Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 10. aprīļa sēdes

D.Staķe
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Tā kā Labklājības ministrija ir Zaļo un Zemnieku savienības pārziņā, tad es, protams, arī vēlos runāt par grozījumiem pensiju likumā.

Vispirms es gribu atgādināt, ka, stabilizējoties situācijai sociālajā budžetā, tika veikta virkne pasākumu, lai uzlabotu to pensionāru situāciju, kuri pensionējās līdz 1996.gada 1.janvārim. Piemaksas tika ieviestas jau no 2006.gada 1.janvāra, un tās saņēma apmēram 370 tūkstoši pensionāru. Šie grozījumi arī paredz diezgan būtiskus uzlabojumus. Tātad grozījums likumā “Par valsts pensijām” paredz atcelt apdrošināšanas stāža ierobežojumu piemaksas pie vecuma pensijas piešķiršanā, kā arī paaugstināt pensijas apmēru no 135 latiem līdz 225 latiem, līdz kuram tiek piešķirta piemaksa pie vecuma pensijas. Tas nozīmē, ka piemaksu pie pensijām varēs saņemt ne tikai tie, kuriem darba stāžs bija ne mazāks kā 30 gadi, bet sevišķi smagos apstākļos – 25 gadi. Piemaksas apjoms ir pieaudzis no 19 līdz 40 santīmiem par katru nostrādāto gadu. Tas nozīmē, ka šīs piemaksas skars 75 441 personu, kas ir diezgan būtisks skaitlis. Piemaksas sāks izmaksāt no 1.jūnija.

Vienlaikus gribu informēt, ka Labklājības ministrijā turpinās darbs pie nākamā gada budžeta, kas, protams, arī paredzēs pensionāru situācijas uzlabošanu. Šīs situācijas uzlabošanai ir paredzēti pasākumi, lai šīs piemaksas paaugstinātu līdz vienam latam, kā arī lai indeksētu visas pensijas, nevis tikai tās, kas šobrīd ir zem 225 latiem, kas, protams, interesē visus pensionārus.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien tika noraidīts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kas tika sagatavots “Jaunā laika” frakcijā. “Saskaņas Centrs” visnotaļ atbalsta šo grozījumu, kas paredzēja būtiski palielināt atbildību par nelikumīgu politisko organizāciju vai to apvienību finansēšanu, par nelikumīgu dāvinājumu un ziedojumu pieņemšanu vai par pieprasīšanu veikt politiskas partijas vai tās apvienības nelikumīgu finansēšanu. Piemēram, par politiskas organizācijas finansēšanu, izmantojot starpnieku, vai par šo starpniecību, ja tā izdarīta lielā apmērā, ir paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu no 20 līdz 30 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu, vai bez mantas konfiskācijas. Bet šis likumprojekts šodien diemžēl tika noraidīts. Tomēr es ceru, ka mums par šo problēmu diskusiju izdosies atvērt no jauna.

Otrkārt, mēs esam gandarīti, ka par Sa­tversmes grozījumiem ir savākti gandrīz jau 145 tūkstoši parakstu. Esam pārliecināti, ka lieta varētu nonākt arī līdz referendumam. Mūsuprāt, pēc Satversmes grozīšanas nekāds haoss, ar ko dažas amatpersonas ir biedējušas tautu, nav gaidāms, jo sliktāk kā tagad jau nevar būt. Mēs uzskatām, ka cilvēki Latvijā ir politiski nobrieduši un parakstīsies par Saeimas atlaišanu tikai tad, ja būs pamatots iemesls, piemēram, inflācija. Turklāt, kā teikts Satversmes 2.pantā, Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, un ierosinātie grozījumi tikai dod papildu iespējas šo varu realizēt. Ja grozījumi tiks pieņemti, tie varētu veicināt varas partiju atbildību vēlētāju priekšā. Iespēja, ka Saeimu var atlaist, jebkuram kaut cik ar pašsaglabāšanās instinktu apveltītam politiķim liktu saņemties.

