— Kā norisēja jūsu tikšanās ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misiju?

— Mēs vienojāmies par pamatrādītājiem nākamā gada budžetā, par pieļaujamā deficīta līmeni. SVF misija, tāpat kā mēs, apzinās, ka viena gada laikā no tās bedres, kurā mēs šogad esam iekrituši, izrāpties nevar. Nākamajā gadā veiksim pirmo budžeta uzlabošanas pasākumu virkni, un tad vēl atliks 2001. gadā pilnībā novērt budžeta deficītu.

Pašlaik vēl negribu nosaukt konkrētus skaitļus, jo mēs mainām metodiku. Līdz šim līdzekļi no privatizācijas bija kā ieņēmumu sastāvdaļa. Turpmāk pēc SVF misijas noteiktās metodikas ieņēmumus no privatizācijas uzskatīsim par finansēšanas avotu analogi kredītiem — tāpat kā Eiropas Savienībā. To nosaka arī Māstrihtas līgums. Tātad, lai skaitļus precīzi varētu salīdzināt, uzmanīgi jāpārrēķina iepriekšējo gadu budžeta deficīta līmenis. Valsts kopbudžeta fiskālā deficīta samazinājumam 2000. gadā salīdzinājumā ar šā gada budžeta deficīta līmeni vajadzētu būt 2,7 procentiem no iekšzemes kopprodukta. SVF misija vēlētos, lai fiskālā deficīta samazinājums būtu vēl lielāks, bet mēs vienojāmies par reāli sasniedzamu mērķi. Ja nākamajā gadā ieņēmumi budžetā būs labāki, nekā pašlaik prognozējam, tad, protams, budžeta deficītu samazināsim vēl vairāk.

— Tātad savstarpējo ekonomiskās sadarbības memorandu starp Latviju un SVF varētu parakstīt jau tuvākajā laikā?

— Jā, tas ir iespējams. Tas varētu būt oktobrī vai novembrī, kad tehniski tas ir paredzēts. Jo sarunas bija ļoti labas, un izredzes parakstīt ekonomisko memorandu arī ir labas. Bet mums vispirms ir jāpaveic savi darbi. Mums ļoti stingri jākontrolē izdevumu līmenis, jācenšas iekasēt visi ieņēmumi, lai uzrādītu budžeta deficīta krītošu līmeni.

— Vai jums ir paredzēta vēl kāda tikšanās ar SVF misiju līdz tās vizītes beigām Latvijā?

— Domāju, ka ne. Tālākais darāms speciālistiem. Galvenais — mēs esam savstarpēji vienojušies par rādītājiem, kas varētu būt nākamā gada budžeta pamatā, proti, kopbudžeta fiskālais samazinājums par 2,7 procentiem. Pēc sarunām ar SVF misiju mēs vēl precizējam skaitļus un ceram, ka šodien nosūtīsim visus pamatmateriālus. Paralēli Ministru kabineta iesniegtajiem materiāliem notiks vēl izdevumu daļas pārskatīšana. Plānots, ka valdības sēde par 2000. gada budžetu notiks sestdien.

— Vai, tiekoties ar Ernesto Preatoni — nozīmīgo investoru mūsu valstī — tika izteikti kādi konkrēti priekšlikumi attiecībā uz investīcijām Latvijā?

— Preatoni kungs uzsvēra, ka Latvijā vajadzētu būtiski samazināt nodokļu slogu. Jo investoriem, kas iegulda nekustamajā īpašumā, viņa skatījumā, nodokļu lielums ir pārmērīgs. Viņš labprāt investētu Latvijā, īpaši ja tiktu grozīta nodokļu likumdošana. Piemēram, VEF ēkā, ko viņš vēlētos izveidot par lielu iepirkšanās centru, vajadzētu investēt ap 30 miljonu ASV dolāru. Viņš, cik es sapratu, būtu gatavs vēl citām nozīmīgām investīcijām, bet pašlaik atturas, jo nav īstas skaidrības par Latvijas nodokļu politiku.

— Vai investoru vēlmes varētu tikt piepildītas?

— Domāju, ka, gatavojot nākamā gada budžetu, mēs centīsimies spert soli pretim investoriem.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore