Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 2. septembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

Aija Poča (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Mūsu frakcija šodien kopumā darbu Saeimas sēdē vērtē pozitīvi, tomēr ar vienu nelielu piebildi, ka pārāk liels ir tas likumprojektu skaits, kas izskatāmi steidzamības kārtā. Kaut gan mēs visnotaļ atbalstījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotos grozījumus likumā par cukuru un labības tirgu, kas noregulēs attiecības šajā iekšējā tirgū, ļoti jūtīgiem produktiem tomēr nesalīdzināmi labāk būtu, ja tas būtu jau pieņemts vispārējā kārtībā. Bez tam es gribētu atzīmēt kā vienu no būtiskiem, par cik tas ir arī manis vadītās komisijas likums, tas ir grozījumi Muitas likumā, kas precizē normas, kas ir saistītas ar galvojumu sistēmas darbību, kas atceļ kā obligātu muitas pavadību vai konvoju precēm gadījumos, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi, un noteic citādi un vienīgi uz akcizēto preču grupu un, protams, arī to, ka mēs sākam izmantot jaunu preču kodēšanas sistēmu, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām.

Bez tam, lai gan no vienas puses tas ir, es teiktu, diezgan nepatīkams gadījums, ka Saeima apstiprināja tiesnešu disciplināru lietu komisijas lēmumu par Augstākās tiesas tiesneša atbrīvošanu disciplināru pārkāpumu dēļ, no otras puses, es domāju, tas ir ārkārtīgi pozitīvs sindroms, jo tas nozīmē, ka arvien stingrāka un principiālāka kļūst attieksme pret valsts dažāda līmeņa amatpersonām.

Un, protams, vēl var apzīmēt kā pietiekoši pozitīvu to, ka šodien Saeima arī apstiprināja dažādos lasījumos veselu rindu mūsu starptautisko līgumu, kas, protams, liecina par sadarbību ar mūsu partneriem gan tirdzniecībā, gan arī politikā pasaulē.

Ingrīda Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Šodien Jaunās partijas frakcija arī piedalījās balsojumos par visiem likumprojetiem un arī noteikumim, kas tika izskatīti Saeimas sēdē. Varbūt atsevišķa informācija par to, kā tad mēs esam balsojuši — apstiprināt vai neapstiprināt likumprojektus. Mēs apstiprinājām ar saviem balsojumiem grozījumus Radio un televīzijas likumā, kas bija pieņemti 81.panta noteiktajā kārtībā, taču mēs zinām, ka Tautas partija, atrodoties opozīcijā, ir iesniegusi jaunu likumu par radio un televīziju, tā kā domājam, ka šis likums redzēs arī dienasgaismu, jo šis likums vēl vairāk precizē tās neskaidrības, kas ir pašreiz esošajā likumā. Mēs atbalstījām arī grozījumus likumos par akciju sabiedrībām, jo šie grozījumi likumā faktiski nozīmē mazāku akcionāru tiesību palielināšanu, viņu iespējas noteikt jeb noteikt savu viedokli, pieņemot lēmumus akcionāru pilnsapulcēs. Bijām iepriecināti par to, ka Saeimas lielākais vairākums neatbalstīja grozījumus likumā "Par ostām", jo arī mēs uzskatām, ka vienkārši pārstāvji no ministrijām nevarētu piedalīties ostu padomēs, jo te varētu būt iespēja, ka atkal tiktu politizētas šīs padomes, un faktiski tās personas, kuras būtu ieceltas kā pārstāvji no ministrijām, nenestu nekādu īpašu atbildību par tiem lēmumiem, ko ir pieņēmušas šīs ostu padomes.

Sēdes gaitā tika izskatīti arī grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanu, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". Mēs uzskatām, ka šie grozījumi faktiski pietuvina likumu Eiropas Savienības kritērijiem, taču uzskatām, ka likuma ieviešanas datums — 2000. gada 1. janvāris — varbūt nav pietiekami objektīvi pārdomāts, jo, ņemot vērā ražotāju plānošanu un ražotāju saražoto produkciju jau pirms gada beigām, domājam, ka izmaiņas, kas būtu saistītas ar iepakojumu, būtu grūti veicamas, tāpēc es domāju, ka mūsu frakcija ieteiks šo pieņemšanu, spēkā stāšanās datumu pārcelt dažus mēnešus uz priekšu. Arī es domāju, ka, izskatot trešajā lasījumā šo likumu, noteikti vajadzētu pārdomāt dažas izmaiņas, kas saistītas ar ražotāja un importētāja adreses ieviešanu, šo izmaiņu saskaņotību ar Eiropas Savienības direktīvām. Taču Jaunās partijas frakcija ne tikai skatījās šīs likumu izmaiņas nedēļas laikā, mēs arī turpinājām strādāt pie referenduma sagatavošanas, faktiski pie parakstu vākšanas referendumam sagatavošanas, un mēs līdz ar to analizējām vēlreiz to partiju programmas, kuras ierosināja šīs izmaiņas. Kā zināms, nevienai no šīm partijām programmā nebija minēti šādi priekšlikumi izmaiņām pensiju likumā, tādēļ es domāju, ka zināmā mērā šīs partijas ir piekrāpušas savus vēlētājus.

Modris Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Patiešām, šodien arī Latvijas parlamentā varēja just rudens noskaņas, it sevišķi atsevišķos likumprojektos, kas bija saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, un patīkami, ka šeit tomēr savā veidā arī valdošais vairākums ir pagriezies pret ļoti mīlētajiem Latvijas zemniekiem. Un tie būtu jautājumi par cukuru, ko arī mūsu frakcija vēl iepriekšējā ministra laikā, Salkazanova kunga laikā, centās aktualizēt un bija arī savi risinājuma veidi, bet nu šis risinājums arī ir nestandarta, un cerams, ka vismaz šogad nenotiks Latvijā kārtējā cukura krīze, ja, protams, pēkšņi neparādīsies kāda milzīgi liela kontrabandas cukura straume. Mēs arī aktīvi esam iesaistījušies gaidāmajā parakstu vākšanas kampaņā. Domāju, ka arī jūs daudzi no 6. septembra līdz 6. oktobrim veiksiet savu pilsoņa pienākumu, aiziesiet un atbalstīsiet ar savu parakstu to, lai pēkšņi pieņemtais pensiju grozījumu likums nestātos spēkā. Laikam šeit ir arī kaut kāds sirdsapziņas jautājums vai ar mūsu un jūsu rokām valdošais vairākums vēlas izrēķināties ar Latvijas pensionāriem, jo šajā gadījumā tā ir tāda klaja izrīcība. Ar jūsu un mūsu rokām kā ļaunā pasakā mēģinās aicināt aizvilkt ratiņos savas vecmāmiņas, tēvus vai mātes, bet mēs nevaram arī aizmirst to, ka varbūt mūsu bērni sagatavos ratiņus mums pašiem. Tā ir šī dilemma un diemžēl cienījamais Šķēles kungs, kurš aicina — par trim bērniem ģimenē un vēl vairāk un rūpēm par veciem ļaudīm, ar pirmajiem saviem soļiem to ir aizmirsis, jo neviena krīze budžetā nevar dot tiesības tādai izrīcībai. Tādēļ es domāju, ka nākamie frakciju viedokļi būs tad, kad būs sākusies parakstu vākšanas kampaņa. Mēs ceram, ka varbūt nebūs jāgaida mēnesis, lai jau būtu saprotams tas, ka būs tautas nobalsojums un referendums būs par šo jautājumu.

Tāpat patīkami, ka šodien tomēr arī valdošā vairākuma frakcijas ieklausījās opozīcijas viedoklī, un manī patiešām rada izbrīnu, ka frakcija, kurā ir tāds cīnītājs pret korupciju, var tik nekvalitatīvi sagatavot Ministru kabinetam lēmumu par ostām. Te parādās juridiski nekvalitatīvi jēdzieni kā — citas personas un personas, kas nenes nekādu atbildību ne korupcijas priekšā, ne arī valsts priekšā par savu darbību vai izrīcībām Latvijas trīs vadošajās ostās, un šinī gadījumā nav runa tikai par Ventspili, kur tiešām tiek transformēts, bet gan Rīgas osta un Liepājas osta. Un tas ir viens no retajiem avotiem, kur Latvijas budžets saņem naudu. It sevišķi šinī brīdī, kad būtu nopietni jākontrolē visu ostu darbība, mēs atļaujamies ievietot Ministru kabineta 81. pantā noteiktajā kārtībā peldošas normas. Patīkami, ka parlaments šo noraidīja.

Un es vēlreiz saku. Nākošreiz mēs jau noteikti runāsim par parakstu vākšanu. Es ceru, ka jūs arī katrs jau būsiet devies uz vēlēšanu iecirkni un parakstījies, lai Latvijā beidzot būtu nopietna sociālā politika.

