Eiropas Parlaments: Par debatēm, kā vērtēt totalitāro režīmu noziegumus

Eiropas Parlamenta deputāti 21.aprīlī plenārsesijā Strasbūrā pievērsās pretrunīgajam jautājumam par totalitāro režīmu pastrādāto noziegumu vēsturisko interpretāciju. Vairāki no runātājiem uzstāja, ka visi totalitārie režīmi jāizvērtē un jānosoda pēc vienādiem, taisnīgiem kritērijiem. Citi uzsvēra, ka ES jābūt vienotai izpratnei.

Šā gada 8.aprīlī Slovēnijas prezidentūra kopā ar Eiropas Komisiju rīkoja uzklausīšanu par Eiropas Savienībā totalitāro režīmu īstenoto genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem. Uzklausīšanas mērķis – meklēt atbildes uz jautājumiem: kā veicināt sabiedrības izpratni? Ko mācīties no pieredzes? Kā izlīgt? Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Baro sniedza Parlamentam secinājumus.

ES pilnībā nav apzinātas ciešanas, ko tā dēvētajām jaunajām ES dalībvalstīm radījuši totalitārie režīmi. Patiesības noskaidrošana ļautu izlīgt, vienlaikus metodes, kā raudzīties uz šiem jautājumiem, dalībvalstīs būtiski atšķiras. Izskan prasības, lai atbildes sniegtu ES iestādes.

Komisārs tomēr norāda: ceļš jāmeklē pašām dalībvalstīm, jo Eiropas Savienības pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr ES uzdevums ir vest kopā visas puses un veicināt diskusiju.  

Vītauts Landsberģis (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) norādīja, ka vienotai Eiropas Savienības izpratnei par totalitārajiem režīmiem ir šķērslis: “Tā ir ļoti grūti saprotamā Krievijas valdības nostāja par staļinisma pagātni. Krievija nesekoja Vācijas piemēram, kad vācieši nosodīja nacismu. Padomju fīrera Staļina noziegumi joprojām tiek slavēti.” Deputāts uzsvēra: “Visas asiņainās tirānijas jānosoda vienādi neatkarīgi no tā, kā rīkosies Krievija.”

Jans Marinuss Vīrsma (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā) atgādināja, ka debates ierosinājusi Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā, apzinoties, ka Eiropā valda ļoti atšķirīgas pieejas: “Ir svarīgi, lai mēs runātu un ļautu runāt cilvēkiem, kas piedzīvojuši totalitāro režīmu šausmas.”

Pēc deputātes Sāras Ludfordas (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa) domām, “jāvalda vārda brīvībai, tikai tad mēs zināsim patiesību”. Ar noziegumiem pret cilvēci jāsaista arī tādi noziegumi kā Gvantanamo centrā izdarītie.

Kādi ir morālie apsvērumi apgalvojumam, ka staļinisma noziegumi bija mazāk smagi nekā nacisma pastrādātie? – jautāja Vojcehs Rožkovskis (Nāciju Eiropas grupa). Deputāts uzskata: ja ES ir kompetenta nosodīt rasismu un ksenofobiju, tāda pati pieeja tai jāpiemēro komunisma jautājumā.  

Daniels Kons-Bendits (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) uzskata: nacisms un staļinisms bija noziedzīgas sistēmas, kam bija vairākas līdzības. Kopējā atbilde varbūt ir Eiropas Savienība un Pamattiesību harta. Ruanda, Bosnija, Darfūra nozīmē – masu iznīcināšana turpinās. Šeit atbilde ir Starptautiskā krimināltiesa. Taisnība ir tikai tad, ja vainīgie nonāk tiesas priekšā, tostarp tādos gadījumos kā notikumi Gvantanamo centrā, uzskata deputāts.

Savukārt Fransiss Vurcs (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) vēstures pārvērtēšanu nevēlas pieļaut: “Mēs esam gatavi nosodīt arī staļinisma noziegumus, un nevajadzētu aizmirst koloniālismu. Nepieņemami ir tas, ka fašisms tiek banalizēts un iekļauts tajā pašā kategorijā, kur staļinisms un Austrumeiropas noziegumi.”

Līdzīgi citiem runātājiem Bernards Vojcehovskis (Neatkarības/demokrātijas grupa) uzsvēra, ka ir būtiski skaidrot vēsturi. Viņaprāt, tieši slepenība bijusi totalitāro noziegumu izdošanās pamatā.    

Slavi Binevs (grupām nepiederošs) atgādināja par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci Armēnijā un Bulgārijā, aicinot: “Mums jādod skaidrs signāls Turcijai un jāpalīdz upuru pēctečiem.” 

Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (Nāciju Eiropas grupa) atzinīgi novērtēja komisāra Franko Fratīni iniciatīvu organizēt uzklausīšanu, tomēr atzina, ka nav bijis mērķtiecīgu secinājumu par tālāko Eiropas Savienības rīcību, kamēr Krievija turpina attaisnot padomju režīma noziegumus. Deputāts atgādināja: daļa padomju totalitārisma upuru joprojām ir dzīvi, taču ES nostāja viņiem nesniedz gandarījumu, tieši otrādi – tā turpina pazemot. “Eiropas Parlamentam būtu jānostājas pret šādu netaisnību,” uzsvēra deputāts.   

Debašu noslēgumā, atbildot uz deputātu iebildēm, komisārs Žaks Baro paskaidroja: “Mēs vēlamies ne tikai to, lai katra valsts varētu izvērtēt noziegumus, bet arī lai mēs Eiropas Savienībā būtu solidāri.”  

Eiropas Parlamenta preses dienests