Ministru kabineta 2008.gada 22.aprīļa sēdē

AM: Par finansējumu Latvijas Republikas 90.gadadienas pasākumiem

22.aprīlī Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas pasākuma plāna realizācijas finansēšanu un finanšu resursu izlietojumu”. Tas paredz 1,8 miljonu latu piešķiršanu no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem līdzekļiem valsts svētku pasākumu un publicitātes plāna realizēšanai.

No 20.februāra līdz 5.martam sabiedrība tika aicināta iesūtīt savus ieteikumus svētku pasākumu plānam, kas bija visiem publiski pieejams. Kopumā tika saņemti 20 ieteikumi un komentāri. Šobrīd Latvijas valsts 90.dzimšanas dienas svinībām visa gada garumā tiek plānots vairāk nekā 600 pasākumi ar noslēgumu 18.novembrī. To skaitā tiks organizēti 120 nacionāla mēroga pasākumu – koncerti, festivāli, izstādes, jauniešu pasākumi, talkas, konkursi, tiks veidotas dokumentālās filmas un Latvijas jubilejai veltītu raidījumu cikli. Apmēram 300 pasākumi plānoti arī reģionos, savukārt svinību plānā ārvalstīs iezīmētas gandrīz 200 aktivitātes. Pasākumu plāni regulāri tiek papildināti. Ministru kabinets par atbildīgo institūciju valsts svētku pasākumu un publicitātes plāna īstenošanas koordinācijā ir noteicis Aizsardzības ministriju. Savukārt par katru konkrētu svētku pasākuma īstenošanu un finanšu resursu izlietošanu būs atbildīgas projektus uzraugošās iestādes – Kultūras, Ārlietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Aizsardzības, Tieslietu ministrija, Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja un realizējošās iestādes – Tautas frontes muzejs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, Nacionālā radio un televīzijas padome, vairākas pašvaldības u.c.

Šobrīd tiek izstrādāta valsts svētkiem veltīta mājaslapa, kurā būs apkopota informācija par visiem valsts jubilejas gadā plānotajiem svinību pasākumiem. Plānots, ka 90.gadadienas svētku mājaslapa un logotips tiks prezentēti šā mēneša beigās.

Aizsardzības ministrijas LR proklamēšanas 90.gadadienas organizācijas nodaļa

FM: Par līdzekļu pārdali ES līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 22.aprīlī apstiprināja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni 990 tūkstošu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus:

• 309 973 latus Ekonomikas ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

• 64 976 latus Izglītības un zinātnes ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

• 590 621 latu Kultūras ministrijai ERAF projekta īstenošanai;

• 24 598 latus Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam Eiropas Komisijas projekta īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 411 498 233 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

FM: Par 10 procentu pirmās iemaksas atcelšanu kredītņēmējiem

Lai atvieglotu nosacījumus kredīta saņemšanai, 22.aprīlī valdībā tika atbalstīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītiestāžu likumā. Grozījumi tiesību aktos paredz atcelt pienākumu patērētājam, ņemot kredītu, veikt sākotnējo iemaksu, kas nav mazāka par 10% no finansētās preces vai pakalpojuma cenas.

Pienākumu veikt pirmo iemaksu noteica pērn valdībā apstiprinātais pasākumu plāns inflācijas ierobežošanai. Prasība bija nepieciešama, lai stingrāk kontrolētu kreditēšanas pieaugumu un mazinātu iespēju iedzīvotājiem nokļūt maksātnespējas situācijā, nespējot segt kredītsaistības.

Tā kā šobrīd kredītu izsniegšanas gada pieauguma tempi ir būtiski mazinājušies, valdība vienojās atcelt vienu no ierobežojošajiem pasākumiem. Tautsaimniecības nozari raksturojošie dati liecina, ka kreditēšanas gada pieauguma temps no gandrīz 60% 2007.gada martā ir samazinājies līdz aptuveni 25% šā gada martā, tādējādi mērķis bremzēt kreditēšanas pieauguma tempu ir sasniegts.

Paredzams, ka Saeimā grozījumi abos likumos tiks skatīti steidzamības kārtā, tas ir, divos lasījumos.

Finanšu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem atbalstu ir paudusi Latvijas Komercbanku asociācija.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par iespējām pārstrukturēt ES fondu 2007.–2013.gada finansējumu

22.aprīļa Ministru kabineta sēdē īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks ziņoja par iespējām pārstrukturēt ES fondu 2007.–2013.gada finansējumu, lai novirzītu lielāku atbalstu enerģētikas sektoram. Ministri diskutēja par iespēju nepieciešamo finansējumu drīzāk iegūt no CO₂ emisiju kvotu tirdzniecības, nepārstrukturējot ES fondu līdzekļus.

Informatīvais ziņojums iezīmē trīs iespējas, kā Latvijas normatīvo prasību un ES fondu plānošanas sistēmas ietvarā pārdalīt esošo ES fondu finansējumu, lai palielinātu atbalstu enerģētikas sektoram, kā arī nepieciešamās darbības to veikšanai:

• viena no ziņojumā ietvertajām iespējām paredz samazināt 2007.–2013.gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda (KF) finansējuma piešķīrumu vides jomai par 43 miljoniem eiro, novirzot to energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomai;

• otra iespēja ir samazināt KF transporta jomas piešķīrumu par 43 miljoniem eiro, par minēto finansējumu palielinot atbalstu energoefektivitātes veicināšanai;

• trešais no valdībai piedāvātajiem variantiem paredz Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās 236 miljonu eiro “vērtās” prioritātes “Policentriskā attīstība” ietvaros noteiktu finansējumu novirzīt energoefektivitātes jautājumu risināšanai 17 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros.

“Valdībā piedāvāju atgriezties pie šā jautājuma 2010.gada februārī, kad būs aizritējuši pirmie trīs “jaunā” ES fondu plānošanas perioda gadi,” norādīja N.Broks, uzsverot, ka tad varētu tikt izvērtēta ES fondu investīciju ieviešanas un apguves gaita un atkarībā no tās lemts par iespēju novirzīt līdzekļus enerģētikas sektora atbalstam no ES fondu jomām, kurās līdzekļu apguve ir viszemākā, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem rezultātiem.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

VidM: Par atkritumu poligonu ierīkošanu, apsaimniekošanu, slēgšanu un rekultivāciju

22.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi””.

Vides ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu, lai novērstu pārkāpumu attiecībā pret Eiropas Padomes direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem.

Noteikumu projekts nosaka, ka, sākot no 2009.gada 26.jūlija, sadzīves atkritumu izgāztuvēs, kurās notiek sadzīves (nebīstamo) atkritumu apglabāšana, pilnībā tiek piemēroti Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi”.

Esošo izgāztuvju slēgšana, slēgto izgāztuvju rekultivācija un jaunu poligonu vai to daļu būvniecība notiks atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem reģionālajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plāniem līdz 2012.gadam, kuros ir norādīts paredzamais finansējuma apjoms un finansējuma avoti iepriekšminēto pasākumu realizācijai.

VidM: Par nacionālo pozīciju Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektā par atkritumiem

22.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par pozīciju Nr.3 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektu par atkritumiem, ar kuru atceļ vairākas direktīvas.

Eiropas Padomes atkritumu direktīvas projekts ietver atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kā arī paredz stingrākas prasības bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītai vākšanai un pārstrādei. Projekts paredz, ka dalībvalstīm būs jāizstrādā atkritumu apsaimniekošanas plāni un atkritumu rašanās novēršanas programmas, kurās ir jāiekļauj arī atkritumu novēršanas indikatori.

Latvijā atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes pieaugums turpmākajos gados tiek prognozēts pakāpenisks. Šis pieaugums nevar būt pārāk straujš, ņemot vērā radīto atkritumu apjomu, pārstrādes jaudas uz vietas un savākšanas iespēju nodrošināšanu. Grūtības kāpināt atkritumu reģenerācijas apjomus rada arī iedzīvotāju blīvums valstī un transporta ceļu sliktais stāvoklis.

Latvijas interesēs ir panākt tādu teksta redakciju, kas dotu pietiekamu elastību dalībvalstu mērķu sasniegšanā, iespējami samazinot mērķu apjomu, attālinot to ieviešanas termiņu un nepaplašinot atkritumu plūsmas, uz kurām mērķi attiektos.

Latvija īpaši atbalsta pēc iespējas mazāku mērķu noteikšanu direktīvas projektā attiecībā uz mājsaimniecības atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas mērķiem, kā arī pēc iespējas garāku periodu noteikšanu šo mērķu sasniegšanai. Minētie mērķi ir jānosaka skaidri definētām atkritumu plūsmām.

Latvija neatbalsta tādu prasību iekļaušanu direktīvā, kas rada papildu administratīvo slogu, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (piemēram, attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas komersantu akreditēšanu).

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ĪUMSILS: Par ministriju sniegto finansējumu un atbalstu nevalstiskajām organizācijām

Lai apkopotu informāciju par ministriju, Sabiedrības integrācijas fonda un Valsts kultūrkapitāla fonda sniegto finansējumu un atbalstu nevalstiskajām organizācijām 2004.–2008.gadā, kā arī lai izstrādātu priekšlikumus turpmākai finansējuma piešķiršanas kārtībai, 22.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) sagatavoto ziņojumu.

No 2004.gada līdz 2008.gada februārim NVO ir saņēmušas 93 872 880,66 latu finansējumu (no valsts budžeta, Eiropas Bēgļu fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Savienības finanšu instrumenta PHARE programmas). No minētās summas vislielākais atbalsts piešķirts sporta organizācijām (36 815 351 lats jeb 39%) un reliģiskajām organizācijām (3 462 789 lati jeb 3,6%).

Ziņojums piedāvā šādus priekšlikumus:

– nodrošināt finansējumu no valsts budžeta biedrību un nodibinājumu darbībai, balstoties uz vienotiem un caurskatāmiem finanšu piešķiršanas, atskaitīšanās pamatprincipiem un kritērijiem, kas ir saistoši visām valsts pārvaldes institūcijām;

– izstrādāt un ieviest vienotu valsts budžeta atbalstīto NVO projektu datubāzi;

– izveidot vienotus līdzdalības kritērijus un informāciju par NVO līdzdalības iespējām, kas tiek publicēta ministriju un to padotības iestāžu mājaslapās.

Ziņojums par ministriju un Sabiedrības integrācijas fonda sniegto finansējumu un atbalstu nevalstiskajām organizācijām 2004.–2008.gadā apkopo 14 ministriju un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta informāciju par finansējuma piešķiršanu NVO no 2004.gada līdz 2008.gada februārim.

ĪUMSILS Sabiedrisko attiecību nodaļa