Par būvniecības speciālistu profesionālās izglītības kvalitāti Latvijas arodskolās

Lai arodskolas sagatavotu darba tirgus prasībām atbilstošus būvniecības speciālistus, izglītības sistēmā nepieciešamas nopietnas reformas, pēc tikšanās ar Latvijas Būvnieku asociācijas speciālistiem secināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.  

“Neskatoties uz to, ka profesionālās izglītības sistēmā ieplūst Eiropas miljoni, arodizglītības kvalitāte Latvijā klibo, un par to liecina arī satraucošie Valsts kontroles atklājumi. Izglītības un zinātnes ministrijai priekšā stāv liels darbs,” norādīja J.Strazdiņš.

Komisijas priekšsēdētājs atklāja, ka pēc sarunas ar būvuzņēmēju pārstāvjiem izkristalizējušās vairākas būtiskas problēmas.

Pirmkārt, trūkst vienotas un efektīvas kvalifikācijas sistēmas, kas ļautu darba devējam pārliecināties par mūrnieka vai namdara pieredzi un iemaņām. Nekas netraucē ratiņu stūmējam no lielveikala pieteikties darbā par flīzētāju un prasīt lielu algu, lai gan flīzēt šis cilvēks nekad nav mācījies. Šādā situācijā ir grūti sagaidīt augstu būvniecības kvalitāti.

Otrkārt, likums aizliedz skolām pārdot mācību procesā saražotās mēbeles un citu produkciju, lai gan tas būtu labs veids, kā audzēkņiem celt pašapziņu un apgūt uzņēmējdarbības iemaņas.

Ir absurdi, ja labas mantas jāizmet ārā, uzskata J.Strazdiņš, tādēļ Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāmeklē veids, kā skolām lietderīgi izmantot to labumu, kas saražots mācību procesā. Turklāt tas būtu atbalsts skolai, lai varētu parūpēties par moderniem darbagaldiem un instrumentiem, kā arī pasniedzēju algām.

Kā norādīja būvnieku pārstāvji, uzņēmēji sen zaudējuši ilūzijas par profesionālās izglītības kvalitāti, jo arodskolu beidzēji bieži neatbilst ne tikai darba tirgus prasībām, bet neprot arī to, kas ierakstīts viņu profesijas standartā. Standarti ir pārāk plaši, bet skolām trūkst gan materiāli tehniskās bāzes, gan labu pasniedzēju, lai to visu iemācītu.

Turklāt gandrīz puse nepabeidz mācības un pēc prakses aiziet strādāt, lai gan uzņēmēji būtu ieinteresēti piesaistīt labi sagatavotus speciālistus ar dokumentu, kas apliecina viņa patiesās prasmes, pauda Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš.

J.Strazdiņš secināja, ka daudzas no minētajām problēmām būs jārisina jaunajā Profesionālās izglītības likumā, un aicināja būvnieku pārstāvjus problēmas formulēt rakstiski, lai IZM ņemtu vērā darba devēju ieteikumus.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo jautājumu atkārtoti skatīs Saeimas un NVO otrajā forumā 19.maijā, informēja komisijas priekšsēdētājs.

Latvijā būvniecības nozares speciālistus patlaban sagatavo 29 profesionālās izglītības iestādes.

Saeimas preses dienests