Par izglītības iestāžu tīkla attīstību*

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe:

I. Vispārīgie jautājumi

Ministru kabineta 2008.gada 15.janvāra sēdē (protokols Nr.3, 51.§) tika izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais “Informatīvais ziņojums par Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda tehniskās palīdzības 2007.gada 11.–22.jūnija misijas sniegtā situācijas raksturojuma izglītības nozarē detalizētu analīzi un iespējām īstenot misijas ieteikumus”. Izglītības un zinātnes ministrijai tika uzdots (protokols Nr.3, 51.§ 2.punkts) sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju izveidot darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus izglītības iestāžu tīkla attīstībai. Darba grupas izstrādātos priekšlikumus izglītības un zinātnes ministrei sešu mēnešu laikā iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

Ministru kabineta 2008.gada 22.janvāra sēdē (protokols Nr.5, 43.§ 2.5.1.apakšpunkts) tika nolemts, ka līdz 2008.gada 1.aprīlim Ministru kabinetā iesniedzams starpziņojums. Šis Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 22.janvāra sēdē nolemto.

II. Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotās darba grupas darbības mērķi un uzdevumi

Ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2008.gada 5.februāra rīkojumu Nr.80 “Par darba grupas izveidi izglītības iestāžu tīkla modeļa, izglītības pārvalžu modeļa Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā izveide un pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušana valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā” tika izveidota darba grupa. Darba grupā piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM), Latvijas Pašvaldību savienības, pašvaldību izglītības pārvalžu, pašvaldību un privāto izglītības iestāžu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji.

Tā kā jautājumu loks ir ļoti plašs, tika nolemts izveidot arī IZM darba grupu diskusijām par pedagogu darba samaksas jautājumiem. Šai grupā iesaistīti arī Kultūras ministrijas, LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvji.

Darba grupas plānotais darba rezultāts:

1) priekšlikumi izglītības iestāžu tīkla attīstībai;

2) priekšlikumi pilotprojekta jauna finansēšanas modeļa aprobācijai pedagogu darba samaksas nodrošināšanai no 2008.gada 1.septembra;

3) priekšlikumi izglītības pārvaldības modelim pēc Administratīvi teritoriālās reformas (ATR);

4) plāns pedagogu darba slodzes sakārtošanai atbilstoši Darba likumam;

5) precizēta “Pedagogu darba samaksas programma 2006.–2010.gadam”, paredzot finansējumu visu pedagogu pienākumu apmaksai un izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku darba samaksas paaugstināšanai.

Mērķu sasniegšanai veicamie uzdevumi:

1) veikt aprēķinu par optimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē;

2) izstrādāt kritērijus pašvaldību atlasei pilotprojekta veikšanai;

3) noteikt jaunajām pašvaldībām obligāti veicamās funkcijas izglītības jomā;

4) aprēķināt iespējamo finanšu līdzekļu ekonomiju pēc izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas;

5) izveidot pedagogu darba slodzes atbilstoši 40 darba stundām nedēļā plānu esošo finanšu līdzekļu ietvaros.

III. Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotās darba grupas paveiktais līdz 2008.gada 25.martam

1. Par optimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē un pilotprojektu pašvaldībās

Ir veikti aprēķini par optimālo skolēnu skaitu skolās novados un republikas pilsētās katrā izglītības pakāpē. Izstrādājot finansēšanas modeli “Nauda seko skolēnam”, konstatēts, ka vispārējās izglītības programmas īstenošanai plānojama viena pedagoga darba likme uz 5,8 skolēniem novados, viena pedagoga darba likme uz 7,5 skolēniem republikas pilsētās. Protams, šie rādītāji vēl nevar būt līdzvērtīgi Eiropas valstu rādītājiem, kuri ir aptuveni divas reizes augstāki. Izmantojot šos aprēķinus, pamatskolā būtu jābūt vismaz 100 skolēniem, vidusskolā – 160. Atbilstīgi šiem aprēķiniem tiek gatavoti priekšlikumi grozījumiem 2005.gada 27.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.735 “Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmsskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs”.

Vienlaikus darba grupa un IZM speciālisti prognozē, ka šo normatīvu ieviešana radīs virkni problēmu. Veicot ATR, ir jāizveido dzīvotspējīgs skolu tīkls, bet skolēnu skaits vismaz 150 Latvijas lauku skolās turpmākos septiņus gadus būs ļoti neliels.

Darba grupas locekļu vairākums ieteica saglabāt sākumskolas (1.–6.klase) pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīvesvietai, izstrādājot mācību metodiku un sagatavojot/pārprofilējot skolotājus darbam šādās skolās. Jāpārveido arī mazo skolu administrēšana. IZM ir aprēķināts, ka skolas administrācijai un atbalsta personālam (psihologam, bibliotekāram) nevajadzētu paredzēt vairāk kā 15% no skolas pedagogu darba samaksas fonda.

Darba grupas locekļi ieteica, ka pamatskolas 7.–9. klašu skolēni varētu doties mācīties uz attālākām skolām, kur būtu atbilstīga mācību bāze un karjeras izglītība. Šim nolūkam varētu organizēt skolēnu autobusus.

Ļoti svarīgi ir veidot vidusskolas ar mūsdienīgām mācību bāzēm, kur varētu mācīties skolēni arī no attālākiem apvidiem. Iespējams, ka jāplāno papildus ne tikai skolu autobusi, bet arī dienesta viesnīcas. Būtu vēl jāapspriež valsts ģimnāziju tīkla izveides iespēja.

Lai izvērtētu, kā varētu darboties finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam”, jau 2008./2009.mācību gadā paredzēts veikt pilotprojektu dažādos novados un kādā no pilsētām. IZM ir izveidotas skolu tīkla kartes dažādos rakursos. Tomēr darba grupa ir pārrunājusi iespēju veikt šo projektu virtuāli, jo izmēģināt projektu praksē traucē gan juridiski (reforma nav stājusies spēkā), gan sabiedriski politiski (viedokļi par reformas nepieciešamību ir atšķirīgi) šķēršļi.

Darba grupā ir identificētas problēmas, kas īstermiņā varētu rasties, lai sakārtotu skolu tīklu:

• nepieciešams papildu finansējums, lai skolas ēkas pielāgotu lielākam skolēnu skaitam;

• skolu autobusu iegādes nepieciešamība;

• ceļu infrastruktūras sakārtošana un uzturēšana;

• nodarbināto skaita samazināšanās izglītības sektorā;

• palielināsies attālums līdz izglītības iestādei vecāko klašu skolēniem.

Skolu ēku pielāgošanai lielākam skolēnu skaitam plānots izmantot ERAF finansējumu, taču plānojami arī līdzekļi valsts investīcijām. Šveices finanšu instrumentu plānots izmantot skolu autobusu iegādei.  

2. Par jaunajām pašvaldībām obligāti veicamajām funkcijām izglītības jomā

IZM jau 2007.gadā apkopoja ieteikumus no pašreizējām izglītības pārvaldēm par to, kā pēc ATR organizēt pārvalžu darbu. Tad arī izveidojās darba grupai piedāvātie četri izglītības pārvaldības modeļi:

(1) saglabātas esošās pārvaldes republikas pilsētās kā konsultatīvie centri, novadu pašvaldības slēgtu līgumus ar šiem centriem par pakalpojumu saņemšanu;

(2) esošās rajonu izglītības pārvaldes tiek nodotas lielākajam novadam pašreizējā rajona teritorijā;

(3) tiek veidotas IZM pakļautībā esošas valsts finansētas izglītības pārvaldes;

(4) tiek noteiktas novadu funkcijas izglītības jomā, un katrs novads atbilstoši izglītības iestāžu skaitam veido izglītības speciālistu amatus vai struktūrvienības šo funkciju veikšanai.

Sadarbībā ar RAPLM, kas lūdza iesniegt priekšlikumus informatīvajam ziņojumam par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, IZM sagatavoja iespējamo Izglītības likuma grozījumu projektu.

Ja tiktu atbalstīts ceturtais modelis, kurā visas funkcijas izglītības jomā jāuzņemas katram novadam, nepieciešami grozījumi 17.panta 3.daļā un 18.pantā, kur jānosaka novadu kompetence saistībā ar izglītību. Jāvērš uzmanība uz to, ka pēc rajonu pašvaldību reorganizācijas iecerēts, ka novads, kurš pārņēmis izglītības pārvaldi, nodrošinās izglītības pakalpojumu pieejamību rajona bijušajām pašvaldībām. Ir paredzēta arī iespēja veidot starpnovadu izglītības pārvaldes, norādot, ka vēl jāvienojas par šādas pārvaldes struktūru, pakļautību un finansējumu. Minētie Izglītības likuma grozījumi pašlaik tiek saskaņoti un Valsts kancelejā tiks iesniegti līdz 2008.gada 25.aprīlim.

Tomēr darba grupā uzsvērts, ka diskusijas par izglītības pārvaldību tiks turpinātas, jo tika prognozēts, ka ATR izglītības pārvaldē izjauks pašreiz labi funkcionējošu sistēmu. Pat tie darba grupas locekļi, kas atbalsta 4.modeli, izteica bažas par centralizēto eksāmenu norisi pēc ATR.

Darba grupā ir apspriests jautājums par reģionu pašvaldību (apriņķu) veidošanas iespēju funkcionalitāti, izglītības funkciju, kas ir īstenojamas plašākā teritorijā nekā novads efektīvai pārvaldīšanai, ja pēc būtības funkcija attiecas uz starpnovadu kompetenci. 

3. Par iespējamo finanšu līdzekļu ekonomiju pēc izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas

Darba grupa īstermiņā neparedz finanšu līdzekļu ekonomiju, bet gan finansējuma racionālāku izmantošanu izglītības pieejamības nodrošināšanai. Piemēram, pilsētās atbrīvotās skolu telpās varēs izvietot pirmsskolas izglītības iestādes, pēc kurām ir ļoti liels pieprasījums.  

4. Par pedagogu darba slodzes sakārtošanu atbilstoši 40 darba stundām nedēļā plānu esošo finanšu līdzekļu ietvaros

IZM 2007.gadā pasūtīja pētījumu par pedagogu darba slodzi. Izmantojot pētījuma rezultātus, tiks sagatavoti grozījumi “Pedagogu darba samaksas programmā 2006.–2010.gadam”, kurā tiks paredzēts pakāpeniski nodrošināt pedagogu visu pienākumu apmaksu, lai 2010.gada 1.septembrī būtu iespējams pedagogu darba samaksu iekļaut vienotajā darba samaksas sistēmā. Darba grupa prognozē, ka pedagogu slodzes sakārtošana sekmēs efektīvāku pedagogu darba samaksas finansēšanu.

IV. Turpmākā darbība

Darba grupa turpinās izstrādāt kritērijus pašvaldību atlasei pilotprojekta veikšanai, izveidot pedagogu darba slodzes sakārtošanas atbilstoši 40 darba stundām nedēļā plānu esošo finanšu līdzekļu ietvaros, precizēs “Pedagogu darba samaksas programmu 2006.–2010.gadam”, kā arī risinās citus ar ATR saistītos jautājumus.

* Ministres informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai” Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa sēdē