Egils Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Es arī gribētu uzsvērt to, ka šodien bija pietiekami ražena darba diena, un sociāldemokrāti, tāpat kā citas partijas, strādāja konstruktīvi un mums bija iebildumi tikai pret vienu šo likumprojektu, kas, mūsuprāt, kategoriskā veidā skar pašvaldību tiesības un nerisina jautājumus, kas likumdošanā Latvijas Republikā ir neskaidri. Jo, ja mēs risinām šo jautājumu par ostu pārvaldēm, tad vispirms būtu nepieciešams noteikt, kas tie ir: vai tie ir pašvaldības uzņēmumi, teiksim, pašvaldības struktūrvienība vai varbūt komercuzņēmums, un tad, izejot no šīs skaidrās atziņas, sākt domāt par to, kas virzīs uz šīm valdēm, padomēm un pilnvarniekiem attiecīgus cilvēkus un vai vispār šīs valdes un pilnvarnieki būtu vajadzīgi. Diemžēl par to atsevišķi politiķi no Ministru kabineta nebija domājuši un, manuprāt, bija ļoti simptomātiski, ka nevar sasteigti straujā veidā pieņemt lēmumus un praktiski pat zaudēt atbalstu vairs ne tikai opozīcijas partijās, bet arī pozīcijas partiju deputātu vidū, jo praktiski 16 "Latvijas ceļa" deputāti vairs nebalsoja par šo Ministru kabineta ierosinājumu. Man liekas, tas ir simptomātiski, ka arī valdībai ir jārēķinās ar Saeimas deputātu viedokli un nevar piedāvāt katru likumu grozījumu kā krietnu, neskatoties uz to, vai tas ir pārdomāts vai muļķīgs.

Un tagad es gribētu pateikt vēl vienu lietu, ko sociāldemokrāti par šo Pensiju likuma grozījumu tomēr gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka mūs mulsina tā iebaidīšanas šantāžas politika, kādu ir sākuši piekopt atsevišķi politiķi no valdības partijām, kas izplata kategoriskā veidā melus.

Pirmām kārtām es gribētu pateikt to, ka atbilstoši visiem dokumentiem, kas mums, sociāldemokrātiem, tāpat kā katram Saeimas deputātam ir, redzam to, ka šie likuma grozījumi par pensijām skar visus pensionārus šajā pensiju indeksāciju jautājumā. Tātad 645 000 pensionāru. Tas skar arī pirmspensijas vecuma ļaudis, jo daudziem pat būs 7 gadi ilgāk jāgaida pensijas vecuma iestāšanās, īpaši sievietēm, un tas ir pilnīgi nepieļaujami no noteikumu maiņas. Un nav tā, kā apgalvo valdības atsevišķi politiķi, ka tie būs 17 000 pensionāru un vēl daži pirmspensijas vecuma ļaudis. Tas skars arī jauniešus un bezdarbniekus, jo praktiski darba vietas paliks aizņemtas, pensionāri nedosies pensijā, un ja tas būtu stājies spēkā jau 1.septembrī, tās būtu 40 000 darba vietas, kas paliktu aizņemtas. Ņemsim vērā, ka valdība ir piedāvājusi risināt, bet vēl to nav veikusi, tikai 10 000 darba vietas gadā. Mūsuprāt, tas nav nopietni.

Vēl ir ārkārtīgi svarīgi, ka pašreiz tiek iebaidīti pensionāri, ka apgalvo, ka, ja tiks atbalstīts opozīcijas un arodbiedrību ierosinājums, tad tādā gadījumā valdība nevarēs izmaksāt pensijas un var tās atņemt un samazināt. Ja valdība nespēj pieņemt šo likumu, tā nespēs pieņemt arī citus likumus, un referenduma rezultātus nevarēs atcelt Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā pieņemts Ministru kabineta lēmums, tā ir juridiski korekta analīze.

Atis Slakteris (Tautas partijas frakcija):

Manuprāt, šodien nozīmīgākie likumi, ko Saeima pieņēma, nenoliedzami bija steidzamības kārtā pieņemtie "Grozījumi likumā "Par cukuru"", "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Un man gribētos teikt paldies visām frakcijām, kas tos atbalstīja — opozīcijas un pozīcijas lielā vienprātībā. Tajā pašā laikā arī gribētu teikt, ka ļoti labi pastrādājis jaunais zemkopības ministrs Aigars Kalvītis no Tautas partijas. Man ir prieks, ka viņam izdevies panākt arī Saeimas atbalstu tādā jautājumā, kas vairs neļāva gaidīt. Es pats parasti esmu pret steidzamiem likumprojektiem, bet tie, kas saprot šo nozari, tie saprot, ka nokavēts jau ir gandrīz viss. Bija pēdējais brīdis saņemties, un man ir prieks, ka likumdevēju vara saņēmās un atbalstīja iespējamos risinājumus. Jo tie, kas saprot, par ko ir runa, saprot, ka lielā mērā problēmas ir saistītas ar Jēkabpils cukurfabriku, bet tajā pašā laikā piedāvātās izmaiņas likumā dod iespēju atslogot visu nozari un dod kaut kādu nākotnes perspektīvu. Katrā ziņā šis nav ne tuvu labs risinājums vai ideāls, kā te jau priecājās, tas ir tikai zemnieku glābšana šajā gadījumā, bet, cerēsim, ka ar optimālu risinājumu līdz tam pat nenonāks. Bet valdībai tiks doti instrumenti rokā, ar ko rīkoties.

Tā kā vairāki runātāji pieminēja gaidāmā referenduma jautājumu, es domāju, ka varam spriest, kā gribam, bet, tāpat kā mājās katrā ģimenē, arī valstī naudas ir tik, cik tās ir. Un izmaiņas Pensiju likumā vienkārši nodrošinās to, ka arī turpmāk Latvijas pensionāri laikā un vienmēr saņems pensijas.

Un pašlaik ir draudi, ka šo sistēmu var sagraut un var pienākt tāda kārtība Latvijas valstī, ka pensiju izmaksās cukurā vai pēc vairākiem mēnešiem, kā tas notiek vairākās kaimiņvalstīs. Tāpēc es arī aicinātu opozīcijas kolēģus pārāk neaizrauties, jo patiesībā mēs graujam to nelielo stabilitātes daļu, kas mūsu valstī pēdējos gados ir izveidojusies.

Anna Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Es gribu apsveikt visus ar jaunā mācību gada sākumu. Šodien ir tikai 2. septembris, un visi stresi, kas bija pirms tam par bezmaksas izglītības atcelšanu un par skolu likvidēšanu, laimīgi ir pagaidām atlikti, un šīs diksusijas turpināsies, lai optimizētu šo mūsu izglītības sistēmu. Tātad faktiski, lai būtu laimīgs, jauks un veiksmīgs mācību gads visiem!

Protams, ka šodien, skatoties Saeimas plenārsēdes darbu, gribas izteikt komplimentu visām frakcijām, tajā skaitā arī opozīcijas frakcijām, jo gribētos teikt, ka šodien opozīcija Saeimā ir kļuvusi konstruktīva. Sevišķi atzinība ir jāizsaka arī sociāldemokrātu frakcijai, jo tādi steidzami likumprojekti, kā 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie Saeimas atbalstam nodotie likumprojekti, tika atbalstīti dizgan vienprātīgi un īpaši tika atbalstīti arī šie grozījumi, par kuriem jau daudz visi runāja — likumā "Par cukuru", "Par valsts labības tirgu un valsts labības rezervi". Tika radīta jauna institūcija, kura faktiski veidojas uz dažādu veco institūciju bāzes, tātad lieku izdevumu nebūs, bet tā veiks tirgus aizsardzības pasākumus lauksaimniecības produktu tirgū. Tas ir ļoti būtiski svarīgi ne tikai cukura tirgū, ne tikai cukurbiešu audzētājiem, bet tas varētu būt svarīgi arī visiem lauksaimniecības produkcijas audzētājiem, ja nākotnē radīsies kāda kritiska situācija kādās atsevišķās nozarēs.

Protams, gribas runāt arī par Pensiju likumu. Šajā nedēļā frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir iepazinusies ar valsts ieņēmumu dienesta materiāliem par to, kā tiek maksāts dažādās iestādēs sociālais nodoklis, kādi ir šie atlikšanas termiņi. Es šeit gribu tomēr izteikt savu personīgo viedokli, ka arī valdības frakcijām ir tomēr jāaicina uz sarunām sabiedrības pārstāvji un varbūt ir jāmeklē kāds neliels kompromiss, lai Saeimā jau atbalstīto likumprojektu, kurš ir nodots tautas nobalsošanai, varētu uzlabot.

Arī es neatbalstu to, ka būtu pensionāri jābiedē. Manuprāt, pensionāri un visa pārējā sabiedrības daļa pati varētu saprast, ka referendums nav vajadzīgs, ja valdība panāktu solīti pretī. Un tā kā mūsu frakcija ir tā, kura ir uzņēmusies atbildību valdībā par labklājības nozari, es uzskatu, ka tieši sarunās ar dažādām sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām šis jautājums varētu tikt optimizēts. Tad arī cilvēki saprastu, kā balsot vai nebalsot referendumā par šiem grozījumiem.

Vēl es gribu iepriecināt tos klausītājus, kuriem ir vai nu uzņēmumi vai personīgie noguldījumi komercbankā, ka šodien tika izdarīti grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām", kuri pieļauj šajā konkrētajā gadījumā arī komercbankas darbības atjaunošanu, arī divos steidzamos lasījumos. Te nu jāsaka, ka gan valdība, gan Saeimas komisijas, ir krietni pastrādājušas, lai šo jautājumu novestu līdz galam.

 Saeimas preses dienests