Saeimas 2008. gada 10. aprīļa sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 24.laidienā (“LV”, Nr.60, 17.04.2008.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Un nu par to, ar ko klajā nāca ministrs un ko šeit teica Zaķa kungs, – par tiem otrās šķiras ceļiem. Jā, var jau runāt par šo naudas atšķirību. Te ministrs teica par 70 miljoniem, bet tur ir viens cits princips ielikts iekšā. Nav taisnība, ka runa ir tikai par Rīgu un lielajām pilsētām! Paskatieties Ministru kabineta noteikumus! Tur principā ir ielikti iekšā visi kritēriji, kas ir saistīti ar ceļu garumu un blīvumu, un tas attiecas ne tikai uz Rīgu, ne tikai uz pilsētām, bet arī uz visu pārējo Latviju, tajā skaitā arī uz lauku rajoniem. Un šī summa, kura tur ceļiem ir atvēlēta un par kuru mēs esam runājuši ar Latvijas Pašvaldību savienību un ar pašvaldību pārstāvjiem, tomēr ir būtiski pieaugusi.

Es domāju, ka mēs neko citu šeit neizdomāsim kā vien uzlabot šo procentu, lai nonāktu pēc iespējas ātrāk līdz simts procentiem. Jo, redziet, ir viena tāda filozofija, ka šie simts procenti nav vispārējā nodokļu maksātāju nauda. Tā ir tā nauda, ko samaksā cilvēks, braucot ar mašīnu, maksājot par benzīnu un tā tālāk. Un viņam ir pilnas suverēnas tiesības prasīt, lai šī viņa nauda, nevis cita nauda, tiktu ieguldīta tieši tajos ceļos, pa kuriem viņš brauc ar savu mašīnu.

Ja mēs runājam par “Lattelecom”, tad es te zināmā mērā gribētu kliedēt jūsu bažas (ja nemaldos, Kampara kungs vai kāds cits te par to runāja). Mums valdībā nevienu brīdi nav bijis tāds uzstādījums, ka “Lattelecom” kaut kādā mērā varētu pāriet Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Tas, ko mēs mēģinām atrisināt, ir šī pirmā forma. Un šajā ziņā mēs neesam vieni.

Šeit diemžēl mēs vienpusēji neko atrisināt nevaram. Mēs mēģinām risināt šo situāciju kopā ar mūsu patlaban esošajiem partneriem – gan ar “Latvijas Mobilo Telefonu”, gan ar valsts uzņēmumu “Lattelecom”, pastāvot divām viņu prasībām, ka viņi ir gatavi jebkuras transakcijas veikt tikai ar valsti vai ar valsts uzņēmumu, izslēdzot jebkādu trešo, privāto pusi, un viņi ir gatavi darīt šo darbu caurspīdīgi, atklāti un caurskatāmi.

Pēc tā, ko “TeliaSonera” vadītājs man teica, ir redzams, ka abas šīs procedūras – akciju maiņa un darījums ar valsts uzņēmumu – atbilst viņu prasībām. Un tā ir kompānija, kas ir starptautiskajā biržā, kompānija, kurā 51 procents pieder Zviedrijas un Somijas valdībām kopā. Tā ka šeit nav runa par kaut kādu limitētu vai ierobežotu kompāniju. Un tad, lūk, šis Valsts radio un televīzijas centrs varētu būt šis vienīgais uzņēmums, kas varētu kvalificēties kā starpstāvoklis akciju apmaiņai. Tālāk mēs turpinātu arī privatizāciju.

Protams, mums sarunās ir jāatrisina vēl divi jautājumi. Tas ir jautājums, uz ko mēs vienmēr esam pastāvējuši, – izsoles princips cenas noteikšanā vai vismaz ierobežotas aptaujas ar pretendentu atlasi.

Neapšaubāmi, vēl ir ļoti rūpīgi jāpaskatās, vai mums ir vērts uzreiz pilnīgi zaudēt jebkuras valsts akcijas šajā uzņēmumā, nule četrpadsmit gadus atrazdamies ļoti smagā situācijā ar “Tilts Communication” līgumu. Par to mēs lemsim piektdien, un jūs, neapšaubāmi, tiksiet informēti arī mūsu tālākajās sarunās ar “TeliaSonera”, kā mums izdosies īstenot trīs principus: nodalīt uzņēmumus, lai viena kompānija nebūtu abās pusēs, lai būtu izsole un lai valdībai tomēr vienmēr būtu iespēja kontrolēt situāciju, kam un kura rokās nonāk šīs infrastruktūras objekts. Šajā ziņā mums ir viedokļu atšķirības starp satiksmes ministru un starp pārējiem ministriem. Mēs esam demokrātiska valsts, un mēs nevaram uzspiest savu viedokli, tāpēc es domāju, ka tad, ja mēs nespēsim vienoties, mums piektdien būs jābalso. Vismaz par tālāko darbību.

Un tad vēl noslēgumā es gribētu pateikt par “Latvijas Pastu”. Es nevarētu teikt, ka manas domas šajā jautājumā simtprocentīgi sakrīt ar ministra domām. Un ne jau atskatā. Protams, ir jāapzinās – un ministrs to nav slēpis –, ka situācija, kāda tagad ir izveidojusies, faktiski ir attīstījusies pēdējos gados, un tā ir saistīta ar divām lietām. Pirmā lieta – tā tiešām ir prasība pēc lielākām algām, pēc lielākiem maksājumiem, bet otrā lieta ir pilnīgi neveiksmīga investīciju politika. Neveiksmīga! Neveiksmīga tādā nozīmē, ka notika jaunā šķirošanas centra būvēšana bez attiecīgo iekārtu iegādes un bija arī acīmredzot samērā neveiksmīga politika atlaižu piešķiršanā kompānijām, kam tās galīgi nevajadzēja piešķirt, – tādām kā “Lattelecom” un “Latv­energo”, kuras abas strādā ar peļņu.

Jautājums ir, protams, viens: vai tie cilvēki, kuri pietiekami ilgi tur strādāja, arī arodbiedrības, kas tur efektīvi eksistēja, rēķinājās ar to, ka ministrs un acīmredzot valdība segs šos zaudējumus ar vispārējām dotācijām tad, kad bija skaidri redzams, ka šī situācija finansiāli iet uz slikto pusi?

Varu jūs informēt, ka situācija ar pastu arī mums apkārtējās valstīs nav bijusi vienkārša. Arī Igaunijā šodien pasts tiek dotēts 2 miljonu latu apmērā (es runāju ar viņu ministru). Turklāt viņi jau ilgstoši dotē visu pasta darbību… viņi nedotē pat tikai preses izplatīšanu, kas manī izraisīja zināmu izbrīnu. Zviedrijā, ļoti augsti attīstītā valstī, vairs nav šīs idilles, kad eksistē simtiem – 700 un vairāk! – pasta nodaļu, kuras strādā tikai pasta vajadzībām. Tas sen jau ir beidzies, dāmas un kungi! Tur jūs pasta pakalpojumus varat saņemt jebkurā vietā, starp citu, galvenokārt benzīnstacijās, veikaliņos un tādās vietās, kam nav pat nekāda sakara ar pasta nosaukumu, tāpēc ka reālā dzīve nepieļauj šādu situāciju ar 700 nodaļu uzturēšanu pasta vajadzībām.

Uz ko pastāv ministrs? Es saprotu arī viņu, jo viņš var izdarīt ļoti daudz ko: viņš var palielināt pasažieru skaitu, viņš var palielināt dzelzceļa kravu skaitu… Viņš visu to var izdarīt! Taču atcerēsimies gadījumu ar Vaiņodes dzelzceļu! Pietiek ministram veikt vienu lokālu darbību, kas pasliktina situāciju konkrētajā vietā, un tas paliek cilvēku atmiņā, nevis tas labais… It sevišķi, ja opozīcija to vēl atgādina, kas arī ir loģiski.

Tāpēc šeit laikam tā rīcība būs tāda: uzņemieties to risku! Tātad šeit atkal ir riska situācija. Jā, jautājums par pasta bankas tālāku darbību nav vienkāršs, jo pirmām kārtām vēl nav zināms, vai varēs saņemt atļauju atmaksātam kapitālam, ko izsniedza mūsu Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šī nav diskusija par kaut kādu iespaidu uz to, vai šis kapitāls dibinātājiem būs no pēdējo triju gadu auditētās peļņas, jo citu iespēju vienkārši nav. Un tas ir jautājums, par kuru, vakar runājot televīzijā, nokļūdījās oponenti, jo šeit netiek nekas guldīts iekšā tādā nozīmē, ka tās ir kaut kādas nodaļas, nekustamais īpašums… Tas netiks darīts! Vai “Latvijas Pasts” varēs tur ieguldīt finanšu līdzekļus 10 procentu veidā – to es īsti nezinu.

Tomēr risks šeit ir vienā apstāklī, un tas man ir pilnīgi skaidrs: vai šī pasta banka eventuāli spēs pārņemt visas šīs nodaļas? Visas, es domāju, tā nespēs pārņemt, un šajā ziņā man domas ar ministru dalās. Bet es ministram piekrītu tajā ziņā, ka, lai vienlaikus nemazinātu pakalpojumu iespējamību arī attālākajās vietās Latvijā, ir ejams tikai tāds ceļš. Mēs varam pamazām palielināt to nodaļu skaitu, un nav svarīgi, vai tas būs saistīts ar bankas darbību vai ne –, kurās mēs nodrošinām alternatīvu pasta pakalpojumu caur franšīzi, kas latviski nozīmētu “izmantojot citas vietas”, – gan veikaliņus, gan varbūt pilnīgi citas vietas, kas laukos var papildus veikt pasta pakalpojumus. Un tādā gadījumā mēs nevis vienkārši no 700 nodaļām uztaisām mazāku nodaļu skaitu, ko likums, starp citu, šodien atļauj, un atstājam 123 nodaļas, ko likums atļauj… Bet to mēs nedarīsim viena iemesla dēļ. Ņemot vērā sarežģīto situāciju ar visām pārējām lietām – ar reformām un tā tālāk –, mēs darītu nepareizi, ja mēs vienkārši ietu šādu ceļu. Mums ir jāpiedāvā alternatīva!

Un pēdējais – par “lielo” politiku attiecībās ar Krieviju, ar ko es gribētu noslēgt savu uzrunu. Redziet, arī šeit ir liels risks – attīstīt mūsu ostas, attīstīt mūsu infrastruktūru austrumu virzienā, jo rietumu–austrumu virziens… Cik man ir zināma informācija par attīstību ziemeļu–dienvidu virzienā, tad ne tikai mūsu pusē, bet arī visur citur, tajā skaitā arī ziemeļos no mums, daudzi to neuzskata par īpaši perspektīvu biznesa tālākai virzībai. Un tas nav saistīts tikai ar to, ka Polijā ir diskusijas par to, kā turpināt šo “Via Baltica”, tas nav saistīts tikai ar to, ka ir uzcelts tilts Skandināvijā starp Dāniju un Zviedriju. Tas viss ir saistīts ar ļoti nopietnām analīzēm par to, kādas būs kravas un kā tālāk attīstīsies struktūra ziemeļu–dienvidu virzienā. Tāpēc austrumu–rietumu virziens ir šī alternatīva, bet arī šeit pastāv riski, un šie riski sastāv tikai no diviem faktoriem.

Redziet, ja jūs attīstāt ostas un ceļus uz ostām un šajās ostās kraujat tikai svešas preces neatkarīgi no tā, vai tās ir izejvielas no austrumiem uz dienvidiem vai patērētāju preces no rietumiem uz austrumiem, jūs tik un tā pakļaujat sevi riskam. Ja jūsu pašu saražotās preces šajās ostās netiek krautas pietiekamā daudzumā, tad jūs riskējat, ka dažādu iemeslu dēļ – gan politisku, gan laikam arī vispārekonomisku un konjunktūras iemeslu dēļ – jūs varat attīstīt tādā līmenī kapacitāti, kuru nevar nodrošināt, jo nav piegādājamo preču. Un tomēr, ja kāds man var uzzīmēt alternatīvu, ka mēs varam atļauties to nedarīt un tajā pašā laikā ar kaut ko aizstāt šo ienākumu daļu kopproduktā, tad es būšu ļoti priecīgs dzirdēt šādus priekšlikumus nopietnā izteiksmē. Līdz šim es tādus dzirdējis neesmu. Tāpēc es pilnīgi saprotu satiksmes ministru, kurš nepārtraukti tiek šaustīts politisku iemeslu dēļ, jo ir arī riskanta attieksme. Mēs atšķiramies no Nīderlandes, kas principā ir “Vācijas” (pēdiņās) osta. Mēs neesam Krievijas osta, kā viens otrs te saka, bet mums ir vēl riskantāka situācija, jo mēs neesam arī Eiropas Savienības iekšējā osta, kāda ir Holande, kas plaukst un zeļ. Mēs diemžēl esam uz robežas, un tas mums uzliek papildu risku. Taču tas, kā es uzskatu, tomēr ir tāds risks, kas ir jāuzņemas, pirmkārt, ministram, otrkārt, valdībai, tātad arī premjeram, un arī parlamentam, kas šādu valdību atbalsta.

Tāpēc es personīgi domāju, ka tā kritika, kuru mēs šodien noklausījāmies… Es apmēram jau saprotu, kādu kritiku sagaidīšu pēc atskaitīšanās jūsu priekšā. Tas ir normāli! Es ļoti aicinu arī opozīciju… ne tikai opozīciju, bet arī pozīciju: šajos jautājumos izsakiet pamatotu kritiku, un es ceru, ka jūs nāksiet klajā arī ar savu skatījumu, kas varbūt ir riskants, bet tas jums dos iespēju kaut brīdi iedomāties, kādā vietā un kurā brīdī, un kādā amatā jūs nonāksiet, ja eventuāli mainīsies politiskā situācija. Visvieglāk ir nodedzināt tiltus gan politiski, gan emocionāli, bet ir ļoti grūti tos uzbūvēt. Kā tos būvē Rīgā – to jūs zināt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies Ministru prezidentam. Debates beidzam. (Aplausi.)

Lēmuma projekta iesniedzēju vārdā vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nelasi! Runā no galvas! Ko visu laiku lasi?”)

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es zinu, ka brīnumi šodien nenotiks, jo jau labu laiku Latvijas reālpolitikā noteicošā un valdošā ir koalīcijas disciplīna. Koalīcijas disciplīna noveda pie tā, ka drošības likumi tika nodoti tautas nobalsošanai. Koalīcijas disciplīna noveda pie “lietussargu revolūcijas”. Koalīcijas disciplīna noveda pie tā, ka tiek vākti paraksti par tautas tiesībām ierosināt atlaist Saeimu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nekas nesanāks!”)

Manas uzrunas laikā jūs man no zāles jautājāt, kāpēc tad mēs iesniedzām šo priekšlikumu, ja es tik ļoti labi un skaidri apzinos, kāds būs šis rezultāts, ja koalīcijas disciplīna ir visvarena. Vai bija vērts? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Jā!”) Jā, bija vērts, jo sabiedrība varbūt beidzot izdzirdēja kaut vai nedaudz no tā, ko mēs jautājam savos deputātu jautājumos, kuri moka ikvienu cilvēku, bet tās atbildes jau nevar saņemt. Politiķu publiskās atbildes uz mūsu jautājumiem, kas interesē ikvienu, saņemt ir ļoti grūti. Šodien vismaz šajās debatēs bija iespējams to dzirdēt.

Vēl mēs šodien cerējām dzirdēt arī argumentus, ar kuriem koalīcijas partijas aizstāvētu tik acīm redzami nejēdzīgu ilglaicīgu darbošanos, kāda mums ir satiksmes ministra amatā. Vai dzirdējām? Nē! Savu atbalstu izteica tikai vienas partijas pārstāvji. (No zāles: “Viens visu vārdā!”) Tas ir cerīgi! Tas ir cerīgi, un tas nozīmē, ka jums nav ko teikt – ka jums nav ko teikt atbalstam. Tas nozīmē, ka varbūt kāds no jums ir aizdomājies par to, ko teikt saviem vēlētājiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Dejo ar Šleseru!”) Varbūt kāds no jums aizdomājās par to, ko teiks saviem mazbērniem. Varbūt kāds no jums aizdomājās par to, ka vakardien Dombura vadītajā raidījumā 7247 cilvēki pauda savu attieksmi. Padomājiet arī jūs!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Aināram Šleseram”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 49, atturas – 16. Lēmuma projekts nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Pārtraukums ir viena stunda… Es domāju, varbūt mēs varam vienoties par 56 minūtēm un tikties pulksten 14.00 šeit.

Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam… Nav deputāta Gunta Blumberga…

Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde – pēc 5 minūtēm komisijas telpā.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi, komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Aigars Štokenbergs, Juris Dalbiņš, Dzintars Jaundžeikars, Pēteris Hanka, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Viktors Ščerbatihs un Artis Pabriks.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Pirms sākam izskatīt darba kārtības tālākos jautājumus, ir jāizlemj divas lietas.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumu – sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo jautājumu iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Par! Atbalstām!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā”. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Iebilstam! Pārceļam uz nākamo sēdi!”)

Tātad tas ir uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu. Lai mēs varētu to vispār iekļaut darba kārtībā, vispirms mums ir jālemj, vai Prezidijs par šo jautājumu vispār ziņos. Un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Jautājumā par iekļaušanu ir pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte. Runās “par”.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā uz galda ir (tātad, es ceru, jūs esat ar to iepazinušies) deklarācijas par situāciju Tibetā projekts, kuru mēs aicinām iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā.

Deklarācijas tekstu ir sagatavojusi mūsu parlamenta Deputātu grupa Tibetas atbalstam, jo mēs uzskatām, ka Latvijas parlaments kā demokrātiskas un neatkarīgas valsts parlaments nedrīkst stāvēt malā un vilcināties paust savu skaidru nostāju attiecībā uz tiem traģiskajiem notikumiem, par kuriem satraukusies ir visa pasaule un kuri kopš 14.marta joprojām turpinās Tibetā.

Katru dienu Latvijas un pasaules plašsaziņas līdzekļi mūs informē par jauniem faktiem, kas liecina par Ķīnas varas iestāžu vardarbību pret neapbruņotiem Tibetas iedzīvotājiem un mūkiem. Kā atceramies, demonstrācijas Tibetā, Lasā, sākās 10.martā, pieminot 49.gadskārtu, kopš 1959.gadā Ķīnas armija Lasā nežēlīgi sagrāva tibetiešu sacelšanos pret okupācijas varu, nogalinot tolaik vairāk nekā astoņdesmit tūkstošus tibetiešu. Šī pati savaldīšanas metode tika pielietota arī šogad – 14.martā sāka šaut uz Tibetas demonstrantiem. Par upuriem pilnīgi precīzu ziņu nav joprojām.

Sākumā Ķīnas varas iestādes apgalvoja, ka neesot neviena upura. Tagad atzinās, ka divdesmit divi tomēr esot. Bet neoficiālie informācijas avoti liecina, ka Tibetā dzīvību jau ir zaudējuši vismaz simt piecdesmit astoņi cilvēki. Un ziņas par jauniem nogalinātajiem turpina pienākt. Tas jau ir radījis asiņainu fonu gaidāmajām olimpiskajām spēlēm, kam jānotiek šovasar Ķīnā.

Kolēģi! Pasaules demokrātiskajās valstīs aug protests un nosodījums par Tibetā notiekošo. Šis viedoklis ir jau aktīvi un asi pausts no valstu līderu mutes Francijā, Vācijā, ASV, Lielbritānijā, Polijā, Čehijā, Kanādā, Zviedrijā, Austrālijā, Austrijā, Šveicē, Īrijā, Slovēnijā, kaimiņvalstī Igaunijā un citur. Tas debatēts ANO un Norvēģijas parlamentā un ar 153 sabiedrisko organizāciju parakstiem nostiprināts vēstulē ANO Cilvēktiesību komisārei, kā arī visu laiku tiek apliecināts protesta demonstrācijās olimpiskās lāpas ceļā uz Pekinas olimpiskajām spēlēm.

Deklarāciju Tibetas jautājumā jau pieņēmusi Eiropas Savienības prezidentūra. Šodien par līdzīgu deklarāciju lemj Eiropas Parlaments. Pasaulē nav drošāku stabilitātes un līdzsvara garantiju kā cilvēka pamattiesību un brīvību un demokrātijas principu ievērošana, tāpēc tieši šie principi, nevis ekonomiskās intereses ir jāvirza priekšplānā un, iestājoties par šiem principiem, ir jārīkojas noteikti un nevilcinoties. Uzskatām, ka Latvija, kurai pašai ir okupētas valsts pieredze vēl nesenā pagātnē, spēj paust savu nostāju skaidri un nepārprotami.

Deklarācijā par situāciju Tibetā esam iekļāvuši būtiskākās nostādnes šīs situācijas uzlabošanai:

pirmkārt, prasību abām pusēm būt savaldīgām un nepieļaut vardarbības turpināšanos;

otrkārt, aicinājumu Ķīnas pusei atļaut ANO cilvēktiesību ekspertiem ierasties Tibetas reģionā, lai veiktu objektīvu izmeklēšanu;

treškārt, aicinājumu uzsākt tiešu konstruktīvu, visaptverošu dialogu ar Dalailamu un Tibetas trimdas valdības pārstāvjiem, lai rastu krīzei miermīlīgu risinājumu un panāktu vienošanos par Tibetas reālu autonomiju, kas nozīmētu Tibetas unikālās kultūras, reliģijas un identitātes aizsardzību un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Ja ne mēs, tad kurš gan cits vēl tik labi izprot šo vārdu vērtību un jēgu? Diemžēl līdz šim Latvijas reakcija uz notikumiem Tibetā ir bijusi visai nīkulīga. Ļoti negribas ticēt, ka aizvadītie septiņpadsmit atgūtās neatkarības gadi mūsos radījuši pieķeršanos sīkām lietām un atkarību no sīkām domām. Nepazemosim savas valsts pašcieņu, atturoties no skaidras un noteiktas pozīcijas Tibetas jautājumā un bailīgi pavirzoties maliņā!

Pasaules politiķi un ievērojami masu mediji jau ir vilkuši paralēles starp Baltijas valstu un Tibetas likteni. Latvijas balss, Latvijas teiktais pasaulē tiek gaidīts, un tas tiks vērtēts.

Es vēlos citēt Bruno Jaseņski, poļu rakstnieku: “Baidies no vienaldzīgajiem! Viņi nenogalina un nenodod, bet ar viņu klusējošo piekrišanu uz Zemes notiek slepkavības un nodevība.”

Saeimas Deputātu grupas Tibetas atbalstam vārdā es lūdzu atbalstīt lēmuma projekta “Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā” iekļaušanu izskatīšanai šodienas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Acīmredzot viņš runās “pret”.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Paldies cienījamai Silvai Bendrātei par karsto runu! Protams, zināma taisnība gan viņai, gan visiem cilvēkiem, kas parakstījuši šo deklarācijas projektu, ir, jo Tibetā tiešām ir daži cilvēktiesību pārkāpumi.

Bet šodien mēs atrodamies nevis kādā sabiedriskas organizācijas, teiksim, “Helsinki Watch” jeb “Helsinku novērotāji”, kopsapulcē, bet Saeimā. Un Saeima ir mūsu valsts augstākā vara, un atbildība ir attiecīgi nesamērīga. Mēs ļoti labi zinām, ka Ķīna ir mūsu tirdzniecības partnere, ka šī valsts strauji attīstās un pēc 50 gadiem noteikti būs pasaules ekonomiskā līdere. Un sakarā ar to mums ir nepieciešams tomēr par šīs deklarācijas pieņemšanas sekām padomāt, saņemt arī no mūsu Ārlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas attiecīgu slēdzienu. Sakarā ar to es neredzu nekādu nepieciešamību steigties ar šīs deklarācijas pieņemšanu.

Un arī otrs jautājums eksistē. Mēs domājam par cilvēktiesību pārkāpumiem kādā vietā, kas ir 5000 vai 7000 kilometru attālumā no Latvijas, bet mūsu primārais pienākums tomēr ir domāt par šiem cilvēktiesību pārkāpumiem mūsu reģionā, teiksim, Baltijas jūras reģionā. Un drīz būs pagājis gads kopš zināmām problēmām kaimiņvalstī Igaunijā.

Un, ja salīdzinām šīs problēmas, tad iznāk tā, ka tibetieši paši izprovocēja visas sadursmes, kas tur bija, bet, teiksim, Igaunijā vainīga pie visa, kas tur notika, noteikti bija valdība un pats Igaunijas premjers, jo viņa iniciatīva bija pārcelt šo pieminekli; arī policijas rīcība Igaunijas teritorijā bija, tā teikt, ārpus jebkādas kritikas. Un ko mēs izdarījām? Mēs tikai uzdāvinājām viņiem uz nelielu laiku savu ūdensmetēju. Tā bija attiecīgā reakcija.

Un pēc tādas reakcijas Latvija var sēdēt klusu un nerunāt par cilvēktiesību pārkāpumiem nedz Tibetā, nedz Jaunzēlandē, nedz Antarktīdā.

Aicinu neiekļaut darba kārtībā šo deklarāciju, šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts – “pret”. Lūdzu zvanu! (No zāles kāds kaut ko saka.) Nē, mēs šobrīd balsosim par to, vai Prezidijs šodien ziņos par šo te patstāvīgo priekšlikumu. Ja mēs nobalsosim “par”, tad Prezidija vārdā Saeimas priekšsēdētājs ziņos par patstāvīgo priekšlikumu. Ja mēs nobalsosim “pret” vai atturēsimies, tādā gadījumā šis jautājums netiks iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā kā Prezidija ziņojums, un tādā gadījumā tas parastā kārtībā var tikt iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Tātad vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim Prezidija ziņojuma par patstāvīgo priekšlikumu, tātad par lēmuma projekta “Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 24, atturas – 31. Šis Prezidija ziņojums šodienas sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības nākamās sadaļas izskatīšanas – “Amatpersonu ievēlēšana…” Es atvainojos, šo jau mēs iesākām skatīt.

Tātad nākamais šīs sadaļas punkts – lēmuma projekts “Par Didža Aktumaņa apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija savā sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Didža Aktumaņa apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”! Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Didža Aktumaņa apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Dzintras Amerikas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Dzintras Amerikas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dzintras Amerikas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ilzes Freimanes apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija tāpat ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ilzes Freimanes apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilzes Freimanes apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Kristīnes Kalvānes-Radziņas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija tāpat ir sagatavojusi un izskatījusi, un atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Kristīnes Kalvānes-Radziņas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristīnes Kalvānes-Radziņas apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 3, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Karinas Krastiņas atkārtotu iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija tāpat ir atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Karinas Krastiņas atkārtotu iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Karinas Krastiņas atkārtotu iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Valtera Poķa apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Valtera Poķa apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valtera Poķa apstiprināšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Dagmāras Velikas atbrīvošanu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Dagmāras Velikas atbrīvošanu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dagmāras Velikas atbrīvošanu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”. Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 3, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas darba kārtības nākamās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Ministri! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” un lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča.

Paldies, kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā vēlos jums vēstīt, ka likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” dod iespēju valsts vecuma pensijas saņēmējiem, kuru pensijas apmērs nepārsniedz 225 latus mēnesī, saņemt piemaksu pie valsts vecuma pensijas, ja viņiem ir uzkrāts darba stāžs līdz 1995.gada 31.decembrim.

Gan pagājušajā gadā, gan arī pašreiz šādu piemaksu – 19 santīmus par katru darba gadu – saņem tie valsts vecuma pensijas saņēmēji, kuru darba stāžs ir 30 un vairāk gadu uz šo manis minēto datumu, tas ir, uz 1995.gada 31.decembri, un cilvēki, kuri ir strādājuši smagos vai pat ļoti smagos darbos, tas ir, atbilstoši 1. un 2.sarakstam, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 25 gadiem.

Mūsu Ministru kabinetā, izvērtējot šos dokumentus, absolūti visi ministri ir atbalstījuši šo likumprojektu, kas paredz svītrot šādu ierobežojumu – “30 vai 25 gadi”. Tātad jebkurš valsts vecuma pensijas saņēmējs, arī tie, kuri pensiju ir saņēmuši pēc atvieglotiem noteikumiem, par jebkuru šo darba stāža gadu varētu saņemt šo piemaksu. Turklāt, kolēģi, pagājušajā gadā, izskatot 2008.gada budžetu, mēs par to jau nobalsojām, un ir paredzēta nauda, lai no 1.jūnija šī piemaksa par katru darba stāža gadu būtu četrdesmit santīmu.

Tādēļ, kolēģi, es jūs aicinu būt pretimnākošiem mūsu Latvijā dzīvojošiem valsts vecuma pensijas saņēmējiem un atbalstīt šo konkrēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Debatēs vārds labklājības ministrei Ivetai Purnei.

I.Purne (labklājības ministre).

Labdien, godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamie deputāti! Man ir tas gods šodien nodot jums izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kura pieņemšana ietekmēs ievērojamu skaitu jūsu vēlētāju – vecuma pensionārus, kuru materiālā situācija, saņemot šo piemaksu pie vecuma pensijas, līdz ar to uzlabosies. Un, kaut arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja jau iezīmēja šo problēmsituāciju, arī es sniegšu mazu atskatu vēsturē.

Tātad ar 2006.gada 1.janvāri Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru darba stāžs nebija mazāks par trīsdesmit gadiem un kuru piešķirtās pensijas apmērs nepārsniedza simt piecus latus, tika noteikta piemaksa pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam, kad stājās spēkā jaunā pensiju sistēma.

Ar 2007.gada 1.janvāri šāda piemaksa tika piešķirta arī vecuma pensijas saņēmējiem, ja viņu pensijas apmērs nepārsniedza simt trīsdesmit piecus latus, ja viņi šo piemaksu līdz tam nebija saņēmuši un ja viņu darba stāžs bija ne mazāks par trīsdesmit gadiem vai smagos un grūtos apstākļos bija pavadīts ne mazāk par divdesmit pieciem gadiem.

Ar šā gada janvāri piemaksu 19 santīmu apmērā par katru šo stāža gadu minētajā periodā pie vecuma pensijas saņēma jau vairāk nekā trīssimt septiņdesmit divi tūkstoši pensionāru – tas ir, astoņdesmit procenti no visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Un vidējais šīs piemaksas apmērs ir apmēram septiņi lati.

Savukārt pašreizējo grozījumu būtība ir tāda. Šie grozījumi paredz atcelt apdrošināšanas stāža ierobežojumu un paaugstināt pensijas apmēru, līdz kuram tiek piešķirta piemaksa pie vecuma pensijas, no 135 latiem uz 225 latiem. Ir paredzēts, ka šis likumprojekts stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā. Tā rezultātā palielināsies ienākumi personām, kuru vecuma pensijas apmērs nepārsniedz 225 latus un kurām līdz šim nav piešķirta piemaksa pie vecuma pensijas par šo minēto darba stāža posmu līdz 1996.gadam.

Vidējais piemaksas pie vecuma pensijas apmērs būs aptuveni divpadsmit latu mēnesī, un šī norma jau šajā gadā skars apmēram 75,5 tūkstošus pensionāru, no kuriem gandrīz 52 tūkstoši ir pensionāri ar apdrošināšanas stāžu, kas mazāks par trīsdesmit gadiem, kaut gan ir jāuzsver, ka lielais pārsvars šajā kategorijā ir tādi pensionāri, kuru apdrošināšanas stāžs ir vidēji no 25 līdz 29 gadiem. Un šajā gadā tam būs papildus nepieciešami 6,3 miljoni latu.

Likumprojektu uzskatu par steidzamu jau pirmām kārtām tāpēc, ka piemaksa pie vecuma pensijas tās saņēmēju lokam ir nepieciešama, ņemot vērā dzīves dārdzības straujo pieaugumu, kā arī lai labāk novērtētu šo cilvēku darba mūža ieguldījumu laikposmā līdz 1996.gadam, kad vēl nebija ieviesta šo sociālās apdrošināšanas iemaksu personificētā uzskaite.

Likumprojekta steidzamība pamatojama arī ar to, ka, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra realizētu izmaiņas šo piemaksu pie vecuma pensijas piešķiršanas kārtībā līdz šā gada 1.jūnijam, ir nepieciešama savlaicīga šā likumprojekta pieņemšana pēc iespējas īsākā laikā.

Vēl tikai mazliet par to, kāpēc mūsu piedāvātā pensiju robeža, līdz kurai tiek piešķirta piemaksa, ir 225 lati, nevis 150 lati, kā varbūt sākotnēji bija domāts, – tātad sasniedzot to līmeni, līdz kuram mēs indeksējam pensijas jau šā gada 1.aprīlī. Pensionārs, kura pensija 2007.gada janvārī bija 135 lati, šodien, pēc šīm vairākkārtējām indeksācijām, saņem jau 164 latus. Tātad, ja mēs atstātu šo līmeni 150 latu apmērā, tad tas skartu ļoti niecīgu pensionāru daļu – nepilnus 10 tūkstošus, jo pēc šā gada aprīļa indeksācijas lielai daļai pensionāru šis pensijas apmērs jau pārsniedz 150 latus. Līdz ar to savos grozījumos mēs piedāvājam šo robežu 225 latu apmērā. Šī summa pašreiz ir pieckārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas ir arī robeža, līdz kurai tiek un vēl arī šā gada oktobrī tiks indeksētas valsts pensijas.

Cienījamie deputāti! Katram dzīves posmam ir sava jēga un savs uzdevums, un katram cilvēkam šie posmi ir atšķirīgi. Daži cilvēki nodzīvo ar gaišu un apskaidrotu prātu līdz pat 100 gadiem. Man bija tā laime nupat sveikt savā bijušajā darbavietā – Sociālās aprūpes centrā “Gaiļ­ezers” – simtgadnieci. Un bija liels prieks, ka mums ir šādi cilvēki. Tomēr citi noveco jau ap 40–50 gadiem. Ne katra cilvēka dzīves gājums ir viegls, ne katram piemīt izcilas spējas un ir bijusi iespēja iegūt labu izglītību, tomēr katrs vēlas laimīgas vecumdienas. Taču, ņemot vērā vidējā vecuma pieaugumu civilizētās sabiedrībās, vecie cilvēki ir kļuvuši par īpašu sociālu grupu, un man kā labklājības ministrei ir jāuzrunā jūs, vēršot uzmanību uz novecošanas sociālajiem aspektiem. Svarīgs ir jautājums, kā novecošanas procesu ietekmē šie sabiedriskie apstākļi un kā vecie cilvēki kā īpaša sabiedrības grupa funkcionē sabiedrībā.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka un ietekmē cilvēka vecumdienas, ir sabiedrības kultūra – tas, kā sabiedrība izturas pret veciem cilvēkiem. Un arī mūsu politiskā atbildība ir neatņemama šīs kultūras sastāvdaļa. Šī ir mana politiskā, profesionālā un cilvēciskā pārliecība, ka cieņas pilna attieksme pret vecāko paaudzi ir uz tradicionālām un kristīgām vērtībām balstītas eiropeiskas sabiedrības pazīme. Mūsu visu mērķim un uzdevumam ir jābūt vērstam uz to, lai uzlabotu pensionāru dzīves apstākļus tik lielā mērā, cik vien tas ir iespējams mūsu valsts budžeta apstākļos, jo par šā uzdevuma izpildi atbildi jums prasīs un jau šodien prasa jūsu vēlētāji.

Aicinu jūs visus balsot “par” mūsu iesniegtajiem likuma grozījumiem. Tāpat būšu pagodināta, uzklausot jūsu viedokļus par šo grozījumu projektu un aicinājumu to atbalstīt steidzamības kārtā.

Liels paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies labklājības ministrei.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Aija Barča vēlas ko piebilst?

A.Barča.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Komisijas vārdā es varu vienīgi vēlreiz aicināt Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Barča.

Godātā Saeima! Ņemot vērā to, ka mūsu balsojums bija ļoti vienprātīgs, ka nebija neviena deputāta, kurš gribētu atturēties, un ka neviens nav balsojis “pret”, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es uzdrošinos jums lūgt šo iespēju un nobalsot (No zāles dep. K.Leiškalns: “Uzreiz!”) tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā. (No zāles dep. A.Rugāte: “Mēs tevi atbalstām!”)

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret to? Nesapratu! Kādam ir? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nav!” Dep. A.Rugāte: “Atbalstām!”) Nevienam nav iebildumu. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Dokumenti Nr.2017 un 2213 – likumprojekts “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)”.

Godājamie kolēģi, pēc pirmā lasījuma nekādi priekšlikumi vai papildinājumi nav saņemti. Atgādinu, ka šis dokuments ir priekšnoteikums, lai mūsu Ārlietu ministrija varētu sekmīgāk strādāt pie bezvīzu režīma ar Amerikas Savienotajām Valstīm ātrākas panākšanas un iedzīvināšanas.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2222 – likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Sociālo un darba lietu komisija šajā dokumentā izdarīja trīs labojumus. Tie visi ir atbalstīti. Citu priekšlikumu likumprojektā nav. Lēmums: atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, par katru priekšlikumu tomēr ir jāziņo atsevišķi.

N.Kabanovs.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

N.Kabanovs.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

N.Kabanovs.

3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

N.Kabanovs.

Līdz ar to likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Jūs varat tikai aicināt atbalstīt…

N.Kabanovs.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2230 – likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Pavisam ir saņemti 44 priekšlikumi.

Tātad 1. – deputāta Buzajeva priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts priekšlikumā ar numuru 2.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

3. – deputāta Sokolovska priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

4. – deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā ar numuru 5.

Atbildīgās komisijas 5.priekšlikums – atbalstīts. (No zāles: “Balsojam par 4.!”) Par 4.?

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 4. – deputāta Dzintara Zaķa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Dzintara Zaķa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 34, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

6. – deputāta Buzajeva priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

9. – ministra Vējoņa priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 36, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

10. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

11. – deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Dzintara Zaķa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 48, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

12. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

13. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Leiškalns piekrīt!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

14. – deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

15. – ekonomikas ministra Kaspara Gerharda priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… (No zāles: “Balsojam!”) Es atvainojos, deputāti tomēr prasa balsojumu. Mēs šobrīd runājam par 15.priekšlikumu. Vai deputāti prasa balsojumu par 15.priekšlikumu? (No zāles dep. J.Sokolovskis: “Par 16.priekšlikumu!”) Līdz 16.priekšlikumam, cienījamie kolēģi, mēs vēl neesam tikuši. Tātad par 15.priekšlikumu jūs prasāt balsojumu? Neprasāt balsojumu.

Tātad deputāti piekrīt 15. – ekonomikas ministra Kaspara Gerharda priekšlikumam.

Tagad runāsim par 16.priekšlikumu.

V.A.Krauklis.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi, 15.priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā. Un 16.priekšlikums ir ļoti nopietns, fundamentāls priekšlikums.

Ar 16.priekšlikumu mēs ieviešam jaunu atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražotājiem. Tātad ar šā panta pieņemšanu Latvijā faktiski tiks ieviests jauns nodoklis un tas nodoklis izpaudīsies kā paaugstināts elektroenerģijas tarifs. Tātad, ja turpmāk Latvijā būs kāds ražotājs, kurš var garantēt (es uzsveru – nevis ražo, bet var garantēt!) to, ka viņš var saražot jaudu, par to visi patērētāji maksās, jo tā garantija tiks iekļauta nodoklī. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Jauns ražotājs!”) Vai tas ir jauns ražotājs? Tas būs ražotājs, kurš varēs nedarīt neko vai varēs ražot un tirgot uz ārzemēm, bet par to maksāsim visi mēs, elektrības patērētāji. Tas faktiski ir jauns nodoklis. Visiem tiem, kas atbalsta šāda jauna nodokļa ieviešanu, attiecīgi ir jāatbalsta šis priekšlikums. Un tie, kas neatbalsta šāda nodokļa ieviešanu, neatbalsta šāda priekšlikuma pieņemšanu.

Otra problēma, kas ir šajā priekšlikumā. Manuprāt, tā otra problēma ir šāda: šeit ir skaidri pateikts, ka Ministru kabinets būs tas, kas izsludinās šo konkursu, bet šeit nav absolūti nekas pateikts par to, kādiem ir jābūt galvenajiem nosacījumiem, kāds būs šis konkurss šiem jaunajiem ražotājiem. Iedomājieties, – ja tagad kāds būs izdomājis, ka Latvijā vajag uzbūvēt piemēram, jaunu gāzes staciju un to gāzi pirkt, piemēram, nevis no tāda piegādātāja, kas var to nodrošināt ilgtermiņā, bet no kaut kādiem vietējiem spekulantiem, tad arī tas ir atļauts šobrīd.

Šeit nekas nav precīzi pateikts par to, kāds ir uzdevums Ministru kabinetam, kā parūpēties par to, lai energoresurss būtu pieejams. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ceturtajā nodaļā!”) Manuprāt, brīvā tirgū tas būtu obligāti, bet kaut vai vismaz ilgtermiņā… Arī tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc es uzskatu, ka 16.priekšlikums ir nekvalitatīvs un šādā formulējumā nav atbalstāms.

Tātad tas ir jauns nodoklis un ir dota pārāk liela izvēles brīvība Ministru kabinetam.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir priekšlikums par tarifa palielināšanu. Mēs visi varonīgi cīnāmies pret inflāciju mūsu valstī. Bet, balsojot par šo priekšlikumu, mēs taču stimulēsim šo inflāciju! Jo neatkarīgi no tā, cik būs patērētāju, kas patērēs šo elektroenerģiju, tik un tā visi, sākot no dzīvokļa īpašnieka un vienkārša lietotāja un beidzot ar fabrikas īpašnieku, maksās šo nodokli. Padomāsim par to!

Vai ir vērts palielināt? Tas ir mūsu spēkos – tomēr to nedarīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Krauklis vēlas ko piebilst? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Jā, protams!” Dep. A.Bērziņš (ZZS): “Paskaidrojiet, lūdzu!”)

V.A.Krauklis.

Pirmām kārtām es gribētu paskaidrot, ka komisijā, protams, mums bija ļoti nopietnas, ilgas debates par šo jauno normu. Tika noorganizēti arī vairāki semināri, lai cilvēki saprastu, kādēļ tieši šāds atbalsts ir nepieciešams, lai vispār jaunas ražošanas jaudas Latvijā rastos. Jā, tas ir papildu maksājums par mūsu enerģētisko drošību. Jo vairāk tādēļ, ka bez atbalsta mehānisma neviens investors līdz šim Latvijā nav pieteicies. Jāpiebilst gan arī, ka Dzintars Zaķis piedalījās visās šajās diskusijās un, kā ļoti labi atceros, komisijas sēdē arī atbalstīja šo priekšlikumu. (No zāles dep. Dz.Zaķis: “Nebija balsošanas!”) Tu nepieprasīji balsojumu komisijas sēdē! Līdz ar to – atbalstīji…

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

V.A.Krauklis.

Gribu vēl piebilst, ka nav pamata uztraukties, ka te pa vidu varētu iespraukties kādi spekulanti, jo tātad šos konkursa nosacījumus izstrādās Ministru kabinets. Un Ministru kabinetam deleģētajā uzdevumā ir pateikts (4.apakšpunktā), ka ieviešamās jaudas apmaksas nosacījumi un pretendentiem izvirzītās prasības… Tātad viena no pretendentiem izvirzītajām prasībām, protams, būs arī šīs enerģijas izejvielu ilgtermiņa piegādes.

Līdz ar to komisija uzskata, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

V.A.Krauklis.

17. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

18. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

19. – deputāta Buzajeva priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 76, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

20. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

21. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Piekrītam!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

22.priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos… Par 22.priekšlikumu? Tātad – 22.priekšlikums.

V.A.Krauklis.

22. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim. Vienlaikus man būtu lūgums kolēģiem: ja jūs piesakāties debatēm, nospiežot zaļo pogu, tomēr centieties to darīt tad, kad ir runa par priekšlikumu, par kuru jūs gribat debatēt! Citādi ir ļoti grūti vadīt sēdi.

Vārds deputātam Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labi.

Godājamie kolēģi! Iepriekšējā priekšlikumā, par ko es diskutēju, bija runa par jaunu jaudu ieviešanu Latvijā, respektīvi, par jaunas spēkstacijas būvniecību. Savukārt šeit ir diskusija par ļoti līdzīgu mehānismu, tikai tas attiecas uz jau strādājošām koģenerācijas stacijām. Un arī šeit es neredzu nepieciešamību radīt valstī sistēmu, ka ieviešam katru reizi jaunu nodokli, ko ieskaitām tarifā, kuru maksā visi galalietotāji. Un šīs koģenerācijas stacijas varēs vai nu saņemt no visiem maksājumu un strādāt brīvā tirgū, vai turpināt strādāt kā tagad, kad ar regulatora palīdzību ir noregulēta cena un tiek veikts obligātais iepirkums. Ir divas metodes, kas šobrīd strādā: ir regulatora regulējums, un ir obligātais iepirkums. Strādā – viss kārtībā!

Kāpēc pēkšņi vajag koģenerācijas stacijām šādu brīvlaišanu, ka par to, ka viņi strādā brīvā tirgū un, iespējams, tirgo uz āru, visi Latvijas patērētāji viņiem samaksā kaut kādu garantētu jaudas maksu? Absolūti neuzskatu to par nepieciešamu.

Un otra lieta, kolēģi, ko es nepateicu pagājušajā diskusijā. Tikai tāpēc, ka stratēģiski svarīgi priekšlikumi tiek iesniegti uz trešo lasījumu, rodas šāda situācija. Es pieļauju, ka gan iepriekšējā, gan šajā priekšlikumā ir iespējams atrast pareizus formulējumus. Formulējumi ir nekvalitatīvi tikai tāpēc, ka šie priekšlikumi ir iesniegti uz trešo lasījumu.

Aicinu arī 22.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai deputātam Krauklim ir kas piebilstams komisijas vārdā?

V.A.Krauklis.

Domāju, ka šeit ar laika trūkumu nevajadzētu aizbildināties, jo īstenībā par šiem priekšlikumiem notika vairākas komisijas sēdes. Visās šajās diskusijās piedalījās deputāts Dzintars Zaķis. Mēs runājām un strīdējāmies arī par šo atbalsta lielumu un samazinājām to, lai pēc iespējas plašāks koģenerācijas staciju loks varētu pretendēt uz šo atbalstu. Mums ir jāveicina savas elektriskās enerģijas ražošana, un šis ir viens no atbalsta mehānismiem. Tāpēc arī komisijas sēdē beigu beigās šis priekšlikums tika pieņemts bez diskusijām un bez balsojuma pieprasīšanas.

Aicinu arī pārējos Saeimas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 25, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.A.Krauklis.

23. – Kārļa Leiškalna priekšlikums. Leiškalna kungs to atsauc. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Vot, tas ir labākais priekšlikums šajā likumā!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Leiškalns atsauc savu priekšlikumu.

V.A.Krauklis.

24. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

25. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

26. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

27. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

28. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

29. – deputāta Leiškalna un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

30. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Atsau­cu!” Dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Drosmīgs lēmums!”) Viņš to atsauc.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to tas nav balsojams.

V.A.Krauklis.

31. – deputāta Sokolovska priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.A.Krauklis.

32. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

33. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums… (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ar grūtu sirdi atsaucu!”) Atsauc.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Leiškalns atsauc savu priekšlikumu. Nav balsojams.

V.A.Krauklis.

34. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

35. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

36. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

37. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

38. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

39. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums – atbalstīts, iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

40. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

41. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

42. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”) Bet tas nav balsojams, jo mēs jau pirms tam neatbalstījām viņa priekšlikumu. Tas ir saistībā ar iepriekšējo ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tad viss kārtībā. Deputāti neiebilst, neprasa balsojumu.

V.A.Krauklis.

43. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Un 44. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 6, atturas – 12. Likums pieņemts.

V.A.Krauklis.

Paldies par valstiski svarīgo balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo, kā mēs zinām, praksē Rīgas Sporta pils vairs nepastāv un par sportu atbildīgās institūcijas jau tā ar kavēšanos ir iesniegušas šo likumprojektu Saeimā.

Tā ka, lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šis likumprojekts sastāv no trijiem vārdiem un diviem cipariem. Un es gribētu uzdot jautājumu valdošajai koalīcijai: “Vai likumprojektam pievienotā anotācija uz sešām lapām liecina par labu praksi?”

Kā zināms, saskaņā ar normatīvajiem aktiem no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas nacionālās sporta bāzes ir atbrīvotas. Sporta pils no šā nekustamā īpašuma nodokļa bija atbrīvota desmit gadus. Bet ko mēs lasām anotācijā? Anotācijā mēs lasām: “Pašreiz sporta bāzes īpašnieks vairs nenodrošina sporta bāzes tehniskā stāvokļa atbilstību starptautisko sporta federāciju prasībām.” Un viņš ir paredzējis, veidojot šo nekustamo īpašumu, sporta bāzi nojaukt.

Tālāk mēs redzam, ka, vadoties pēc šīs sporta bāzes tehniskā stāvokļa, tur vairs nav iespējams rīkot pasaules un Eiropas čempionātus, pasaules un Eiropas čempionātu kvalifikācijas sacensības, pasaules un Eiropas čempionātu posmu un kausu izcīņas sacensības.

Kā jūs zināt, nekustamā īpašuma nodoklis šai personai būs jāmaksā ar to brīdi, kā tas ir norādīts tālāk anotācijā, kad būs stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Taču, godātā koalīcija, šie noteikumi jau ir stājušies spēkā februārī, taču šī persona joprojām ir atbrīvota no nekustamā īpašuma nodokļa.

Es domāju, ka šī anotācija neatbilst realitātei. Galvenais mums šodien ir statuss, neskatoties uz to, ka gadiem ilgi tur tirgoja no Turcijas un citām valstīm atvestus lētus apģērbus.

Un es gribētu teikt valdības koalīcijai tā: no rīta te tika runāts par to, ka atsevišķi Saeimas deputāti neievēro labu praksi. Un es gribētu jums, Kučinska kungs, teikt, ka jūs cita acī saskatāt skabargu, bet savā acī jūs neredzat baļķi. Un ābeces patiesība, kas būtu jāzina katram deputātam, ir tāda, ka likumdevējam, nevis Ministru kabinetam ir jānoteic galvenie likuma noteikumi.

Es aicinu pēc iespējas ātrāk izskatīt un atbalstīt šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Paldies.

Vai komisijas vārdā deputāts Ābiķis vēlas ko piebilst?

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu runātājas teiktajam, un es jau sava ziņojuma sākumā minēju, ka Sporta pārvalde un arī Izglītības un zinātnes ministrija faktiski varēja ātrāk sagatavot šo lēmuma projektu, jo, kā mēs zinām, Sporta pils savas funkcijas nepilda jau vairākus mēnešus. To varēja ātrāk izdarīt! Bet ir labi, ka tas tagad ir izdarīts. Un arī anotācijā ir minēts, ka sporta bāzes… Protams, šiem īpašniekiem ir jāatceļ viņu atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem.

Tā ka aicinu balsot un pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 17.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”.

Es lūdzu uzmanību! Šī nu gan vienreiz ir viena būtiska lieta šodienas sēdē…

Saskaņā ar Satversmes 68.pantu, lai balsotu par šo likumprojektu… tātad Saeima var apstiprināt, pareizāk sakot, pieņemt šādu likumprojektu, tikai tajās sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas deputātu.

Līdz ar to mums ir jāreģistrējas kvorumam, bet šī reģistrācija atšķirībā no reģistrācijas Saeimas sēdes beigās notiek, nevis izņemot un ievietojot balsošanas karti, bet gan nospiežot vienīgo pogu, pie kuras mirgos lampiņa. Tā ka lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Ja pēc tam sāk mirgot vēl trīs diodes, tad jūs esat piereģistrēts… Lūdzu reģistrācijas rezultātu!... Kaut kas nav bijis pareizi… Ak jā, izrādās, tas manā datorā parādās citā logā… Tiešām reģistrējušies ir 94 deputāti. Tātad kvorums mums ir pietiekams un mēs varam strādāt tālāk.

Tātad skatīsim likumprojektu “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Dokuments, kuru mēs šodien skatīsim, Lisabonas līgums, ir ļoti nopietns dokuments, kurš ilgtermiņā ietekmēs gan Latvijas attīstību, gan arī Eiropas Savienības attīstību kopumā.

Vispirms, kolēģi, es gribētu pateikt paldies visām Saeimas komisijām, tās visas ir izskatījušas šo sagatavoto dokumentu un visas ir atzinušas šo dokumentu par labu esam bez jebkādiem papildinājumiem un grozījumiem.

Godājamie kolēģi! Salīdzinot ar to dokumentu, par kuru balsoja iepriekšējā Saeima, tas ir, Līgumu par Konstitūciju Eiropai, šajā dokumentā ir sperta vesela virkne soļu uz priekšu demokrātijas attīstības un strukturētākas, sakārtotākas Eiropas virzienā. Tūlīt pēc manis tribīnē nāks mūsu ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un runās sīkāk par šo dokumentu.

Un es gribu vēl tikai pateikt, kādēļ viņš runās sīkāk. Tādēļ, ka atšķirībā no Līguma par Konstitūciju Eiropai, kurš bija strukturēts dokuments un kuru varēja lasīt no viena līdz otram galam… kuram bija sākums un beigas, šis dokuments, par kuru mums šodien ir jābalso, pēc savas struktūras ir daudz komplicētāks, jo būtībā tie ir dažādi grozījumi un papildinājumi līgumos par Eiropas Savienību un līgumos par Eiropas Kopienas dibināšanu.

Kolēģi, es aicinu piedalīties debatēs un, protams, atbalstīt šo dokumentu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds debatēs ārlietu ministram Mārim Riekstiņam. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Īsi un konkrēti!”)

M.Riekstiņš (ārlietu ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien jūsu izskatīšanai tiek nodots Eiropas Savienības reformu jeb Lisabonas līgums.

Šis ir līgums, kuru pagājušā gada decembrī Portugāles galvaspilsētā Lisabonā parakstīja visu Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, un šis līgums pēc būtības ir atbilde tai zināmā mērā stagnējošajai situācijai, kas izveidojās Eiropā pēc tam, kad atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs tika noraidīta Eiropas Konstitūcija.

Es atgādināšu, ka pēc Nicas līguma, kas tika parakstīts 2001.gadā, Eiropas Konstitūcijas projekts bija pirmais nopietnais mēģinājums risināt tās problēmas, kas bija saistītas ar Eiropas Savienības funkcionēšanu un tās turpmāko attīstību.

Lieki teikt, ka tās problēmas jau nav izzudušas sakarā ar to, ka pašu Konstitūciju Eiropas dalībvalstis nepieņēma. Es domāju, ka Eiropas Konstitūciju piemeklēja vissliktākais liktenis, kāds vien var piemeklēt jebkuru politiska rakstura dokumentu; proti, Konstitūcija zināmā mērā kļuva par simbolu, kurā katrs pēc savas patikas mēģināja projicēt to, ko gribēja redzēt šajā Konstitūcijā.

Šai Konstitūcijai tika pierakstīti lieli plusi un tika pierakstīti lieli mīnusi. Žurnāls “The Economist” piedāvāja šo Konstitūciju izmest papīrgrozā, turpretī Francijas bijušais prezidents Žiskārs d’Estēns šo Konstitūciju cēla vai debesīs. Taču lielās kaislības ap Konstitūcijas projektu, no vienas puses pievērsa ļoti plašas Eiropas Savienības sabiedrības uzmanību tiem jautājumiem, kuri ir būtiski Eiropas Savienībai kopumā.

Tomēr tajā pašā laikā šī sakāpinātā atmosfēra, kas pavadīja Konstitūcijas projekta apspriešanu, arī noveda pie neveiksmes. Ņemot visu to vērā… ņemot vērā šo pieredzi, es domāju, ka Eiropas Savienības līderi ir izdarījuši secinājumus un izstrādājuši Lisabonas līgumu, kas pēc savas būtības gan tehniski, gan arī politiski ir cita tipa dokuments.

Kā jau dažkārt dzīvē tas ir vērojams, ne vienmēr problēmas ir iespējams atrisināt ar skaļiem paziņojumiem. Dažkārt daudz efektīvāk nostrādā analītiska pieeja un argumentācija.

Es domāju, ka tieši to var teikt arī par Lisabonas līgumu, jo šajā dokumentā, manuprāt, ir sniegtas kvalitatīvas atbildes – vietām tehniskas, vietām pat ļoti detalizētas – uz ievērojamu daļu to jautājumu, kuri šobrīd ir būtiski Eiropas Savienībai kopumā.

Pirmais jautājums, uz kuru es šodien vēlētos atbildēt šeit, no šīs tribīnes, ir tāds: kāpēc vispār šis Lisabonas līgums ir nepieciešams? Tas varbūt skanēs ļoti skaļi, bet es gribu atgādināt, ka Eiropas Savienība pastāv jau vairāk nekā 50 gadus, tomēr šie mērķi Eiropas Savienībai ir palikuši nemainīgi: miers, drošība, labklājība un uz vērtībām balstīta politika. Un šo mērķu vārdā, neapšaubāmi, ir darīts ļoti daudz, lai atceltu, piemēram, ierobežojumus ceļošanai, studēšanai, uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai Eiropas Savienības ietvaros. Pastāvot, piemēram, Šengenas līgumam, Latvijas iedzīvotāji ir atbrīvoti no jebkādas robežkontroles, ceļojot Eiropas Savienības iekšienē. Ir izveidots vienots tirgus, kurā nodrošināta brīva un netraucēta konkurence. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta lielāka drošība preču un pakalpojumu kvalitātes un patērētāju tiesību aizsardzības ziņā. Ar kohēzijas un vides politiku tiek veicināta atbildība par mazāk pārtikušiem reģioniem, kā arī par vides aizsardzības jautājumiem. Savukārt pati Eiropas Savienības paplašināšanās, kaimiņu politikas iniciatīvas un sniegtā attīstības palīdzība ir veicinājusi stabilitāti un mieru arī ārpus Eiropas Savienības robežām, piemēram, Rietumbalkānu valstīs, Dienvidkaukāzā, Ukrainā un Moldovā.

Taču tajā pašā laikā pēdējos gados Eiropas Savienība ir piedzīvojusi vēl līdz šim nepieredzētu paplašināšanos, jo tās dalībvalstu skaits ir būtiski pieaudzis. Pirms četriem gadiem Eiropas Savienībai pievienojās 10 valstis, to skaitā arī Latvija. Pirms dažiem gadiem par pilntiesīgiem tās biedriem kļuva Bulgārija un Rumānija. Un tas, neapšaubāmi, arī prasa izdarīt nepieciešamās izmaiņas gan Eiropas Savienības institūcijās, gan arī pašā lēmumu pieņemšanas procedūrā.

No efektīvas lēmumu pieņemšanas ir atkarīga Eiropas Savienības spēja īstenot Eiropas Savienības pilsoņu vēlmes. Savukārt, lai veiksmīgi atbildētu uz šodienas izaicinājumiem pasaulē – vai tā būtu enerģētiskā drošība, starptautiskais terorisms, migrācija, klimata pārmaiņas, nabadzības apkarošana un dažādi starpvalstu konflikti –, Eiropas Savienībai ir nepieciešama saliedēta ārpolitika.

Eiropas Savienības ideja ir izrādījusies ļoti pievilcīga, tai piemīt ekonomisks un politisks pievilkšanas spēks, kas ir veicinājis to, ka valstis viena pēc otras ir tiekušās un tiecas pēc dalības Eiropas Savienībā. Savukārt, runājot par mazām valstīm – un, es domāju, mums, Latvijai, tas ir īpaši būtiski –, iesaistīšanās reģionālās un starptautiskās organizācijās sekmē mazo valstu politiskās ietekmes pieaugumu, dod iespēju piedalīties kopīgu lēmumu pieņemšanas procesā un ietekmēt šo organizāciju darba kārtību.

Es vēlos uzsvērt to, ka Lisabonas līgums nav solis federālas vai Eiropas superlielvalsts virzienā. Ar Lisabonas līgumu netiek piešķirtas jaunas un būtiskas kompetences Eiropas Savienības centralizētajām struktūrām. Tieši pretēji! Parādās jaunas iespējas nacionālajām valstīm – un, šeit, no šīs tribīnes uzstājoties, īpaši gribu uzsvērt, ka arī nacionālo valstu parlamentiem – jau ļoti agrīnā stadijā piedalīties un izteikt noraidījumus Eiropas Savienības likumdošanas procesā.

Apkopojot visu to, Lisabonas līgums atspoguļo tieši tādu dalībvalstu integrācijas pakāpi, lai Eiropas Savienība, tajā skaitā arī Latvija, varētu veiksmīgi stāties pretī globalizācijas izaicinājumiem un efektīvi funkcionētu, ņemot vērā straujo paplašināšanās procesu pēdējos gados.

Ko no Lisabonas līguma iegūs Latvija un Eiropa kopumā? Un tad es gribu atgriezties atpakaļ vairāku gadu senā vēsturē, kad Latvija vēl tikai lēma par to, vai mēs vispār vēlamies iestāties šajā savienībā. Un, neapšaubāmi, toreiz pieņemot šo lēmumu, mēs vēlējāmies iestāties Eiropas Savienībā, kas ir spēcīga organizācija, lai tādējādi caur šo spēcīgo organizāciju vislabāk varētu īstenot tos mērķus, kurus no mums sagaida Latvijas sabiedrība.

Domāju, ka Lisabonas līgums, ja tas tiks pieņemts visos dalībvalstu parlamentos un Īrijas referendumā, visupirms nodrošinās to, ka Eiropas Savienība savā darbībā kļūs efektīvāka. Pašreizējā Eiropas Savienības kā institūcijas struktūra neatbilst nepieciešamajam 27 dalībvalstu sadarbības modelim.

Ko tad paredz līgums? Līgums vienkāršos lēmumu pieņemšanu, ieviešot jaunu balsošanas sistēmu Eiropas Savienības padomēs. Šī jaunā sistēma, no vienas puses, būs demokrātiskāka, bet, no otras puses, tā nodrošinās arī vienlīdzīgāku lēmumu pieņemšanu, jo turpmāk valstu ģeogrāfiskajam lielumam nebūs noteicošās lomas. Katrai dalībvalstij jaunajā balsošanas sistēmā būs viena balss, un papildus tam tiks ņemts vērā arī Eiropas Savienības pilsoņu skaits. Tas nozīmē, ka, lai pieņemtu kādu lēmumu, būs nepieciešama vairāk nekā puse dalībvalstu balsu, kā arī vairāk nekā puse Eiropas Savienības pilsoņu balsu. Taču tas nenozīmē, ka nepaliks arī tādas jomas, kurās nacionālajām valstīm nesaglabāsies veto tiesības, piemēram, attiecībā uz nodokļu politiku vai institucionālajām izmaiņām. Un arī vispārējie kopējās ārējās un drošības politikas jautājumi joprojām paliks tie jautājumi, kuros būs nepieciešams panākt visu valstu vienprātību. Un, manuprāt, kolēģi, šie ir tieši tie jautājumi, par kuriem Latvija vienmēr ir konsekventi iestājusies, – par savām pozīcijām tajās diskusijās, kas ir notikušas gan Briselē, gan citur.

Būtiski grozījumi ir paredzēti arī attiecībā uz institūcijām. Ir paredzēts izveidot pastāvīgu Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja amatu, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības kā organizācijas darbības pēctecību.

Kur ir bijusi problēma līdz šim? Eiropas Savienības vadību ir veikušas tās dalībvalstis, rotācijas kārtībā pārņemot šo prezidēšanu sešu mēnešu garumā, taču tas bieži vien ir novedis pie tā, ka agrāk aizsāktās iniciatīvas vai politikas priekšlikumi nākamās prezidentūras laikā nav tikuši virzīti tālāk. Ar šo jauno Eiropas Savienības Padomes prezidenta amata izveidošanu mēs centīsimies nodrošināt to, ka šīs iniciatīvas, kas tika uzsāktas agrāk, tiek novestas līdz galarezultātam.

Tāpat izmaiņas skars arī Eiropas Komisijas sastāvu. Pēc jaunās Lisabonas līguma piedāvātās kārtības ir paredzēts, ka Eiropas Komisijas sastāvs samazināsies. Protams, galvenais iemesls ir tas, lai komisijas darbu padarītu vieglāk organizējamu.

Šeit es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka dažkārt publiskajā telpā parādās nepareiza interpretācija par Eiropas Komisijas sastāva maiņu, respektīvi, vai tad mazas valstis, piemēram, tādas kā Latvija, spēs saglabāt savu pārstāvniecību Eiropas Komisijā? Tiem, kuri tā saka, es gribu atgādināt, ka šis līgums paredz ļoti demokrātisku kārtību, rotācijas principu, kas nodrošina visām valstīm vienlīdzīgas tiesības Eiropas Komisijas sastāva veidošanā. Tas nozīmē, ka Latvijai šajā gadījumā ir tādas pašas tiesības kā Vācijai, Francijai, Lielbritānijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Un vēl pēdējais attiecībā uz institūcijām. Ir paredzētas ļoti nopietnas korekcijas attiecībā uz Eiropas Savienības darbības ārējo dimensiju, uz Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku. Līdz šim gan Eiropas Komisijā, gan Padomes ģenerālsekretariātā bija vairākas struktūras un cilvēki, kas nodarbojās ar ārpolitikas tēmām, turpretī jaunais līgums paredz, ka tas viss tiek mobilizēts vienās rokās.

Otrs moments, ko es gribu šeit uzsvērt, ir tāds, ka Lisabonas līgums piedāvā Eiropas Savienības tālāku demokratizēšanos. Pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē līgumā tiek piedāvāts nodrošināt tiešu Eiropas Savienības pilsoņu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesā. Lisabonas līgums paredz, ka vismaz viens miljons Eiropas Savienības pilsoņu, vienlaikus pārstāvot nozīmīgu skaitu dalībvalstu, var ierosināt tiesību akta projekta izstrādi kādā no Eiropas Savienības darbības jomām.

Kā jau minēju, īpaši nozīmīga ir līgumā paredzētā nacionālo parlamentu jaunā, paplašinātā loma. Jebkurš no dalībvalstu parlamentiem varēs labāk sargāt savas valsts nacionālās intereses, jo tiek dota iespēja noraidīt Eiropas Savienības tiesību akta projektu jau tā izstrādes sākumposmā.

Tāpat līgumā būtiska vieta tiek ierādīta arī cilvēktiesību un brīvību aizsardzībai. Tas nodrošinās juridiski saistošu Eiropas Savienības pamattiesību hartu, kurā būs noteiktas plašas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Eiropas Savienības pilsonim būs iespēja un tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības un tās institūcijām pamattiesību hartā noteikto cilvēktiesību ievērošanu.

Un pēdējais. Eiropas Savienība ārpolitiski kļūs vienotāka. Kā jūs zināt, Eiropas Savienības drošību, labklājību un ilgtspējīgu attīstību, neapšaubāmi, ietekmē Eiropas iesaiste reģionos ārpus tās robežām. Šajā ziņā, neapšaubāmi, mēs vēlamies redzēt saliedētāku Eiropas Savienības ārpolitiku, un Lisabonas līgums paredz Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos posteņa izveidi ar tam pakļautu Eiropas ārējās darbības dienestu. Un tā ir fundamentāli jauna lieta, ko piedāvā Lisabonas līgums. Eiropas Savienības ārējās darbības dienestā arī Latvijai būs jādeleģē savi pārstāvji darbam šajā dienestā.

Es domāju, ka vienota ārpolitika īpaši svarīga ir mazajām valstīm, jo objektīvi resursu ierobežotības dēļ tām ne vienmēr ir iespēja tikt pārstāvētām visos pasaules reģionos, bet it īpaši tas attiecas varbūt uz konsulāro aizsardzību. Latvijai šis jautājums kļūst aizvien būtiskāks, jo aizvien vairāk Latvijas pilsoņu dodas uz tuvākām un tālākām vietām, un tad mēs sastopamies ar problēmām – dēļ tā, ka tur nav mūsu pārstāvja, mēs ne vienmēr spējam pilnā apmērā sniegt konsulāro palīdzību.

Vienota ārpolitika ir izšķiroša, un šeit ir jāpiezīmē, ka tas ir īpaši būtiski no Latvijas viedokļa tik svarīgā jautājumā kā enerģētiskā drošība. Līgums ļaus dalībvalstīm veidot vienotāku pozīciju tādos jautājumos kā migrācija, starptautiskais terorisms un vides aizsardzība.

Dāmas un kungi! Pēc šā izklāsta varbūt jums varētu likties, ka Lisabonas līgums ir kaut kas tik labs, ka vispār agrāk nekas tik labs nav ticis celts jums priekšā. Protams, tā ir tikai daļēja taisnība, jo nekas pasaulē jau nav ideāls un droši vien arī šis līgums nedod atbildi uz jebkuru iespējamu Eiropas Savienības vai Latvijas pilsoņa jautājumu.

Ir arī daži analītiķi, kas uzskata, ka savā būtībā Lisabonas līgums varbūt nav tik ambiciozs kā Eiropas Konstitūcija. Tomēr es uzskatu, ka Lisabonas līgums ir ļoti spēcīgs pamats vienotākai, spēcīgākai un modernākai Eiropai.

Kā jau minēju sākumā, kopš Nicas līguma parakstīšanas, kas notika 2001.gadā, Eiropas Savienība savā institucionālajā attīstībā faktiski ir palikusi uz vietas. Taču pasaule mainās, un līdz ar to mainās arī Eiropas Savienības politiskās, ģeogrāfiskās un ekonomiskās robežas.

Uzskatu, ka Lisabonas līgums nes vajadzīgas un sengaidītas pārmaiņas, tāpēc aicinu jūs, godātie Saeimas deputāti, atbalstīt šā līguma ratifikāciju šeit, Latvijas Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies ārlietu ministram.

Debatēs vārds deputātam Uldim Gravam.

Bet, pirms runā deputāts Uldis Grava, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu ierosinājumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtībā iekļautie jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Jā! Nē! Balsojam!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdi turpinātu bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtībā iekļautie jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 6, atturas – 1. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi jautājumi.

Debatēs vārds deputātam Uldim Gravam.

U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Iestāšanās Eiropas Savienībā bija nozīmīgs posms Latvijas vēsturē, un, lai gan mēs droši vien mūžīgi debatēsim par ieguvumiem, par zaudējumiem, par ierobežojumiem, jebkurā objektīvā skatījumā svaru kausi jau vienmēr nosvērsies ieguvumu pusē.

Tomēr Eiropas Savienībai, savu darbību turpinot gadu desmitiem, pienācis arī laiks, kad ir jāpārskata organizatoriskā struktūra, dokumenti, jāprecizē mērķi, un tas ir tieši tas, ko Lisabonas līgums izdara, izvirzīdams par galveno mērķi valstu un arī atsevišķo pilsoņu līdzdarbību, iesaistot gan katru valsti, gan katru parlamentu, gan katru atsevišķo pilsoni lēmumu pieņemšanā.

Dabīgi, ja Lisabonas līguma pēdējā redakcija tiktu uzticēta mums, mēs izdarītu tajā daudzus un dažādus grozījumus un labojumus, bet tādas iespējas mums nav, jo šis līgums ir jāizskata tāds, kāds tas ir ilgās sarunās un debatēs izvirzīts, un mums vienīgā iespēja ir balsot vai nu “par”, vai “pret”. Katrā ziņā mēs varam priecāties par to, ka Saeimas Ārlietu komisijā šis bija vienbalsīgs lēmums – atbalstīt šā līguma ratifikāciju Latvijā. Un katrā ziņā arī frakcija “Jaunais laiks” atbalsta to, ka Lisabonas līgums tiek parakstīts no Latvijas puses.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Uldim Gravam.

Debatēs vārds deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātais ministra kungs! Godātie kolēģi! Āzijas un ASV ekonomiskās izaugsmes tempi un demogrāfiskās tendences jau šodien rada izaicinājumus Eiropas nākotnei.

Lisabonas līgums ir unikāls dokuments, kas būtiski paaugstinās Eiropas Savienības konkurētspēju pasaulē. Lieki atgādināt, ka Latvijas konkurētspēja skatāma Eiropas Savienības kontekstā. Un mums vēl ir daudz nepadarītu mājasdarbu šajā ziņā.

Konsensa princips un viedokļu dažādība ir uzskatāmi parādījusi demokrātisko vērtību dominanti Eiropas Savienībā, tomēr samērā ilgā un ne vienmēr efektīvā lēmumu pieņemšanas procedūra ir devusi iespēju gan destruktīvai politikāniskai rīcībai, gan arī radījusi šaubas par lēmumu pieņemšanas objektivitāti un Eiropas Savienības vadības un rīcības efektivitāti.

Protams, Lisabonas līgums nav Eiropas Savienoto Valstu izveides līgums, taču, ņemot vērā Eiropas Savienības valstu dažādību, tas ir ievērojams solis virzienā uz tālāku konsolidāciju. Lisabonas līgumā ir zināmi ierobežojumi, jo dalībvalstīm vairs nav paredzētas veto tiesības, taču jaunā balsošanas sistēma ir līdzsvars starp vairākumu un mazākumu. Šajā kontekstā nozīmīga ir lēmumu noraidīšana, četrām dalībvalstīm bloķējoties.

Reizēm nākas dzirdēt, ka Eiropas Savienība tiek salīdzināta ar impēriju, kas uzsūc sevī, unificē un nivelē atsevišķas valstis. Tam nevar piekrist, jo iestāšanās Eiropas Savienībā ir brīvprātīga un Lisabonas līgums paredz arī izstāšanās tiesības, kas līdz šim vēsturē sastopamo impēriju praksē ir visai reta parādība.

Lisabonas līgums palielina darba un atbildības apjomu nacionālajiem parlamentiem. Tas samazina iespēju Latvijai neizdevīgu lēmumu gadījumā slēpties aiz Briseles birokrātu mugurām. Līgums skaidrāk definē Eiropas Savienības kompetenci, bet tas ir izaicinājums arī ikvienam Saeimas deputātam, jo kompetences un atbildības sfēra ikvienam no mums ievērojami palielināsies – un palielināsies arī parlamentam kopumā.

Protams, līguma spēkā stāšanās automātiski neatrisinās ne Eiropas kopējās problēmas, ne arī Latvijas iekšējās problēmas, taču tas dos iespēju realizēt vienotāku un stabilāku Eiropas Savienības kopējo politiku, būt konkurētspējīgākiem un drošākiem par savu nākotni.

Aicinu atbalstīt Lisabonas līgumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Jānim Eglītim.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi! Šeit iepriekšējie runātāji runāja par vairākām detaļām vai pat par daudzām detaļām. Es gribētu varbūt galvenajos vilcienos ieskicēt šo pasaules skatu, no kura ir atkarīgs un kuru nosaka mūsu šīsdienas balsojums.

Tad, kad pēc Otrā pasaules kara sanāca kopā galvenās Eiropas valstis, viņu galvenais izaicinājums bija padarīt Eiropu mierīgu, lai cilvēks varētu mierīgi dzīvot šajā kontinentā. Šogad un šajā gadsimtā – 21.gadsimtā – Eiropas galvenais izaicinājums ir patiesībā mūsu spēja konkurēt un pastāvēt globālā jeb pasaules mērogā. Lisabonas līgums ir viens solis uz priekšu, lai mēs nostiprinātu Eiropas Savienību, kurā mēs iestājāmies pirms četriem gadiem. Tad, kad 2005.gadā, man vēl esot ministrijā, mums nācās argumentēt par Konstitucionālo līgumu – un jūs jau par to balsojāt tajā laikā –, tas bija pats grūtākais laiks, jo divas valstis bija nobalsojušas “pret”. Mēs ilgā laikā esam strādājot panākuši Briselē kompromisu, lai tomēr saglabātu galvenos principus, kas varētu Eiropas Savienību turpināt padarīt spēcīgāku pasaules mērogā.

Es domāju, ka mums ir noteikti jāatbalsta šis līgums šodien un šeit, jo tas noteikti dos arī ieguldījumu mūsu pašu valsts attīstībā. Tas ļaus arī mūsu valsti padarīt kaut vai nedaudz eiropeiskāku mūsu politiskajā kultūrā – ka tad, kad runātāji runā, pārējie deputāti klausās un dod arī savus argumentus. Tas ļaus mums arī dot nedaudz lielāku sociālo nodrošinājumu mūsu iedzīvotājiem, jo eiropeiska politika nozīmē arī sociālāku politiku attiecībā uz mūsu nabadzīgākajiem cilvēkiem. Tas dos labākas iespējas nodrošināt cilvēktiesības arī mūsu valstī. Tas dos mums beigu beigās arī labāku un eiropeiskāku pārvaldi, jo, manā izpratnē, mūsu galvenais mērķis ir redzēt Latviju kā eiropeisku valsti, lai mums nebūtu jākaunas ne tikai no saviem kaimiņiem, bet arī pašiem no sevis.

Tādēļ es šodien balsošu par ietekmīgu Latviju Eiropas Savienībā, par spēcīgāku Eiropas Savienību pasaulē un vienkārši par cilvēcisku politiku pie mums šeit, mājās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Artim Pabrikam.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles: “O-o!” Dep. J.Dobelis: “Volodja! Kā dzīvo?” Dep. P.Tabūns: “Eiropā uz urrā!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Praktiski ar šā līguma spēkā stāšanos izveidojas jauna milzīga federācija, un tas ir, pēc mana uzskata, pozitīvs faktors. Vēl pirms 20 gadiem mēs taču līdzīgā federācijā dzīvojām. Un vēl līdz šim brīdim nevaram atjaunot tālaika attīstības, dzīves un sociālās aizsardzības līmeni! Tātad pats par sevi valdības solis – apmainīt Latvijas neatkarību pret Eiropas Savienības ziemeļaustrumu provinces attīstību un labklājību, virzību uz cilvēktiesību ievērošanu un 20 gadu laikposmā nomainīt Maskavas saimnieku pret Briseles saimnieku – ir solis pareizajā virzienā. Jautājums ir tikai par procedūru.

Latvijas Republikas Satversmes 6.pantā ir teikts (citēju): “Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima. Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.” Vai apspriežamais līgums neparedz būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā? Protams, paredz. Tas izriet arī no cienījamā ārlietu ministra uzstāšanās un arī no citām runām, kuras mēs nupat dzirdējām. Šajā sakarā es atgādinu, ka lēmumu par Latvijas iestāšanos Padomju Savienībā arī pieņēma Saeima bez tautas nobalsošanas. Un…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, cienījamie kolēģi, mazliet klusāk! Vai jums pašiem neliekas, ka jūs nedzirdat neko?

V.Buzajevs.

Un, oponējot Eglīša kungam, es gribētu uzsvērt, ka PSRS pastāvēšanas pēdējos gados bija paredzēta republikas izstāšanās procedūra no PSRS sastāva, – procedūra, kuru Latvija 1991.gada 3.marta aptaujā nav izpildījusi.

PCTVL ir par tautas nobalsošanu šajā jautājumā un negrasās atbalstīt valdošās koalīcijas piedāvāto ratifikācijas procedūru.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Šmitam. (No zāles: “Ā-ā!”)

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ministra kungs!

Es savu uzstāšanos sākšu ar vienu citātu no tā, ko piecdesmitajos gados ir teicis viens no Eiropas Savienības pamatlicējiem jeb idejiskajiem tēviem – Robērs Šūmans. Viņš sacījis tā: “Demokrātijai par savu eksistenci ir jāpateicas kristietībai. Demokrātija radās tajā dienā, kad cilvēks izjuta aicinājumu īstenot savā laicīgajā dzīvē izpratni par cilvēka personības cieņu, caur personisko brīvību cienot ikviena tiesības un izturoties pret visiem ar brālīgu mīlestību. Pirms Kristus nekad nebija izteiktas līdzīgas idejas. Tātad demokrātija ir saistīta ar kristietību kā doktrīnas, tā hronoloģiskā ziņā.”

Es gribētu atgriezties pie jautājuma, ko jau pirms četriem gadiem, runājot no Saeimas tribīnes, esmu adresējis Ārlietu ministrijai, ko toreiz vēl vadīja Sandra Kalniete. Proti, kad mēs runājām par Eiropas Savienības Konstitūciju, tika uzdots šis jautājums – kur ir palikusi kristietība? Kur ir tās vieta Eiropas Savienības Konstitūcijā? Un, tieši tāpat kā Artis Pabriks, bijušais ārlietu ministrs, kurš arī ir lielā mērā atbildīgs par Lisabonas līguma rakstīšanu, rūpīgi izlasījis visu Lisabonas līgumu, es neatradu arī tur neko par kristietību, bet dzirdēju par kompromisu. Par veselīgu kompromisu, lai Eiropas Savienība varētu attīstīties.

Vēl viens citāts. Viens no politiskās filozofijas pamatlicējiem, sengrieķu filozofs Platons, ir teicis: “Visa sabiedrības redzamā struktūra ir atkarīga no neredzamajiem spēkiem un principiem. Tas, ko mēs, piemēram, saucam par taisnību, nav pieņēmums, ko mēs, kopīgi vienojoties, varētu izmainīt. Nē, tas ir dvēseles pamatnoteikums, bez kura sabiedrība sabruktu un ietu bojā.” To ir teicis Platons.

Viens no reliģijas pētniekiem, lūkojoties uz sabiedrības attīstību, ir nonācis pie ļoti vieda secinājuma, kas mums kā Saeimas deputātiem būtu jāzina. Reliģijai ir svarīga sociāli integrējoša loma, tā pastāv uz zināmiem sociāliem aizliegumiem un regulēšanu. Cilvēkam ir ļoti spēcīgi instinkti. Ja tos palaiž vaļā, sabiedrība sabrūk. Tāpēc ir tabu sistēma – tev būs, tev nebūs. Desmit baušļi. Neierobežojot instinktus, cilvēki vai nu pārvēršas par mežoņiem, vai attīstītā sabiedrība viņus uzsūc.

Jautājums – uz kādiem kompromisiem tagad ejam, uz kurieni vēlamies virzīties? Kādā virzienā lai attīstās šī Eiropas Savienība?

Vēl jo vairāk. Mēs jau nupat dzirdējām, ko ir teicis viens no Eiropas Savienības idejiskajiem tēviem, un tieši tāpēc es varu tikai izteikt nožēlu mūsu diviem bijušajiem ārlietu ministriem, kuri ir tātad labklājības vārdā, ekonomikas vārdā patiesībā atteikušies no tiem pamatiem, kas ir veidojuši ne tikvien Latviju, bet arī visu Eiropas Savienību.

Bet nu pāriešu pie pozitīvā. Bieži vien sabiedrībā ir izskanējis viedoklis (un tāds arī tagad rodas, lūkojoties uz Līgumu tikai kā uz vienu ekonomisku dokumentu), – ka Lisabonas līgums turpinot politikā Eiropu distancēt no sakrālā, tātad arī no kristīgajām vērtībām. Es gribētu teikt, ka tie daudzie miljoni kristiešu, kas dzīvo Eiropā, pārdzīvos to, ka dažādu ministru gļēvulības un ierēdņu negribības vai neticības dēļ tur nav iekļauta kristietība. Mēs dzīvosim – dzīvosim ar savu pārliecību un izdzīvosim!

Es gribētu pateikt to, ka tomēr, neskatoties uz visu šo slikto, kas ir Lisabonas līgumā, ir arī argumenti “par”, kuru dēļ es frakcijas vārdā aicināšu balsot par šo līgumu un kuru dēļ arī mūsu frakcija par to balsos, – proti, ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma papildinājums (16.^c punkts), kur ir rakstīts: Eiropas Savienība apņemas respektēt un neskart baznīcu un reliģisko organizāciju vai apvienību statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.

Ratificējot Lisabonas līgumu, Eiropas Savienība apņemas uzturēt atklātu un pārredzamu, un pastāvīgu dialogu ar šīm baznīcām un organizācijām. Šeit vēlreiz atgādināšu to, ko Robērs Šūmans jau pirms 50 gadiem ir teicis, – ka demokrātijas pienākums ir noteikt savas attiecības ar baznīcu un veikt dialogu.

Tieši tāpēc Latvijas Pirmā partija un “Latvijas Ceļš”, neskatoties uz šīm nepilnībām (es personīgi izsaku vienu lielu “fui” mūsu bijušajiem ārlietu ministriem!), tomēr balsos un aicina arī citus balsot par līguma ratifikāciju, lai mēs varētu rūpēties par to, lai arī Latvijā reliģiskajām organizācijām tiktu noteikta aizsardzība, lai tiktu garantēta domas, apziņas un pārliecības brīvība un lai mēs visi kopā rūpētos par tolerantu sabiedrības attieksmi pret kristīgām vērtībām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Jānim Šmitam.

Debatēs vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ārlietu ministra kungs! Cienījamie kolēģi!

Ļoti daudz jau ir runāts par šā līguma tapšanas gaitu, gan iepriekš, gan arī tagad.

Es tikai gribētu pateikt dažus teikumus.

Ja līguma ratifikācija Eiropas Savienības dalībvalstīs būs veiksmīga, varam cerēt, ka Eiropas Savienība pievērsīs tik ļoti nepieciešamo uzmanību politiskajiem jautājumiem un no tiem izrietošajai darbībai, nevis institucionālām problēmām, kā tas ir bijis līdz šim. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pareizi!”)

Lisabonas līguma atbalstītāji ir ļoti veiksmīgi noraidījuši tam veltīto kritiku, norādot, ka līgums nemaina dalībvalstu suverēno varu, joprojām saglabā iespēju noraidīt Eiropas Savienības likumprojektus, kuri neatbilst nacionālo valstu interesēm, un mazina arī plaisu starp Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesiem un Eiropas Savienības pilsoņiem.

Manuprāt, Lisabonas līguma izaicinājumi saistīti nevis ar līgumā iekļautajām normām, bet ar to ieviešanu dzīvē un līdzšinējo apātiju par Eiropas Savienībā notiekošo, kas kavē nacionālo parlamentu un dalībvalstu pilsoņu, arīdzan mūsu, pilnvērtīgu līdzdalību Eiropas Savienības politiskajos procesos.

Eiropas Savienība ir veiksmes stāsts, kas ar jaunu enerģiju iedvesmo veikt līgumā paredzētās reformas. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir ļāvusi mūsu iedzīvotājiem ceļot, strādāt, mācīties Eiropas Savienībā. Vārdos esam eiroskeptiķi, toties dzīvē esam kļuvuši vieni no aktīvākajiem Eiropas Savienības līdzpilsoņiem.

Taču pilnvērtīga, būtiska mūsu integrācija ir aizkavējusies dažādu iemeslu dēļ. Ir sabiedrības, preses un pat politiķu intereses trūkums par Eiropas Savienības likumdošanu. Trūkst arī valodas zināšanu. Nepietiek ar latviešu un angļu valodu, papildus ir vajadzīgas vēl divas, ja ne trīs Eiropas Savienības valodas.

Lisabonas līgums sniedz mums iespēju ieņemt politiski aktīvu lomu Eiropas Savienībā, galvenokārt jau nacionālajiem parlamentiem, kuriem būs tiesības saņemt visus Eiropas Komisijas sagatavotos likumprojektus un astoņu nedēļu laikā, izvērtējot to atbilstību subsidiaritātes principam, sagatavot pamatatzinumu un pieprasīt Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam to otrreizēju caurskatīšanu.

Ja mēs gribam ietekmi Eiropas Savienībā, pie Eiropas Savienības likumprojektiem būs aktīvi jāstrādā visām Saeimas komisijām, ne tikai Eiropas lietu komisijai.

Manuprāt, pat neizmantojot visas mums paredzētās iespējas, Lisabonas līgumā paredzētā padziļinātā mijiedarbība starp Eiropas Savienības institūcijām un nacionālajiem parlamentiem dod iespēju politiskajām partijām un pilsoniskajai sabiedrībai iesaistīties Eiropas sabiedrības politiskajos procesos un dzīvē.

Politiskas debates nedrīkst aprobežoties tikai ar nacionāliem jautājumiem. Tām ir jābūt arī debatēm par Eiropas Savienības politiku un Eiropas Savienības nākotni.

Tātad, cienījamie kolēģi, pilnveidosim savu politisko integrāciju Eiropas Savienībā, atbalstot pirmajā lasījumā likumprojektu par Lisabonas līgumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Vairai Paeglei.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Visvaldi, īsi!”)

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ar lielu interesi, protams, vēroju gan ministra kunga runu, gan arī pārējo deputātu, kuri visi līdz šim atbalstīja vairāk vai mazāk Lisabonas līgumu, runas. (No zāles: “Buzajevs neatbalstīja!”)

Es domāju, ka, manā skatījumā, jūs visi negribējāt vai nevēlējāties ievērot to, ka Lisabonas līgums gandrīz jau ar pašu pirmo teikumu, ko minēja ārlietu ministrs, ir solis atpakaļ. Proti, katra tauta, faktiski katra valsts, kā es uzskatu, ir dzīvs organisms. Tāpat kā katrs no mums ir pilnīgi individuāls organisms ar savu ķermeni, ar savu domu, ar savām smadzenēm, un tad, kad, lūk, katrai valstij bija šīs veto tiesības, tad tiešām bija Eiropas Savienība, kas sastāvēja no divdesmit dzīviem organismiem. Vienalga, cik tas skaits būtu!

Bet tagad ir izgudrota pavisam cita lieta, un mums, latviešiem, tas jāsaprot. Proti! Jā, jūs sakāt, ka var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir vairāk nekā puse valstu, bet turpat pretim lielvalstis taču ar gudru ziņu ir nolikušas otru tādu šķērsli, ka, ja arī nobalso visas šīs valstis skaita ziņā vairāk nekā puse, tad ir jābūt vairāk nekā pusei Eiropas pilsoņu. Nu kur tad… Parēķiniet, cienījamais ministr un visi pārējie! Pat tad, ja mazās valstis tagad – sāksim skaitīt: Malta, Luksemburga, Baltijas valstis un tā tālāk – visas vienotos, mēs jau nedabūsim šo pusi no Eiropas pilsoņu skaita. Mēs nevaram dabūt... (No zāles dep. K.Leiškalns: “Poļi mūs neaizmirsīs!”) Nē, nē, nē, nē. Viss ir pareizi, man jūs nevarat pašreiz pārmest!

Iesim vēl tālāk... Iesim vēl tālāk! Proti, tātad mums, latviešiem, šim vienam miljonam trīssimt piecdesmit tūkstošiem cilvēku, jau nav iespējams ietekmēt Eiropu ar savu lēmumu.

Vēl viena lieta. Runā par cilvēktiesībām un par tiesību paplašināšanu, ka, lūk, tagad varēs katrs Eiropas cilvēks… un tad iznāk, ka arī katra tauta varēs ietekmēt tālāk šos lēmumus, jo viens miljons varēs aktīvi piedalīties šo Eiropas lēmumu veidošanā.

Bet mēs tak’ vispār esam 1 350 000! Un tur taču ir līdz 18 gadiem cilvēki – tie jau nav Eiropas pilsoņi un nekad nevarēs būt! Tātad mēs nevaram šeit ietekmēt arī ar savu miljonu nekādu Eiropas lēmumu. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Taisnība, pilnīgi pareizi!”) Un mēs izliekamies, ka tā nav, un runājam visu laiku par demokrātiju, brīvību, cilvēktiesībām un tā tālāk.

Es piebiedrojos šeit arī Jānim Šmitam. Tās taču ir skaidri ekonomiskas intereses, kuru dēļ Vācija un arī Lielbritānija, un citas lielvalstis, kurām savu rūpniecības produkciju nav kur likt, ar visu savu politisko sparu grib uzņemt Eiropas Savienībā šos 72 miljonus turku. Un kas tad ir turki? Turki, piemēram, pārgrieza rīkli ar bārdas nazi… Jā, mēs zinām, un arī man kolēģis rāda šo žestu… ticības… vienas kristīgās ticības sludinātājam, kas mazu avīzīti izdeva Turcijā. Un vēl ir daudz citu piemēru. Šveicars nošāva ar pistoles šāvienu gan jaunieti, meiteni, gan jaunekli…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos…

V.Lācis.

…kas viņa acu priekšā pie viņa restorāna skūpstījās.

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, es jūs lūgtu tomēr runāt par likumprojektu…

V.Lācis.

Ak, es atkal nerunāju par lietu? Jā, es esmu pieradis pie tā, ka es nerunāju par lietu. Lūk, un mēs…

Sēdes vadītājs.

…un nerunāt par to, ko var iztulkot…

V.Lācis.

…gribam uzņemt…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Es tagad gribētu lūgt jūs nerunāt par lietām, kuras var tikt iztulkotas kā nacionālā naida kurināšana. Jūs varat turpināt.

V.Lācis.

Nē, es ne… Dzirdiet, te tak’ nav par nacionālo naidu runa! Ir par reliģiju lietu! Mēs gribam uzņemt Eiropas Savienībā ekonomisku interešu dēļ pilnīgi citu tautu ar citu pasaules uztveri, ar citu reliģiju, ar fanātisku, neiecietīgu reliģiju, tikai tāpēc, ka tas ir ekonomiski izdevīgi.

Es varētu turpināt šo patiesības stāstu, bet nu, kā jau parasti, man tomēr nav iespējams vienmēr atrast kompromisu ar Saeimas priekšsēdētāju, kurš nevēlas, ka es izsakos, un saka, ka es atkāpjos no lietas.

Labi. Paldies par šo mazo uzmanību!

Es esmu un palieku eiroskeptiķis un redzu, ka Lisabonas līgums neko nedod latviešu tautai un Latvijas valstij.

Sēdes vadītājs.

Paldies Lāča kungam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Mēs par Turciju!”)

Vārds ārlietu ministram Mārim Riekstiņam, otro reizi. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Par turkiem ne vārda!”)

M.Riekstiņš (ārlietu ministrs).

Es ļoti atvainojos, ka atļāvos otrreiz kāpt tribīnē. Es tiešām negribu šeit neko komentēt par reliģijām vai par citām tautām. Vienkārši, zinot… Lāča kungs, tas īstenībā būs speciāli jums, lai tas tiek piefiksēts stenogrammā… Tā kā jūs daudz braucat, tiekaties ar vēlētājiem laukos, runājat ar žurnālistiem, ar jauniešiem un vēl ar dažādām iedzīvotāju grupām, tad, lai vienkārši nebūtu tā, ka jūs runājat to, kas neatbilst patiesībai.

Uz šo brīdi Latvijai nav veto tiesību pilnīgi visos Eiropas Savienības jautājumos. Tādu tiesību nav nevienai Eiropas Savienības dalībvalstij. Nevienai! Uz šo brīdi saskaņā ar Nicas līgumu katrai valstij ir tā sauktā “svērtā” balss. Latvijai šajā brīdī ir 4 balsis no 345. (No zāles dep. V.Lācis: “Par to jau es runāju: nav nekādu veto tiesību!”) Tas ir šobrīd.

Lisabonas līgums piedāvā tā saukto dubultā vairākuma mehānismu, kad Latvijai kā valstij pienākas viena balss no 27 balsīm, un tad atbilstoši mūsu iedzīvotāju skaitam Eiropas Savienībā – mums tas ir ļoti neliels… No 500 miljoniem tas ir ļoti neliels procents, bet mazām valstīm ir iespējams vienoties un nobloķēt arī lielās valstis, ja mēs uzskatām, ka kāds jautājums ir jāvirza citādāk. Tā ka nevajadzētu tik tiešām šeit mēģināt apgriezt ar kājām gaisā to, kas tā nav.

Bet citādā ziņā es ļoti pateicos par šodienas debatēm. Es domāju, ka deputāti izteica ļoti labus, atbalstošus argumentus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies ārlietu ministram.

Vārds deputātam Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Riekstiņa kungs, jūs nupat pats sevi izgāzāt! Tātad mums ir četras no cik tur… 300 balsīm. Otrkārt, jūs pateicāt… jūs pateicāt šeit to nupat pirms dažām minūtēm taču. Jā, jūs pateicāt, ka, lūk, tādai mazai tautai un valstij kā mums ir jāpanāk, lai tātad no šīm 500 balsīm vairāk nekā puse būtu pilsoņu balsis. Nu salieciet kopā vēlreiz Maltu, Latviju, Igauniju, Lietuvu, Luksemburgu un pamēģiniet dabūt, lai tās dabū kopā pusi pilsoņu balsu! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Bet Polija?”) Skatieties uz tām lietām patiesi un reāli! Reāli lai tas būtu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Artim Pabrikam, otro reizi.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi! Man tiešām šķiet, ka mums ir pienācis laiks beigt šīs debates, tomēr, būdams opozīcijā, es nevaru neko citu pateikt kā vien atbalstīt mūsu ārlietu ministru, jo domāju, ka šeit tiešām no tā saucamajiem eiroskeptiķiem ir izskanējusi virkne man nepieņemamu lietu.

Pirmām kārtām es domāju, ka tad, ja mēs gribam būt normāla un eiropeiska nācija, šajā vietā no tribīnes nevajadzētu izskanēt nekādām tādām lietām vai pārmetumiem nevienai etniskai grupai vai nācijai, vai valstij, kas varētu tikt interpretēti kā aizskārums. Un šajā konkrētajā gadījumā es uzskatu, ka Lāča kungs nav bijis korekts attiecībā uz Turciju.

Es negribu šeit tālāk debatēt par Turcijas jautājumu un par Turcijas attiecībām ar Eiropas Savienību. Es gribētu pievērsties vēl otram jautājumam, kas nupat izskanēja; proti, runāt par tā saucamo Latvijas ietekmi. Lai arī cik paradoksāli tas būtu, dāmas un kungi, mazai valstij, kāda, nenoliedzami, ir Latvija, iestājoties tādā organizācijā kā Eiropas Savienība, patiesībā mūsu ietekme un suverenitāte ir pieaugusi, jo mēs sēžam pie viena galda un lemjam kopā ar tām nācijām, ar kurām citos apstākļos mums ne tikai nebūtu iespējams sēdēt kopā un lemt, bet mums nebūtu pat iespējams paust savu viedokli. Līdz ar to paradokss diemžēl ir tāds, ka, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvija ir ieguvusi daudz lielāku starptautisko ietekmi, nekā būdama ārpus tās, bet eiroskepse… Mums visiem ir jāuzņemas atbildība par eiroskepsi šajā valstī, jo bieži vien, nespēdami savā nacionālajā likumdošanā arī politiski argumentēt labus lēmumus, mēs daudzus, daudzus šos lēmumus esam novēluši… nepareizos lēmumus un atbildību esam novēluši uz Eiropas Savienības pleciem.

Lielākoties šī atbildība ir mūsu, un daudzos jautājumos par nekārtībām, kas ir mūsu valstī, ir jāatbild mums pašiem, nevis Eiropas Savienībai. Pievienojoties Lisabonas līgumam, kā es jau teicu savā pirmajā uzrunā, mēs tikai stiprināsim gan sociālo atbildību, gan cilvēktiesības, gan beigu beigās arī politisko kultūru mūsu parlamentā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, godātie kolēģi, arī es būšu starp tiem, kuri balsos “par” Lisabonas līgumu, jo tas ir konceptuāls atbalsts, un es daudzos jautājumos piekrītu tam, ko teica Šmita kungs, bet gribētu aicināt kolēģi Lāci nedarīt “lāča pakalpojumus” mūsu tautai. Šie “lāča pakalpojumi” bija starptautiskā pasākumā pret Amerikas Savienoto Valstu politiķiem. Šie “lāča pakalpojumi” bija arī attiecībā uz azerbaidžāņu politiķiem, un man negribas maitāt attiecības ar Turcijas politiķiem tikai tāpēc, ka šeit viens neredz robežu starp pamācību un fobiju.

Tā ka es aicinu vismaz šo tribīni un arī starptautisko tribīni neizmantot šīm lietām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim. (No zāles: “O-o!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, es balsošu “par” Lisabonas līgumu. (Aplausi.) Bet man ir viens jautājums visiem: ko man darīt, ja man Turcijā vairāki draugi dzīvo? Un ko man darīt ar tiem turkiem, kuri dzīvo Latvijā? Jo es esmu arī bijis pie Kemala Ataturka kapa un piedalījies vainaga nolikšanā uz Kemala Ataturka kapa.

Šis jautājums man paliek neatbildēts. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Ārlietu komisijas vārdā – vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš.

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Vispirms paldies par debatēm, un it īpaši paldies par to debašu sadaļu, kas tiešām bija ārkārtīgi konstruktīva, precīza un skaidrojoša. Es domāju, skaidrojoša gan mums, deputātiem, gan arī tiem cilvēkiem, kuri, iespējams, sēž pie radioaparātiem un klausās.

Es gribu izteikt arī savu neapmierinātību par dažām replikām, kuras šeit izskanēja attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanos un kuras skāra kādas atsevišķas nācijas. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Komisijas vārdā!”)

Es gribu teikt sekojošo. Lisabonas līgumā nav runa par Eiropas Savienības paplašināšanos. Tas ir politisks lēmums, un, kā jūs zināt, Eiropas Savienība šodien ļoti precīzi ir pateikusi, ka jebkura paplašināšanās var notikt tikai tad, ja valsts, kura vēlas iestāties Eiropas Savienībā, precīzi izpilda visus iestāšanās kritērijus. Citiem vārdiem sakot, situācija, ka Eiropas Savienībā var nonākt valsts, kura nepilda kritērijus un kurai ir atsevišķi jeb pilnīgi diametrāli pretēji priekšstati par dažādām lietām, es gribētu teikt, ir gandrīz vai neiespējama.

Godājamie kolēģi! Apkopojot visu to, ko jūs sacījāt, es gribu pateikt vienīgi vienu mazu tēzi. Lisabonas līgums faktiski mums dod iespēju ietekmēt Eiropas procesus, un es pilnībā pievienojos tam, ko teica Pabrika kungs. Ar Eiropas Savienību un tagad arī ar Lisabonas līgumu mēs kļūsim stiprāki, mums būs iespēja ietekmēt šos procesus ar balsošanas mehānismu, kādu paredz Lisabonas līgums, mums būs arī iespēja ietekmēt šos procesus ar sabiedrības līdzdalību dažādos procesos, sasniedzot noteiktu cilvēku skaitu un rodot iespēju noteiktam cilvēku skaitam ietekmēt šos procesus. Mums arī kā parlamentam būs iespēja ietekmēt šos procesus, precīzi skatoties, vai Eiropas Savienības lēmumi un to projekti atbilst proporcionalitātei, vai tie neiziet ārpus jebkuras normālas proporcionalitātes. Un tāpat mums būs iespēja skatīties, vai visi šie lēmumi atbilst arī subsidiaritātes principam – reālam, saprotamam subsidiaritātes principam.

Tikai viena lieta mums ir jāiemācās – mums ir jāiemācās realizēt šīs savas tiesības, kuras mums dos Lisabonas līgums. Precīzi un labi realizēt Latvijas tautas, Latvijas nācijas un Latvijā dzīvojošo cilvēku labā.

Kolēģi, paldies! Aicinu balsot “par” šo dokumentu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Paldies, sapratām!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Kolēģi, paldies par ļoti vienprātīgo… par gandrīz vienprātīgo atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Un tā, kolēģi, mēs pārejam pie pēdējā šodienas darba kārtības punkta – pie lēmuma projekta “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu, kā arī sagatavoja un atbalstīja lēmuma projektu par 9.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 4, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es jūs vēlos informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzētas atbildes uz deputātu jautājumiem – arī atbilde uz deputātu jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam par 16.marta pasākumiem. Saeimas Prezidijs ir saņēmis informāciju no jautājuma iesniedzējiem, ka viņi nevēlas ministram uzdot papildu jautājumus, tāpēc šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu jautājumus.

Viens ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva, Kabanova un Mitrofanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei par mazākumtautību izglītību Latvijā. Šis jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Un ir saņemts arī deputātu Zaķa, Bendrātes, Mūrnieces, Repšes un Rībenas jautājums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem par kompensācijām piensaimniekiem. Šis jautājums tiek nodots zemkopības ministram Mārtiņam Rozem.

Tagad paziņojumam vārds Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Dāmas un kungi! Deputāti! Man ir tas gods paziņot, ka Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien pulksten 16.10 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Pēteris Hanka, Sandra Kalniete, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Leons Līdums, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Ērika Zommere, Baiba Rivža, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 10.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.