Ar Satversmes grozījumiem, kas ļautu vēlētājiem rosināt Saeimas atlaišanu, ir par maz. “Saskaņas Centra” deputāti uzskata, ka jāmaina arī vēlēšanu sistēma. Piemēram, vēlētājiem jādod iespēja ne tikai atlaist Saeimu, bet arī atsaukt konkrētus deputātus, kuri netiek galā ar saviem pienākumiem, piemēram, nevēlas tikties ar iedzīvotājiem un uzklausīt viņus.

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien bija vairāki būtiski jautājumi.

Pirmais no tiem, protams, ir pensiju likuma grozījums, kas paredz jau šogad tām pensijām, kuras nepārsniedz 225 latus, noteikt piemaksu par katru nostrādāto gadu. Apsveicami, ka Saeima šo grozījumu vienā dienā pieņēma divos lasījumos. Bet tas, protams, neatrisina to, lai ikviens pensionārs mūsu valstī varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Acīmredzot šī parakstu vākšana, kas sāksies jau pēc nedēļas, parādīs, vai pensionāri ir apmierināti tik vien ar šādiem grozījumiem.

Otrais būtiskais jautājums ir grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. “Jaunais laiks” atturējās atbalstīt šo likumprojektu. Mēs nevaram piekrist tam, ka faktiski tiek ieviests jauns nodoklis jeb tarifu paaugstinājums, kas būs jāmaksā ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Kā trešo būtiskāko jautājumu es gribētu atzīmēt to, ka šodien Saeima ļoti plaši debatēja par “Jaunā laika” sagatavoto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Aināram Šleseram. Koalīcijas partijas un arī “Saskaņas Centrs” jau pirms šī balsojuma bija paudušas savu attieksmi, ka neatbalstīs mūsu priekšlikumu. Šīs amatpersonas dīvainās darbības jau pietiekami ilgi šokē Latvijas sabiedrību. Tās ir novedušas pie tā, ka mūsu ceļi ir diezgan katastrofālā stāvokli un, kā to atzīst Valsts kontrole, iznīcinātās konkurences dēļ par to tiek pārmaksāti miljoniem latu; ka “Latvijas Pasts”, kas ir iestāde, kura ne tikai izdala avīzes un vēstules, bet gan ir kaut kas vairāk – sociāla iestāde, īpaši ārpus Rīgas, ir novests līdz bankrota stāvoklim; ka tiek ignorēti Valsts kontroles atzinumi, bet amatpersonai, kas ir atbildīga par to, lai tieši uzraudzītu lietderīgu līdzekļu izlietojumu valstī, tiek norādīts, lai tā nebāž savu degunu lietās, kur nebūtu jābāž, jo tā esot politiska lemšana. Mēs vēlējāmies, lai visa šī informācija un arī ministra atbildes būtu publiski pieejamas.

Mēs sagaidījām arī kvēlu koalīcijas atbalstu ministra darbībai. Diemžēl realitāte izrādījās tāda, ka vārdisku atbalstu satiksmes ministram pauda tikai viņa paša partijas biedri, tai skaitā, protams, arī premjers Ivars Godmanis. Tas diemžēl nozīmē to, ka koalīcijas disciplīna joprojām ir svarīgāka par jautājumu skatīšanu pēc būtības. Ļoti skumji. Daži koalīcijas deputāti šajā balsojumā vismaz atturējās, kas liecina, ka viņiem varbūt nav vienalga, ka jau vakardienas balsojumā 4724 Latvijas iedzīvotāji ļoti skaidri pauda savu attieksmi pret satiksmes ministra Šlesera darbībām.

Noslēgumā gribētu minēt parakstu vākšanu. Paldies visiem, kas saprata, cik svarīgi ir paust savu pilsonisko attieksmi jautājumā, kas skar visu Latvijas tautu. Tas ir jautājums par to, lai tautai krīzes situācijā tomēr būtu tiesības ierosināt jautājumu par Saeimas atlaišanu. Es uzskatu, ka tas nebūs likumprojekts, kuru izmantos katru dienu vai katru gadu un kas kaut kādā veidā mūsu valstī varētu radīt haosu. Es uzskatu, ka šāds likumprojekts un grozījumi būs kā nodrošinājums, brīdinājums un kā atgādinājums politiķiem, ka Satversmes otrajā pantā ir rakstīts, ka vara mūsu valstī pieder tautai. Ja politiķi nevēlas ieklausīties tajā, ko saka tauta, ja politiķi nevēlas tautu informēt par to, ko un kāpēc viņi dara, ja politika kļūst par atsevišķu amatpersonu privātīpašumu, tad tauta noteikti būs gatava izmantot savas tiesības.

J.Dukšinskis
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Šodien starp Saeimā izskatāmajiem jautājumiem gribu uzsvērt jautājumu par demisijas pieprasīšanu vai nepieprasīšanu satiksmes ministram Aināram Šleseram. Es kā viņa partijas biedrs pirms Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas viedokļa formulēšanas mēģināju objektīvi novērtēt, kas viņa atbildības sfērā nav paveikts, kas steidzami jārisina un kas ir padarīts. Mans kolēģis Jānis Šmits Saeimas debatēs jau mēģināja uzskaitīt dažas lietas, kas patiešām ir paveiktas. Domāju, ka šoreiz ir jārunā par konkrētām lietām, nevis jānodarbojas ar populismu. Un to nevarēs noliegt ne Šlesera atbalstītāji, ne arī viņa noliedzēji.

Pirmkārt, ir atjaunots Valsts autoceļu fonda finansējums, kas šogad sasniedz 70 procentus no degvielas akcīzes nodokļa. Tā rezultātā budžeta finansējums valsts autoceļiem palielinājies no 72 miljoniem latu 2004.gadā līdz 220 miljoniem latu šogad, bet pašvaldībām piešķirto dotāciju apjoms – no 18 miljoniem latu 2004.gadā līdz 70 miljoniem šajā gadā. Starp citu, demisijas pieprasītāji “Jaunais laiks” fondu likvidēja un autoceļus atmeta par 10 gadiem atpakaļ. Kā jau vakar pareizi novērtēja pats satiksmes ministrs, Daugavpils rajonā, no kurienes es nāku, “Jauno laiku” dēvē par Latvijas autoceļu kapračiem.

Pagājušajā gadā būvdarbi veikti vairāk nekā 1000 kilometriem ceļa un 45 tiltiem, kas ir visapjomīgākie ceļu būvniecības un atjaunošanas darbi kopš neatkarības atjaunošanas. Šodien “Jaunā laika” deputāti vairākkārt meloja, ka nekas neesot izdarīts pašvaldību ceļiem. Gribu atspēkot šos melus. Nosaukšu tikai dažus pagājušajā gadā paveiktos darbus. Piemēram, pabeigta Ventas tilta rekonstrukcija Nīgrandē, autoceļa Jelgava–Iecava rekonstrukcija, Balvos tika rekonstruēta Brīvības iela līdz pilsētas robežai un Bērzpils ielas aktīvā zona, kā arī rekonstruēts tilts pār Bolupi, Jēkabpilī atjaunots asfaltbetona segums Brīvības ielas posmā un veikti satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi, rekonstruējot Vienības ielu, Draudzības aleju, Brīvības ielu, vairākās pilsētas ielās ierīkots apgaismojums. Rēzeknē ir rekonstruēta Krišjāņa Barona iela, Valkā – Rūjienas iela, ko ceļā uz robežpārejas punktu ar Igaunijas Republiku izmanto tranzīts. Sakārtota Stacijas un Krasta iela, kā arī Raiņa un Rūpniecības iela, kas ir uzskatāmas par Madonas pilsētas apvedceļu. Vēl būvniecības darbi ir veikti Rīgas un Daugavpils ielā Ogres pilsētā, Rīgas ielā Jelgavā. Ir nodots ekspluatācijā Stacijas un Krasta ielas posms, kā arī tilts pār Pelnupi Balvu pilsētā. Pabeigta Rīgas ielas rekonstrukcija Jelgavas pilsētā no loka maģistrāles līdz administratīvajai robežai Ozolniekos, kas ir pēdējais posms Rīgas ielas sakārtošanā Jelgavas pilsētā. Uzsākti būvdarbi autoceļa E22 posmā Jēkabpils–Varakļāni, kur darbus plānots pabeigt 2009.gadā. Rekonstruētā posma garums ir 48 kilometri, plānotās izmaksas – 79,5 miljoni latu. Asfaltēts autoceļš Dūči–Limbaži posmā Dūči–Kalnkrogs un Skujenes centrs. Tāpat ir uzsākts un pabeigts pirmais no jauna uzbūvētais ceļš kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas – Saulkrastu apvedceļš. Kopējā summa – 77 miljoni latu. Papildus tam rekonstruēts posms Skulte–Svētciems – 30 miljoni latu. Par 19 miljoniem latu rekonstruēts “Via Baltica” posms Ķekava–Iecava.

Lidostā “Rīga” pasažieru skaits pieaudzis vairāk nekā piecas reizes – no 0,6 miljoniem 2003.gadā līdz 3,2 miljoniem pasažieru pērn, kā rezultātā Rīgas lidosta kļuvusi par straujāk augošo lidostu visā Eiropā. Apkalpoto pasažieru skaits tikpat liels cik Tallinas un Viļņas lidostās kopā. “Air Baltic” pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis piecas reizes, regulāro maršrutu skaits no 12 līdz 45. Izveidota filiāle arī Viļņā. Ir uzsākta Liepājas kā starptautiskās lidostas darbība, attīstās Ventspils un, cerams, arī Daugavpils reģionālā lidosta.

Būtiski palielināts valsts finansējuma apjoms sabiedriskajam transportam – no 23 miljoniem 2004.gadā līdz 64 miljoniem latu 2008.gadā. Ir uzsākta elektrovilcienu modernizācija. Jau modernizēti septiņi elektrovilcieni un pieci motorvagoni. Līdz šī gada jūlijam tiks rekonstruēti vēl 10 vilciena sastāvi, plānota jaunu vilcienu iegāde. Veikti Valmieras, Krustpils, Ziemeļblāzmas, Vecumnieku, Brocēnu un Stendes staciju, Ikšķiles un Vaivaru pieturas punktu ēku remonti. Pēc ugunsgrēka atjaunota Atgāzenes pieturas punkta ēka. Turpinās Jelgavas stacijas kapitālais remonts, veikti peronu remonti Skrīveru stacijā, Jaunolaines un Baložu pieturas punktos. Ikšķiles stacijā ierīkota slīpne bez pakāpieniem pasažieriem ar kustības traucējumiem. Atjaunota dzelzceļa pasažieru satiksme maršrutā Rīga–Liepāja. Šogad atjaunos vilcienu satiksmi uz Valgu un Ventspili. Panākta vienošanās ar Rīgas domi par pašvaldības pasūtījumu pasažieru pārvadājumiem Rīgas pilsētas robežās 2008.gadā. 16 miljonu latu apmērā rekonstruēts ceļa posms Nirza–Ploski, novēršot kravas automašīnu stāvēšanu ceļa posmā Ludza–Terehova. Jā, vēl ir jāstāv rindā, bet vismaz civilizētos apstākļos.

Tāpat arī uzsākti regulāri konteineru kravu pārvadājumi pa dzelzceļu no Rīgas un Liepājas ostām, tādējādi būtiski atslogojot kravu pārvadājumus pa autoceļiem un mazinot autokravu rindas uz robežām.

Vienā jautājumā patiešām ir kritiska situācija, bet nepiekrītu, ka tā ir tikai satiksmes ministra atbildība. Tās ir problēmas “Latvijas Pastā”. Taču problēmas pastā ir visas valsts problēmas. Ja uzņēmums darbotos tikai kā komercuzņēmums, tad varētu slēgt nerentablās pasta nodaļas, palielināt pasta un preses piegādes tarifus. “Latvijas Pasts” tad strādātu ar peļņu, taču tad lielai sabiedrības daļai tā pakalpojumi nebūtu pieejami. Tāpēc ir jāatrod cits risinājums. Ir jāsaglabā pasta nodaļas, nedrīkst strauji palielināt tarifus, jāpalielina algas pastniekiem. Šobrīd satiksmes ministrs jau ir piedāvājis šādus risinājumus.

Daži deputāti jau pareizi norādīja, ka ministra, kurš problēmas nevis rada, bet risina, noņemšana nav pareiza. Tāpēc arī demisijas pieprasījumu noraidīja. Zinu, ka lielāko daļu neesmu pārliecinājis ar paveikto darbu uzskaitījumu un ka Aināru Šleseru arī turpmāk šad un tad pamatoti, bet galvenokārt nepamatoti, kritizēs. Tās ir visu tiesības. Es ministram tomēr novēlu drosmi turpināt iesāktos labos darbus.

J.Sokolovskis
(partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima izskatīja trīs, manuprāt, ļoti svarīgus likumus, kas skars gandrīz visus Latvijas iedzīvotājus.

Pirmais no tiem ir pensiju likums, kas paredz, ka lielākā daļa pensionāru saņems piemaksu – vidēji 12 latus – pie savām pensijām. Tas ir ļoti labi, bet es varu atklāti pateikt, ka drusku novēloti. Mēs redzam, kāda dārdzība ir veikalos un kā pieaug pārtikas preču cenas. Ir vispārēja dzīves dārdzība.

Es gribētu paskaidrot, no kāda avota šie līdzekļi ir paņemti. Protams, ka no speciālā budžeta. Līdz gada beigām šajā budžetā būs uzkrāts gandrīz viens miljards latu. Līdz šim šī nauda glabājās speciālos kontos un tā netika tērēta pensijām. Tagad ir pieņemts lēmums tos tomēr sākt tērēt. Domāju, ka pamatoti, bet diemžēl novēloti.

Otrs jautājums, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus, ir Elektroenerģijas tirgus likums. Šajā likumā runa diemžēl ir par to, ka Latvijai būs jaunas elektrostacijas, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu. Bet sliktā ziņa ir tā, ka pēc būtības visi Latvijas iedzīvotāji būs aplikti ar jaunu nodokli, lai segtu šīs jaudas ražošanas izmaksas. Tātad visi, kuri izmantos elektrību, maksās šo nodokli. Iznāk tā, ka, ja ņem vērā grozījumus pensijas likumā, ar vienu roku dod, bet ar otru atņem.

Trešais jautājums, kas ļoti būtiski skar mūsu valsti, ir par Lisabonas līgumu. Šodien principā notika diskusija, bet šī diskusija, manuprāt, nebija tik plaša, cik nepieciešams, jo Lisabonas līgums ir ļoti svarīgs. Pēc būtības tas ir nākamais solis Eiropas Savienības federalizācijai. Viens no tematiem, ko šis līgums satur, ir tas, ka Eiropas Savienībai būs savs priekšsēdētājs. Eiropas Savienībā pēc būtības būs arī kopējs virziens ārlietu politikā un ārlietu ministrs. Eiropas Savienībai līdz šim nebija juridiskas personas statusa, tagad šis līgums nodrošina šo juridiskas personas statusu. Bet viss notiek tā, ka Eiropas Savienība pēc kāda laika varētu pārtapt par federālu valsti tāpat kā Amerikas Savienotās Valstis. Līguma pieņemšana jeb ratifikācija ir būtisks solis šajā virzienā. Neesmu pārliecināts, ka sabiedrībai ir pietiekami daudz informācijas par to, ko šis līgums ietver, un šodienas diskusija diemžēl nebija tik plaša, cik nepieciešams.

J.Eglītis
(Tautas partijas frakcija):

Es laikam nedaudz atkārtošos, bet tomēr uzskaitīšu, manuprāt, svarīgākos jautājumus, kurus Saeima šodien pieņēma.

Kā pirmo es gribētu minēt grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Domāju, ka valdošā koalīcija vēlētājiem dotos solījumus, veidojot šo valdību, apstiprina ar reāliem lēmumiem un darbiem, proti, ka viena no iedzīvotāju kategorijām, par kuru valdība rūpēsies vispirms, būs pensionāri. Ir ļoti patīkami, ka Saeima ļoti operatīvi – vienas dienas laikā – spēja veikt nepieciešamos grozījumus šajā likumā.

Otrs, manuprāt, svarīgs jautājums ir Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšana trešajā lasījumā. Es negribētu piekrist izskanējušajām domām, ka iedzīvotājiem tiks noteikts kaut kāds jauns nodoklis par elektroenerģiju vai tamlīdzīgām lietām. Likums ir stratēģiski pietiekami nozīmīgs, lai šo jautājumu pamazām sakārtotu. Vakar šim jautājumam tika veltīta speciāla plenārsēde, tāpēc detalizētāk par šo jautājumu nerunāšu.

Manuprāt, visnozīmīgākais šīsdienas jautājums un, es domāju, ka arī viens no nozīmīgākajiem, ko ir skatījusi šī Saeima, ir likumprojekts par Lisabonas līgumu. Gribu teikt, ka tas ir unikāls dokuments, kas būtiski paaugstinās Eiropas Savienības konkurētspēju pasaulē. Tas uzliek jaunu un lielāku atbildību, kā arī palielina darba apjomu nacionālajiem parlamentiem. Mums būs vairāk jāseko līdzi jautājumiem, kas tiek risināti Briselē. Tas būs jādara ikvienam deputātam. Mēs vairs nevarēsim slēpties aiz Briseles birokrātu mugurām. Parlamentam turpmāk būs ļoti liela loma jautājumos, kurus izskata Eiropas Savienībā. Šis līgums dos iespēju realizēt vienotāku un stabilāku Eiropas Savienības kopējo politiku un mums, Latvijas iedzīvotājiem, būt drošākiem par savu nākotni.

Gribu minēt vēl vienu aspektu. Ir patīkami, ka ministri kļūst arvien biežāki viesi Saeimā. Šodien te bija gan ārlietu ministrs, gan labklājības ministre, gan Ministru prezidents, gan arī satiksmes ministrs. Tādējādi šī diskusija, manuprāt, un sabiedrības informētība par to vai citu lēmuma projektu ir daudz labāka, nekā tas bija iepriekš.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien nozīmīgi, protams, bija Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, kurus pieņēma trešajā lasījumā. Gan valdības, gan Saeimas uzmanības centrā būs visi jutīgie jautājumi, kas saistīti ar Latvijas enerģētisko patstāvību.

Mūsu partijai – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – šajā jautājumā ir konsekventa nostāja. Latvijas enerģētiskā patstāvība ir jāveicina ar visiem tirgus ekonomikai atbilstošajiem līdzekļiem un valsts saprātīgu iejaukšanos. Šodien trešajā lasījumā tika atbalstīti galvenokārt Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra, mūsu partijas pārstāvja Bergholca priekšlikumi.

Tāpat kā vakar, arī šodien Saeimā bija vairāku stundu gara diskusija par enerģētikas jautājumiem, kurā savu viedokli pauda arī ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards. Proti, neatkarīgi no tā, ka valdības sēdē, kurā bija runa par gāzes un ogļu enerģijas izmantošanu elektrības ražošanā, vēlāk tomēr tika pieļauta izmaiņa, mazliet it kā vājinot pozīciju, kas saistīta ar cieto kurināmo, priekšdarbi tomēr tiek veikti un visi šie jautājumi tiek skatīti un gatavoti. Par to liecina arī ministra vizīte Liepājā.

Gribu atzīmēt arī, ka šodien tika pieņemti neapšaubāmi pozitīvi grozījumi valsts pensiju likumā, kas paplašinās personu loku, kas saņems piemaksu par darba stāžu līdz 1995.gadam. Tātad, ja līdz šim to saņēma pensionāri ar pensijām līdz 135 latiem, tad tagad viņiem pievienosies arī tie, kuriem ir, teiksim, vidēji lielās pensijas līdz 225 latiem. Šajā aprēķinā tiks ņemts vērā arī darba stāžs, kas būs mazāks par trīsdesmit gadiem, kā arī darba stāžs, kas par kaitīgu darbu būs bijis mazāks par 25 gadiem. Tādējādi šo cilvēku loks krietni pieaugs. Ar 1.jūniju – jau pēc nepilniem diviem mēnešiem – samērā lielai pensionāru daļai būs visai būtisks atspaids.

Juridiskā komisija izskatīja mūsu deputātu iesniegtos un Rīgas pašvaldības policijas piedāvātos priekšlikumus Administratīvo pārkāpuma kodeksā, lai noteiktu stingrākus sodus un paredzētu plašākas tiesības pašvaldības policijai vienkāršāk sodīt huligānus un dauzoņas Rīgas pilsētas centrā, kuri necienīgi uzvedas gan pie Brīvības pieminekļa, gan citās vietās. Esam iepriecināti, ka Juridiskā komisija nāca pretī un lielāko šo priekšlikumu daļu atbalstīja tādā vai arī nedaudz mainītā redakcijā.

Nozīmīgs arī šodien pirmajā lasījumā pieņemtais Lisabonas līgums, kas groza Eiropas Savienības dibināšanas līgumu. Tas ir labāks tajā nozīmē, ka uzsvars netiek likts uz Konstitucionālo līgumu, kura ratifikācija, kā zināms, apstājās Francijas un Nīderlandes dēļ. Tajā pašā laikā līgumā ir gan plusi, kas nelielajām valstīm dod lielākas iespējas balsošanā, gan arī atsevišķi mīnusi. Šis līgums tomēr pieļauj arī vienu otru federālisma elementu, piemēram, īpašas amatpersonas Eiropas Padomes vadīšanā un ārlietu jautājumos. Bet, protams, līguma praktiskā izpilde ir būtiskāka nekā tikai tas, kas rakstīts uz papīra. Latvijai kā nelielai, bet demokrātiskai valstij jābūt aktīvai un starptautiskajā līmenī jādeleģē kompetenti un profesionāli politiķi, kuri efektīvi spēj aizstāvēt Latvijas intereses.

Gribu atzīmēt, ka Tibetas atbalsta grupa, kurā arī darbojas vairāki mūsu frakcijas deputāti, iesniedza dokumentu, kas varbūt samērā saudzīgā formā, bet tomēr kritizēja Ķīnas politiku Tibetā. Tajā prasām sniegt stingrus faktus par veiktajiem pārkāpumiem un noziegumiem, ielaist starptautiskos novērotājus un žurnālistus pašlaik slēgtajā Tibetas reģionā, uzsākt dialogu ar Dalailamu un viņa pārstāvētās trimdas valdības pārstāvjiem, kā arī reāli risināt jautājumu par Tibetas reālo autonomiju. Tas būtu pietiekami daudz. Diemžēl par šī jautājuma izskatīšanu šonedēļ, iekļaujot to darba kārtībā, nobalsoja deputātu mazākums. Tāpēc tas tagad ir atbīdīts vismaz uz vienu nedēļu, bet, ja Saeimas deputātu vairākums būs pietiekami nesaprātīgi, tad var gadīties, ka diemžēl arī uz ilgāku laiku. Tomēr mēs ceram, ka saprāts gūs virsroku un Latvijas parlaments vismaz šādā – nedaudz ierobežotā – formā, bet savu nostāju būtiskajā jautājumā par Tibetas tautas tiesībām uz daudz lielāku patstāvību paudīs, un šis jautājums Saeimā tomēr tiks izskatīts.

Saeimas preses dienests