Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

Edgars Briedis. Par prasības nodrošinājuma pamatu 

Laikā, kad raksta autors Universitātē klausījās mācībspēku stāstīto par civilprocesu un tiesību teoriju, atsevišķi pasniedzēji dažādu iemeslu dēļ kopā ar studentiem mēdza pārrunāt arī ar prasības nodrošinājuma piemērošanu saistītus problēmjautājumus.

Piemēram, viens no tādiem bija saistīts ar apstākļiem, kas var būt pamats nodrošinājuma piemērošanai. Proti, vai Civilprocesa likuma (CPL) 139.panta, kas regulē nodrošinājuma piemērošanu pirms prasības celšanas tiesā, pirmajā daļā uzskaitītie nodrošinājuma piemērošanas pamati var būt pamats nodrošinājuma piemērošanai arī gadījumā, ja jautājums par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu ir izskatāms jau pēc tam, kad prasības pieteikums ir iesniegts tiesā.

Ruta Siliņa. Vai valsts apmaksāts advokāts spēj palīdzēt 

Presē plašāk izskanējusi informācija, ka Igaunijas Tieslietu ministrija veikusi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības auditu. Iegūtie rezultāti norāda uz trūkumiem un iespējamiem pārkāpumiem. Arī Latvijā tiek īstenots valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības princips, un par to atbildīgā iestāde ir Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija (JPA), kas šo funkciju īsteno kopš 2006.gada 1.janvāra. Līdzīgi kā Igaunijā, arī JPA sadarbībā ar SIA “Socioloģisko pētījumu institūts” 2007.gadā veica apjomīgu pētījumu “Juridiskās palīdzības administrācijas darbības izvērtējums”.

Būtiski uzsvērt, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība paredzēta trūcīgām un maznodrošinātām personām un personām, kuras īpašās situācijas vai savu ienākumu dēļ nespēj nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Vispārinot Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteikto juridiskās palīdzības mērķauditoriju, – tās ir personas, kuru bruto ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, šogad tie ir 160 lati.

Lauris Matisāns. Speciālais izmeklēšanas eksperiments

Pētot speciālā izmeklēšanas eksperimenta piemērošanu praksē, jāsecina, ka pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesām trūkst izpratnes par šā kriminālprocesuālā institūta būtību un īstenošanas nosacījumiem. Kriminālprocesa likumā (KPL) iekļauta jauna – līdz 2005.gada 1.oktobrim Latvijas kriminālprocesuālajos normatīvajos aktos nebijusi – nodaļa “Speciālās izmeklēšanas darbības”. Līdz šā likuma pieņemšanai un arī pēc tam juristu vidū nav vienprātības par šīs nodaļas nepieciešamību KPL, pastāv diametrāli pretēji viedokļi: “Speciālo izmeklēšanas darbību institūts ir ne tikai lieks, bet arī kaitīgs, jo rada iespēju pārvērst Latviju par policejisku valsti, un tas apdraud demokrātiskus institūtus kriminālpolitikā.”

Šim viedoklim kategoriski nepiekrīt profesors Anrijs Kavalieris, kurš faktiski bijis speciālo izmeklēšanas darbību ieviešanas idejas autors. Diskusijas izraisa viens no speciālo izmeklēšanas darbību veidiem, proti, speciālais izmeklēšanas eksperiments, kuru nereti dēvē arī par provokāciju. “Latvijas normatīvie akti provokāciju kā tādu pašreiz neatļauj un arī iepriekš nav atļāvuši.” “Latvijas tiesu praksē pakāpeniski sāk nostiprināties paradums noklusēt un apiet no cilvēktiesību viedokļa strīdīgus kriminālprocesa jautājumus, piemēram, attiecībā uz pierādījumu izcelsmes legalizēšanu un izziņas iestāžu veiktajām izmeklēšanas metodēm.”

“Jurista Vārda” redakcija