• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Labklājības ministre: Par slimības naudas izmaksas perioda pārskatīšanu starp valsti un darba devēju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.2008., Nr. 64 https://www.vestnesis.lv/ta/id/174450

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

24.04.2008., Nr. 64

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Labklājības ministre: Par slimības naudas izmaksas perioda pārskatīšanu starp valsti un darba devēju

 

Labklājības ministre Iveta Purne 21.aprīlī tikās ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, lai pārrunātu slimības naudas izmaksas perioda pārskatīšanu starp valsti un darba devēju.

Ņemot vērā, ka atbilstoši Ekonomikas ministrijas iecerēm, palielinot no valsts apmaksājamo slimības naudas izmaksas periodu, būtu nepieciešami papildu izdevumi no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, 21.aprīlī tika panākta vienošanās, ka Labklājības ministrija veiks atbilstošus aprēķinus par šīs ieceres realizācijai nepieciešamajiem līdzekļiem.

Savukārt galalēmums par slimības naudas izmaksas perioda pārskatīšanu starp valsti un darba devēju būs jāpieņem valdībai.

I.Purne gan norādīja, ka Labklājības ministrijas pozīcija paliek nemainīga – ministrija neatbalsta darba devēju apmaksājamo pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšanu, jo tādējādi tiek noņemta atbildība no darba devēja un darba devēji netiek stimulēti veikt darba vides un darba apstākļu uzlabojumus savos uzņēmumos.  

“Ņemot vērā, ka Latvija ir viena no Eiropas Savienības valstu līderēm pēc darba vietās bojāgājušo skaita, jebkurš pasākums, kas būtiski mazinātu darba devēju atbildību par darba apstākļiem, nav pieļaujams,” uzskata I.Purne.

Latvijas darba devēju tēriņi darbinieku atbalstam, tostarp slimības naudas izmaksai, ir ceturtie mazākie ES, liecina “Delloite&Touche” 2007.gadā veiktais pētījums. Piemēram, Igaunijā darba devēju izdevumi darbaspēka uzturēšanai ir bijuši augstāki nekā Latvijā – 8298 lati, savukārt Latvijā tie bija 7849 lati.

Jautājums par slimības naudas – slimības pabalsta izmaksas perioda pārskatīšanas iespējām starp valsti un darba devēju aktualizējās 2007.gadā, kad to aktualizēja Latvijas Darba devēju konfederācija.

Lai atrisinātu ar darbnespējas apmaksu saistītos jautājumus, 2007.gada 15.augustā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) uzdeva Labklājības ministrijai izveidot darba grupu, iesaistot ieinteresētās valsts institūcijas un sociālos partnerus, kā arī izstrādāt priekšlikumus tiesību aktu grozījumiem un iesniegt tos izskatīšanai NTSP sēdē.

Šā jautājuma izvērtēšana notika Labklājības ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros, kurā bija iekļauti Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvji.

Darba grupa, izvērtējusi esošo problēmu situāciju valstī, sagatavoja attiecīgus konceptuālus priekšlikumus par minētā jautājuma risinājumu.

Savukārt Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2008.gadam, kura 13.punktā “Veikt darba nespējas lapu apmaksas kārtības reformu” iekļauts pasākums “Izstrādāt koncepciju par darba devēja apmaksāto slimības dienu skaita samazināšanu”.

 

Labklājības ministres preses sekretāre Gunta Skrebele

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!