Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas komisāra vizīti

Pie izglītības un zinātnes ministres

“Stipra nacionāla valsts, izglītota sabiedrība un valsts valodas apguves nodrošināšana, izmantojot izglītības iespējas, ir vieni no nozīmīgākajiem izglītības sistēmas uzdevumiem,” 23.aprīlī, tiekoties ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Knutu Vollebeku, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Ministre piebilda, ka vienlaikus būtiska ir arī atvērtība dažādībai, pieredzes bagātināšana, jaunu valodu mācīšanās, jo tās ir vērtības, kas pilnveido cilvēka personību un veicina viņa konkurētspēju.

Tikšanās laikā T.Koķe iepazīstināja komisāru ar Latvijas vispārējās izglītības sistēmu, informēja par mazākumtautību izglītības reformas rezultātiem, kā arī raksturoja valsts atbalstu nacionālo minoritāšu izglītībai – finansiālais atbalsts, pedagogu tālākizglītības nodrošināšana, normatīvās bāzes pilnveide, metodiskais atbalsts.

Ministre uzsvēra, ka mazākumtautību izglītības reformas rezultāti ir atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un izglītības kvalitāte kā latviešu, tā mazākumtautību skolās ir līdzīga. Par to liecina centralizēto eksāmenu rezultāti, kas būtiski neatšķiras latviešu un mazākumtautību skolās un pat atsevišķos priekšmetos.

Komisārs interesējās par eksāmenu kārtošanas valodu mazākumtautību skolās. T.Koķe pastāstīja, ka eksāmena jautājumi ir valsts valodā, taču skolēnam ir iespēja izvēlēties valodu, kādā atbildēt – latviešu vai krievu. K.Vollebeks atzinīgi novērtēja Latvijas izglītības politiku un paveikto saistībā ar mazākumtautību izglītības reformu un aicināja turpināt iesākto.

Noslēgumā T.Koķe iepazīstināja komisāru ar jauno Augstākās izglītības likumprojektu, uzsverot, ka tas izstrādāts ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem – valsts un privātajām augstskolām, darba devējiem, studentiem, izglītības ekspertiem u.c. Ministre piebilda, ka šā likumprojekta mērķis ir harmonizēt Latvijas augstākās izglītības telpu attiecībā uz valsts un privātajām augstskolām, sekmēt mūsu augstākās izglītības konkurētspēju un atvērtību starptautiskajai augstākās izglītības telpai, nodrošināt iespējas pasniedzējiem un studentiem daļu laika pavadīt ārvalstu universitātēs, kā arī sekmēt augstākās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.

Izglītības un zinātnes ministres padomniece Agnese Korbe

Pie tieslietu ministra

Nepilsoņu naturalizācijas gaita Latvijā, nepilsoņu integrācija, kā arī grozījumi Pilsonības likumā bija galvenie jautājumi, kurus 23.aprīlī tiekoties pārrunāja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Knuts Vollebeks.

Tikšanās laikā K.Vollebeks atzina, ka Latvija pēdējos gados sasniegusi būtisku progresu nepilsoņu integrācijas jomā, tajā skaitā nepilsoņu naturalizācijā. Tomēr komisārs uzskata, ka ir palikuši atsevišķi sāpīgi jautājumi – tostarp naturalizācijas tempu palēnināšanās. Tāpēc K.Vollebeks aicināja izskatīt iespēju sekmēt pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem, kā arī atvieglot prasības pilsonības iegūšanai skolu absolventiem.

Izvērtējot pašreizējo naturalizācijas gaitu un K.Vollebeka izteiktos priekšlikumus, G.Bērziņš tikšanās laikā atzīmēja, ka bez rūpīgas analīzes nav iespējami sasteigti un nepārdomāti lēmumi. Tāpēc tagad, kamēr nav izvērtēti iemesli naturalizācijas tempu samazinājumam, nekādi likuma grozījumi nav pieļaujami. It īpaši tāpēc, ka jau pašlaik Latvijas Pilsonības likums ir viens no liberālākajiem Eiropas Savienībā. Turklāt Latvija nekādā gadījumā nedrīkst atteikties no prasības par valsts valodas, vēstures, Satversmes un himnas teksta zināšanas pārbaudes. “Pilsonība tā nav tikai cilvēka dzīvesvieta, bet gan noteiktas tiesības un pienākumi pret valsti. Tādējādi, ja cilvēks vēlas pilnībā iekļauties sabiedrībā un būt lojāls pret valsti, tad visas iepriekš minētās, valsts izvirzītās prasības ir pamatotas,” uzsvēra tieslietu ministrs.

Tieslietu ministrs kategoriski noraidīja arī iespēju automātiski piešķirt pilsonību jaundzimušajiem, kuru vecāki ir nepilsoņi. “Būt vai nebūt par pilsoni tiešā veidā ir saistīts ar cilvēka gribas izpausmi. Jaundzimušā gadījumā šo gribu pauž vecāki. Tādējādi mēs pieļautu lielu kļūdu, ja pret vecāku gribu jaundzimušos uzņemtu Latvijas pilsonībā,” paziņoja G.Bērziņš.

Saistībā ar pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā tikšanās laikā pārrunāti arī izglītības un integrācijas jautājumi.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa