases izglītojamais valsts pārbaudes darba laikā lieto valsts pārbaudes darba programmā neminētus palīglīdzekļus, traucē darbu citiem izglītojamajiem vai nestrādā patstāvīgi, valsts pārbaudes darba vadītājs izraida izglītojamo no valsts pārbaudes darba telpas. Pēc izraidīšanas no valsts pārbaudes telpas izglītojamais ir tiesīgs rakstīt paskaidrojumu.
79. Pēc valsts pārbaudes darba norises beigām par izglītojamā izraidīšanu no valsts pārbaudes darba telpas ieskaites vai eksāmena vadītājs vai viens no eksāmena komisijas pārstāvjiem sastāda aktu. Aktu un izglītojamā paskaidrojumu nodod izglītības iestādes vadītājam lēmuma pieņemšanai par valsts pārbaudes darba nevērtēšanu. Ja izglītojamais nesniedz rakstisku paskaidrojumu, to norāda aktā.
80. Rakstiskā valsts pārbaudes darba norises telpā atrodas izglītojamie, kuri kārto valsts pārbaudes darbu, ieskaites vai eksāmena vadītājs un šo noteikumu 45., 46., 55., 56. un 74.punktā minētie atbildīgie darbinieki. Rakstiskā valsts pārbaudes darba telpā var atrasties izglītības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks izglītības jomā.
81. Valsts pārbaudes darba norises laikā izglītojamie sēž solos pa vienam. Minēto prasību var nepiemērot valsts pārbaudes darba laikā 3.klasē. Ja valsts pārbaudes darbam ir divi vai vairāki varianti, izglītojamie vienā solā var sēdēt pa divi. Soli novietoti atstatu cits no cita. Izglītojamie, kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par izglītojamā veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai logopēda, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamā speciālajām izglītības vajadzībām un kuriem noteikts atšķirīgs valsts pārbaudes darba norises darbību laiks un papildu atbalsta pasākumi, kurus atļauts izmantot valsts pārbaudes darba norises laikā, valsts pārbaudes darbu kārto atsevišķā telpā.
82. Valsts pārbaudes darba materiālus izglītojamais aizpilda ar pildspalvu. Zīmuli (arī krāsaino) izglītojamais var lietot tikai zīmējumos.
83. Izglītojamais, kas ir pabeidzis valsts pārbaudes darba daļu, pēc kuras saskaņā ar valsts pārbaudes darba norises darbību laikiem ir paredzēts starpbrīdis, vai valsts pārbaudes darbu, nodod izpildīto darbu ieskaites vai eksāmena vadītājam un atstāj valsts pārbaudes darba telpu. Minēto prasību var nepiemērot valsts pārbaudes darba laikā 3.klasē.
84. Ārkārtas gadījumā (veselības stāvokļa vai fizioloģisku iemeslu dēļ) ieskaites vai eksāmena vadītājs var atļaut valsts pārbaudes darba norises laikā vienlaikus iziet no telpas ne vairāk kā vienam izglītojamajam. Šādā gadījumā izglītojamais savu rakstu darbu atstāj ieskaites vai eksāmena vadītājam, kurš uz izglītojamā rakstu darba ar pildspalvu atzīmē prombūtnes faktu un laiku. Izglītojamajam valsts pārbaudes darba izpildes laiks netiek pagarināts. Ja pārbaudes darbu kārto izglītojamais, kuram ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par izglītojamā veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai logopēda, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamā speciālajām izglītības vajadzībām, pārbaudes darba izpildes laiks tiek pagarināts ne ilgāk par 10 minūtēm.
85. Valsts pārbaudes darba norises telpā atrodas ne vairāk kā pieci izglītojamie, kuri kārto mutvārdu valsts pārbaudes darbu vai valsts pārbaudes darba mutvārdu daļu, mutvārdu valsts pārbaudes darba komisija un šo noteikumu 45., 46., 55., 56. un 74.punktā minētie atbildīgie darbinieki.
86. Valsts pārbaudes darba norises laikā vienas klases izglītojamos atļauts dalīt divās grupās. Katrai izglītojamo grupai attiecīgajā mācību priekšmetā lieto pilnu biļešu un uzdevumu komplektu, kurā biļešu (uzdevumu) skaits ir lielāks nekā izglītojamo skaits grupā. Biļetes (teksti, uzdevumi) tās pašas grupas izglītojamajiem atkārtoti nav izmantojamas. Pēc izglītojamā vēlēšanās viņa atbildi var ierakstīt audiokasetē, ja izglītojamais to ir izteicis ne vēlāk kā trīs dienas pirms valsts pārbaudes darba. Par šo iespēju izglītojamos informē ne vēlāk kā divas nedēļas pirms valsts pārbaudes darba.
87. Valsts pārbaudes darba laikā izglītojamais atbildi gatavo ne ilgāk kā 30 minūtes. Pēc atbildēšanas izglītojamais atstāj valsts pārbaudes darba norises telpu.
88. Valsts pārbaudes darba komisija noklausās izglītojamā atbildi, nepārtraucot viņu. Valsts pārbaudes darba komisijas locekļiem ir tiesības pēc izglītojamā atbildes uzdot jautājumus, lai precizētu atbildi.
89. Ieskaites vērtē izglītības iestādes vadītāja norīkoti vērtētāji saskaņā ar centra izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem.
90. Centra izstrādātos eksāmenus vērtē izglītības iestādes vadītāja norīkota eksāmena komisija saskaņā ar centra izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem.
91. Izglītības iestādes izstrādātos eksāmenus vērtē izglītības iestādes vadītāja norīkota eksāmena komisija saskaņā ar izglītības iestādes izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem.
92. Pašvaldības izglītības pārvaldes izstrādātos eksāmenus vērtē pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja norīkota eksāmena komisija saskaņā ar pašvaldības izglītības pārvaldes izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem.
93. Pašvaldības izglītības pārvaldei ir tiesības organizēt centra izstrādāto valsts pārbaudes darbu apvienoto vērtēšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kurus vērtē pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja norīkota valsts pārbaudes darbu komisija saskaņā ar centra izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem.
94. Ieskaites vērtētājs (vērtētāji) vai eksāmena komisija pēc valsts pārbaudes darba izvērtēšanas aizpilda ieskaites (1.pielikums) vai eksāmena (2.pielikums) protokola veidlapu. Ieskaites protokolu paraksta ieskaites vadītājs, vērtētājs un izglītības iestādes vadītājs, bet eksāmena protokolu paraksta visi eksāmena komisijas locekļi.
95. Valsts pārbaudes darbus ieskaites vērtētājs vai eksāmena komisija vērtē izglītības iestādes telpās.
96. Pašvaldības izglītības pārvalde nosaka vietu centra izstrādāto eksāmenu vai pašvaldības izglītības pārvaldes izstrādāto eksāmenu apvienotai vērtēšanai.
97. Ja visus valsts pārbaudes darbus nav iespējams novērtēt vienā dienā, vērtēšanas pārtraukuma laikā to glabāšanu nodrošina attiecīgās izglītības iestādes vadītājs.
98. Ja eksāmena komisijai nav vienprātības par kāda izglītojamā valsts pārbaudes darba vērtējumu, jautājumu izšķir balsojot. Protokolā ieraksta arī to atzinumu, kuru par vērtējumu izteicis eksāmena komisijas mazākums. Ja balsu skaits dalās vienādi, izšķirošā ir eksāmena komisijas priekšsēdētāja balss.
99. Valsts pārbaudes darba rezultātus izglītojamajam paziņo:
99.1. ieskaites vai rakstiskā eksāmena rezultātus – četru darbdienu laikā pēc ieskaites vai rakstiskā eksāmena norises dienas;
99.2. mutvārdu eksāmena rezultātus – eksāmena norises dienā;
99.3. kombinētā valsts pārbaudes darba rezultātus – sešu darbdienu laikā pēc pārbaudes darba norises dienas;
99.4. apvienoti vērtēto valsts pārbaudes darbu rezultātus – sešu darbdienu laikā pēc pārbaudes darba norises.
100. Ja izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību vispārējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, valsts pārbaudes darbu kārto atkārtoti, par galīgo vērtējumu uzskatāms augstākais valsts pārbaudes darbā iegūtais vērtējums.
101. Pēc centra izstrādāto valsts pārbaudes darbu norises izglītības iestāde elektroniski aizpilda valsts pārbaudes darbu kopsavilkuma tabulas un nosūta pašvaldības izglītības pārvaldei. Kopsavilkumu tabulu veidu nosaka centrs.
102. Pašvaldības izglītības pārvalde elektroniski apkopo izglītības iestāžu aizpildītās valsts pārbaudes darbu kopsavilkuma tabulas un mēneša laikā pēc pēdējā valsts pārbaudes darba norises tās nogādā centrā.
103. Izglītojamā aizpildītos valsts pārbaudes darbus izglītības iestādē uzglabā līdz nākamā mācību gada sākumam, pēc tam tos iznīcina.
104. Ieskaites vērtētājs vai eksāmena komisija nevērtē izglītojamā izpildīto valsts pārbaudes darbu, tā daļu vai atsevišķus uzdevumus, ja:
104.1. valsts pārbaudes darbā ir lasāmi cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi;
104.2. tie ir aizpildīti ar zīmuli (izņemot zīmējumus);
104.3. tajos konstatētas nepamatotas atšķirības starp zīmējumu un aprēķinu vai tekstu (zīmējumā lietotie burtu apzīmējumi neatbilst aprēķinos lietotajiem burtu apzīmējumiem vai pats zīmējums neatbilst aprēķiniem, kas veikti, pamatojoties uz zīmējumu, vai zīmējums neatbilst pamatojuma tekstam);
104.4. vairāku izglītojamo darbi veikti vienveidīgi (konstatējot, ka darbs nav veikts patstāvīgi);
104.5. izglītojamais izraidīts no valsts pārbaudes darba telpas.
105. Pēc valsts pārbaudes darbu rezultātu paziņošanas izglītojamajam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības piecu darbdienu laikā iesniegt pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājam rakstisku iesniegumu ar lūgumu pārskatīt valsts pārbaudes darbā saņemto vērtējumu. Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs pēc visu iesniegumu saņemšanas izveido komisiju, kura divu darbdienu laikā izskata saņemtos iesniegumus, pārskata valsts pārbaudes darbā piešķirto vērtējumu un pieņem lēmumu par piešķirtā vērtējuma atstāšanu spēkā vai tā paaugstināšanu. Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs komisijas lēmumu piecu darbdienu laikā rakstiski paziņo iesniedzējam.
106. Pašvaldības izglītības pārvaldei ir tiesības attiecīgajā administratīvajā teritorijā organizēt apvienoto eksāmenu, ko izstrādājis centrs. Apvienoto eksāmenu organizē pašvaldības izglītības pārvaldes noteiktā izglītības iestādē. Apvienotajā eksāmenā piedalās izglītojamie no divām vai vairākām izglītības iestādēm. Pašvaldības izglītības pārvalde apvienotajam eksāmenam norīko eksāmena komisiju, ievērojot šo noteikumu prasības.
107. Apvienotā eksāmena vērtēšana notiek saskaņā ar centra izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem.
108. Pēc apvienotā eksāmena rezultātu paziņošanas izglītojamajam vai viņa likumīgajam pārstāvim ir tiesības piecu darbdienu laikā iesniegt pašvaldības izglītības pārvaldē iesniegumu ar lūgumu pārskatīt apvienotajā eksāmenā saņemto vērtējumu. Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs pēc visu iesniegumu saņemšanas izveido komisiju, kura divu darbdienu laikā izskata saņemtos iesniegumus, pārskata piešķirto vērtējumu eksāmenā un pieņem lēmumu par piešķirtā vērtējuma atstāšanu spēkā vai tā paaugstināšanu. Pašvaldības izglītības pārvalde komisijas lēmumu rakstiski paziņo iesniedzējam.
109. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumus Nr.394 "Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 78.nr.).
Ministru prezidents I.Godmanis
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 19.aprīli.
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 15.aprīļa noteikumiem Nr.264
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 15.aprīļa noteikumiem Nr.264
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe