Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 17.aprīlī

 

MK: Par politikas pētījumiem un politikas ietekmes izvērtējumiem

17.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Valsts kancelejas izstrādāto noteikumu projektu par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma apakšaktivitāti “Politikas pētījumu veikšana”.

Apakšaktivitātes mērķis ir uzlabot politikas plānošanu un politikas ieviešanu, balstot to uz politikas pētījumu un politikas ietekmes novērtējuma rezultātiem. Kā prioritāri atbalstāmās politikas jomas šajā apakšaktivitātē ir noteiktas budžeta un finanšu politika, industrijas un pakalpojumu politika, uzņēmējdarbības politika, reģionālā politika, publiskās pārvaldes politika, augstākās izglītības un inovāciju politika, tieslietu politika un sociālā politika.

Apakšaktivitātes mērķa grupa ir valsts tiešās pārvaldes iestādes un plānošanas reģioni.

Noteikumu projekts nosaka apakšaktivitātes īstenošanas kārtību, prasības projektu iesniedzējiem un iesaistīto institūciju funkcijas un kompetenci. Būtiskākā noteikumu projekta sastāvdaļa – projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji ir izstrādāti, ņemot vērā 2006. un 2007.gadā organizēto sabiedrisko apspriežu laikā izteiktos valsts iestāžu, pašvaldību, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju priekšlikumus.

Apakšaktivitātes īstenošanas laikā no 2008.gada līdz 2013.gadam politikas pētījumu un politikas ietekmes veikšanai ir plānoti 3 000 000 latu, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums – 2 550 000 latu.

 

MK: Par Eiropas Sociālā fonda atbalstu publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai valsts, reģionālā un vietējā līmenī

17.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Valsts kancelejas izstrādāto noteikumu projektu par Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma apakšaktivitāti “Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī”.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, īpaši atbalstot institūcijas, kuras nodrošina nodokļu administrēšanu un finanšu plānošanu, vadību un uzskaiti, sniedz pakalpojumus komercdarbības, nodarbinātības un sociālās politikas jomā kā valsts, tā reģionālā līmenī.

Apakšaktivitātes ietvaros tiek plānots finansēt projektus, kas paredz veicināt efektīvu un sadarbības vajadzībām atbilstošu publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot to kvalitāti.

Noteikumu projekts nosaka Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātes īstenošanas kārtību, prasības projektu iesniedzējiem un iesaistīto institūciju funkcijas un kompetenci.

Viena no būtiskākajām noteikumu projekta sastāvdaļām ir projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji, kas ir apspriesti ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un reģionālajiem partneriem, un sabiedrisko apspriežu laikā paustie ieteikumi ir iestrādāti noteikumu projektā.

No 2008.gada līdz 2013.gadam publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai valsts, reģionālā un vietējā līmenī plānotais kopējais finansējums ir 1 967 851 lats, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums – 1 672 673 lati.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par grozījumiem Militārā dienesta likumā

17.aprīlī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi Militārā dienesta likumā.

Izstrādātie grozījumi paredz, ka speciālu militārās apmācības kursu varēs apgūt tie akreditēto augstskolu studenti, kuri būs iestājušies Zemessardzē. Šobrīd Militārā dienesta likuma 17.panta otrā daļa nosaka, ka speciālu militārās apmācības kursu MK noteiktajā kārtībā var apgūt Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā.

 

AM: Par aizsargjoslām ap aizsardzības objektiem

17.aprīlī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi MK noteikumos Nr.508 “Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu”.

Izstrādātie grozījumi paredz papildināt MK noteikumus ar jaunu valsts aizsardzības objektu – Rīgā, Grostonas ielā 2 – un nosaka aizsargjoslu 25 metru platumā ap to. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 23.¹panta trešo daļu aizsargjosla ap minēto objektu tiek noteikta, lai novērstu valsts apdraudējuma situāciju veidošanos valsts aizsardzības objekta tuvumā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par informācijas sniegšanas un pieejamības kārtību par būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Informācijas par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm sniegšanas un pieejamības kārtība” un 17.aprīlī nodod to starpinstitūciju saskaņošanai.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā pašvaldības sniedz informāciju Ekonomikas ministrijai par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm. Tāpat noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā iepriekšminētā informācija ir pieejama citām valsts pārvaldes iestādēm, līdz darbību pilnā mērā uzsāks Būvniecības informācijas sistēmas datubāze.

Viens no noteikumu projekta mērķiem ir panākt nelegālās nodarbinātības un nodokļu nemaksāšanas samazināšanos, sniedzot Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai precīzu informāciju par situāciju būvniecībā. Minēto informāciju savā darbībā varēs izmantot arī citas kontrolējošās institūcijas – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts būvinspekcija u.c.

Noteikumu projekts uzliek pienākumu pašvaldībām līdz katra mēneša 15.datumam elektroniski iesniegt Ekonomikas ministrijai informāciju par iepriekšējā mēnesī izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm. Savukārt Ekonomikas ministrija pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas sniegs pašvaldību iesniegto informāciju tām valsts pārvaldes iestādēm, kurām tas ir nepieciešams normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei.

 

EM: Par presībām kravas celtņu un ķīmisko vielu uzglabāšanas rezervuāru uzraudzību

Ekonomikas ministrija 17.aprīlī iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai grozījumus Ministru kabineta (MK) 2007.gada 7.marta noteikumos Nr.85 “Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība” un grozījumus MK 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.339 “Noteikumi par prasībām ķīmisko vielu ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanas rezervuāru projektēšanai, uzstādīšanai, par to atbilstības novērtēšanas kārtību un tirgus uzraudzību”.

Grozījumi iepriekšminētajos MK noteikumos paredz, ka kravas celtņu uzraudzību un kontroli, kā arī ķīmisko vielu ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanas rezervuāru tirgus uzraudzību turpmāk īstenos Valsts būvinspekcija. Grozījumi MK noteikumos izstrādāti saskaņā ar Valsts energoinspekcijas un Valsts būvinspekcijas reorganizāciju, kā arī ar Valsts darba inspekcijas funkciju bīstamo iekārtu uzraudzības un kontroles, kā arī tirgus uzraudzības jomā nodošanu Valsts būvinspekcijai.

Tāpat kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtības noteikumu grozījumos ir noteikts, ka inspicēšanas institūcijas reģistrēs kravas celtņus to pirmreizējās tehniskās pārbaudes laikā.

Grozījumi iepriekšminētajos MK noteikumos vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

 

EM: Par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtību

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un 17.aprīlī iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība”.

MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek veikta bīstamās iekārtas avārijas izmeklēšana, kādas personas pieaicināmas un kādu institūciju atzinumi ir nepieciešami bīstamās iekārtas avārijas izmeklēšanas gaitā. Tāpat noteikumu projektā ir noteikti bīstamās iekārtas valdītāja pienākumi un rīcība, ja ir notikusi bīstamās iekārtas avārija. Bīstamās iekārtas ir iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības.

Noteikumu projekts paredz, ka bīstamo iekārtu avāriju desmit darba dienu laikā izmeklē Valsts būvinspekcijas amatpersona, pieaicinot bīstamās iekārtas valdītāju un, ja nepieciešams, attiecīgus speciālistus un ekspertus. Tāpat Valsts būvinspekcija veic avāriju reģistrāciju un uzskaiti.

Noteikumu projekts nosaka, ka bīstamās iekārtas valdītājs par avāriju ziņo Valsts būvinspekcijai un citām institūcijām, atkarībā no avārijas smaguma pakāpes un veida – Valsts policijai, Valsts darba inspekcijai, Reģionālajai vides pārvaldei, pašvaldībai, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam u.c. Tāpat bīstamās iekārtas valdītājam ir pienākums veikt pasākumus avārijas ierobežošanai, fiksēt situāciju, kas radusies pēc avārijas, kā arī saglabāt iekārtas bojātās detaļas, lai nodrošinātu objektīvu avārijas izmeklēšanu.

Pēc avārijas izmeklēšanas Valsts būvinspekcijas amatpersona sastāda bīstamās iekārtas avārijas izmeklēšanas aktu, kā arī reģistrē visus izmeklēšanas materiālus. Turklāt trīs darba dienu laikā Valsts būvinspekcijai jānosūta avārijas izmeklēšanas akta kopija bīstamās iekārtas valdītājam, kā arī Valsts policijas pārvaldei un Valsts darba inspekcijai, ja avārijā ir cietuši cilvēki. Savukārt bīstamās iekārtas valdītājs iepazīstina ar avārijas izmeklēšanas rezultātiem iekārtu apkalpojošo personālu, kā arī veic pasākumus avārijas cēloņu novēršanai. Vienlaikus iekārtas valdītājs paziņo Valsts būvinspekcijai par veiktajiem pasākumiem avārijas cēloņu un seku novēršanai.

Noteikumi nepieciešami, jo likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” grozījumi, kas pašreiz tiek skatīti Saeimā, paredz, ka likuma darbības sfēra tiek paplašināta. Likuma mērķis ir panākt bīstamo iekārtu drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam, kā arī videi nekaitīgu lietošanu un uzturēšanu, noteikt tiesisko un organizatorisko pamatu bīstamo iekārtu montāžai, remontam, tehniskajai apkopei, modernizācijai un pārbaudēm, kā arī noteikt valsts uzraudzības un kontroles institūciju funkcijas bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā. Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par jaunu redakciju pievienotās vērtības nodokļa likumam

Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumu par pievienotās vērtības nodokli (PVN) jaunā redakcijā. 17.aprīlī tiesību akta projekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Paredzams, ka tas stāsies spēkā 2010.gadā.

Jaunajā PVN likumā plānots būtiski pilnveidot struktūru, uzlabot un sakārtot terminoloģiju, kā arī precizēt atsevišķas šobrīd spēkā esošās likuma normas. PVN likums izstrādāts tā, lai to viegli būtu izprast gan nodokļu administrācijas pārstāvjiem, gan nodokļu maksātājiem.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo redakciju, jaunais likums papildināts ar šādām PVN izvēles normām:

• nodokļa maksātāju iespēju apvienoties nodokļa maksātāju grupā jeb tā sauktajā PVN grupā;

• tiesībām samazināt budžetā iemaksājamo nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu;

• nodokļa piemērošanas iespēju lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos;

• tiesībām neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem;

• tiesībām pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev nodokļa rēķinu;

• īpašo nodokļa režīmu preču ievešanas darījumos.

PVN izvēles normu piemērošanu paredz Eiropas Savienības direktīva 2006/12/EK par kopējo PVN sistēmu. Lai Latvijas nodokļa maksātāji spētu piemērot jaunās PVN izvēles normas, paredzams, ka likums stāsies spēkā tikai 2010.gada 1.janvārī.

Likums par PVN ir spēkā no 1995.gada 1.maija, un tā redakcija ir grozīta vairāk nekā 20 reizes. Lai īstenotu skaidru un saprotamu nodokļu politiku, kā arī veidotu precīzu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas tiesību aktu traktēšanas iespējas, Finanšu ministrija izveidoja darba grupu jaunas redakcijas izstrādei.

Darba grupā par PVN likuma jaunās redakcijas izstrādi piedalījās Finanšu ministrijas nodokļu politikas speciālisti, Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas, Latvijas Brokeru asociācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī komersantu pārstāvji.

Likumprojekts vēl jāsaskaņo ar visām ministrijām un ieinteresētajām institūcijām, tas jāizskata Ministru kabinetā, un par tā pieņemšanu lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par pašvaldību internātskolu finansēšanu no valsts budžeta mērķdotācijas

Pašvaldību internātskolu finansēšana no valsts budžeta mērķdotācijas jāturpina arī pēc administratīvi teritoriālās reformas beigām, nodrošinot pašvaldību internātskolu izglītojamo mācību un audzināšanas darbu un novēršot skolu slēgšanas draudus – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi likumprojektā “Vispārējās izglītības likums”, kas 17.aprīlī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd “Vispārējās izglītības likuma” pārejas noteikumu 3.punkts nosaka, ka pašvaldību padotībā esošo internātskolu (izņemot speciālās internātskolas) uzturēšanas izdevumus līdz administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai finansē no valsts budžeta mērķdotācijas. Ja pārejas noteikumu 3.punktu no likuma neizslēdz, tiek apdraudēta pašvaldību padotībā esošo internātskolu pastāvēšana pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas, jo pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumu finansēšanas nodošana pašvaldībām būtiski palielinās finanšu slogu, kam var sekot pašvaldību internātskolu slēgšana.

Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojumā “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” uzdots izvērtēt grozījumu nepieciešamību ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. IZM uzskata, ka papildus rosinātajiem grozījumiem Izglītības likumā jāgroza arī Vispārējās izglītības likums, rosinot izslēgt Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 3.punktu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par invaliditātes noteikšanas sistēmu, veidojot to ērtāku klientiem

Tuvākajos gados ar Eiropas fondu līdzfinansējumu Labklājības ministrija (LM) pilnveidos invaliditātes noteikšanas sistēmu, veidojot to ērtāku klientiem.

Invaliditātes noteikšanas procesā iesaistīsies plašāks speciālistu loks – ne tikai ārsti eksperti, bet arī ģimenes ārsti, sociālie darbinieki, psihologi, izglītības darbinieki (ja invaliditāti būs jānosaka bērniem līdz 18 gadu vecumam), rehabilitologi, nodarbinātības speciālisti, kā arī paši klienti.

Šajā procesā izvērtēs dažādas cilvēka spējas, t.sk. pašaprūpes, pārvietošanās, apmācības, orientācijas, komunikācijas, kā arī spējas kontrolēt savu uzvedību. Turklāt pirms invaliditātes noteikšanas paši klienti varēs novērtēt pašaprūpes un sociālās integrācijas spējas.

Savukārt, lai cilvēkiem ar draudošu invaliditāti mazinātu risku kļūt par invalīdiem, turpmāk plānots noteikt arī draudošu invaliditāti. Tas ir ļoti būtiski, lai šiem cilvēkiem laikus veiktu intensīvu ārstēšanu, t.sk. medicīnisku rehabilitāciju. Tādējādi viņiem tuvākā vai tālākā nākotnē samazinātos risks kļūt par invalīdu.

Gadījumos, kad invaliditāte tomēr būs iestājusies, valsts laikus nodrošinās kvalitatīvus rehabilitācijas pakalpojumus. Līdz ar to šiem cilvēkiem būs nodrošināta pēc iespējas pilnvērtīgāka dzīve.

Vienlaikus plānots, ka lēmumu par invaliditātes vai draudošas invaliditātes noteikšanu pieņems atsevišķi no cilvēka funkcionālo traucējumu izvērtēšanas. Tas nozīmē, ka administratīvo aktu par invaliditātes vai draudošas invaliditātes noteikšanu, balstoties uz visu pārvaldes struktūrvienībās savākto informāciju, izdos centralizēti – Rīgā, Invaliditātes ekspertīzes pārvaldē (IEP). Minēto pārvaldi paredzēts izveidot uz Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas bāzes. Lai padarītu kvalitatīvāku invaliditātes piešķiršanas procesu, jaunajā pārvaldē būs vairāki dažādu jomu speciālisti, piemēram, kardiologi, traumatologi, ortopēdi un citi.

Tāpat plānots atvieglot arī pašu invaliditātes piešķiršanas procesu. Turpmāk ģimenes ārsts elektroniski varēs uz vietējo IEP nosūtīt cilvēka nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi. Pārvaldes ārsti eksperti, izvērtējot to un citus iesniegtos dokumentus, izlems par tā nosūtīšanu uz IEP lēmuma pieņemšanai vai arī nepietiekamas informācijas gadījumā atgriezīs atpakaļ ģimenes ārstam. Tādējādi pašiem cilvēkiem būs jādodas uz savai dzīvesvietai tuvāko komisiju, kā tas ir šobrīd, tikai atsevišķos gadījumos, pēc ārstu ekspertu uzaicinājuma. Vienlaikus paaugstināsies ģimenes ārstu atbildība par pamatotu pieprasījumu izsniegšanu.

Reizē ar Eiropas fondu līdzfinansējumu komisija pārstrādās invaliditātes noteikšanas kritērijus. Invaliditātes noteikšanā papildus medicīniskiem kritērijiem lielāku uzsvaru liks uz sociālajiem kritērijiem – cilvēka pašaprūpes un integrācijas iespējām sabiedrībā. Līdztekus vērā ņems arī viņa profesiju, darbspējas un darba apstākļus.

Lai noskaidrotu, kā darbojas jaunie invaliditātes noteikšanas kritēriji, tos pārejas periodā izmēģinājuma projektā izmēģinās kādā no Latvijas rajoniem. Līdztekus notiks arī apmācības sociālajiem darbiniekiem, ģimenes ārstiem, ārstiem ekspertiem un rehabilitologiem par iepriekšminētā klasifikatora praktisko pielietošanu.

Paredzams, ka jaunās sistēmas izveidei un ieviešanai komisija piesaistīs gan vietējos, gan ārzemju ekspertus.

Papildus minētajām aktivitātēm nākamajos gados LM paredzējusi arī būtiski uzlabot komisijas telpas un aprīkojumu. Tāpat plānots daļu no astoņām Rīgas pilsētas un Rīgas rajona starprajonu komisijām turpmāk izvietot vienā ēkā Ventspils ielā 53. Tās atradīsies tieši blakus Tehnisko palīglīdzekļu centram. Tādējādi cilvēks, kuram ir piešķirta invaliditāte un nepieciešami palīglīdzekļi, tos varēs saņemt vienuviet.

Kopumā šīm aktivitātēm paredzēti vairāk nekā pieci miljoni latu. Līdz 85% no projekta izmaksām segs ESF un ERAF, bet pārējo – valsts budžets.

Tas paredzēts 17.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajos Ministru kabineta (MK) noteikumu projektos par ESF aktivitāti “Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” un ERAF aktivitāti “Darbspēju vērtēšanas un sociālo pakalpojumu ieviešanas institūciju infrastruktūras pilnveidošana”. Noteikumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai

17.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz, ka plānošanas reģionam, īstenojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu projektu, kas nav vērsts uz ieguldījumiem pašvaldības īpašumā esošā infrastruktūrā, nacionālā publiskā finansējuma daļa tiek piešķirta no valsts budžeta līdzekļiem, kas neietilpst pašreizējā valsts budžeta dotācijā plānošanas reģioniem. Grozījumi noteikumos nepieciešami pēc Reģionālās attīstības likuma grozījumu stāšanās spēkā, kas paredz plānošanas reģiona statusa maiņu.

Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām

Ir izstrādāta koncepcija, kas atvieglos nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām.

“Nekustamā īpašuma atsavināšanas valsts vai sabiedriskajām vajadzībām procesa efektivizēšanas koncepcija” 17.aprīlī tika izsludināta valsts sekretāru sanāksmē.

Koncepcija ir būtiska, lai varētu uzsākt ar būvniecību saistītu projektu realizāciju, tajā pašā laikā līdzšinējiem nekustamā īpašuma īpašniekiem nodrošinot vienlīdzīgas iespējas laikus saņemt taisnīgu atlīdzību pēc skaidriem principiem un kritērijiem. Koncepcijā ir ietverts arī esošās prakses vērtējums un ieteikumi iestāžu turpmākai darbībai, lai efektīvāk un likumīgāk veiktu ar īpašumu atsavināšanu saistītas darbības.

Koncepcijā ir ietverti divi risinājumi, kā atvieglot nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja tas nepieciešams valsts vai sabiedriskajam labumam. Pirmais no tiem paredz izdarīt grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” un grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, skaidri definējot, ka publiskā persona privāttiesību jomā rīkojas kā privātpersona, kā arī nosakot brīvprātīgas nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību un tās kompensācijas apmērus.

Otrais variants līdztekus grozījumiem iepriekš minētajos likumos paredz veikt grozījumus arī likumā “Par autoceļiem” un Zemes ierīcības likumā, kā arī izstrādāt Ministru kabineta “Noteikumus par nekustamā īpašuma un kompensējamo zaudējumu novērtēšanu, īpašuma nomas maksas noteikšanu saistībā ar nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Satiksmes ministrija atbalsta otro risinājuma variantu, jo tas risina jautājumu konceptuāli, nevis kādā tā daļā. Otrā varianta īstenošanas lielākais ieguvums – tiek noteikta korekta un pārskatāma kārtība, kādā atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķināma kompensācija par tam radītajiem zaudējumiem, nodrošinot sabalansētību starp privātpersonas tiesībām un atsavinātāja interesēm.

Transporta infrastruktūras projektu īstenošanas svarīgākais priekšnoteikums ir nekustamais īpašums un tiesības tajā veikt attiecīgas darbības. Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa ilgums ietekmē projektu īstenošanas termiņu, dažkārt pat apdraudot pašu šo projektu īstenošanu. Problēmas cēlonis meklējams jomu reglamentējošos normatīvajos aktos, kuri patlaban neparedz labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, nenosaka skaidru un caurskatāmu nekustamā īpašuma vērtības un kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem noteikšanas kārtību, kā arī nedefinē citus svarīgus nosacījumus, kas veicinātu nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa efektivitāti un sabalansētību ar privātpersonas tiesībām un interesēm.

Īstenojot koncepcijā minētos priekšlikumus, tiks ieviestas jaunas normas, kas sastopamas arī citu valstu nekustamo īpašumu atsavināšanas valsts vajadzībām praksē. Koncepcijas izstrādē izmantotas praksē gūtās atziņas, konsultantu ieteikumi, piemēri no Lietuvas, Igaunijas un Somijas normatīvajiem aktiem, kā arī juridiskās literatūras un prakses apkopojumi attiecībā uz atsavināšanas jautājumiem Lielbritānijā un daļēji arī Vācijā un Francijā.

Koncepcija paredz, ka Satiksmes ministrijai un Tieslietu ministrijai jāizstrādā un līdz 2011.gada 31.decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā visi ar to koncepcijas variantu, kas tiks atbalstīts valdībā, saistītie tiesību aktu projekti, savukārt līdz 2012.gada 1.maijam jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetam informatīvais ziņojums par koncepcijas izpildi.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par baznīcas garīdznieku saraksta iesniegšanas un aktualizācijas kārtību

17.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja reliģiskās savienības jeb baznīcas garīdznieku saraksta iesniegšanas un aktualizācijas kārtību, kas paredz internetā publicēt baznīcu garīgā personāla sarakstus. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, Reliģisko organizāciju likums paredz reliģiskajām organizācijām ievēlēt vai iecelt, kā arī atbrīvot no amata garīgo personālu, kam var tikt piešķirtas tiesības reģistrēt laulības, kā arī veikt kapelāna pienākumus. Lai šī informācija būtu publiski pieejama jebkurai personai, tā jāaktualizē, iekļaujot reģistrā.

Pašlaik spēkā esošajos likumos ir noteikts, ka reliģiskā organizācija jeb baznīca iesniedz TM garīgā personāla sarakstu. Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka TM mēneša laikā ievieto baznīcas garīdznieku sarakstu TM mājaslapā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam.

 

TM: Par Valsts tiesu ekspertīžu biroja sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

17.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumus par Valsts tiesu ekspertīžu biroja (VTEB) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VTEB speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, pašlaik publisko maksas pakalpojumu cenas jau nosaka noteikumi par VTEB maksas pakalpojumu cenrādi. Tomēr šīs cenas nepieciešams pārskatīt, jo tiešās izmaksas pakalpojuma sniegšanā iesaistītajam personālam, proti, atalgojums, samaksa par pakalpojumiem, materiāliem, energoresursiem, apkuri, ūdeni, ir palielinājušās. Turklāt ekspertīžu veikšanai iegādātas jaunas iekārtas un tehniskie līdzekļi. Spēkā esošais cenrādis jāpārstrādā arī tādēļ, ka tā pielietošanas procedūra ir pārāk sarežģīta un nesaprotama pakalpojumu saņēmējiem.

Projektā paredzēts pārskatīt iepriekš apstiprinātās cenas, kā arī vienkāršot cenrādi un noteikt jaunus izcenojumus tādiem publiskajiem maksas pakalpojumiem kā ķīmiskās un bioloģiskās, dokumentu, rokrakstu un autotehniskās ekspertīzes, kā arī minēto ekspertīžu apmācībām.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā, piemēram, par naftas produktu un smērvielu ekspertīzi būs jāmaksā 191 lats, par rokrakstu, parakstu un autora noteikšanas ekspertīzi būs jāmaksā 70 lati, savukārt par eksperta amata kandidāta apmācībām būs jāmaksā 2,50 lati stundā.

Noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ekspertīzēm, kas tiek veiktas kriminālprocesa un administratīvā procesa ietvaros.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Satiksmes un Veselības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par dzimumnoziegumos notiesāto personu obligātu piedalīšanos probācijas programmās

17.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem Krimināllikumā (KL), kuri paredz papildināt KL, nosakot, ka pilngadīgai personai, kas notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma, kas saistīts ar vardarbību vai vērsts pret dzimumneaizskaramību vai tikumību, izdarīšanu pret nepilngadīgo, būs obligāti uzliekams pienākums piedalīties probācijas programmās. Grozījumu projektu izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa.

Grozījumu mērķis ir noteikt, ka personas, kuras izdarījušas iepriekš minētos nodarījumus, netiek vienkārši atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, ja tās ir izpildījušas pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumus. Līdz ar to ar šīm personām vēl tiks strādāts, lai novērstu iespēju, ka tās izdara jaunus noziedzīgus nodarījumus. Lai persona varētu tikt atbrīvota no soda izciešanas pirms termiņa, tai obligāti būs jāsadarbojas ar Valsts probācijas dienestu un jāiziet speciālās programmas.

KL paredz, ka personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda. Taču tiesa, atbrīvojot notiesāto nosacīti pirms termiņa no soda, var viņam uz neizciesto soda laiku uzlikt konkrētu pienākumu, proti, noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu, nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas, piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem vai ievērot citus nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem. Pēc grozījumu stāšanās spēkā nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumā minētajām personām tiesa kā obligātu pienākumu noteiks dalību konkrētās probācijas programmas.

Grozījumi stāsies spēkā pēc akceptēšanas valdībā un pieņemšanas Saeimā.

KL pastāvīgajā darba grupā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tiesībsarga, sabiedriskās politikas centra “Providus” un Tieslietu ministrijas.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu un Labklājības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par infrastruktūras izveidi apakšaktivitātes “Natura 2000” teritorijās

17.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Vides ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumu projekti “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma apakšaktivitāti 3.4.1.2.1. ““Natura 2000” teritoriju aizsardzības administratīvās infrastruktūras izveide”” un “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma apakšaktivitāti 3.4.1.2.2. “Antropogēno slodzi samazinošās, izglītojošās un informatīvās infrastruktūras izveide””.

Apakšaktivitātes ““Natura 2000” teritoriju aizsardzības administratīvās infrastruktūras izveide” ietvaros tiks atbalstīta administratīvo zīmju un informatīvo stendu, kas ietver pamatinformāciju par “Natura 2000” teritoriju, izveide un izvietošana dabā.

Savukārt apakšaktivitātes “Antropogēno slodzi samazinošās, izglītojošās un informatīvās infrastruktūras izveide” ietvaros atbalstīs:

• taku (t.sk. laipu, trepju, tiltiņu) izveidi;

• labiekārtotu atpūtas vietu izveidi;

• dažādu informatīvu zīmju, norāžu, tematisku informācijas stendu izveidi un izvietošanu dabā;

• apmeklētāju transportam paredzētu stāvlaukumu izveidi;

• jaunu taku maršrutu izveidi;

• skatu torņu būvniecību, kas nepieciešama “Natura 2000” teritorijas antropogēnās slodzes mazināšanai, sabiedrības informēšanai un izglītošanai;

• informatīvo stendu izveidi par “Natura 2000” teritorijām ārpus teritoriju robežām.

Šo apakšaktivitāšu mērķis ir saglabāt Latvijas dabas vides kvalitāti atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām, valsts starptautiskajām saistībām un vietējām vajadzībām, kā arī novērst esošos un nākotnes draudus dabas vērtībām, vienlaikus nodrošinot maksimāli efektīvu resursu izlietojumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā.

Šīs aktivitātes ietvaros īstenotos projektus finansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, un to īstenošanai no 2007. līdz 2013.gadam pieejamais publiskais finansējums sastāv no 9 136 452 latu (13 000 000 eiro) ERAF finansējuma, kā arī no valsts un pašvaldību budžeta un privātā finansējuma.

 

VidM: Par kārtību, kādā izmaksā atlīdzību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

17.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību””.

Noteikumu projekts precizē noteikto kārtību atlīdzības apmēra noteikšanai, ņemot vērā noteikumu piemērošanas praksē iegūto informāciju. Noteikumos tiek paredzēts, ka platību, par kuru paredzēta atlīdzība, var precizēt atbilstoši nogabala uzmērīšanas laikā iegūtajai informācijai.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka atlīdzību, kuras apmērs nepārsniedz 30 000 latu, izmaksā viena maksājuma veidā (līdz šim ir noteikta summa – 10 000 latu). Savukārt, ja atlīdzības apmērs ir lielāks par 30 000 latu, atbildīgā institūcija atlīdzību izmaksā, veicot vairākus maksājumus. Ja atlīdzības apmērs ir mazāks vai vienāds ar 60 000 latu, atlīdzību izmaksā divos maksājumos, pirmo maksājumu veicot 30 000 latu apmērā. Ja atlīdzības apmērs ir lielāks par 60 000 latu, atlīdzību izmaksā trijos maksājumos, pirmo maksājumu veicot 30 000 latu apmērā, bet atlikušo summu sadalot divās vienādās daļās.

Dabas aizsardzības pārvalde līdz 2008.gada 1.aprīlim ir izmaksājusi atlīdzību – 1 366 469 latus, t.sk. no privatizācijas ieņēmumiem ir izmaksāti 1 066 469 lati. Rezervēts izmaksai (jāmaksā nākamajos maksājumos šogad vai nākamajos gados) – 1 007 975 lati. Tātad kopumā no privatizācijas ieņēmumiem izmaksāti vai piešķirti izmaksai tuvākajā laikā ir 2 074 444 lati.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” īstenošanai”, ko 17.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Normatīvais akts nodrošinās Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” atbalsta piešķiršanas kārtību, sākot no 2008.gada.

Pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” mērķis ir palielināt meža ekonomisko vērtību, nodrošinot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Atbalstu meža īpašnieki saņems no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta jaunaudžu kopšana, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa, kā arī jaunu instrumentu un aprīkojuma, kas paredzēts jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai, iegāde.

Uz atbalstu varēs pretendēt fiziska persona, kura ir meža zemes īpašnieks, kā arī juridiska persona, kuras pamatkapitālā privāta kapitāla daļas ir 50% vai vairāk un kura ir meža zemes īpašnieks. Tāpat uz atbalstu varēs pretendēt pašvaldība vai pašvaldības institūcija, kas ir meža zemes īpašniece.

Normatīvā akta projektā noteikts meža apsaimniekošanas plāna saturs un tā saskaņošanas kārtība, kurā varēs ietvert arī informāciju par tādiem Latvijas Lauku attīstības programmas pasākumiem kā lauksaimniecībā neizmantojamās zemes apmežošana un mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana. Tāpat dokumenta projektā noteikti atbalsta saņemšanas nosacījumi, paveikto darbu pārbaudes un atbalsta saņemšanas kārtība, atbalsta veids un apjoms, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.

Maksājumu administrēšanu veiks Lauku atbalsta dienests.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā pieņemšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par meliorācijas sistēmu būvniecību un atjaunošanu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecības zemēs aktivitātē “Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija” un meža zemēs aktivitātē “Meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija”, ko 17.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas kārtību meliorācijas sistēmu būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai meža zemēs. Jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība meža zemēs netiek atbalstīta.

Pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” mērķis ir uzlabot un izveidot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību un pielāgošanu, veicinot fiziskā kapitāla pārstrukturizāciju un nozares konkurētspējas paaugstināšanu. Tāpat pasākuma īstenošana uzlabos infrastruktūru, kas attiecas uz meža ražības paaugstināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu un mežsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanu.

Uz atbalstu varēs pretendēt fiziska persona vai arī juridiska persona, kuras pamatkapitālā privātā kapitāla daļa ir vairāk nekā 50%. Tāpat atbalstam varēs pieteikties pašvaldība, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, kā arī akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, ja tā realizēs kopprojektu ar vienu vai vairākām fiziskām vai juridiskām personām, vai arī ar pašvaldību.

Atbalsta pasākums tiks finansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Normatīvā akta projektā noteikti publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumi, publiskā finansējuma veids un apjoms, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, kā arī iesniedzamie dokumenti atbalsta saņemšanai. Noteikts arī, ka atbalsta pretendentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu būs iespēja iesniegt projektu elektroniski.

Nosusināšanas sistēmu darbību atjaunošana uzskatāma par prioritāru, tāpēc meža zemēs tiek atbalstīta tikai meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija. Veicot investīcijas meža meliorācijā, privātajiem mežu īpašniekiem tiks sniegtas priekšrocības atbalsta saņemšanā. Atbalsts tiks sniegts tām meža meliorācijas sistēmām, kuras būs reģistrētas Meliorācijas kadastrā. Tas veicinās Meliorācijas kadastra pilnveidošanu un īpašumtiesību sakārtošanu.

Normatīvā akta realizēšana ir nozīmīga, jo atbalsts lauksaimniecības un mežsaimniecības meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai ļaus efektīvāk izmantot galveno dabas resursu – zemi. Tāpat arī, īstenojot meliorācijas sistēmu būvniecību, rekonstrukciju un renovāciju ilgtermiņā, palielināsies uzņēmumu ienākumi, jo paaugstināsies lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāte un iespējas izmantot meža resursus. Turklāt arī meža meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija nodrošinās meža ekonomiskās vērtības saglabāšanu un vairošanu.

Dabas aizsardzības interesēs normatīvajos aktos ir noteikti ierobežojumi meliorācijas darbu izpildei aizsargājamās dabas teritorijās, tādēļ noteikumu projektā ir iestrādāts nosacījums, ka meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija netiek atbalstīta “NATURA 2000” teritorijās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos, mikroliegumu buferzonās, teritorijās, kas ietekmē šīs teritorijas.

Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” aktivitātei lauksaimniecības zemēs “Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija” un aktivitātei meža zemēs “Meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija” tiek novirzīts publiskais finansējums 23 909 690 latu apmērā, tai skaitā ES līdzfinansējums 17 932 268 lati un valsts līdzfinansējums 5 977 422 lati. 2008.gadā un turpmākos piecus gadus publiskais finansējums vidēji ir 3 984 948 lati, tai skaitā ES līdzfinansējums 2 988 711 lati un valsts līdzfinansējums 996 237 lati.

Šā normatīvā akta izpildi veiks Lauku atbalsta dienests.

Dokuments stāsies spēkā pēc tā akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu, kontroli un atbalstu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli, kā arī kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupām”, kas 17.aprīlī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvā akta projekts izstrādāts, jo jāveic izmaiņas pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos. Šobrīd augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību, darbības nosacījumus, kā arī darbības kontroli nosaka Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.338 “Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem, atzīšanas kārtību, darbības nosacījumiem un darbības kontroli”.

Izstrādātajā normatīvā akta projektā definēts, kādas juridiskās personas var atzīt kā augļu un dārzeņu ražotāju grupas, kā arī noteikta kārtība, kādā notiks šo ražotāju grupu atzīšana. Tāpat dokumenta projektā noteikts atbalsta apjoms un kārtība, kādā ražotāju grupas var to saņemt pēc atzīšanas iegūšanas, kā arī sankcijas, ja tiks konstatēti pārkāpumi ražotāju grupas darbībā. Noteikta arī kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupām, un kārtība, kādā Lauku atbalsta dienests (LAD) veiks ražotāju grupu pārbaudes, atbalsta izmaksāšanu un informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai par ražotāju grupām.

Ražotāju grupa var pretendēt uz atzīšanu, ja tās pamatdarbība ir biedru saražotās produkcijas realizācija un šīs produkcijas apjoms pārsniedz 51% no kopējās ražotāju grupas realizētās produkcijas vai sniegto pakalpojumu vērtības. Tāpat tai jābūt izstrādātam atzīšanas plāna iesniegumam, kurā ietverta ražošanas plānošana, ņemot vērā tirgus pieprasījumu, pasākumi produkcijas kvalitātes nodrošināšanai, videi draudzīgu audzēšanas paņēmienu izmantošana ražošanas procesā un ražošanas atkritumu apsaimniekošana ar mērķi aizsargāt ūdens kvalitāti, augsni, ainavu un saglabāt bioloģisko daudzveidību. Iesniegumā arī jānorāda ieguldījumi, kuri samazinātu ražošanas izmaksas un stabilizētu ražotāju cenas. Lēmumu par ražotāju grupas atzīšanu pieņems Lauku atbalsta dienests.

Paredzēts, ka ražotāju grupas biedri savu saražoto, atzīšanas plāna iesniegumā norādīto produkciju pārdos ar ražotāju grupas starpniecību. Ja ražotāju grupa piekrīt un tas noteikts ražotāju grupas statūtos, tās biedri ne vairāk kā 25% no savas produkcijas, kā arī produktus, kuri savu īpašību dēļ neietilpst ražotāju grupas komerciālajā darbībā, varēs realizēt paši galapatērētājam vai arī ar kādas citas, pašu izraudzītas, ražotāju grupas starpniecību.

Atzīta ražotāju grupa atzīšanas plāna īstenošanas laikā varēs saņemt atbalstu tās administratīvo izdevumu segšanai 100% apmērā no realizētās produkcijas vērtības (ES daļa – 75% un valsts budžeta daļa – 25%). Tāpat būs iespējams saņemt arī investīciju ieguldījumiem 75% apmērā, ja tie veikti saskaņā ar dienesta apstiprināto atzīšanas plāna iesniegumu (ES daļa – 50% un valsts budžeta daļa – 25%).

Atbalstu investīciju ieguldījumiem ražotāju grupām piešķirs šādiem ieguldījumiem: produkcijas ražošanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas būvju rekonstrukcijai vai būvei; administratīvo ēku rekonstrukcijai; lauksaimniecības nojumēm (bez sienas apšuvuma, vārtiem un logiem); specializētajai sēšanas, stādīšanas un ražas novākšanas tehnikai un iekārtām; audzēšanas un ražas novākšanas tehnikai un iekārtām siltumnīcās; uzglabāšanas telpu aukstumiekārtām; kravu celšanas, specializētajai kraušanas tehnikai, transportēšanas iekārtām; transportēšanas tehnikai, kas aprīkota ar saldēšanas vai mākslīgā klimata regulēšanas iekārtām; datorizētajai pirmapstrādes un pārstrādes procesa vadībai un kontroles tehnikai un iekārtām (ieskaitot programmnodrošinājumu); šķirošanas, tīrīšanas, mazgāšanas, mizošanas, fasēšanas tehnikai un iekārtām; konteineriem produktu īslaicīgai uzglabāšanai un transportēšanai; iekārtām produktu vairākkārt izmantojamās realizācijas taras mazgāšanai; organisko atkritumu uzglabāšanas un kompostēšanas laukumiem un būvēm; iekārtām, kas veicina vides un bioloģiskās daudzveidības vai dabas resursu vairākkārtēju izmantošanu; ūdensapgādei un kanalizācijai, apkures un vēdināšanas, notekūdeņu attīrīšanas tehnikai un iekārtām; mobilajiem un stacionārajiem svariem; irigācijas, laistīšanas un apūdeņošanas iekārtām un būvēm.

Normatīvā akta īstenošana veicinās ražotāju kooperāciju un nodrošinās ES un valsts finansējuma piesaisti augļu un dārzeņu nozarei. Modernizējot augļu un dārzeņu audzēšanu, uzglabāšanu un fasēšanu, lauksaimnieks varēs piedāvāt tirgū vienveidīgu un kvalitatīvu produkciju, kas savukārt veicinās konkurētspējas paaugstināšanos. Tāpat tiks regulēta lauksaimnieciskās zemes izmantošana, kā arī radīts papildu atbalsts lauksaimnieciskajai ražošanai.

Pašreiz atzīšanu ir saņēmusi viena augļu un dārzeņu ražotāju grupa. Tiek prognozēts, ka katru nākamo gadu atzīšanu iegūs viena ražotāju grupa.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa