Saeimas 2008. gada 17. aprīļa sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Mums drīz jāsāk sēde.

Godātie deputāti! Labrīt vēlreiz, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie deputāti! Sākam Saeimas 17.aprīļa sēdi.

Pirms izskatām apstiprināto darba kārtību, mums ir jāizskata divi iesniegumi par grozījumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Nacionālās drošības komisija lūdz iekļaut Saeimas 2008.gada 17.aprīļa sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Jāņa Kažociņa iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (No zāles: “Nav! Pareizi!”) Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu lūgumu. Deputāti Pliners, Buhvalovs, Mitrofanovs, Buzajevs un Sokolovskis ir lūguši saīsināt termiņu, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Minētie deputāti arī ir lūguši, lai saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu iekļautu šo likumprojektu jau šīsdienas, 17.aprīļa, sēdes darba kārtībā, sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Jā… Es redzu, ka deputāts Pliners ir pieteicies izteikties par šo priekšlikumu. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Cilvēki pilnīgi pamatoti ir neapmierināti ar Saeimas darbu, un spīdošs pierādījums tam ir vairāk nekā 200 000 parakstu zem arodbiedrību ierosinātā likumprojekta, kas paredz tautai iespēju atlaist Saeimu. Jau tuvākajā nākotnē šis likumprojekts nonāks Saeimā, un ir ļoti svarīgi, kā deputāti reaģēs uz skaidri pausto vēlētāju gribu.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Vēl jo vairāk svarīgi tas ir tāpēc, ka zinām par bēdīgo likteni, kāds piemeklēja analoģisku PCTVL frakcijas piedāvātu likumprojektu, kurš tika iesniegts Saeimā vēl pirms tam, kad arodbiedrības uzsāka parakstu vākšanas kampaņu. Debates par to likumprojektu bija pavisam īsas: Pliners – par, Dobelis – pret. Likumprojekts Saeimā tika noraidīts un izmests miskastē.

Vai Saeima uzdrošināsies tāpat izrīkoties ar 200 000 vēlētāju parakstītu likumprojektu? Kāpēc gan ne? Reglaments taču to atļauj.

Tieši tādēļ, lai izvairītos no tā, ka šādā apkaunojošā veidā notiktu tautas atbalstīta likumprojekta izskatīšana, mēs aicinām nekavējoties iekļaut sēdes darba kārtībā un nekavējoties nodot komisijām mūsu piedāvāto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Šie grozījumi neļaus Saeimai izvairīties no debatēm par likumprojektu, kuru iesnieguši vēlētāji. Par pamatu piedāvātajai juridiskajai konstrukcijai ir ņemta pašreiz no Saeimas kārtības ruļļa izslēgtā norma, kas regulēja Satversmes 81.panta kārtībā iesniegto Ministru kabineta noteikumu apspriešanas procedūru. Katram deputātam būs tiesības 15 minūtes paust skaidri savu viedokli – vai viņš ir ar tautu vai pret tautu un vēlas visu mūžu saglabāt savu amatu un deputāta privilēģijas. Iespēja paust savu viedokli ir arī Ministru kabineta loceklim.

Dāmas un kungi, nevajag aizmirst, ka pēc arodbiedrību iniciētā likumprojekta, kurš paredz tautai iespējas atlaist Saeimu, līdz Saeimai visā drīzumā nonāks arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””! Vai arī tādā gadījumā mēs ignorēsim desmitiem tūkstošu pensionāru gribu un dosim iespēju vienam deputātam piecu minūšu laikā izteikties “par” atbalstu pensionāriem, kurus valdība ir nolēmusi bada nāvei, bet otram to pašu piecu minūšu laikā pateikt: “Lai mirst vien!”?! Tā, dāmas un kungi, vairs nav ne likumu jaunrade, ne reglaments, bet gan ņirgāšanās par godu un veselo saprātu!

Un visbeidzot jāteic, ka mēs, protams, varējām šos priekšlikumus iekļaut jau grozījumiem atvērtajā likumprojektā, taču valdošais vairākums saskaņā ar šo pašu reglamentu ir tiesīgs “marinēt” likumprojektu komisijā bezgalīgi ilgi. Tāpēc šodien balsojums par to, vai PCTVL frakcijas iesniegto likumprojektu iekļaut darba kārtībā, ir patiesības mirklis visām Saeimas frakcijām. Tieši tā, kā deputāti balsos tagad, viņi balsos gan par arodbiedrību ierosināto likumprojektu, gan par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Aicinu būt kopā ar tautu un aicinu balsot “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies deputātam Plineram.

Vai kāds vēlas izteikties “pret”? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nav vērts!”) Neviens nav pieteicies runāt. Ir jābalso par to, vai saīsināt termiņu, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar šo likumprojektu, un par to, vai iekļaut šo likumprojektu šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 39, atturas – 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Pārejam pie nākamā jautājuma. Sākam Saeimas šīsdienas darba kārtības izskatīšanu. Pirmā sadaļa – “Prezidija ziņojumi”.

Prezidijs ir apstiprinājis savu atzinumu par likumprojektu “Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums”. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Deputāts Šmits vēlas izteikties. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Šmita priekšlikumu? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies.

Izskatām nākamo jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai pret šo Prezidija priekšlikumu ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija priekšlikumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai pret šo priekšlikumu ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Tagad skatīsim nākamo darba kārtības sadaļu – “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Desmit deputāti – deputāti Bendrāte, Rībena, Circene, Grava, Tabūns, Āboltiņa, Eniņš, Lācis, Seile un Ziedone-Kantāne – ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā”. Vai deputātiem nav iebildumu, ka šis jautājums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā un tiek izskatīts pēc būtības? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums ir jālemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Un par šo jautājumu būtu iespēja izteikties vienam deputātam “par”, vienam – “pret”.

Iesniedzēju vārdā runāt ir pieteikusies deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Situācija Tibetā neuzlabojas. Tas bija redzams jau aizvadītās nedēļas laikā, kad iepriekšējo reizi es biju šajā tribīnē un par to jums vēstīju, aicinot jūs iekļaut darba kārtībā mūsu sagatavoto deklarāciju par situāciju Tibetā. Deklarāciju ir sagatavojusi mūsu parlamenta grupa – Deputātu grupa Tibetas atbalstam.

Tātad situācija Tibetā neuzlabojas, bet, gluži otrādi, pasliktinās jo dienas, jo vairāk. Tur notiek “tīrīšana” tibetiešu mūku rindās. Ķīnas vēstnieka vēstulē Tibetas atbalsta grupai rakstīts, ka tā tiekot atklāts Dalailamas kliķes drošības departamenta tīkls, kas darbojoties Ķīnā. Šajā pašā vēstnieka vēstulē lasāms arī tas, ka nemiernieki rīkojoties ārkārtīgi brutāli (te ir domāti tibetieši): sadedzinājuši vai līdz nāvei piekāvuši 18 nevainīgus cilvēkus, tostarp nepilnu gadu vecu zīdaini. Tur rakstīts arī, ka Ķīnas Tibetas autonomā reģiona varas iestādes maksimāli ievērojušas neiejaukšanās principu, apturot noziedzīgās darbības, turējās pie likuma normām un neizmantoja nāvējošus ieročus. Kā zinām, masu informācijas līdzekļi vēsta pavisam par kaut ko citu. Tāpat tur ir rakstīts, ka tiesībaizsardzības iestādes ar savu rīcību guva visu Tibetas autonomajā reģionā dzīvojošo etnisko grupu nedalītu atbalstu, kas tad arī ir liels jautājums un absolūta nepatiesība.

Kolēģi! Vai šis stils un tonis jums tomēr neatgādina kaut ko tik pazīstamu, ka nevilšus ir jānoskurinās? Nebūsiet taču aizmirsuši, kā runāja un rīkojās totalitārais komunisms PSRS teritorijā! Taču visvairāk šokē šīs vēstules nobeigums, kur iestāšanās par vardarbības pārtraukšanu Tibetā un mierīga dialoga uzsākšanas aicinājums tiek nosaukts par bezatbildīgu un netaktisku rīcību no Latvijas puses.

Kolēģi! Latvijai, protams, ir būtiski savu ārpolitiku veidot izsvērti, tomēr, pieslejoties stiprākajam, bieži vien netiek izvērtēts tas fakts, vai stiprākā pusē ir patiesība, tas, vai stiprākais ievēro cilvēktiesības, pamatbrīvības un demokrātijas pamatvērtības, kas ir mūsu lielākā vērtība.

Kad Latvija ar savu garaspēku nevardarbīgi atguva neatkarību, tika cerēts, ka mēs, tieši mēs – mazā Latvija! –, starptautiskajā politikā varētu stiprināt morālo dimensiju, kas būtu ļoti svarīgi. Vai šī mūsu godpilnā misija vairs nav nekā vērta? Vai tā vairs nav aktuāla?

Bet, kolēģi, kamēr mēs te turpinām mīdīt savu pašcieņu un godaprātu, nespējot saņemties rīcībai, lai paustu parlamenta kopējo viedokli par notikumiem Tibetā, Eiropas Parlaments savu nostāju ir paudis 10.aprīlī, pieņemot rezolūciju par Tibetu. Un Eiropas Parlamenta rezolūcijā ir stingri nosodītas Ķīnas drošības spēku veiktās brutālās represijas pret tibetiešu demonstrantiem. Tajā tiek pieprasīts ANO pārraudzībā veikt atklātu un neatkarīgu izmeklēšanu un aicināts atvērt Tibetu plašsaziņas līdzekļiem un diplomātiem. Lūk! Un tas ir tieši tas pats, kas ir rakstīts arī mūsu piedāvātajā deklarācijas projektā.

Eiropas parlamentārieši savā rezolūcijā pauž arī bažas par to, ka Tibetā tibetieši aizvien vairāk tiek izstumti no ekonomikas, ka viņiem rodas arvien lielākas problēmas, jo prāvais Ķīnas viesstrādnieku skaits, kuri dodas uz Tibetu, pārņem tibetiešu darba vietas un tibetiešu zemi.

Eiropas Parlaments savā apjomīgajā rezolūcijā par Tibetu aicina Ķīnu ievērot saistības, kuras tā savā valstī ir noteikusi attiecībā uz cilvēktiesībām, uz mazākuma tiesībām un uz tiesiskuma principu, kas bija par pamatu tam, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu atļaut Ķīnai organizēt Olimpiskās spēles.

Un es gribu atgādināt to, ka mūsu deklarācijā ir gluži līdzīgas nostādnes, bet vienu – pašu būtiskāko! – es vēlreiz gribu jums atgādināt.

Tātad šeit mēs piedāvājam paust savu viedokli, ka Latvijas Republikas Saeima atbalsta abu pušu izlīguma panākšanu un aicina Ķīnas varas iestādes uzsākt tiešu konstruktīvu, rezultatīvu un visaptverošu dialogu ar Viņa Svētību Dalailamu un Tibetas trimdas valdības Daramsalā pārstāvjiem, lai krīzei rastu miermīlīgu risinājumu, panāktu vienošanos par Tibetas reģiona reālu autonomiju, kas nozīmētu Tibetas unikālās kultūras, reliģijas un identitātes aizsardzību, kā arī visu starptautiski atzīto cilvēktiesību un brīvību ievērošanu un ilgstošu mieru reģionā.

Es jums atgādināšu, kolēģi, ka pasaules demokrātiskās valstis gaida…

Sēdes vadītāja.

Godātā runātāja, laiks!…

S.Bendrāte.

…Latvijas pozīciju šajā jautājumā.

Un tāpēc es aicinu jūs šodien nekavēties vairs ne mirkli un tomēr iekļaut mūsu darba kārtībā sagatavoto deklarāciju par situāciju Tibetā.

Sēdes vadītāja.

Paldies runātājai. Viens deputāts ir izteicies “par”.

Vai kāds vēlas runāt “pret” šādu priekšlikumu? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nekad mūžā!”) Neviens deputāts nav pieteicies. Tādā gadījumā mēs balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Latvijas Republikas 9.Saeimas deklarācija par situāciju Tibetā” iekļaušanu nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 19, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Šis lēmuma projekts ir iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Nākamo izskatīsim darba kārtības punktu par atvaļinājuma piešķiršanu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Oskara Spurdziņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oskaram Spurdziņam! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Un tagad izskatīsim darba kārtības otro sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Alda Laviņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Alda Laviņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies runātājai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Alda Laviņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 4. Lēmums pieņemts. Aldis Laviņš ir apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi.

Nākamo mēs skatīsim lēmuma projektu “Par Jāņa Kažociņa iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”.

Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars. Lūdzu!

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeimas Nacionālās drošības komisija ir izskatījusi Saeimas Prezidija nodoto Nacionālās drošības padomes sēdes 2008.gada 11.aprīļa lēmumu Nr.2008-01 un ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu “Par Jāņa Kažociņa iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”.

Komisija lūdz attiecīgo Saeimas lēmuma projektu iekļaut… Tas jau ir iekļauts darba kārtībā, un es varu informēt, ka komisijā notika tikšanās ar Jāni Kažociņu, tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar viņa dienestu un turpmāko darbību. Dabiski, arī Kažociņš tika informēts gan par lemto Nacionālās drošības padomē, gan arī par to, kādi ir uzdevumi un kādas domas ir par to, kādai vajadzētu būt tālākajai darbībai. Bija runa arī par tām lietām, kas varbūt būtu jāuzlabo. Domāju, ka viņš var sekmīgi turpināt darbu, un komisija vienbalsīgi nolēma virzīt viņa kandidatūru uz Saeimas sēdi.

Lūdzu šodien pieņemt lēmumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies runātājam!

Deputāti vēlas izteikties par šo jautājumu. Sākam debates.

Pirmais debatēs pieteicies deputāts Buzajevs. (No zāles dep. P.Tabūns: “Atradies īstais!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Lūk, tā – viens zvans no Vašingtonas, un mums jau ir jaunais vai arī vecais, kā jums labāk tīk, SAB direktors. Varēja pat nesasaukt Saeimas sēdi…

Starp citu, pašreizējā valdošā elite vairākkārt ir ieskicējusi neapmierinātību ar Kažociņa kunga kandidatūru, un tā, neapšaubāmi, ir kandidāta laba īpašība, jo jebkurā gadījumā izrādīt opozīciju no SAB puses nebūt nav tik viegli, kaut gan pret zināmu opozīcijas daļu mūsu specdienesti ir gatavi darboties arī bez īpaša norādījuma, vienkārši, tā teikt, sekojot sirdsbalsij. Šeit ir runa par pastāvīgu un antikonstitucionālu operatīvo darbību, kas ir izvērsta pret PCTVL visu līmeņu deputātiem, jo pēdējā gada laikā notiek cieša SAB darbības koordinācija ar Igaunijas specdienestu kolēģiem. Pierādījumu tam ir pietiekami daudz, un jebkurā valstī ar attīstītām demokrātiskām tradīcijām jau sen būtu radies liels parlamentārais skandāls.

Protams, pārsvarā ar to nodarbojas nevis SAB, bet gan Reinika kunga vadītais dienests, taču man atstādinātais britu brigādes ģenerālis personīgi tika devis atteikumu pielaidei valsts noslēpumam: “Lūk, šis deputāts nav pelnījis uzticēšanos!”

Starp citu, arī es nepretendēju kļūt par viņa uzticības personu. Šī epizode bija ārkārtīgi pārsteigusi Vācijas pretizlūkošanas dienesta darbiniekus, pie kuriem mēs viesojāmies pērnvasar. Viņi nekādi nevarēja izprast, kā ierēdnis, kuru amatā iecēlis parlaments, var izteikt neuzticību tautas ievēlētam parlamenta deputātam. Bet mēs taču esam cēlušies ne jau no kaut kurienes, bet gan no Padomju Savienības. Un ieceļojušais Lielbritānijas pavalstnieks visai ātri pārņēma uzturēšanās valsts specifiskās īpatnības. Acīmredzot naktīs cītīgi pārlasa viena no padomju izlūkdienesta vadītājiem Pāvela Sudoplatova memuārus.

Nebūdams pielaists pie valstij svētajiem noslēpumiem, kurus Latvijā pārsvarā var attiecināt uz to, kas tieši un cik lielos apmēros apzadzis valsti, es nevaru objektīvi spriest par to, cik veiksmīga ir SAB darbība valsts iekšienē, bet atzīmēšu, ka pastāvīga (virknē gadījumu – antikonstitucionāla) visa, tajā skaitā arī amatpersonu, sarunu noklausīšanās jau sen ir kļuvusi par mūsu dzīves normu, un SAB šajā gadījumā Satversmi neaizsargā.

Pievērsīšu uzmanību arī Latvijas specdienestu darbības ārkārtīgajam aizklātumam salīdzinājumā ar viņu Rietumu kolēģiem. Rietumos ir zināms gan specdienestu budžeta apmērs, kas tiek papildināts no nodokļu maksātāju kabatas, gan aptuvenais personāla sastāvs, gan pamatuzdevumi. Toties pie mums SAB un citi specdienesti ir atklāti tikpat lielā mērā, cik atklāta bija padomju Lubjanka tajos laikos, kad tā vēl tika dēvēta par Dzeržinska laukumu.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

SAB pamatuzdevums ir nevis cīņa pret iekšējiem politiskiem pretiniekiem, no kuras tas arī neatsakās, bet gan cīņa pret ārējo ienaidnieku. Es ar patiku būtu balsojis par Kažociņa kunga kandidatūru ar noteikumu: ja viņš noķers ne tikai Krievijas, bet arī kaut vai vienu britu spiegu. It īpaši, ja ņem vērā, ka to izdarīt Kažociņa kungam būtu visai viegli, kā tas izriet no viņa biogrāfijas aizklātās daļas. Šī biogrāfijas daļa, kas bija ilgusi piecpadsmit gadus, ir nosaukta skaisti un noslēpumaini – “Arvien atbildīgāki komandējoši, operāciju un apmācību uzdevumi”.

Mūsuprāt, Kažociņa kunga vadītais birojs nav spējīgs un arī negrasās garantēt mums aizsardzību no mūsu Rietumu “draugu” (pēdiņās) darbības, kas neatbilst Latvijas interesēm. Tāpēc PCTVL frakcija arī balsos “pret” šo kandidatūru. Ar šādu balsošanu mēs kaut vai spēsim saglabāt neatkarības ilūziju – tās neatkarības, kuru Latvija jau sen ir zaudējusi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dalbiņš. Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Mēs ļoti labi apzināmies mūsu speciālo dienestu nozīmi mūsu valsts dzīvē un drošības nodrošināšanā pēc iestāšanās NATO. Sevišķi svarīga mums ir sadarbība ar saviem partneriem. Un ne tikai sadarbība ar partneriem, starp dienestiem. Ļoti liela nozīme ir arī tam, cik lielu uzticību šo mūsu dienestu vadītāji bauda savu partnerdienestu kolēģu acīs.

Lai mēs spētu nodrošināt savas valsts drošības jautājumus, mums ir ļoti nepieciešama tā informācija, ar kuru mēs varam apmainīties ar saviem partnerdienestiem, un partnerdienesti ir gatavi mums to dot, apzinoties to, ka šī informācija tiks saglabāta tādā veidā, kā to paredz starptautiskā prakse.

Un tāpēc, izvērtējot visus apstākļus, kuri tika, tā teikt, celti priekšā Nacionālajai drošības padomei, un arī zinot darbu, kas ir izdarīts, es aicinu atbalstīt Jāni Kažociņu šajā amatā. Tas mums tālākajos piecos gados nodrošinātu šā dienesta izaugsmi, ciešāku kontaktu veidošanu ar partnerdienestiem un – es ceru – vēl vairāk attīstītu mūsu sadarbību ar mūsu partnerdienestiem kaimiņos, un tikai tas var nodrošināt drošības līmeni mūsu valstī.

Paldies.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Runāt pieteicies arī deputāts Artis Pabriks. Vārds Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi, labrīt! Man ir liels prieks par šo neredzēto saskaņu mūsu parlamentā, atbalstot Kažociņa kungu. Es saprotu, ka ne katram šī pārliecība atbalstīt Kažociņa kunga iecelšanu SAB direktora amatā ir nākusi no iekšējās pārliecības (No zāles dep. K.Leiškalns: “Beidziet ironizēt par mūsu pārliecību!”), bet katrā ziņā pēc formas, tā teikt, mēs esam pareizā laukā. Es esmu pārliecināts, ka nākamajos piecos gados Kažociņa kungs, strādājot savā amatā, pārliecinās arī pārējos politiķus un deputātus pēc satura domāt tā, kā viņi pašreiz to saka.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 31.pantam Saeima par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu balso aizklāti un ar vēlēšanu zīmēm. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Bet neviens nav pretī!”) Tādēļ lūdzu balsu skaitītājus informēt par balsošanas procedūru.

Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Atgādināšu, ka uz Satversmes aizsardzības biroja direktora amatu ir viens kandidāts. Pretī kandidāta uzvārdam ir rombiņā atzīme – vai nu “par”, vai “pret”. Ja tiks izdarītas atzīmes abos rombiņos, biļetens būs nederīgs. Biļetens būs nederīgs arī tad, ja rombiņā netiks izdarīta atzīme ne “par”, ne “pret” vai būs izdarītas vēl kādas papildu atzīmes.

Paldies par uzmanību.

Cienījamie balsu skaitītāji, lūdzu uz balsošanas zāli!

Sēdes vadītāja.

Paldies deputātam Tabūnam.

Kad balsis būs saskaitītas, deputāti tiks zālē aicināti ar zvanu. 

Pārtraukums

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Vai vēl ir kāds, kas vēlējās piedalīties balsošanā, bet nav ieradies? Ā… nu re! Vēl nāk!… 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Mēs turpinām 17.aprīļa sēdi.

Vārds balsu skaitītājam – ziņojumam par balsošanas rezultātiem. Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu jūs ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.20 – par balsošanas rezultātiem, ieceļot Satversmes aizsardzības biroja direktoru.

2008.gada 17.aprīlī Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr.18.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 88 vēlēšanu zīmes, sabojāta un nomainīta – 1, dzēstas atlikušās 32 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 87 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 84 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas 3 vēlēšanu zīmes.

Nodotās balsis par Jāni Kažociņu: 68 – “par”, 16 – “pret”. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru iecelts Jānis Kažociņš. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Apsveicam Jāni Kažociņu ar iecelšanu amatā atkārtoti. Novēlam veiksmīgu darbu!

Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi.

Kā nākamais darba kārtības punkts mums ir jāizskata deputātu pieprasījums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Latkovska, Bendrātes, Āboltiņas, Zaķa, Kampara, Reira, Ķikustes, Rībenas un Circenes parakstītu pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim – “Par Ministru kabineta paveikto”.

Godātie deputāti! Atbilstoši Saeimas kārtības rullim šis pieprasījums tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai. Jā… es atvainojos, deputāts Zaķis bija vēlējies motivēt pieprasījuma iesniegšanu… Paldies, mani informē, ka šāda procedūra nav paredzēta. Ejam tālāk!

Tātad šis pieprasījums ir nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.

Tagad sākam skatīt nākamo darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Kā pirmais šajā sadaļā ir iekļauts likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Trešais lasījums.

Atbildīgās komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, vārdā – deputāts Juris Dalbiņš. Lūdzu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Komisija likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” trešajam lasījumam nesaņēma priekšlikumus. Komisija izskatīja likumprojektu trešajā lasījumā, un komisijas vārdā aicinu to atbalstīt trešajā lasījumā parlamentā.

Sēdes vadītāja.

Paldies ziņotājam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.459/Lp9), kurā iekļauts likumprojekts Nr.557/Lp9.

Uz trešo lasījumu kopumā ir saņemti septiņpadsmit priekšlikumi.

1. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja.

Debatēs pieteicies deputāts Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikumi sagatavoti sadarbībā ar Latvijas Ūdenstransporta arodbiedrību federāciju, un kā 1.priekšlikums, tā arī pārējie paredz atbildības pastiprināšanu darba devējam par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu un par pārējiem pārkāpumiem.

Mēs uzskatām, ka nepieciešams arī paredzēt darba devēja administratīvo atbildību par neapmaksāto darba laiku darbiniekiem, kuri strādā pēc summētā darba laika sistēmas.

Lūdzu jūs atbalstīt 1.priekšlikumu, kā arī nākamos deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikumus.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāts Reirs vēlas runāt? Lūdzu!

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Praktiski 1.priekšlikums attiecas uz 2., 3., 4., 5. un 6.priekšlikumu, un tāpēc es runāšu par visiem – tāpat kā iesniedzējs Agešina kungs.

Tātad – kas šeit ir? Šeit ir paredzēts vienkārši dubultot sodus par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Vienkārši uzlikt divreiz lielākus sodus. Nevis ieviest jaunas normas, kas būtu diskutējamas un normāli apspriežamas, bet vienkārši dubultot sodus!

Es uzskatu, ka šādā situācijā, kad mēs saņemam ziņas, ka vienā vai otrā pilsētā vai novadā tiek aizvērtas rūpnīcas, tiek likvidētas darba vietas, tiek atlaisti cilvēki, jo samazinās ekonomiskā aktivitāte, vēl uzlikt uzņēmējiem papildu slogu par to, ka tiek pārkāpti noteikumi, ir nepareizi jeb, pat tā maigi sakot, kļūdaini. Nav jau runa par to, ka vispār nevajadzētu sodīt par šādiem pārkāpumiem, bet jau tā šajos pantos, konkrēti, 41.pantā, ir paredzēti sodi līdz divarpus tūkstošiem latu, un tagad vienkārši ņemt un tos dubultot – tas, es uzskatu, nav lietderīgi. Lietderīgāk mums būtu sagaidīt priekšlikumus par to, kā uzlabot uzņēmēju stāvokli, kā ieviest uzņēmējdarbību veicinošas lietas, nevis balsot tikai par sodu palielināšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies debatētājiem. Debates slēdzam.

Balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav pieņemts.

S.Āboltiņa.

2.priekšlikums. Deputāti Agešins un Klementjevs ierosina palielināt naudas sodus par pārkāpumiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības. Komisija priekšlikumu neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav pieņemts.

S.Āboltiņa.

Arī 3. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikums – komisijā netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav pieņemts.

S.Āboltiņa.

4. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikums – arī netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav pieņemts.

S.Āboltiņa.

5. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikums – arī netika komisijā atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav pieņemts.

S.Āboltiņa.

6. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikums, kurš tāpat paredz palielināt sodus darba devējiem, – arī netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir par pantu, kas paredz sodus par medību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu. Minētais priekšlikums precizē šā panta otro daļu. Komisija priekšlikumu atbalstīja. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Taisnība!”)

Sēdes vadītāja.

Par to vēlas izteikties deputāts Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Šis ir kompromiss starp Zemkopības ministriju un Vides ministriju. Iepriekšējā redakcija nostādīja vides inspektorus diezgan neveiklā situācijā, jo pat par mazu pārkāpumu kā obligāta bija paredzēta zvejas tiesību atņemšana, turpretim tagad vides inspektors varēs atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma izvēlēties attiecīgu proporcionālu, atbilstošu sodu.

Tā ka lūdzu atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Taisnība! Visi atbalstām!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies deputātam Rasnačam.

Vai ziņotāja vēlas kaut ko piebilst?

S.Āboltiņa.

Šis ir priekšlikums, kuru komisija atbalstīja un kurš ir izsaucis presē ļoti plašu rezonansi sakarā ar to, ka zvejnieki un makšķernieki nevarēja vienoties, kuram ir taisnība. Tiešām tika uzklausītas ieinteresētās puses, un tāds ir panāktais kompromisa variants.

Tā ka lūdzu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Ja deputātiem iebildumu nav, priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa.

8. – TB/LNNK frakcijas priekšlikums par sīkā huligānisma definīcijas precizēšanu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Par šo priekšlikumu vēlas izteikties deputāts Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt 9.priekšlikumu, jo Juridiskā komisija ir atbalstījusi “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikuma pirmo daļu.

Savukārt, ja mēs runājam par priekšlikuma otro daļu – par sīkā huligānisma atkārtošanos, tad Juridiskajā komisijā mēs nonācām pie secinājuma, ka šāds pants būtu nepieciešams Krimināllikumā, nevis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Tā ka lūdzu 8. neatbalstīt, bet balsot “par” 9.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vairāk deputātu runāt nav pieteikušies. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja vēlas ko piebilst? Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? (No zāles: “Nav!”)

S.Āboltiņa.

10. – TB/LNNK frakcijas priekšlikums, kas maina redakciju pantam par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos! Mēs līdz galam neizskatījām 9. – Juridiskās komisijas priekšlikumu. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Mēs jau piekritām!”)

S.Āboltiņa.

Mēs piekritām atbildīgās komisijas atzinumiem par 8. un 9.priekšlikumu, jo 8. bija atbalstīts daļēji un tika iekļauts 9., tāpēc iesniedzēji arī lūdz atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs atbalstām arī 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumu? (No zāles: “Nav! Nav!”) Paldies.

Lūdzu, tālāk!

S.Āboltiņa.

Tātad 10. – TB/LNNK frakcijas priekšlikums, kur tiek mainīta redakcija pantam par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Nav.

Tātad 10.priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa.

11. – TB/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāti atbalsta atbildīgo komisiju? Paldies.

11.priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa.

12. – TB/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa.

13. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums, kas pastiprina sankciju par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta. Tātad priekšlikums precizē šo pantu un paredz atbildību arī par uzturēšanos Latvijā bez derīga ceļošanas dokumenta. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Āboltiņa.

14. – TB/LNNK frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

S.Āboltiņa.

16. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikums, kas nav atbalstīts, jo netika atbalstīti pirmie priekšlikumi, par kuriem arī Saeima balsojot izteica savu viedokli.

Sēdes vadītāja.

Vispirms mums ir jāizsaka sava piekrišana 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumam, kuru pati komisija ir atbalstījusi. Ja deputātiem iebildumu nav, arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Tātad – par 16.priekšlikumu, lūdzu, vēlreiz!

S.Āboltiņa.

16. ir deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikums, kurš nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa.

Arī 17. ir deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikums, kurš nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātu Agešina un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav pieņemts.

S.Āboltiņa.

Līdz ar to visi priekšlikumi, kas ir saņemti par minēto likumprojektu, ir izskatīti. Es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 16, atturas – nav. Likums pieņemts.

Šobrīd ir pienācis laiks pārtraukumam. Izsludinām pārtraukumu Saeimas sēdē.

Pirms pārtraukuma mums ir jāreģistrējas. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm! Reģistrācija pabeigta.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Taču, pirms Saeimas sekretāra biedrs ziņo, vārdu paziņojumiem ir lūguši vairāki deputāti.

Paziņojumam vārds Andrim Bērziņam (ZZS frakcija).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.35 106.telpā. Lūgums sanākt, cik iespējams ātri, lai mēs varētu paveikt savu darbiņu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Paziņojumam vārds Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Paziņojumam vārds deputātam Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu tūlīt uz sēdi komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Un tagad paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Un tagad es atkārtoti dodu vārdu Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Komandējumā!”), Gundars Daudze, Juris Dobelis, Pēteris Hanka, Māris Kučinskis, Visvaldis Lācis, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Dagnija Staķe, Juris Sokolovskis, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks un Dzintars Zaķis. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Pārtraukums sēdē līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Ir laiks turpināt mūsu šīsdienas sēdi. Atgādinu, ka mēs izskatām darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, un nākamais mums ir jāskata likumprojekts “Grozījumi Tiesībsarga likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā ziņos deputāts Jānis Šmits. Lūdzu!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2236 – likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā”.

Pavisam uz otro lasījumu ir saņemti sešpadsmit priekšlikumi, kas tika rūpīgi izskatīti komisijas sēdē.

1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (No zāles: “Nav kvoruma!”) Ir nobalsojuši tikai četrdesmit divi deputāti. Līdz ar to zālē šobrīd nav kvoruma. (No zāles: “Vēlreiz!”) Vajadzētu vēlreiz balsot par šo priekšlikumu.

Lūdzu atkārtot zvanu! Aicināsim deputātus atgriezties zālē.

Es atkārtoju, ka šobrīd mums jābalso par 1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kura ir arī atbildīgā komisija likumprojektam “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (dokuments Nr.2236), kā tikko par to ir ziņojis atbildīgās komisijas priekšsēdētājs deputāts Jānis Šmits.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsojuma rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Šmits.

Paldies, kolēģi!

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā pēc garām un plašām debatēm tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Paldies, deputātiem iebildumu nav.

J.Šmits.

4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un izteikts komisijas precizētā redakcijā 5.priekšlikumā, kas komisijā ir guvis vienprātīgu atbalstu. (No zāles: “Protams!”)

Sēdes vadītāja.

Vai pret 4.priekšlikumu un atbildīgās komisijas atzinumu par to deputātiem ir iebildumi? Vai varam atbalstīt arī atzinumu par 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumu? Atbalstīts.

J.Šmits.

6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāti neiebilst? Priekšlikums atbalstīts.

J.Šmits.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt. Priekšlikums atbalstīts.

J.Šmits.

Arī 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu. Priekšlikums atbalstīts.

J.Šmits.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

J.Šmits.

11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Pēc garām un plašām debatēm komisijā ir atbalstīts. (No zāles: “Malači!”)

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas lēmumam.

J.Šmits.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Šmits.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Šmits.

14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Šmits.

Un visbeidzot 15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā 16.priekšlikumā, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Šmits.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Aicinu deputātus izteikt savu viedokli par likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Šmits.

Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 24. aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir citi viedokļi? Vai varam piekrist? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 24.aprīlis. Paldies.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā par šo likumprojektu ziņos deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi savā sēdē likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” un akceptējusi to pirmajā lasījumā. Šis likums atrisinās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku pensiju jautājumu un būs tajā pašā sadaļā, kurā ir visi īpašie un speciālie, un militārpersonu izdienas pensiju likumi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

S.Bendrāte.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 23.maijs.

Sēdes vadītāja.

Vai ir iebildumi pret šādu termiņu? Deputāti piekrīt. Līdz ar to termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam – 23.aprīlis. (No zāles: “Maijs!”) Es atvainojos, 23.maijs.

Turpinām skatīt šo darba kārtības sadaļu. Nākamais ir jāskata likumprojekts “Teiču dabas rezervāta likums”. Pirmais lasījums. Komisija ir ierosinājusi atzīt likumprojektu par steidzamu.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Sveicināti, cienījamie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja savā sēdē likumprojektu “Teiču dabas rezervāta likums”. Lieta tāda, ka Teiču dabas rezervāts, valsts rezervāts, ir atpircis privātās zemes un līdz ar to ir mainījusies tā teritorija un zonējums, un tas jāapstiprina šajā likumā. Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Mums tagad būtu jābalso par likumprojekta skatīšanu steidzamības kārtībā. Ja iebildumu nav, tad balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Teiču dabas rezervāta likums” izskatīšanu steidzamības kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts uzskatāms par steidzamu.

I.Līdaka.

Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Teiču dabas rezervāta likums” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ziņotāju nosaukt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam, galīgajam, lasījumam un arī datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

I.Līdaka.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28 aprīlis, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 8.maijā.

Sēdes vadītāja.

Ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 28.aprīlis, un otrajā lasījumā likumprojekts tiktu izskatīts 8.maijā.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 27.laidienā