Ministru kabineta rīkojums Nr.213

Rīgā 2008.gada 17.aprīlī (prot. Nr.24 33.§)

Par Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam

1. Atbalstīt Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Pamatnostādņu īstenošanu 2008.gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2009.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot un izskatot valsts budžeta projektu kārtējam gadam. Jautājumu par papildu štata vietu izveidi 2009.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā, izvērtējot un izskatot jauno politikas iniciatīvu pieteikumus kārtējam gadam.

4. Labklājības ministrijai:

4.1. līdz 2008.gada 1.jūnijam iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas programmu 2008.–2010.gadam;

4.2. līdz 2011.gada 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas programmu 2011.–2013.gadam;

4.3. līdz 2011.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu;

4.4. līdz 2014.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā vispārīgo pārskata ziņojumu par pamatnostādņu ieviešanu.

Ministru prezidents I.Godmanis

Labklājības ministre I.Purne

(Ministru kabineta

2008.gada 17.aprīļa rīkojums Nr.213)

Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008.–2013.gadam
kopsavilkums

Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā atspoguļota esošā situācija, identificētas problēmas, noteikti galvenie attīstības virzieni un sasniedzamie mērķi un indikatori darba aizsardzības jomā.

Pamatnostādnes izstrādājusi Labklājības ministrijas izveidota darba grupa, kurā piedalījušies eksperti no Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības institūta.

Galvenās identificētās problēmas darba aizsardzības jomā ir šādas:

1) informācijas, datu, zinātniskā atbalsta un kapacitātes trūkums darba aiz­sar­dzības politikas plānošanai, izstrādei un monitoringam;

2) zemais darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas līmenis praksē, kas tieši saistīts ar valsts uzraudzības un kontroles mehānisma (Valsts darba inspekcijas) zemo kapacitāti, kā arī ekonomisko stimulu un atbalsta trūkumu darba devējiem, lai uzņēmumos uzlabotu darba apstākļus;

3) sabiedrības neinformētība, zināšanu un preventīvas attieksmes trūkums par darba aizsardzības jautājumiem.

Darba aizsardzības jomā atklāto trūkumu un problēmu novēršanai pamatnostādnēs izvirzīti četri galvenie darbības virzieni:

1) darba aizsardzības politikas plānošanas pilnveidošana, nodrošinot nepieciešamo zinātnisko un informācijas atbalstu, atgriezenisko saiti un attiecīgu reaģēšanu uz izmaiņām darba vidē;

2) valsts uzraudzības un kontroles mehānisma kapacitātes un efektivitātes paaugstināšana;

3) preventīvās kultūras iedzīvināšana sabiedrībā un uzņēmumos, paaugstinot sabiedrības, bet jo īpaši darba devēju un nodarbināto zināšanas un informētību par darba aizsardzības jautājumiem;

4) darba apstākļu uzlabošana ar likumdošanas un citām iniciatīvām, veicinot sociālo dialogu, samazinot administratīvās prasības uzņēmumiem un motivējot darba devējus un darbiniekus ievērot normatīvo aktu prasības.

Pamatnostādņu īstenošanai no valsts budžeta ir nepieciešams gandrīz 16 miljoni latu (15 844 470), tajā skaitā:

2008.gadā (kārtējais gads) – 1 679 970 latu;

2009.gadā – 3 413 140 latu;

2010.gadā – 2 808 700 latu;

2011.gadā – 2 606 620 latu;

2012.gadā – 2 666 160 latu;

2013.gadā – 2 669 880 latu.

Tomēr pēc ārvalstu ekspertu aprēķiniem nelaimes gadījumu darbā un arodslimību radītie zaudējumi Latvijai (pēc 2005.gada datiem) gadā ir aptuveni 29 milj. latu.

Tādējādi, sasniedzot pamatnostādnēs noteikto mērķi – par 30 % samazināt darba vietās bojā gājušo skaitu (līdz 2013.gadam) –, valsts budžetā tiktu ietaupīti aptuveni 25 miljoni latu, kas būtu jāzaudē, ja pamatnostādņu īstenošanas periodā saglabātos esošais letālo nelaimes gadījumu līmenis (kompensācijas bojā gājušo piederīgajiem, neiegūtie ienākumi, ko vidēji dod viens nodarbinātais (piemēram, nodokļi un saražotā vērtība)).

Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšana tiks nodrošināta, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondus, kā arī valsts budžeta līdzekļus.

Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai un identificēto problēmu novēršanai Labklājības ministrija izstrādās divas darba aizsardzības jomas attīstības programmas – līdz 2008.gada 1.jūnijam (laikposmam no 2008.gada līdz 2010.gadam) un līdz 2011.gada 1.aprīlim (laikposmam no 2011.gada līdz 2013.gadam), nosakot konkrētus pasākumus, pasākumu izpildes termiņus un atbildīgās institūcijas.

Lai novērtētu pamatnostādņu īstenošanas progresu, tiks veikts plašs pētījums par darba apstākļiem un riskiem Latvijā pamatnostādņu darbības perioda vidū (2010.gadā) un beigās (2013.gadā). Labklājības ministrija, pamatojoties uz minētā pētījuma rezultātiem, sagatavos informatīvo ziņojumu, ko iesniegs Ministru kabinetā līdz 2011.gada 1.jūlijam, bet vispārīgo pārskata ziņojumu par pamatnostādņu ieviešanu – attiecīgi līdz 2014.gada 1.jūlijam.

Labklājības ministre I.Purne