Par makroekonomiskās situācijas stabilizāciju*

 

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards:

 

Ievads

Izpildot Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta (MK) Neatliekamo darbu plāna (no 2007.gada 20.decembra līdz 2008.gada 14.aprīlim) uzdevumu Nr.4.1., Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju ir sagatavojusi Informatīvo ziņojumu par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadā.

Ziņojuma izstrāde sākās 2007.gada novembrī, kad, pamatojoties uz Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna izstrādei izveidotās darba grupas 2007.gada 5.oktobra sēdes lēmumu – izveidot Ekonomikas ministrijā un Finanšu ministrijā darba grupas priekšlikumu izstrādei saistībā ar eksporta veicināšanu, ražošanas attīstību, tekošā konta deficīta mazināšanu un citiem jautājumiem, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija izveidoja darba grupas. Darba grupās tika iesaistīti ministriju un pārraudzības iestāžu pārstāvji, darba devēju, asociāciju un arodbiedrību pārstāvji, analītiķi.

Ziņojums sastāv no trim daļām. Pirmajā ir raksturota pašreizējā ekonomiskā situācija un analizēti galvenie makroekonomiskās nestabilitātes faktori.

Otrajā daļā ir noteikti galvenie pašreizējai ekonomikas situācijai atbilstošie makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas politikas virzieni, kuru uzdevums ir nodrošināt Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību.

Ziņojumā tiek apskatīti trīs politikas virzieni. Pirmkārt, fiskālā atbildība un nodokļu politika. Otrkārt, produktīvās kapacitātes paaugstināšana un, treškārt, zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošana. Katrā šajā politikas virzienā ir noteikti konkrēti, kur iespējams, mērāmi mērķi un uzdevumi 2008. un 2009.gadā. Jāatzīmē, ka Ziņojums neapskata reģionālo, izglītības u.c. Latvijas ilgtspējīgai attīstībai svarīgus politikas virzienus. Tie ir atspoguļoti citos dokumentos, kā Nacionālajā attīstības plānā u.c.

Ziņojums neapskata arī citu svarīgu makroekonomiskās stabilitātes elementu – sociālo dialogu (darba devēji, darba ņēmēji un valdība), kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu darba algu un darba produktivitātes pieauguma samērojamību.

Trešajā daļā ir dotas Latvijas ekonomikas attīstības prognozes 2008.–2013.gadam, ja tiek konsekventi īstenoti pasākumi makroekonomiskās situācijas stabilizācijai.

Pielikumā ir dots pasākumu saraksts makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadam, kas nodrošinās Ziņojumā noteikto mērķu un uzdevumu izpildi. Jāatzīmē, ka vairāku Ziņojumā minēto pasākumu īstenošana jau ir uzsākta.

Ar Ziņojumu saistītais Ministru kabineta protokollēmums paredz Ekonomikas un Finanšu ministrijai ziņot valdībai par makroekonomiskās situācijas attīstību, nosprausto mērķu un uzdevumu izpildi.

Saturs

1. Ekonomiskās attīstības tendences un makroekonomisko nestabilitāti veicinošie faktori

1.1. Izaugsme un makroekonomiskā situācija

1.2. Nākotnes izaicinājumi

2. Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas politika

2.1. Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas politikas virzieni

2.2. Fiskālā atbildība un nodokļu politika

2.3. Budžeta ieņēmumu un izdevumu efektivitātes paaugstināšana

2.4. Administratīvā sloga mazināšana

2.5. Uzņēmējdarbības uzsākšanas un finanšu pieejamības veicināšana

2.6. Konkurences nodrošināšana un administratīvi regulējamo cenu noteikšana

2.7. Eksporta veicināšana

2.8. Elastīga darba tirgus veidošana

2.9. Energoefektivitātes (tai skaitā mājokļu jomā) uzlabošana

2.10. Zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošana

3. Stabilizācijas politikas ietekme uz makroekonomisko attīstību

Pielikums: Pasākumi makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadam

 

1. Ekonomiskās attīstības tendences un makroekonomisko nestabilitāti veicinošie faktori

1.1. Izaugsme un makroekonomiskā situācija

Jau vairākus gadus Latvijā ir vērojama strauja ekonomiskā izaugsme. Pēdējos četros gados (2004–2007) iekšzemes kopprodukts (IKP) ik gadu pieauga vidēji par 10,4 procentiem.

Īpaši strauja izaugsme bija 2006.gadā – par 11,9%. 2007.gadā ekonomikas izaugsme arī bija augstā līmenī, bet ar nelielu samazinājuma tendenci, kas izteiktāka bija gada 4.ceturksnī. 2007.gada 4.ceturkšņa pieauguma temps bija 8,0%, pretstatus 11,2%, 11,0% un 10,9% attiecīgi gada pirmajā, otrajā un trešajā ceturksnī, samazinoties tirdzniecības un būvniecības nozaru izaugsmes tempiem. Kopumā 2007.gada izaugsme bija 10,2% līmenī.

 

1.attēls

Iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamika

(pieaugums pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, %)

 

Avots: Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

Augstos izaugsmes tempus nodrošināja galvenokārt stabilais iekšējais pieprasījums. Būtiski pieauga kā privātais patēriņš, tā investīcijas. Mazāka loma izaugsmē bija eksporta iespēju palielinājumam. Neto eksporta ieguldījums izaugsmē pēdējos trīs gados bija negatīvs.

Privātā patēriņa straujo pieaugumu noteica strādājošo būtiskais algu pieaugums, nodarbinātības palielināšanās, kreditēšanas labvēlīgie nosacījumi, īpaši hipotekārās, un līzinga izmantošanas iespējas.

Straujo investīciju dinamiku lielā mērā ietekmēja finanšu resursu pieejamības paplašināšanās, ko noteica divi galvenie apstākļi: pastiprinātā ārvalstu kapitāla ieplūde pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un komersantu finansiālā stāvokļa uzlabošanās, pateicoties relatīvi zemam nodokļu slogam un augstam iekšzemes pieprasījumam.

 

2.attēls

Iekšzemes kopprodukta un tā izlietojuma posteņu izmaiņas pa ceturkšņiem

(%, pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni)

 

Avots: Latvijas CSP

 

Pieauguma tempu samazinājumu gada 4.ceturksnī noteica galvenokārt iekšējā pieprasījuma lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu straujo pieaugumu. 2007.gada otrajā pusē, samazinoties kreditēšanas apjomiem, investīcijas vairs nepalielinājās un tik strauji vairs nepieauga privātais patēriņš.

 

1.tabula

Nozaru ieguldījums izaugsmē (%)

	Pieauguma tempi			Ieguldījums pieaugumā
	2004-2006 vidēji	2006	2007	2004-2006 vidēji	2006	2007
Primārās nozares	4,9	0,4	8,4	0,2	0,0	0,3
Apstrādes rūpniecība	6,2	6,2	-0,3	0,8	0,9	-0,0
Elektroenerģija, gāze un ūdensapgāde	3,6	4,0	4,9	0,1	0,1	0,1
Būvniecība	14,1	13,6	14,4	1,0	1,0	1,1
Tirdzniecība, viesnīcas un restorāni	15,5	17,3	12,3	3,3	3,9	3,0
Transports un sakari	11,0	9,3	9,8	1,6	1,4	1,5
Citi komercpakalpojumi	12,1	16,7	13,4	2,9	4,0	3,5
Sabiedriskie pakalpojumi	4,1	4,4	4,6	0,9	0,6	0,6
IKP	10,4	11,9	10,2	10,4	11,9	10,2

 

Iekšzemes pieprasījuma pieaugums jo īpaši veicināja tirdzniecības un viesnīcu un restorānu, kā arī citu komercpakalpojumu attīstību. Strauji attīstījās arī būvniecība. Krietni mērenāks pieaugums bija rūpniecībā, un tās ieguldījums izaugsmē bija neliels.

Rezultātā Latvijā ir izveidojies zems apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā. 2006.gadā apstrādes rūpniecības īpatsvars pēc pievienotās vērtības tautsaimniecībā ES – 15 valstīs bija 17,0%, Igaunijā 16,5% un Lietuvā 18,3%, taču Latvijā šis rādītājs bija tikai 11,8%.

Tas nozīmē, ka samazinās rūpniecības kā tautsaimniecības nozares relatīvā konkurētspēja attiecībā pret citām nozarēm. Komersantiem tā ir mazāk pievilcīga. Straujais pakalpojumu nozaru attīstības temps nevar aizvietot eksportspējīgākās nozares apstrādes rūpniecības relatīvi lēno izaugsmi. Tautsaimniecībā veidojas disproporcijas – eksports palielinās lēnākos tempos nekā imports.

Latvijas straujā ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmēja situāciju darba tirgū: pieauga nodarbinātība, samazinājās bezdarba līmenis un palielinājās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

Vidēji kopš 2000.gada nodarbināto skaits ir pieaudzis par 1,6% gadā. Pie tam no 2000.–2003.gadam pieaugums vidēji bija 1,1%, bet pēdējos četros gados (2004–2007) nodarbināto skaits ik gadu palielinājās vidēji par 2,6 procentiem. Bezdarba līmenis ir samazinājies no 13,7% 2000.gadā līdz 6% 2007.gadā.

Vienlaikus vairākos sektoros (būvniecībā, tirdzniecībā, atsevišķās apstrādes rūpniecības nozarēs) veidojās liels vakanču skaits. Noslogotā darba tirgus viens no iemesliem ir arī augstais emigrācijas līmenis, tā kā daudzi Latvijas iedzīvotāji ir devušies strādāt uz Rietumeiropu, lielākoties Lielbritāniju un Īriju.

Neskatoties uz to, ka produktivitātes pieauguma tempi Latvijā pēdējos gados bija vieni no straujākiem ES valstu starpā, darbaspēka izmaksas pieauga straujāk nekā produktivitāte, un produkcijas vienības darbaspēka izmaksas palielinājās, kas liecina, ka cenu konkurētspējas ziņā Latvijas pozīcijas ES valstīs pasliktinās.

Algu pieaugumu Latvijā ietekmēja divi galvenie apstākļi. Pirmkārt, sakarā ar straujo ekonomisko izaugsmi pieauga pieprasījums pēc darbaspēka, un, otrkārt, darbaspēka tirgus atvēršana tādās augsti attīstītās valstīs kā Īrija un Lielbritānija palielināja konkurenci Latvijas darba tirgū (samazinās darbaspēka piedāvājums augošās emigrācijas dēļ), kas rada lielu spiedienu uz algām.

Turklāt Latvijā strādājošo algas bija ļoti zemas salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem – vairumā nozaru līdz 2006.gadam tās bija 15–20% līmenī. Tāpēc algu palielinājums ir objektīvā konverģences procesa izpausme. Tomēr straujais algu pieaugums nelabvēlīgi ietekmēja apstrādes rūpniecības attīstību un bija viens no iemesliem tās pakāpeniskam ražošanas apjomu samazinājumam 2007.gadā, kas savukārt daļēji noteica tautsaimniecības kopējās izaugsmes tempu samazinājumu gada otrajā pusē.

 

3.attēls

Darbaspēka izmaksu un produktivitātes izmaiņas

(procentos)

 

Avots: Latvijas CSP

Līdz ar iepriekšējo gadu straujo izaugsmi izveidojās un padziļinājās ekonomiskās disproporcijas – būtisks inflācijas pieaugums un liels maksājumu bilances tekošā konta deficīts.

 

4.attēls

Patēriņa cenu pārmaiņas

(12 mēnešu inflācija, procentos)

 

Avots: Latvijas CSP

 

Augsts inflācijas līmenis Latvijā ir vērojams kopš 2004.gada. Trīs pēdējo gadu laikā inflācija caurmērā bija 7% līmenī (12 mēnešu inflācija). Arī 2007.gadā turpinājās cenu kāpums – gada laikā cenas palielinājušās par 14,1 procentu.

Latvijas inflācijas līmeni nosaka daudzi, dažkārt savstarpēji nesaistīti faktori, t.sk. gan strukturālās izmaiņas saistībā ar dalību ES, gan pasaules cenu kāpums energoresursiem, gan administratīvi regulējamo cenu izmaiņas u.c. Būtiskākais faktors tomēr bija strauji augošais iekšējais pieprasījums, ko stimulēja gan strādājošo būtiskais algu pieaugums, gan pieaugošais kreditēšanās apjoms.

Arī 2008. gadā inflācija ir sagaidāma relatīvi augstā līmenī, jo ir paredzēts būtisks administratīvi regulējamo cenu kāpums un akcīzes nodokļa likmju celšana tabakas izstrādājumiem un degvielai. 2008. gada februārī inflācija sasniedza 16,7 procentus.

Pieauga maksājumu bilances tekošā konta nesabalansētība. Kopš 2004.gada tekošā konta deficīts ir palielinājies par 8,2 procentu punktiem, 2006.gadā sasniedzot 22,3% no IKP. 2007.gadā tekošā konta bilance turpināja pasliktināties un trijos ceturkšņos deficīts sasniedza 24,7% no IKP, kas ir par 4,4 procentu punktiem lielāks nekā 2006.gada atbilstošajā periodā.

 

5.attēls

Tekošā konta saldo

(% pret IKP)

 

Avots: Latvijas Banka

Tekošā konta nesabalansētība ir saistīta ar diviem galvenajiem iemesliem – pirmkārt, ar iekšējā pieprasījuma straujo pieaugumu, ko nodrošina kredītu ekspansija, t.i., apjomīgu ārvalstu finanšu plūsmu (galvenokārt caur komercbankām) ienākšana ekonomikā, un, otrkārt, ar ražošanas sektora zemo konkurētspēju šo plūsmu piesaistē.

 

Līdz ar straujo ārvalstu kapitāla ieplūšanu krasi ir mainījusies tā struktūra par labu parādu veidojošām plūsmām, ko noteica citu investīciju (pārsvarā aizņēmumu) straujākie pieauguma tempi, salīdzinot ar ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) pieauguma tempiem. Parādu veidojošo plūsmu būtisks pārsvars tekošā konta deficīta finansēšanā palielina Latvijas ekonomikas ievainojamību.

Ārvalstu kapitāla pastiprinātā piesaiste parādu veidojošo plūsmu veidā ietekmēja straujo Latvijas ārējā parāda pieaugumu. Pēc Latvijas Bankas datiem Latvijas ārējais parāds ir palielinājies no 93% no IKP 2004.gadā līdz 124% no IKP 2007.gada otrā ceturkšņa beigās.

Ārvalstu kapitāla ieplūde Latvijā pārsvarā ir saistīta ar komercbanku finanšu līdzekļu piesaisti no mātesbankām ārvalstīs. 2005.gadā un 2006.gadā finanšu sektora daļa kopējā ārvalstu kapitāla ieplūdē (neskaitot ĀTI finanšu starpniecības nozarē) veidoja attiecīgi 98% un 74%. Arī 2007.gada deviņos mēnešos vairāk nekā puse no piesaistītā kapitāla ir saistīta ar banku sektoru. 

6.attēls

Tekošā konta deficīta finansēšanas struktūra

(% pret IKP)

 

Avots: Latvijas Banka

Sakarā ar vāji attīstīto kapitāla tirgu banku sektors ir būtiskākais kanāls ārvalstu kapitāla izmantošanas virzienu noteikšanā Latvijas tautsaimniecības nozarēs.

Ministru kabinetā 2007. gada 6. martā pieņemtais Inflācijas ierobežošanas pasākumu plāns (iekšzemes pieprasījuma ierobežošanas pasākumi detalizēti ir aplūkoti Ziņojumā par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem (izskatīti 06.03.2007. Ministru kabineta (MK) sēdē) un daļa šo pasākumu jau ir realizēti) un tas, ka ir kļuvusi piesardzīgāka lielāko Latvijas komercbanku kreditēšanas politika, ir būtiski mazinājis kreditēšanas apjomus.

7.attēls

Rezidentu finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegtie kredīti (kopā)

Avots: Latvijas Banka

Kopumā jāsecina, ka 2007.gada otrajā pusē un 2008.gada sākumā tautsaimniecības tempi ir sākuši piebremzēties. Inflācijas ierobežošanas pasākumu plāns ir devis pirmos rezultātus nekustamā īpašuma darījumu ierobežošanas un mājokļu kreditēšanas jomā, kas savukārt ir samazinājis privātā patēriņa pieauguma tempu.

 

1.2. Nākotnes izaicinājumi

Pēdējo gadu straujo cenu un tekošā konta deficīta pieaugumu veicināja galvenokārt būtiska apstākļu maiņa finanšu un darba tirgū:

– Latvijas finanšu tirgu strauja integrācija ES, kas radīja pastiprinātu kapitāla ieplūdi;

– ES veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana jauno dalībvalstu pilsoņiem, kas veicināja darbaspēka aizplūdi no Latvijas.

Latvijai ir augsta konkurētspēja kapitāla piesaistē (liberāli kapitāla tirgi, fiksēta valūtas kursa politika), bet vāja spēja efektīvi izmantot iekšzemes un ārējos uzkrājumus kā iepriekšējo gadu nekonsekventās struktūrpolitikas sekas. Maz finanšu līdzekļu nonāk ražojošās nozarēs.

Investīciju dinamika un nozaru struktūra liecina par ražošanas sektora zemo konkurētspēju investīciju piesaistē, ko galvenokārt ietekmēja līdz šim augstā kapitāla atdeve nekustamā īpašuma tirgū. Nepietiekamas investīcijas preču ražošanas sfērā vājina tās attīstības potenciālu un līdztekus ar augsto inflāciju negatīvi ietekmē Latvijas ražotāju konkurētspēju iekšējā un ārējos tirgos. Rezultātā aug ārējā nesabalansētība, kas galvenokārt izpaužas kā importa straujāks pieaugums nekā eksporta apjomu pieaugums, palielinās maksājumu bilances tekošā konta deficīts.

Ekonomikā viss ir savstarpēji saistīts. Inflāciju ietekmējošie faktori ir gan ārējās nesabalansētības (augsts tekošā konta deficīts), gan arī nozaru nesabalansētas attīstības (zems tirgojamo (nozares, kuru produkciju var eksportēt un importēt) nozaru īpatsvars) pamatā. Pašreizējos apstākļos izveidojušās disproporcijas palielina Latvijas ekonomikas ievainojamību un var radīt draudus Latvijas ekonomikas stabilitātei un turpmākai izaugsmei.

Latvijai ir vāja konkurētspēja ar attīstīto ES dalībvalstu darba tirgiem kā ekonomikai ar orientāciju uz lēta darbaspēka un dabas resursu priekšrocību izmantošanu.

Latvijas IKP palielinājumu sekmēja galvenokārt produktivitātes pieaugums un mazākā mērā nodarbinātības palielinājums. Produktivitāte pēdējos četros gados palielinājās vidēji par 7%. Tomēr tās līmenis vēl arvien ir viens no zemākajiem ES. 2006.gadā Latvijā tas bija 50,9%, savukārt Lietuvā – 56,5%, Igaunijā – 60,6% no ES – 25 vidējā līmeņa (pēc pirktspējas paritātes standartiem). Zemo produktivitātes līmeni vidēji tautsaimniecībā lielā mērā nosaka izteikti zemā produktivitāte rūpniecībā. Ja produktivitātes līmenis eksportspējīgās nozarēs ir zemāks nekā vidēji tautsaimniecībā, tas liecina par to, ka pakāpeniski samazinās valsts starptautiskā konkurētspēja. Tātad darba tirgus zemās konkurētspējas pamatā ir ekonomikas zemais produktivitātes līmenis tieši eksportspējīgās nozarēs.

Emigrācijas palielinājums samazina darbaspēka piedāvājumu, kas rada spiedienu uz darbaspēka algām, kuras palielinās straujāk nekā produktivitāte. Rezultātā palielinās inflācija.

Valdības uz inflācijas mazināšanu vērstā politika (galvenokārt iekšējā pieprasījuma mazināšana), kā arī komercbanku piesardzīgāka politika attiecībā uz hipotekāro kreditēšanu un procesi starptautiskos finanšu tirgos 2008. un 2009.gadā samazinās izaugsmes tempu. Jautājums ir par to – kādā mērā samazināsies iekšējais pieprasījums un cik lielā mērā procesu būs iespējams koriģēt.

Uz šo brīdi starptautiskajos finanšu tirgos ir skaidri iezīmējušās divas tendences, kas pārskatāmā nākotnē savu nozīmi saglabās, – tās ir nekustamā īpašuma tirgus atdzišana un kredītresursu pieejamības samazināšanās. Neskatoties uz centrālo banku centieniem atvieglot saspringto situāciju kredītu tirgos, pasaulē ir būtiski mazinājusies aizdevēju riska apetīte. It sevišķi tas attiecas uz kredītiem, kas tiešā veidā ir saistīti ar nekustamo īpašumu tirgu – komersantiem tādās nozarēs kā operācijas ar nekustamo īpašumu un būvniecība, tāpat arī iepriekš par ļoti drošiem uzskatītajiem mājokļu kredītiem mājsaimniecībām, kas līdz šim no kredītriska vērtējuma aspekta baudīja zināmu “svētās govs” statusu. Aizdevēji daudz mazākā mērā ir gatavi uzņemties risku aizdodot, un, uzņemoties risku, viņi par to vēlas saņemt daudz lielāku kompensāciju, kas nozīmē mazāku finanšu resursu pieejamību un augstākas procentu likmes.

Kopumā ņemot vērā šos apstākļus, vairums ekonomikas un finanšu analītiķu ir samazinājuši globālās ekonomiskās izaugsmes tempus savās prognozēs, taču joprojām tiek prognozēti pietiekami augsti izaugsmes tempi, gan galvenokārt pateicoties attīstības valstu straujajai izaugsmei, ko lielā mērā nosaka Ķīna un Indija. Prognozēs tiek pieņemts, ka neskaidrība attiecībā uz augsta riska kredītu radīto zaudējumu apmēru tiks lielā mērā kliedēta tuvāko mēnešu laikā, taču uzticības trūkums starptautiskajos kredītu tirgos mazināsies ļoti lēni. Turklāt prognožu izpildīšanos apdraud virkne riska faktoru – tādi kā negaidīts izejvielu cenu kāpums, kā rezultātā naftas cena pārsniegtu 100 USD (Amerikas Savienoto Valstu dolārs) par barelu, vai USD vērtības samazināšanās līdz 1,4 – 1,8 EUR (eiro)/USD, kas nopietni iedragātu ne tikai Eiropas eksportētāju konkurētspēju, bet nomāktu globālo tirdzniecību kopumā.

Tādējādi Latvijai ir jārēķinās ar to, ka lēta un viegli pieejama ārvalstu kapitāla periods, ko noteica ieilgušais zemo globālo procentu likmju cikls, likviditātes pārpilnība, augstā investoru riska tolerance un ienesīguma meklējumi, ir beidzies un nākotnē mums pieejamā kapitāla cena būs augstāka nekā iepriekš. Tāpat jārēķinās ar globālās izaugsmes riskiem, kuriem piepildoties Latvijai var nākties saskarties ar daudz vājāku ārējo pieprasījumu un cenu konkurences saasināšanos globālajos produktu tirgos. Šīs norises rada nozīmīgus izaicinājumus Latvijas turpmākajai attīstībai. No vienas puses, lai nodrošinātu veselīgu ekonomikas izaugsmi, vājinoties iekšzemes pieprasījumam, izaugsmes
dzinējspēka loma būs jāuzņemas eksporta nozarēm. No otras puses, līdzšinējā rūpniecības konkurētspēja balstījās uz relatīvi lētu darbaspēku un zemām vispārējām izmaksām, tomēr, turpinoties darbaspēka izmaksu pieaugumam iekšzemē un saasinoties globālajai cenu konkurencei, izšķiroša nozīme būs atbilstošam produktivitātes kāpumam un eksporta produktu komplicētības pieaugumam, kas ļautu mums daudz veiksmīgāk konkurēt starptautiskajos tirgos.

 

Tādēļ šobrīd tirgojamā sektora kapacitātes paaugstināšanai un tā strukturālo pilnveidojumu veicināšanai ir jāieņem vadošā pozīcija ekonomiskās politikas veidotāju darbakārtībā.

 

2. Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas politika

2.1. Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas politikas virzieni

Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās attīstības tendences, galvenais uzdevums šobrīd ir nodrošināt nepieciešamos apstākļus ilgtspējīgai izaugsmei un nepieļaut strauju izaugsmes kritumu.

Galvenie makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas virzieni ir:

– turpināt jau iesākto fiskālo konsolidāciju (budžets ar pārpalikumu) un budžeta efektivitātes paaugstināšanu, kā arī nodokļu politikas pilnveidošana;

– produktīvās kapacitātes paaugstināšana, it īpaši tirgojamās nozarēs;

– uz zināšanu ietilpīgas ekonomikas vērstas struktūrpolitikas īstenošana.

Jāatzīmē, ka Ziņojums neapskata reģionālo, izglītības un u.c. Latvijas ilgtspējīgai attīstībai svarīgus politikas virzienus. Tie ir atspoguļoti citos dokumentos, kā Nacionālajā attīstības plānā u.c.

Ziņojums neapskata arī citu svarīgu makroekonomiskās stabilitātes elementu – sociālo dialogu (darba devēji, darba ņēmēji un valdība), kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu darba algu un darba produktivitātes pieauguma samērojamību.

Budžeta pārpalikuma un izdevumu efektivitātes paaugstināšana ir cieši saistīta ar struktūrpolitikas vispārējās efektivitātes nodrošināšanu. Pašreizējā attīstības posmā budžeta ieņēmumu un izdevumu efektivitātes paaugstināšanas politika saistīta galvenokārt ar:

– valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu;

– ES fondu (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda) finansējuma sadales un projektu ieviešanas efektivitātes pilnveidošanu.

Savukārt nodokļu politikai ir jāveicina ekonomiskā attīstība.

Struktūrpolitikas viens no mērķiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai – nodrošināt produktīvās kapacitātes paaugstināšanos. Nepieciešams nosacījums produktīvās kapacitātes paaugstināšanai ir veicināt, lai uzkrājumi, kas veidojas tautsaimniecībā, kā arī ieplūst ekonomikā no citām valstīm, tiktu realizēti investīcijās, kuras nodrošina ražošanas attīstību, restrukturizāciju un nepieciešamo produktivitātes pieaugumu, nevis koncentrētos nekustamā īpašuma tirgū. Privātā kapitāla plūsmu virzienu maiņa ir viens no galvenajiem ekonomiskās politikas uzdevumiem, kuru īstenošanas rezultāti būs vērojami tikai ilgtermiņā.

Produktīvās kapacitātes paaugstināšanās politikas virziena galvenās jomas ir vērstas uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, lai preču ražošana un eksportspējīgu pakalpojumu sniegšana būtu pievilcīgs un drošs kapitāla ieguldīšanas veids. Tās ir:

– administratīvās slodzes mazināšana;

– uzņēmējdarbības uzsākšanas un finanšu pieejamības veicināšana;

– konkurences nodrošināšana un administratīvi regulējamo cenu noteikšana;

– eksporta veicināšana;

– elastīga darba tirgus veidošana;

– energoefektivitātes uzlabošana.

Otrs virziens, kas veidos stabilas izaugsmes garantu nākotnē un līdz ar to nodrošinās līdzsvarotu ekonomisko attīstību, ir ekonomiskā modeļa maiņa no lēta darbaspēka priekšrocību izmantošanas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku.

Lai nodrošinātu struktūrpolitikas efektīvu īstenošanu, nepieciešams katrā politikas pasākumā paredzēt institucionālo nodrošinājumu, kas garantē un kontrolē, ka atbilstošos likumos iekļautās normas visi ekonomisko aktivitāšu subjekti ievēros godprātīgi, ka atbalsta nosacījumi ir skaidri un to pieejamība balstās uz vienlīdzības principiem.

Ar Ziņojumu saistītais Ministru kabineta protokollēmums paredz Ekonomikas un Finanšu ministrijai ziņot valdībai par makroekonomiskās situācijas attīstību, nosprausto mērķu un uzdevumu izpildi.

2.2. Fiskālā atbildība un nodokļu politika

Atbildīga fiskālā politika ir viens no valsts makroekonomiskās politikas stūrakmeņiem un būtisks signāls tautsaimniecībai. Mērķis ir nodrošināt pieņemto budžeta mērķu izpildi – pārpalikums 1% no IKP 2008.gadā.

Arī vidējā termiņā nepieciešams turpināt šo politiku, lai sekmīgi turpinātu iesākto makroekonomiskās nesabalansētības atrisināšanu, virzoties uz sabalansēta valsts pamatbudžeta nodrošināšanu vidējā termiņā. Valdība, apstiprinot Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.–2010.gadam, kā fiskālās politikas mērķus vidējā termiņā ir izvirzījusi sasniegt valsts budžeta pārpalikumu 2009.gadā 1,2% no IKP un 2010.gadā 1,5% no IKP.

Lai pilnveidotu Latvijas nodokļu politiku, ir plānots izstrādāt ekonomisko attīstību veicinošas Nodokļu un nodevu sistēmas pamatnostādnes, piesaistot starptautiskos ekspertus un institūcijas, t.sk. Starptautisko Valūtas fondu, pamatojoties uz esošās nodokļu sistēmas analīzi un ņemot vērā ārvalstu pieredzi. Izpildes termiņš – 2008.gada 4.ceturksnis.

Lai atbalstītu valsts struktūrpolitiku, paredzēts izstrādāt arī būtiskus grozījumus esošajos nodokļu politikas regulējumos:

– nodokļu sloga novirzīšana no investīcijām. Notiek likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” grozījumu izstrādāšana, lai ieviestu reinvestīciju stimulu, un to plānots iesniegt valdībā 2008.gada 3.ceturksnī 2009.gada budžeta likumprojektu paketē;

– iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma jauna redakcija, nosakot pārdomātu, taisnīgu no kapitāla gūtā ienākuma aplikšanu ar nodokli. 2008.gada 4.ceturksnī tiks izstrādāta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma jaunā redakcija, paplašinot nodokļa bāzi un tajā ietverot no kapitāla gūto ienākumu;

– ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana, tādējādi iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem radot pamatu neto ienākuma palielinājumam, vienlaikus darba devēja darbaspēka izmaksām paliekot iepriekšējā līmenī.

Ir plānots ieviest jaunu fiskālās politikas instrumentu – ilgtermiņa stabilizācijas rezervi, lai:

– samazinātu vispārējos ekonomiskos riskus;

– nodrošinātu finansējumu ilgtermiņa investīcijām un strukturālajām reformām;

– izvairītos no sociālekonomiskās krīzes vai mazinātu to;

– nodrošinātu līdzekļus ārkārtas situācijas gadījumā.

2008.gada 3.ceturksnī ir plānots izstrādāt likumprojektu, kas reglamentēs stabilizācijas rezerves izveidi un izmantošanu.

2.3. Budžeta ieņēmumu un izdevumu efektivitātes paaugstināšana

Budžeta ieņēmumu un izdevumu efektivitātes paaugstināšanas galvenie virzieni ir saistīti ar valsts pārvaldes darbības uzlabošanu un ES fondu finansējuma sadales un projektu ieviešanas efektivitātes paaugstināšanu.

Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas prioritātes ir:

– valsts stratēģiskās plānošanas rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešana;

– ilgstoši brīvo štata vietu likvidēšana valsts institūcijās;

– vienotas valsts finanšu un cilvēkresursu informācijas un vadības sistēmas izveidošana.

Izveidot un ieviest rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu nepieciešams, lai:

– nodrošinātu iespēju izmērīt mērķu sasniegšanas pakāpi un, ja nepieciešams, koriģēt rīcību (palielinot vai samazinot ieguldījumus), lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu sabiedrības vajadzības;

– nodrošinātu valsts budžeta un finanšu politikas vadību ar atbilstošu informāciju par sagaidāmajiem politikas rezultātiem un darbības rezultātiem un to rezultatīvajiem rādītājiem, tādējādi, pamatojoties uz faktiem balstītu izvērtējumu, īstenotu pieņemtos lēmumus par politikas alternatīvām;

– paaugstinātu valsts pārvaldes institūciju sniegto pakalpojumu un produktu kvalitāti, kā arī izmantotu rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu institūcijas darbības efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanai, lai nodrošinātu lietderīgāku finanšu resursu izlietojumu;

– sniegtu informāciju sabiedrībai, valdībai, Saeimai un citām ieinteresētajām pusēm, lai raksturotu valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti un atbilstību politikas plānošanas un tiešās pārvaldes iestāžu vadības dokumentos noteiktajiem mērķiem.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas izvirzīto mērķu īstenošanai Finanšu ministrija līdz 2009.gada 1.septembrim izstrādās normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem ministrijas un citas centrālās valsts institūcijas plānos, īstenos, uzskaitīs, uzraudzīs un atskaitīsies par valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultātiem un to rādītājiem.

Ir konstatēts, ka vairākās iestādēs vakanto amatu skaits ir lielāks par 5% no kopējā amatu skaita, tāpēc Finanšu ministrija ir uzsākusi darbu, lai apzinātu šīs vakances, un tiek izstrādāts risinājums vakanču turpmākai saglabāšanai vai likvidēšanai.

Jāatzīmē, ka 2008.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā būtiski tika ierobežota jaunu amata vietu izveidošana valsts institūcijas, nosakot, ka jaunas štata vietas ir izveidojamas tikai atsevišķos gadījumos, lai nodrošinātu ES fondu apguvi.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienošanās ar nozaru ministrijām un to padotības iestādēm rezultātiem un turpmāko rīcību jautājumā par ilgstoši vakantajiem amatiem. Ziņojumā atspoguļotais tiks ņemts vērā, sagatavojot 2009.–2011.gada valsts budžeta ietvaru. MK sēdes protokollēmuma projekts pie informatīvā ziņojuma paredz uzdevumu Finanšu ministrijai kopīgi ar nozaru ministrijām, īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem, Valsts kanceleju, Valsts civildienesta pārvaldi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju katru gadu līdz kārtējā gada 1.augustam vienoties par ilgstoši vakanto amatu turpmākas saglabāšanas nepieciešamību vai likvidēšanu šajās institūcijās un to padotības iestādēs un iesniegt Informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā.

Līdz 2009.gada 4.ceturksnim tiks izveidota vienota valsts finanšu un cilvēkresursu informācijas un vadības sistēma.

Būtiski ir pilnveidot ES fondu (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda) finansējuma sadales un projektu ieviešanas efektivitāti. Ir paredzēts līdz 2009.gada 4.ceturksnim:

– izstrādāt projekta iesniegumu specifiskus vērtēšanas kritērijus;

– izveidot specifisku sasniedzamo rezultatīvo rādītāju sistēmu;

– izstrādāt atsevišķus attiecināmo un neattiecināmo izdevumu nosacījumus.

Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi ieteikumus, kuru mērķis ir dot skaidrojumu Eiropas Savienības fondu administrēšanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem, projektu vērtētājiem, kā arī projektu iesniedzējiem, kādi praktiski soļi sperami, lai var veicināt makroekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi, īstenojot ES fondu programmas.

Šiem ieteikumiem nav saistošs raksturs, un to iespējamā piemērošana jāvērtē individuāli, izvērtējot katras ES fondu finansētās aktivitātes saturu un ieviešanu. Šo nostāju Finanšu ministrija uzturēs, sagatavojot iebildumus un priekšlikumus par atbildīgo iestāžu sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumu projektiem par kārtību, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā minētās aktivitātes (turpmāk – MK noteikumu projekti), kā arī par atbildīgo iestāžu sagatavotajiem priekšlikumiem projektu iesniegumu atlases kritērijiem, kuri iesniegti saskaņošanai ES fondu Uzraudzības komitejā.

Jāparedz projekta iesniegumu kvalitātes kritēriji:

– projekta vērtējums, kas balstīts uz izdevumu un ieguvumu analīzi vai izmaksu efektivitātes analīzi. Projekta iesniegumam, kas var uzrādīt augstāku neto pašreizējo vērtību vai arī dod lielāko atdevi uz vienu ieguldīto naudas vienību, jāsaņem augstāks vērtējums;

● projektu iesniegumi tiek vērtēti atkarībā no tā, cik lielu proporciju no projekta attiecināmajām izmaksām sedz pats projekta iesniedzējs, vai arī ir piesaistīti citi finanšu avoti, kas nav ES fondi, vai valsts budžeta finansējums. Jo lielāka ir paša projekta iesniedzēja finansētā vai cita finansējuma daļa projekta attiecināmajās izmaksās, jo augstāks vērtējums jādod projekta iesniegumam;

– ES fondu un valsts budžeta līdzekļi netiek piešķirti projektiem, kurus par 100% ir iespējams finansēt un realizēt, piesaistot privātā sektora finansējumu;

– vērtējums par to, vai projekta īstenošanas rezultātā tiek samazinātas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas vai arī palielinās pakalpojuma kvalitāte salīdzinājumā ar izmaksām. Jo lielāks ir izmaksu samazinājums vai kvalitātes – izmaksu koeficienta pieaugums, jo augstāks vērtējums jādod projekta iesniegumam;

– vērtējums par projekta gatavību īstenošanai, tā īstenošanas risku, augstāk vērtējot projektus ar zemāku īstenošanas risku un iespējām projekta īstenošanu pabeigt pēc iespējas īsākā laikā. Attiecīgi augstāks vērtējums jādod projektu iesniegumiem, kas ir pilnībā sagatavoti ieviešanai (piemēram, izstrādāta iepirkumu dokumentācija, izstrādāts un saskaņots detalizēts projekts u.c.), kas var uzrādīt zemāko īstenošanas risku līmeni un kuru īstenošana prasa īsāku laiku;

– aktivitātes, kas vērstas uz ieguldījumiem cilvēkresursos, jāvirza uz darbaspēka produktivitātes un darba spēju palielināšanu. Tādēļ priekšroka būtu dodama projektiem, kuru īstenošanas rezultātā iedzīvotāji tiešā veidā tiek iesaistīti darba tirgū vai arī tiek palielinātas viņu prasmes esošajā darba vietā;

– aktivitātes, kas vērstas uz atbalstu uzņēmējdarbībai, prioritāri jāvirza uz nozarēm, kurās ir lielākais eksporta potenciāls un kurās ir iespēja attīstīt tehnoloģiju un zināšanu intensīvu ražošanu.

Saistībā ar ES fondu izmantošanu arī jāparedz specifiski sasniedzamie rezultatīvie rādītāji. Jāveic to izpildes uzraudzības nodrošināšana projekta īstenošanas gaitā.

ES fondu finansēto aktivitāšu un projektu līmenī iekļaujami šādi rezultatīvie rādītāji:

– projekta īstenošanas rezultātā piesaistītās privātās investīcijas aktivitātes/projektu mērķu sasniegšanai;

– samazinātās sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, ja investīcijas netiek veiktas;

– uzlabotā sabiedriskā pakalpojuma kvalitātes un izmaksu proporcija;

– ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara pieaugums iedzīvotāju kopskaitā;

– produktivitātes pieaugums individuālu darbinieku vai iestādes līmenī.

Izstrādājot normas par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām ES fondu projektos, jāievēro šādi principi:

– pieļaujama tikai tādu izdevumu finansēšana, kas tiešā veidā saistāmi ar projekta īstenošanu;

– maksimāli jāsamazina ar projekta īstenošanu saistīto administratīvo izdevumu (īpaši atalgojumu) izmaksu proporcijas projektā.

2.4. Administratīvā sloga mazināšana

Administratīvā sloga mazināšana ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanas aspektiem, kas ir saistīta ar tādiem jautājumiem kā uzņēmējdarbības uzsākšana un izbeigšana, īpašuma reģistrēšana, licenču iegūšana u.tml. Kā liecina Pasaules Bankas grupas veikto pētījumu “Uzņēmējdarbība 2008.gadā” rezultāti, uzņēmējdarbības vide Latvijā kopumā ir uzlabojusies (Latvija uzņēmējdarbības vides reitingā 178 valstu starpā ir ierindota 22.vietā jeb par divām pozīcijām augstāk nekā iepriekšējā pētījumā). Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka tādās jomās kā atļaujas un licences, darbinieku nodarbināšana, īpašuma reģistrācija Latvijas pozīcijas ir neapmierinošas. Vienlaikus jāatzīmē, ka Igaunija ir saglabājusi 17.vietu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt Lietuva ieņem 26.vietu (iepriekšējā gadā 16.vieta).

Administratīvā sloga mazināšanas politikas prioritātes 2008. un 2009.gadā ir:

– komercdarbības uzsākšanas vienkāršošana un paātrināšana. Pasākumu kopums ietver procedūru uzlabojumus, kas nodrošina, ka reģistrāciju par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju var veikt vienlaikus ar reģistrāciju Komercreģistrā; licenču saņemšanai nepieciešamās informācijas nepastarpinātu iegūšanu no valsts iestādēm, tādejādi samazinot veicamo procedūru skaitu un informācijas sagatavošanai nepieciešamo laiku. Piemēram, pašlaik A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanas atļaujas saņemšanai pieprasītās informācijas sagatavošanai vidēji jāpatērē 320 h, licences saņemšanai par atkritumu apsaimniekošanu – 80 h (saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2007.gadā veiktā pētījuma par licenču un atļauju saņemšanas administratīvo slogu datiem). (Rezultāts: samazināts komercdarbības uzsākšanai nepieciešamo dienu un procedūru skaits un ar licencēšanu saistītās izmaksas par 15%, salīdzinot 2009.gada situāciju ar 2007.gadu);

– veicināt e-pārvaldes un e-pakalpojumu attīstību, lai palielinātu valsts pakalpojumu pieejamību un efektivitāti. Pasākumu kopums ietver: izveidot publisko pakalpojumu elektronisko katalogu; turpināt paplašināt un ieviest valsts un pašvaldību elektroniskos pakalpojumus (2008.gadā – 27). Pilnveidot procesu, kā iesniegt nodokļu atskaites Valsts ieņēmumu dienestā (VID) (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksas pieteikumus, muitas nodokļu elektroniskā deklarēšana akcīzes preču vienkāršos pavaddokumentus), atskaites CSP, gada pārskatus u.c. dokumentus valsts iestādēs elektroniski;

– veikt būvniecības nozares regulējošo un kontroles institūciju optimizāciju un e-pārvaldes ieviešanu, lai nodrošinātu būvniecības procesa “caurspīdīgumu” un uzlabotu būvniecības procesa kontroli (rezultāts: samazināts būvniecības projektu dokumentācijas saskaņošanai nepieciešamais procedūru skaits un laiks (2009.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu par 10%), 2009.gada beigās panākta situācija, ka 100% visās pašvaldībās internetā ir publiski pieejami lēmumi par būvniecību);

– samazināt ar nodarbinātību saistītās izmaksas, kuras regulē dažādi normatīvie akti, pārskatot darba tirgus regulējumu. Tai skaitā paredzēts samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas lapu dienu skaitu no 14 uz 10 dienām 2009.gadā, vienlaikus izstrādājot grafiku darba devēju apmaksāto dienu skaita tālākai samazināšanai, lai Latvijas komersanti šo izmaksu ziņā nebūtu sliktākā situācijā kā komersanti Lietuvā un Igaunijā. Paredzēts arī veicināt dažādu sociālo grupu (invalīdi, personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, ieslodzītie) aktīvāku iesaistīšanu darba tirgū ar atvieglojumiem darba devējiem nepieciešamo pielāgojumu veikšanai darba vietās;

– uzlabot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, apvienojot procedūras – ieviešot vienas pieturas aģentūras principu nekustamā īpašuma reģistrācijā (nepastarpināta informācijas ieguve no valsts reģistriem, Zemesgrāmatas nodaļu tiesnešiem atļaut veikt notariālos apstiprinājumus).

2008. un 2009.gadā tiks izstrādāts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, balstoties uz Tautsaimniecības padomes, Latvijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izteiktajiem priekšlikumiem. Galvenie pasākumi, kas ir ietverti 2008.gada plānā, ir: nodokļu sistēmas pilnveidošana, nodarbinātības veicināšana, būvniecības procesa vienkāršošana un uzlabošana, nekustamā īpašuma reģistrācijas procesa vienkāršošana, efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšana. 2009.gadā ir plānots veikt komersantu aptauju par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Administratīvā sloga mazināšana komersantiem ļauj novirzīt administratīvo prasību izpildei patērētos finanšu resursus, cilvēkresursus savas uzņēmējdarbības veikšanai. 2008. un 2009.gadā tiks veikti iepirkumi par administratīvā sloga mērījumu veikšanu 4 jomās katru gadu atbilstoši 2007.gada pavasara Eiropadomes izvirzītajām prioritārajām jomām. 2008.gadā paredzēts veikt nacionālo prasību administratīvā sloga mērījumus muitas procedūru, pārtikas aprites, statistikas informācijas pieprasījumu un komercdarbības uzsākšanas jomā.

Līdz 2008. gada 4.ceturksnim plānots pārskatīt būvniecību kontrolējošu valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, pievienojot atsevišķu uzdevumu izpildi Valsts būvinspekcijai.

Līdz 2010.gada 4.ceturksnim ar ES struktūrfondu atbalstu plānots izstrādāt Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) un ieviest visās pašvaldībās un būvniecības kontroles iestādēs, līdz 2008. gada 3. ceturksnim veicot BIS integrāciju ar valsts IS reģistriem. BIS tiks iekļauta informācija, kas skar būvniecības procesu no ieceres brīža (būvniecības pieteikuma) līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. BIS izveidošanas un uzturēšanas rezultātā:

– tiks samazinātas nelikumīgas būvniecības iespējas, būs caurskatāmāks būvniecības process;

– valsts un pašvaldību iestādes varēs iegūt informāciju valsts politikas īstenošanai būvniecības nozarē;

– uzlabosies uzņēmējdarbības un investīciju vide.

2.5. Uzņēmējdarbības uzsākšanas un finanšu pieejamības veicināšana

Ekonomiski aktīvo komersantu skaits uz 1000 iedzīvotājiem pēdējo sešu gadu laikā Latvijā ir palielinājies no 17 uz 27, saimnieciskās darbības veicēju skaits sasniedzis 52 saimnieciskās darbības veicēju vienības uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir atbilstošs Eiropas Savienības vidējam līmenim. Komersantu skaita ziņā ir izteiktas reģionālās atšķirības – Rīgā un Rīgas rajonā reģistrēti 63% visu Latvijas ekonomiski aktīvo komersantu un nodibināti 70,6% no visiem valstī reģistrētajiem jaunajiem komersantiem, kas norāda uz nepieciešamību novirzīt pieejamos atbalsta instrumentus vairāk komercdarbības attīstības veicināšanai ārpus Rīgas.

Relatīvi neizdevīgie finansējuma gūšanas nosacījumi maziem un vidējiem komersantiem, kā arī uzņēmējdarbību uzsācējiem nereti ir šķērslis, lai īstenotu atbilstošas investīcijas konkurētspējas palielināšanai. Tas ir kavēklis inovatīvu un paaugstināta riska projektu ieviešanā.

Tāpēc politikas prioritātes ir:

– veicināt jaunu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar nepieciešamo infrastruktūru un konsultatīvajiem pakalpojumiem. Paredzēts izveidot biznesa inkubatorus dažādos Latvijas reģionos (rezultāts: līdz 2013.gadam izveidot 9 biznesa inkubatorus, kuri sniegs atbalstu 100 jauniem komersantiem, t.sk. līdz 2009.gadam tiks izveidoti un darbosies 4 biznesa inkubatori, kas varēs sniegt atbalstu 200 jauniem komersantiem);

– finanšu pieejamības veicināšana komersantiem, izveidojot ieguldījumu fondu, kas veiks investīcijas garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu atbalsta instrumentos ar mērķi nodrošināt mazo un vidējo komersantu (MVK) pieeju finansējumam komercdarbības uzsākšanai un attīstībai (rezultāts: komersantu skaits, kas saņēmuši atbalstu garantijas vai paaugstināta riska aizdevumus, – 1500);

● atbalsts ieguldījumiem mikrokomersantu un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās, lai veicinātu komercdarbības uzsākšanu un investīcijas šajos reģionos (rezultāts: investīciju atbalstam no sabiedriskiem līdzekļiem izmantoti 25,6 milj. latu, kas var palielināt privātās investīcijas šādās aktivitātēs par 32 milj. latu).

Paredzēts, ka ieguldījumu fondu varēs sākt izmantot no 2009.gada. Pašlaik Ekonomikas ministrijā izstrādātie MK noteikumi tiek saskaņoti ar Eiropas Komisiju.

Mikrokomersanti un mazie komersanti īpaši atbalstāmajās teritorijās jau varēja pieteikt projektus finansiālam atbalstam investīcijām. Pirmā projektu iesniegumu pieņemšanas kārta noslēdzās 2008.gada 22.februārī.

2.6. Konkurences nodrošināšana un administratīvi regulējamo cenu noteikšana

Konkurences aizsardzības mērķis ir veicināt situāciju, kurā tirgus darbojas patērētāju interesēs un pastāv konkurence starp godīgi strādājošiem komersantiem, kā rezultātā ir iespējams nodrošināt jaunas preces, plašāku izvēli, labāku kvalitāti un tai atbilstošas cenas. Konkurences pieaugums iekšzemē ilgtermiņā nodrošinās produktivitātes paaugstināšanu, komersantu izaugsmi un to konkurētspēju ārpus valsts robežām.

Problēmas konkurences aizsardzībā un veicināšanā:

– nepilnības Konkurences likuma normās, kas liedz efektīvi vērsties pret nozīmīgākajiem konkurences pārkāpumiem (piemēram, normas par negodīgu konkurenci, apvienošanās lietas, kurām nav nozīmīgas ietekmes uz konkurences apstākļiem);

– nepietiekama konkurence vairākos preču un pakalpojumu tirgos – būvniecības, būvmateriālu, pārtikas mazumtirdzniecības, degvielas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgos;

– esošais sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modelis ne vienmēr darbojas efektīvi, nenodrošinot vienotu metodiku regulējamo tarifu noteikšanā.

Konkurences politikas mērķis makroekonomiskās stabilitātes kontekstā ir nodrošināt komercdarbības vidi, kur tirgus dalībnieki un patērētāji ir aizsargāti no smagākajām tirgus deformācijām un pārmērīgas tirgus koncentrācijas, kas ietekmē cenu pieaugumu. Tas izvirza politikas prioritātes:

– iespējami efektīvāk vērsties pret nozīmīgākajiem konkurences pārkāpumiem, veicot grozījumus Konkurences likumā un nodrošinot to efektīvu ieviešanu (rezultāts: pēc grozījumu spēkā stāšanās samazināsies pārkāpumu izskatīšanas laiks un par 15% pieaugs gadījumu izmeklēšanas skaits, operatīvāk konstatēti un novērsti nopietni Konkurences likuma pārkāpumi, kas uzlabos konkurences situāciju tirgū);

– novērst ierobežojumus vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības veikšanai (rezultāts: atcelti ierobežojumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības brīvai veikšanai, veicināta konkurences dinamiska attīstība tirdzniecības nozarē;

– noteikt nozares, kurās pastāv preču un pakalpojumu ienākšanas barjeras iekšējos tirgos un ir salīdzinoši augsts koncentrācijas līmenis (rezultāts: identificētas nozares ar augstu koncentrācijas līmeni un tirgus ienākšanas barjerām, sagatavoti priekšlikumi konkurences kropļojumu novēršanai);

– veikt preventīvos un pārbaudes pasākumus aizliegto vienošanos identificēšanai tautsaimniecībā svarīgās nozarēs (rezultāts: veikti preventīvi un pārbaudes pasākumi aizliegto vienošanos atklāšanai, samazinās nepamatotu cenu noteikšana precēm vai pakalpojumiem, 2008.un 2009.gadā īpašu uzmanību pievēršot valsts iepirkumiem un struktūrfondu konkursiem un izsolēm prioritārās jomās, kā, piemēram, būvniecība);

– ieviest vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeli un izveidot vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestādi, lai nodrošinātu visās regulējamās nozarēs vienotu principu un metodiku administratīvi regulējamo cenu noteikšanā (rezultāts: vienota metodika un principi cenu noteikšanā, atvieglots darbs komersantiem, kas darbojas vairākās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs).

2.7. Eksporta veicināšana

Lai panāktu Latvijas eksporta stabilu palielinājumu, līdztekus pasākumiem, kas vērsti uz tautsaimniecības vispārējās konkurētspējas paaugstināšanu, svarīgi ir arī eksporta veicināšanas tiešie pasākumi.

Pašlaik Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā nepastāv valsts atbalstīta eksporta kredītu garantiju sistēma, un to pilnībā nenodrošina arī privātais sektors, līdz ar to netiek izmantotas iespējas, kas var mazināt tirdzniecības bilances deficītu. Latvijas eksporta tirgos pastāv politiskie un komerciālie riski eksportētāja darījumos ar pircējiem ārvalstīs. Šos riskus iespējams samazināt, izmantojot valsts atbalstītas eksporta kredītu garantijas. Garantiju neesamības dēļ Latvijas eksportētājiem nav nodrošināti vienlīdzīgas konkurences apstākļi ar citiem Eiropas Savienības eksportētājiem, kuriem ir pieejamas valsts atbalstītas eksporta kredīta garantijas. Latvijas eksportētājiem nav iespējas saņemt garantētu kredītu produkta ražošanai un eksporta operāciju veikšanai, līdz ar to nav iespējas brīvos apgrozāmos līdzekļus investēt inovācijās un attīstībā.

Viens no efektīvākajiem instrumentiem eksporta paplašināšanā un investīciju piesaistē ir Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības, kuras sniedz atbalstu Latvijas komersantiem biznesa kontaktu veidošanā un uzturēšanā, nodrošina ar informāciju par attiecīgo ārvalstu tirgus prasībām, realizē eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes mārketinga pasākumus ārvalstīs, identificē potenciālos investorus un darījumu partnerus, dibina kontaktus ar mērķi radīt interesi par Latviju. Tā kā Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanā ir iesaistīti arī Latvijas Republikas (LR) vēstniecību ekonomiskie diplomāti, šobrīd pastāv potenciāls Latvijas komersantu ekonomisko interešu pārstāvības sistēmas integrācijai un efektivitātes palielināšanai.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir nepieciešama stimulējoša valsts politika eksporta jomā, īstenojot tiešos eksporta pasākumus. Pasākumu īstenošanas rezultātā tiks panākta preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances pakāpeniska līdzsvarošanās, veicināts Latvijas komersantu ārējās konkurētspējas pieaugums, t.sk. veicināta jaunu tirgu apgūšana un eksporta diversifikācija.

Politikas prioritātes ir :

– eksporta kredīta garantēšanas sistēmas ieviešana, lai palielinātu pieeju tirgiem ar augstāku riska pakāpi un veicinātu Latvijas izcelsmes preču un pakalpojumu eksportu (rezultāts: tiks nodrošināta eksporta kredīta apdrošināšanas ekspozīcija (pieejamais garantiju apjoms) 2009.gadā 20 milj. latu apmērā (summa var tikt palielināta atbilstoši pieprasījumam un saskaņā ar darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” 2.2.prioritātes “Finanšu pieejamība” 2.2.1.pasākuma “Finanšu resursu pieejamība” 2.2.1.1.aktivitāti “Ieguldījumu fonds investīcijām, garantijām, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos” ieviešanas gaitu));

– valsts ārējās ekonomiskās pārstāvniecības sistēmas efektivitātes palielināšana un integrācija, lai paplašinātu pārstāvniecību tīklu un nodrošinātu koordinētu Latvijas komersantu ekonomisko interešu pārstāvību ārvalstīs (rezultāts: izvērtēta 12 Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību un LR vēstniecību ekonomisko diplomātu darbības efektivitāte un sniegti priekšlikumi to efektivitātes uzlabošanai);

– eksporta atbalsta pakalpojumu sniegšana, lai veicinātu Latvijas komercsabiedrību konkurētspēju ārējos tirgos, sekmētu jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos, iepazīstinot ārvalstu pircējus ar Latvijas preču un pakalpojumu priekšrocībām un veicinot sadarbības partneru atrašanu (rezultāts: informācija par ārējiem tirgiem un konsultācijas par eksporta uzsākšanu (apkalpotas vairāk nekā 1440 Latvijas komercsabiedrības), informatīvi un izglītojoši semināri par ārējās tirdzniecības jautājumiem (noorganizēti 25 semināri Latvijas komersantiem), atbalsts biznesa partneru atrašanā (noorganizētas vairāk nekā 30 ārvalstu kompāniju vizītes Latvijā), atbalsts dalībai starptautiskajās izstādēs un misijās (noorganizētas vairāk nekā 14 tirdzniecības misijas un nodrošināta Latvijas komersantu dalība 12 izstādēs), Latvijas komersantu vizītes ārvalstīs valsts augstāko amatpersonu vizīšu ietvaros (nodrošināta vairāk nekā 100 Latvijas komersantu dalība vizīšu ietvaros), tirgus izpēte (sagatavoti 8 informatīvi ziņojumi par nozarēm nozīmīgākos eksporta tirgos) un publikācijas (nodrošināta informācija ārvalstu kompānijām par sadarbības iespējām ar Latvijas komersantiem, izdodot 8 eksporta un investīciju mārketinga materiālus u.c.).

2.8. Elastīga darba tirgus veidošana

Kā jau atzīmēts, Latvijas straujā ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmēja situāciju darba tirgū: pieauga nodarbinātība, samazinājās bezdarba līmenis un palielinājās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Tomēr ekonomisko aktivitāšu straujš pieaugums atsevišķās nozarēs, būtiskā darbaspēka emigrācija, nevienmērīgā reģionālā attīstība ir izveidojusi darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētību atsevišķās nozarēs, profesiju grupās un reģionos. Šī neatbilstība negatīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju, jo darbaspēka izmaksas palielinās straujāk nekā produktivitāte.

Darba tirgus politikas mērķis ir sabalansēt darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu kā reģionālā, tā profesiju un nozaru griezumā, mainīgos ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības apstākļos.

Politikas prioritātes:

– veicināt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, lai palielinātu darba piedāvājumu un vietējo resursu efektīvāku izmantošanu. Pasākumu kopums saistīts ar dažādu sociālo un problēmgrupu atbalstu, lai tās iesaistītu darba tirgū (rezultāts – līdzdalības līmeņa palielinājums līdz 73% 2009.gadā pretstatus 71% 2006.gadā (15–64 gadu iedzīvotāju grupā));

– atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistē (rezultāts: līdz 2009.gadam atbalstīta 60 darbinieku piesaiste, līdz 2013.gadam atbalstīta 280 darbinieku piesaiste ar kopējo publisko līdzekļu (valsts budžeta un Eiropas Sociālā fonda (ESF)) finansējumu 4,9 milj. latu un privāto līdzekļu finansējumu 4,9milj. latu;

– pilnveidot darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma regulēšanas sistēmu, t.sk. nodrošinot darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu sagatavošanu.

2.9. Energoefektivitātes (tai skaitā mājokļu jomā) uzlabošana

Latvijai ir raksturīga zema energoefektivitāte visos siltumapgādes cikla posmos: ražošanā, pārvadē/sadalē un it īpaši patēriņa sektorā. Latvijas energointensitāte ir augstāka nekā vidēji ES. 2005.gadā Latvijā tā bija 0,38 naftas ekvivalenta tonnas (TOE)/1000 EUR (2000.), bet ES (27) – 0,18 TOE/1000 EUR (2000.). Tāpēc ir jāīsteno pasākumi, lai novērstu energoresursu nelietderīgu izmantošanu. Svarīgi ir energoefektivitātes politiku integrēt citās nozaru politikās (nodokļu, transporta, reģionālajās).

Ir izstrādāts Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitātes rīcības plāns 2008.–2010.gadam. Tā īstenošanas mērķis ir panākt enerģijas galapatēriņa samazinājumu par 67 gigavatstundām (GWh) jeb 0,2% no kopējā enerģijas galapatēriņa.

Vislielākās problēmas energoefektivitātes pasākumu īstenošanā ir mājsaimniecību sektorā, kur privatizēto dzīvokļu īpašnieku sabiedrības veidojas ļoti lēni un mājsaimniecību zemās aktivitātes dēļ ir apgrūtināta lēmumu pieņemšana par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu tām piederošajās ēkās. Ēku energoefektivitātes pasākumu ieviešanu var kavēt mājsaimniecību zemā maksātspēja, kas vienlaikus rada papildu apgrūtinājumu arī lēmuma pieņemšanai par šo pasākumu īstenošanu ēkā. Problēmas rodas arī tad, ja vienā ēkā atrodas vairāki siltumenerģijas lietotāji (dzīvokļu īpašnieki) – fiziskas un juridiskas personas. Turklāt nav viennozīmīgi definēta robeža starp siltumenerģijas piegādātāju un lietotāju, kā arī starp lietotāju un iekšējo sistēmu apsaimniekotāju.

Veicot īpatnējā siltumenerģijas patēriņa analīzi, ir konstatēts, ka Rīgā šis rādītājs vidēji ir 231 kilovatstundas (kWh)/m²/gadā, arī pārējā Latvijas teritorijā īpatnējais siltumenerģijas patēriņš svārstās robežās no 220–250 kWh/m² gadā. Augstie īpatnējā siltumenerģijas patēriņa rādītāji izskaidrojami ar patērētāju ēku zemo siltumpretestību, nesakārtotajām un nelīdzsvarotajām ēku iekšējām siltumapgādes sistēmām un neatbilstošas kvalitātes siltummezgliem.

Politikas jomas uzlabošanas galvenais mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti enerģijas galapatēriņa pusē, kā rezultātā, samazinoties enerģijas patēriņam, stabilizēsies mājsaimniecību un komersantu izdevumi par enerģiju.

Īstenojot ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, mērķis ir samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās no 220–250 kWh/m²/gadā uz 195 kWh/m²/gadā laika posmā līdz 2016.gadam, bet līdz 2020.gadam sasniegt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu 150 kWh/m²/gadā.

Politikas prioritātes:

– samazināt siltumenerģijas zudumus siltumtīklos par 50 GWh, īstenojot ESF 3.darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 5.2.pasākuma “Enerģētika” 1.aktivitāti “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”;

– sekmēt jaunu koģenerācijas elektrostaciju, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, ieviešanu, īstenojot ESF 3.darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 5.2.pasākuma “Enerģētika” 2.aktivitāti “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība”;

– samazināt siltumenerģijas patēriņu daudzdzīvokļu ēkās par 32 GWh, īstenojot ESF 3.darbības programmas aktivitātes 3.4.4.1. “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” un 3.4.4.2. “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”.

2.10. Zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošana

Ekonomiskā modeļa maiņa no lēta darbaspēka priekšrocību izmantošanas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku ietver vairāku kompleksu pasākumu kopumu, kas saistīts ar zināšanu un tehnoloģiju pārneses veicināšanu ražošanā, lai nodrošinātu augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.

Latvijā ir viens no zemākajiem investīciju apjomiem pētniecībā un attīstībā Eiropas Savienībā. Latvijā kopējais finansējums 2006.gadā pētniecībai un attīstībai bija tikai 0,70% no IKP (2005.gadā 0,57% no IKP). Tas ir viens no galvenajiem lietišķās pētniecības attīstību, pētniecības rezultātu komercializāciju un inovatīvas komercdarbības attīstību kavējošajiem faktoriem.

Latvijā vidēji tikai 18% no visiem komersantiem ir inovatīvi, tajā pašā laikā Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs vidēji ir 45%. Latvijā inovācijas plašāk notiek tieši lielajos komersantos – 54% no šo komersantu skaita. Mazajos komersantos inovatīvi aktīvi bija tikai 14% komersantu, vidējo komersantu grupā – 27% komersantu (CSP: 3.inovāciju apsekojums Latvijā 2005).

Saskaņā ar Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu 2007.–2013.gadam inovācijas jomas mērķis ir veicināt Nacionālās inovācijas sistēmas kapacitātes un efektivitātes palielināšanos, nodrošinot inovatīvo komersantu skaita pieaugumu rūpniecības sektorā vidēji par 3% gadā.

Prioritātes:

– sekmēt zinātnieku un komersantu sadarbību. Paredzēts izveidot kompetences centrus, lai veicinātu pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju īstenošanā; Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktus, lai mērķtiecīgi attīstītu nepieciešamo pētniecības kompetenci augstskolās un zinātniskos institūtos (rezultāts: līdz 2009.gadam atbalstīti 5 kompetences centru, līdz 2013.gadam atbalstīti 7 kompetences centru projekti ar kopējo publisko līdzekļu (valsts budžeta un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)) finansējumu 42,7 milj. latu, piesaistot privātos līdzekļus 12,1 milj. latu. Līdz 2009.gadam atbalstīti 8 tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu, kuru ietvaros sagatavoti vismaz 50 komercializācijas piedāvājumi, līdz 2013.gadam atbalstīti 8 tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbība ar kopējo publisko līdzekļu (valsts budžets un ERAF) finansējumu 2,5 milj. latu);

– atbalsts komersantu klasteru attīstībai, veicinot klasteru attīstības stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kopīgu projektu iniciēšanu (rezultāts: līdz 2013.gadam plānots sniegt atbalstu vismaz 5 klasteru attīstībai, periodam paredzētais ERAF un valsts budžeta finansējums 7 milj. latu apmērā);

– atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē, lai veicinātu komersantus veikt rūpnieciskos pētījumus, ieviest ražošanā jaunus produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas, nostiprinātu rūpnieciskā īpašuma tiesības. Paredzēts finansiāls atbalsts atbilstošo aktivitāšu veikšanā (rezultāts: līdz 2009.gadam atbalstīti 120 jaunu produktu izstrādes projekti, līdz 2013.gadam atbalstīti 420 jaunu produktu izstrādes projekti ar kopējo publisko līdzekļu (valsts budžets un ERAF) finansējumu 103,5 milj. latu un privāto līdzekļu finansējumu 58,7 milj. latu.).

3. Stabilizācijas politikas ietekme uz makroekonomisko attīstību

Kā jau atzīmēts, valdības uz inflācijas mazināšanu vērstā politika (galvenokārt iekšējā pieprasījuma mazināšana), kā arī komercbanku piesardzīgāka politika attiecībā uz hipotekāro kreditēšanu un procesi starptautiskos finanšu tirgos 2008. un 2009. gadā samazinās izaugsmes tempus. Pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma izaugsmes tempi 2008.gadā var būt 5,5% līmenī un 2009.gadā tie var saglabāties 5,5% līmenī.

Savukārt, sākot jau ar 2010.gadu, izaugsmes tempi var pakāpeniski palielināties un 2013.gadā sasniegt mūsu tautsaimniecības līdzsvarotai attīstībai atbilstošu izaugsmi 8% līmenī.

 

8.attēls

Latvijas iekšzemes kopprodukta prognoze

(pieaugums %, 2000.g. = 100)

Lai nodrošinātu izaugsmes tempu stabilizēšanos un nepieļautu ekonomikas ieiešanu stagnācijā, nepieciešams:

– turpināt jau iesākto fiskālo konsolidāciju un budžeta efektivitātes paaugstināšanu;

– konsekventi īstenot Ziņojumā ietvertos struktūrpolitikas pasākumus, kas vērsti uz tirgojamo sektoru kapacitātes paaugstināšanu un zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanu;

– nodrošināt Nacionālajā attīstības plānā noteikto stratēģijas mērķu sasniegšanu, īstenojot citus (dotajā Ziņojumā neiekļautos) svarīgus ilgtspējīgas attīstības politikas virzienus, tādus kā reģionālā, izglītības u.c. politika;

– sekmēt sociālo dialogu, lai nodrošinātu darba algu un darba produktivitātes pieauguma samērojamību.

IKP pieauguma tempu kritums 2008. un 2009.gadā saistīts galvenokārt ar iekšējā pieprasījuma pieauguma tempu samazinājumu (privātā patēriņa un investīciju), samazinoties būvniecības ražošanas apjomiem, kā arī tirdzniecības un komercpakalpojumu nozaru izaugsmei salīdzinājumā ar straujiem izaugsmes tempiem iepriekšējos trīs gados. Tiek prognozēts, ka pakāpeniski atsākas apstrādes rūpniecības izaugsme.

Investīciju un būvniecības izaugsmes tempi samazināsies mazākā mērā, nekā sašaurināsies kreditēšana, jo ceļu būvniecības un remonta apjomu palielinājums saistībā ar ES struktūrfondu izmantošanas iespējām uzturēs tos relatīvi augstā līmenī.

Tiek prognozēts, ka privātais patēriņš un investīcijas palielināsies gandrīz tādos pašos tempos kā IKP, kā rezultātā nav gaidāms tik straujš importa pieaugums, kā tas bija iepriekšējos gados.

 

2.tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta prognoze nozaru griezumā

(reālais pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu)

	2007	2008	2009-2013 (vidēji gadā)
Iekšzemes kopprodukts	10,2	5,5	7,0
Primārās nozares	8,4	7,5	5,2
Apstrādes rūpniecība	-0,3	1,1	7,3
Elektroenerģija, gāze un ūdensapgāde	4,9	5,9	5,0
Būvniecība	14,4	2,1	7,4
Tirdzniecība, viesnīcas un restorāni	12,3	2,6	7,9
Transports un sakari	9,8	10,4	9,8
Citi komercpakalpojumi	13,4	8,9	6,1
Sabiedriskie pakalpojumi	4,6	3,6	3,4

 

 

Vairums makroekonomiskās situācijas stabilizācijas pasākumu, kuru īstenošana tiks uzsākta 2008. un 2009.gadā, savus rezultātus dos tikai pēc 3–4 gadiem. Atsevišķi pasākumi, it īpaši saistīti ar fiskālo konsolidāciju un budžeta efektivitātes paaugstināšanu, pozitīvi ietekmēs procesus, jau sākot ar 2008.gadu, mazinot iekšējo pieprasījumu un līdz ar to importu, kā arī neradot papildu spiedienu uz inflāciju.

Kā jau atzīmēts, sākot ar 2010.gadu, IKP pieauguma tempi var sākt palielināties, 2012. un 2013.gadā sasniedzot 8%. Atšķirībā no 2005.–2007.gada straujās izaugsmes prognozējamā periodā izaugsmes galvenais stimuls nebūs tikai iekšējā pieprasījuma palielinājums, bet lielākā mērā to noteiks tirgojamo nozaru konkurētspējas pieaugums kā iekšējā, tā ārējā tirgū, kas radīs pamatu eksporta iespēju palielinājumam un importa samazinājumam. Preču un pakalpojumu eksporta-importa bilance dotajā periodā var uzlaboties vismaz par 6–8 procentu punktiem.

 

3.tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta izlietojuma prognoze

(salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos)

	2007		2008		2009-2013 (vidēji gadā)
	struktūra	pieauguma tempi	struktūra	pieauguma tempi	struktūra (2012.gadā)	pieauguma tempi
Iekšzemes kopprodukts	100	10,2	100	5,5	100	7,0
Privātais patēriņš	66,2	13,7	67,4	6,5	66,3	6,4
Valsts patēriņš	17,7	5,6	16,5	5,0	13,0	2,3
Kopējā pamatkapitāla veidošana	33,0	7,9	30,9	5,0	28,5	6,1
Krājumu izmaiņas	3,4	–	2,3	–	3,3	–
Eksports	43,5	10,3	38,9	2,0	41,3	8,0
Imports	-63,9	16,6	-55,9	2,0	-52,3	6,3
Eksporta-importa saldo	-20,3	–	-17,1	–	-11,1	–

 

Iekšējam pieprasījumam pieaugot līdzvērtīgi IKP palielinājumam, samazināsies maksājuma bilances tekošā konta deficīts un samazināsies inflācija.

 

 

9.attēls

PCI un maksājumu bilances tekošā konta deficīta prognozes

Galvenie riski dotajam attīstības scenārijam ir saistīti ar starptautiskos preču un finanšu tirgos notiekošo, Latvijas ekonomikas spēju adaptēties būtiskām izmaiņām tajos.

 

  

Pielikums

Pasākumi makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadam

Pasākums, politika	Mērķis un/vai rezultatīvie rādītāji	Izpildes termiņš	Atbildīgā institūcija un finansējuma avots*
1.Fiskālā atbildība
1.1 Nodrošināt valsts budžeta izpildi 2008., 2009. un 2010. gadā ar budžeta pārpalikumu atbilstoši plānam	Mērķis – nepieciešamība ierobežot iekšējo patēriņu. Budžeta pārpalikums: 2008. gadā – 1% no IKP; 2009. gadā – 1,2% no IKP; 2010. gadā – 1,5% no IKP.		FM, Visas ministrijas
1.2 Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveide	Mērķis – samazināt vispārējos ekonomiskos riskus, nodrošināt finansējumu ilgtermiņa investīcijām un strukturālajām reformām, kā arī izvairīties no sociālekonomiskas krīzes, nodrošināt līdzekļus ārkārtas situācijas gadījumā. Rezultāts – izstrādāts likumprojekts, kas reglamentē stabilizācijas rezerves izveidi un izmantošanu.	2008.g 3.cet.	FM
2. Nodokļu politikas pilnveidošana
2.1. Ekonomisko attīstību veicinošas nodokļu un nodevu sistēmas pamatnostādņu izstrādāšana, piesaistot starptautiskos ekspertus un institūcijas, t.sk. Starptautisko Valūtas fondu, pamatojoties uz esošās nodokļu sistēmas analīzi un ņemot vērā ārvalstu pieredzi	Mērķis – ekonomisko aktivitāti veicinoša, taisnīga un sabalansēta nodokļu sistēma.	2008.g. 4.cet.	FM
2.2. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” grozījumu izstrādāšana, lai ieviestu reinvestīciju stimulu un iesniegt valdībā 2009.gada budžeta likumprojektu paketē	Mērķis – novirzīt nodokļu slogu no investīcijām, veicinot uzņēmumu attīstību, jaunu produktu ražošanu, pētniecību u.c.	2008.g. 3.cet.	FM
2.3. Izstrādāt modernu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu, nosakot pārdomātu, taisnīgu no kapitāla gūtā ienākuma aplikšanu ar nodokli	Mērķis – noteikt pārdomātu un taisnīgu no kapitāla gūtā ienākuma aplikšanu ar nodokli.	2008.g. 4.cet.	FM
2.4. Turpināt palielināt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošajām personām budžeta iespēju robežās	Mērķis – iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem nodrošināt neto ienākuma palielinājumu, vienlaikus darba devēja darbaspēka izmaksām paliekot iepriekšējā līmenī.	2008.g. 2.cet.	FM
3. Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana
3.1. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešana	Mērķis – nodrošināt finanšu politikas vadību ar atbilstošu informāciju lēmumu pieņemšanai par sagaidāmajiem politikas rezultātiem, izsverot alternatīvas politikas un to ieviešanas veidus, kā arī saistīt rezultatīvo rādītāju sistēmu ar stratēģisko plānošanu un padarīt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un sniegto pakalpojumu sistēmu saprotamāku iedzīvotājiem.	2008.g. 4.cet.	FM, Valsts kanceleja, RAPLM
3.2. Ilgstoši brīvo štata vietu likvidēšana valsts pārvaldes institūcijās	Mērķis – nodrošināt valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izlietojumu, izvērtējot ilgstoši vakanto amatu turpmākas saglabāšanas nepieciešamību vai likvidēšanu valsts institūcijās un to padotības iestādēs. Rezultāts – brīvi ne vairāk kā 5% no kopējā štata vietu skaita).	2008.g. 4.cet.	Visas iesaistītās ministrijas
3.3. Vienotas valsts finanšu un cilvēkresursu informācijas un vadības sistēmas izveidošana	Mērķis – nodrošināt valsts pārvaldē strādājošo augstu profesionalitāti, uz kompetencēm un individuālo atbildību balstītu cilvēkresursu politiku, darba kvalitātes uzlabošanu un pašreizējo kompetento iestāžu funkciju optimizāciju, kā arī pilnveidot valsts pārvaldes grāmatvedības un personāla vadības uzskaiti.	2009.g. 4.cet.	FM
4. ES fondu (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda) finansējuma sadales un projektu ieviešanas efektivitātes pilnveidošana
4.1. Projekta iesniegumu specifisku vērtēšanas kritēriju izstrādāšana	Mērķis – izveidot tādu vērtēšanas kritēriju sistēmu, lai projektu izvērtēšanā tiktu ņemta vērā projekta īstenošanas ietekme uz makroekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi.	2008.g. 2.cet.	FM, ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas
4.2. Specifisku sasniedzamo rezultatīvo rādītāju sistēmas izveidošanas pabeigšana	Mērķis – samazināt sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un uzlabot to kvalitāti, kā arī veicināt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un paaugstināt produktivitāti.	2009.g. 4.cet.	FM, ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas
4.3. Jāparedz atsevišķi attiecināmo un neattiecināmo izdevumu nosacījumi visām aktivitātēm	Mērķis – maksimāli samazināt ar projekta īstenošanu saistīto administratīvo izdevumu izmaksu proporciju projektā.	2010.g. 4.cet.	FM, ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas
5. Administratīvā sloga mazināšana
5.1. Administratīvā sloga mērījumu veikšana četrās jomās katru gadu atbilstoši 2007.gada pavasara Eiropadomes izvirzītajām prioritārajām jomām	Mērķis – apzināt regulējošo normatīvo aktu administratīvo slogu, lai samazinātu to, vienlaikus nodrošinot, lai administratīvo izmaksu mērījumu veikšana nebūtu cēlonis jaunam administratīvajam slogam.	2008., 2009. g.	EM
5.2. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāni 2008. un 2009.gadam	Mērķis – pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, veicot sistēmiskas un pārdomātas reformas: – uzlabojot nodokļu administrēšanu, paplašinot elektroniskās nodokļu deklarēšanas iespējas; – vienkāršojot un paātrinot komercdarbības uzsākšanu (reģistrācija par PVN maksātāju vienlaikus ar reģistrāciju UR, licenču saņemšanai nepieciešamo dokumentu nepastarpināta saņemšana valsts pārvaldes iestāžu starpā, nepieprasot tos no komersantiem), – samazinot darba devēju apmaksāto darba nespējas lapu dienu skaitu no 14 uz 10 dienām; – vienkāršojot būvniecības saskaņošanas procedūru un diferencējot būvniecības prasības dažāda apjoma ēkām; u.c.	2008.g. 1.cet. 2009.g. 1.cet.	EM
5.3. Komersantu aptaujas par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi veikšana	Mērķis – identificēt vissvarīgākos administratīvos šķēršļus un gūt pilnīgāku un precīzāku kopainu par komercdarbības vidi.	2009.g.	EM
5.4. Būvniecības institūciju darbības optimizācija	Mērķis – vienkāršot un saīsināt ar būvniecību saistītos administratīvos procesus, optimizēt valsts iestāžu funkcijas, nodrošināt būvniecības procesa “caurspīdīgumu” un uzlabot būvniecības procesa kontroli.	2008.g. 1.cet.	EM, LM
5.5. BIS (Būvniecības informācijas sistēmas) izstrāde un ieviešana BIS tiks iekļauta informācija, kas skar būvniecības procesu no ieceres brīža (būvniecības pieteikuma) līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā	Mērķis – nodrošināt vienkāršāku būvniecības sfēras dokumentu apriti no ieceres līdz nodošanai ekspluatācijā, izveidojot centralizētu dokumentu un lēmumu uzglabāšanas sistēmu, nodrošināt operatīvas kontroles un uzraudzības iespējas ar mērķi samazināt pārkāpumu skaitu, nodrošināt visas būvniecībā iesaistītās puses ar tām nepieciešamo ar būvniecību saistīto informāciju un novērst valsts interesēm neatbilstošus lēmumus un korupciju pašvaldību būvvaldēs. Rezultāts – samazināsies nelikumīgas būvniecības iespējas, būs caurskatāmāks būvniecības process, valsts un pašvaldību iestādes varēs iegūt informāciju valsts politikas īstenošanai būvniecības nozarē, kā arī uzlabosies uzņēmējdarbības un investīciju vide.	2010.g. 4.cet.	EM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritātes “Maza mēroga infrastruktūra” pasākumu “IKT infrastruktūras un pakalpojumi”.
6. Uzņēmējdarbības uzsākšanas un finanšu pieejamības veicināšana
6.1. Atbalsts ieguldījumu fonda izveidei (riska kapitāla, paaugstināta riska kapitāla ieguldījumiem un garantiju izsniegšanai) un mikroaizdevumu fonda izveidei uzņēmējdarbības uzsācējiem	Mērķis – izveidot efektīvu finanšu atbalsta instrumentu, lai veicinātu ieguldījumus riska kapitālā un stimulētu uzņēmējdarbības uzsākšanu.	2008.g. 4.cet– ‘2013.g.	EM, FM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un Inovācijas” 2.2. prioritātes “Finanšu pieejamība” 2.2.1.pasākuma “Finanšu resursu pieejamība” 2.2.1.1. aktivitāti “Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos”.
6.2. Tiešs finansiāls atbalsts sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās.	Mērķis – veicināt uzņēmējdarbības attīstību īpaši atbalstāmās teritorijās.	2008.g. 1.cet.–2013.g.	EM, FM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam Darbības programmas “Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās” 2.3.prioritātes “Uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas celšana” 2.3.2.pasākuma “Uzņēmējdarbības infrastruktūra un aprīkojuma uzlabojumi” 2.3.2.2. aktivitāti “Atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmās teritorijās”.
6.3. Biznesa inkubatoru izveide un darbība	Mērķis – veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, tai skaitā infrastruktūru un konsultatīvajiem pakalpojumiem.	2007.g.–2013.g.	EM, FM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un Inovācijas”2.3.prioritātes “Uzņēmējdarbības veicināšana” 2.3.2.pasākuma “Uzņēmējdarbības infrastruktūra un aprīkojuma uzlabojumi” 2.3.2.1.aktivitāti “Biznesa inkubatori”
7. Konkurences nodrošināšana un administratīvi regulējamo cenu noteikšana
7.1. Vēršanās pret dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pēc likuma “Grozījumi Konkurences likumā” spēkā stāšanās arī tirgus varas ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumiem	Mērķis – iespējami efektīvāk vērsties pret nozīmīgākajiem konkurences pārkāpumiem. Rezultāts – pēc grozījumu spēkā stāšanās samazināsies pārkāpumu izskatīšanas laiks un par 15% pieaugs gadījumu izmeklēšanas skaits, operatīvāk konstatēti un novērsti nopietni Konkurences likuma pārkāpumi, kas uzlabos konkurences situāciju tirgū.	2008.g. 2009.g.	EM
7.2 MK noteikumu projektu izstrāde tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējuma pilnveidei un ierobežojumu atcelšanai	Mērķis – novērst ierobežojumus vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības veikšanai. Rezultāts – samazinātas barjeras uzņēmējdarbības veikšanai vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jomā, atvieglota darbība komersantiem, kas vēlas darboties gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā.	2008.g.	EM
7.3. Nozaru noteikšana, kurās pastāv preču un pakalpojumu ienākšanas barjeras iekšējos tirgos un kurās ir salīdzinoši augsts koncentrācijas līmenis	Mērķis – identificēt nozares ar augstu koncentrācijas līmeni un tirgus ienākšanas barjerām un sagatavot priekšlikumus konkurences kropļojumu novēršanai. Rezultāts – ir apzinātas un izvērtētas ienākšanas barjeras tirgū, veikti grozījumi normatīvajos aktos, lai novērstu konstatētos ierobežojumus. Notiek jaunu tirgus dalībnieku piesaiste, izmantojot pieejamos resursus, palielinās tirgus dalībnieku skaits.	2008.–2009.g.	EM
7.4. Starpinstitucionālu preventīvo un pārbaudes pasākumu veikšana ik gadu aizliegto vienošanos (karteļu) identificēšanai tautsaimniecībai svarīgās nozarēs, it īpaši attiecībā uz aizliegtajām vienošanām par piedalīšanos vai nepiedalīšanos valsts iepirkuma un struktūrfondu konkursos vai izsolēs, vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem (ēku un būvju celtniecība, inženiertehniskās būves, ceļu būve u.c.)	Mērķis – operatīvo darbību veikšana izvēlētajā nozarē (t.sk. procesuālo darbību uzlabošana), lai atklātu aizliegtas vienošanās (karteļus) tautsaimniecībai svarīgās nozarēs. Rezultāts – samazināta iespēja nepamatotai cenu noteikšanai precēm un pakalpojumiem. Iesaistītās institūcijas ir informētas par aizliegto vienošanos pazīmēm un to noteikšanas metodēm.	2008.g. 2009.g.	EM
7.5. Vienotas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestādes izveidošana	Mērķis – nodrošināt visās regulējamās nozarēs vienotu principu un metodiku administratīvi regulējamo cenu noteikšanā. Rezultāts – vienota pieeja tarifu noteikšanā visās regulējamās nozarēs, atvieglots darbs komersantiem, kas darbojas vairākās nozarēs.	2008.g. 1.cet. (līgums) 2009.g.	EM
8.Eksporta veicināšana
8.1. Eksporta kredītu garantēšanas sistēmas ieviešana	Mērķis – palielināt pieeju tirgiem ar augstāku riska pakāpi un veicināt preču un pakalpojumu eksportu ārpus ES. Rezultāts – tiks nodrošināta eksporta kredīta apdrošināšanas ekspozīcija 2009.gadā (pieejamais garantiju apjoms) 20 milj. latu apmērā.	2008.g. 4.cet.	EM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un Inovācijas” 2.2. prioritātes “Finanšu pieejamība” 2.2.1. pasākuma “Finanšu resursu pieejamība” 2.2.1.1. aktivitāti “Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos”.
8.2. Veikt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību, Tūrisma valsts attīstības aģentūras ārvalstu biroju un vēstniecību ekonomisko diplomātu darbības auditu par 2005.–2007.gadu	Mērķis – izvērtēt Latvijas ārējo ekonomisko interešu pārstāvības sistēmas darbību.	2008.g. 2.cet.	EM
8.3. EM un LIAA eksporta atbalsta pakalpojumi Latvijas komersantiem ārējo tirgu apgūšanā (informācija par ārējiem tirgiem un konsultācijas par eksporta uzsākšanu, informatīvi un izglītojoši semināri pa ārējās tirdzniecības jautājumiem, atbalsts biznesa partneru atrašanā, atbalsts dalībai starptautiskajās izstādēs un misijās, uzņēmēju vizītes ārvalstīs valsts augstāko amatpersonu vizīšu ietvaros, semināri, tirgus izpēte un publikācijas)	Mērķis – veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos, iepazīstinot ārvalstu pircējus ar Latvijas preču un pakalpojumu priekšrocībām un veicinot sadarbības partneru atrašanu.	2008.g.	EM
8.4. Atbalsts Latvijas komersantiem ārējo tirgu apgūšanā	Mērķis – veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos, iepazīstinot ārvalstu pircējus ar Latvijas preču un pakalpojumu priekšrocībām un veicinot sadarbības partneru atrašanu. Rezultāts – sniegts atbalsts Latvijas komersantiem dalībai starptautiskās izstādēs, misijās, semināru un konferenču organizēšanā, tirgus pētījumu veikšanai un iegādei, sadarbības partneru atrašanā (7,03 milj.latu).	2008.g 2.cet.	EM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” 2.3.prioritātes “Uzņēmējdarbības veicināšana” 2.3.1. pasākuma “Uzņēmējdarbības atbalsts” 2.3.1.1. aktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana”.
9. Elastīga darba tirgus veidošana
9.1. Darba tirgus vidēja termiņa prognožu sagatavošana	Mērķis – veidot informatīvo nodrošinājumu politikas veidotājiem darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšanai.	2008.g. 2.cet. 2009.g. 2.cet.	EM
9.2. Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanā	Mērķis – veicināt komersantu tiešo dalību tiem pieejamā darbaspēka kvalifikācijas celšanā.	2008.g. 2.cet.–2013.g.	EM, FM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.3.prioritātes “Nodarbinātības veicināšana un veselība darbā” 1.3.1.pasākuma “Nodarbinātība” 1.3.1.1.1.apakšaktivitāti “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” un apakšaktivitāti 1.3.1.1.4. “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām”.
9.3. Augsti kvalificēto darbinieku piesaiste	Mērķis – sniegt atbalstu komersantiem, lai tos ieinteresētu piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus tehnoloģisku jautājumu risināšanai vai jaunu produktu attīstīšanai. Rezultāts – līdz 2009.gadam atbalstīta 60 darbinieku piesaiste, līdz 2013.gadam – 280 darbinieku.	2008.g. 2.cet.–2013.g.	EM, FM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.prioritātes “Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi” 1.3.1.pasākuma “Nodarbinātība” 1.3.1.9.aktivitāti “Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste”
9.4. Atbalsts apmācībām un konsultācijām pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai	Mērķis – attīstīt uzņēmējdarbības uzsācēju zināšanas un iemaņas uzņēmējdarbībā, kā arī sniegt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, īpaši reģionos.	2009.g. 2.cet.– 2013.g.	LM
9.5. Atbalsts nodarbināto personu un pašnodarbināto personu konkurētspējas veicināšanai un bezdarba prevencijai	Mērķis – celt iedzīvotāju kvalifikāciju, nodrošinot to pārkvalifikāciju vai jaunu zināšanu, prasmju un iemaņu apgūšanu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.	2008.g. 4.cet.– 2013.g.	LM
9.6. Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū	Mērķis – nodrošināt kompleksus atbalsta pasākumus ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem, bezdarbniekiem un personām, kas, atgriežoties Latvijā pēc uzturēšanās ārzemēs, saskaras ar grūtībām iekļauties darba tirgū, un uzlabot integrēšanās iespējas darba tirgū.	2009.g. 1.cet.– 2013.g.	LM
9.7. Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana	Mērķis – komersantu nodarbināto mobilitātes veicināšana Latvijas teritorijā, sniedzot finansiālu atbalstu darbiniekiem pārbaudes termiņa laikā, gadījumos, kad darbinieks izvēlējies darba vietu ārpus savas deklarētās dzīvesvietas administratīvās teritorijas un darba vietas atrašanās vieta neatbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajai darba vietas sasniedzamībai. Pasākuma ietvaros tiks nodrošinātas dotācijas transporta izdevumiem regulāriem braucieniem no deklarētās dzīves vietas uz darba vietu un atpakaļ, kā arī dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai, ja darbinieka darba vieta ir citā reģionā, kur ir darbaspēka pieprasījums.	2008.g.	LM
10. Energoefektivitātes uzlabošana
10.1. Centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšana	Mērķis – paaugstināt centralizētās siltumapgādes sistēmu siltumavotu efektivitāti un samazināt zudumus siltumtīklos.	2008.–2013.g.	EM Pasākums saistīts ar ESF 3.Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 5.2. pasākuma “Enerģētika” 1.aktivitāti “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”.
10.2. Atjaunojamo energoresursu izmatojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība	Mērķis – paaugstināt no vietējiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas īpatsvaru elektroenerģijas piegādes struktūrā.	2008.–2012.g.	EM Pasākums saistīts ar ESF 3.Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 5.2. pasākuma “Enerģētika” 2.aktivitāti “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība”.
10.3. Daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšana	Mērķis – panākt siltumenerģijas patēriņa samazinājumu daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās par 32 GWh jeb 0,2% no kopējā mājsaimniecību enerģijas galapatēriņa.	2008.– 2010.g.	EM Pasākums saistīts ar ESF 3.Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 5.2. pasākuma “Enerģētika” aktivitāti 3.4.4.1. “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” un 3.4.4.2. “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”.
11. Zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošana
11.1. Atbalsts uzņēmumu klasteru attīstībai	Mērķis – savstarpēji saistītu nozaru komersantu un saistīto institūciju (izglītības, pētniecības institūcijas) sadarbības veicināšana, atbalstot kopīgu projektu īstenošanu, darbinieku apmācību, mārketinga, pētījumu u.c. jomās, kā arī sekmēt plānveidīgu klasteru attīstības stratēģiju veidošanu un īstenošanu, tādējādi veicinot ātrāku nozaru un pastarpināti arī pašu komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu ražošanu. Rezultāts – līdz 2013.gadam plānots sniegt atbalstu vismaz 5 klasteru attīstībai.	2008.g. 4.cet.–2013.g.	EM, FM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.prioritātes “Uzņēmējdarbības veicināšana” 2.3.2.pasākuma “Uzņēmējdarbības infrastruktūras un aprīkojuma uzlabojumi” 2.3.2.3. aktivitāti “Klasteru programma”.
11.2. Kompetences centru izveidošana un darbība	Mērķis – veicināt pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā. Rezultāts – līdz 2009.gadam atbalstīti 5 kompetences centru, līdz 2013.gadam atbalstīti 7 kompetences centru projekti.	2008.g. 3.cet.–2013.g.	EM, FM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.prioritātes “Zinātne un inovācijas”2.1.2.pasākuma “Inovācijas ” 2.1.2.1. aktivitātes “Zinātnes komercializācija un tehnoloģiju pārnese” 2.1.2.1.1.apakšaktivitāti “Kompetences centri”.
11.3. Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu un centru izveidošana un darbība	Mērķis – sistemātiski apzināt esošo un mērķtiecīgi attīstīt nepieciešamo pētniecības kompetenci augstskolās un institūtos, kā arī veicināt pētniecības rezultātu komercializāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs. Rezultāts – līdz 2009.gadam atbalstīti 8 tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti, kuru ietvaros sagatavoti vismaz 50 komercializācijas piedāvājumi, līdz 2013.gadam atbalstīti 8 tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbība.	2008.g. 1.cet.–2013.g.	EM, FM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.prioritātes “Zinātne un inovācijas”2.1.2.pasākuma “Inovācijas ” 2.1.2.1.aktivitātes “Zinātnes komercializācija un tehnoloģiju pārnese” 2.1.2.1.2.apakšaktivitāti “Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti” un 2.1.2.1.3. apakšaktivitāti “Tehnoloģiju pārneses centri”.
11.4. Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei	Mērķis – atbalstīt jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu, pakalpojumu vai tehnoloģisko procesu izstrādi, nodrošinot atbalstu arī veiksmīgi izstrādāto jauno produktu, pakalpojumu vai tehnoloģisko procesu ieviešanu ražošanā. Rezultāts – līdz 2009.gadam atbalstīti 120 jaunu produktu izstrādes projekti, līdz 2013.gadam atbalstīti 420 jaunu produktu izstrādes projekti.	2008.g. 3.cet.–2013.g.	EM, FM Pasākums saistīts ar ES Struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.prioritātes “Zinātne un inovācijas”2.1.2.pasākuma “Inovācijas ” 2.1.2.2. aktivitāti “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde.

* Ja pasākumam nav norādīts finansējuma avots, tad pasākumu ir paredzēts īstenot ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.