Noslēgumam tuvojas vēl viens nozīmīgs, pat izšķirīgs posms LR Uzņēmumu reģistra attīstībā. Saskaņā ar 26.augustā izdoto tieslietu ministra pavēli patlaban tiek veikts aktīvs darbs, lai Uzņēmumu reģistrs no Tieslietu ministrijas pārņemtu un iekļautu vienotā Uzņēmumu reģistra datu bāžu sistēmā politisko organizāciju (partiju) un arodbiedrību reģistrus. Šis darbs jāpaveic līdz 1.novembrim. Līdz ar to turpmāk politiskās organizācijas un arodbiedrības reģistrēs un informāciju par tām izsniegs Uzņēmumu reģistrs.

Šī reforma ir īpaši nozīmīga, jo vēl vairāk tuvina Uzņēmumu reģistru jau pirms vairākiem gadiem noteiktajam mērķim — vienota visu juridisko personu un juridisko faktu reģistra izveidei. Kā zināms, Uzņēmumu reģistrs reģistrē ne tikai uzņēmējsabiedrības, bet arī sabiedriskās organizācijas, masu informācijas līdzekļus, komercķīlas un laulību līgumus. Tāpat kopš 1997.gada Uzņēmumu reģistrs apkopo uzņēmējsabiedrību finansu gada pārskatus un izsniedz informāciju par visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu finansu rādītājiem.

Virzība uz vienotu juridisko personu reģistra izveidi sasaucas ar Latvijas Tieslietu reģistru integrācijas pilnveidošanas projekta darba grupas ieteikumiem (šajā darba grupā iekļauti kompetentākie Latvijas un Norvēģijas tieslietu reģistru speciālisti). Vienota juridisko personu reģistrācija ļaus ne tikai savstarpēji integrēt datu bāzes un informatīvās sistēmas, piešķirot katrai juridiskajai personai unikālu identifikācijas kodu, bet arī ievērojami ietaupīs valsts budžeta līdzekļus un novērsīs vairāku valsts institūciju, piemēram, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta, funkciju dublēšanos. Reģistrācijai nepieciešamās informācijas apjoms būs koncentrētāks, un tiks mazināta iespēja ļaunprātīgi slēpt informāciju, kas ir daudz reālāka, pastāvot vairākiem atšķirīgiem un savstarpēji nesaistītiem reģistriem. Politisko organizāciju un arodbiedrību reģistrācijas pārņemšana ir nākamais solis šajā virzienā.

Līdz ar to valstī paliks vēl tikai viena juridisko personu grupa, kas ne tikai netiek reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, bet vispār nav pakļauta vienotai reglamentētai reģistrācijai. Tās ir valsts budžeta iestādes — sākot no ministrijām un tās pakļautības un pārraudzības iestādēm un beidzot ar visu veidu pašvaldību institūcijām. Situācijā, kad šīs juridiskās personas nekur netiek reģistrētas, sabiedrībai faktiski nav iespējams iegūt pilnīgu pārskatu par valstī darbojošamies valsts institūcijām. Turklāt tas rada arī vairākas tiesiska rakstura problēmas, ar ko nākas saskarties arī Uzņēmumu reģistram.

Viena no šādām problēmām, kurai pievēršama sabiedrības un valsts varas uzmanība, ir valsts institūciju dibinātas uzņēmējsabiedrības. Uzņēmumu reģistra datu bāzē joprojām ir daudz uzņēmumu, kurus pirms vairākiem gadiem dibinājušas dažādas valsts institūcijas, taču šie dibinātāji — valsts iestādes — ar laiku tikuši likvidēti vai reorganizēti. Taču atšķirībā no citiem dibinātājiem (piemēram, citas uzņēmējsabiedrības), kuri paši ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā un kuriem ir pienākums sniegt ziņas par visām statusa izmaiņām, informāciju par valsts institūciju likvidāciju vai reorganizāciju Uzņēmumu reģistrs var iegūt labākajā gadījumā no preses vai citiem neoficiāliem avotiem (gadījumi, kad šāda informācija tiek oficiāli paziņota Uzņēmumu reģistram, ir reti). Ja arī valsts institūcijas būtu reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, būtu ar likumu noteikta kārtība, kādā sniedzamas ziņas par šo institūciju statusa izmaiņām un tiktu nodrošināta daudz lielāka informācijas ticamība.

Šī problēma nav atrisināma īsā laikā un prasa nopietnas diskusijas un grozījumus likumdošanā. Taču Uzņēmumu reģistrs uzskata, ka tā prasa neatliekamu risinājumu, un ir gatavs piedalīties šā procesa virzībā.

Uzņēmumu reģistra

Sabiedrisko attiecību nodaļa