Eiropas Parlaments: Par ASV bezvīzu programmu

Eiropas Parlamentā 23.aprīlī notika debates par ASV bezvīzu programmu. Pagājušonedēļ ES Padome pilnvaroja Eiropas Komisiju ES vārdā sākt sarunas ar ASV par atsevišķiem ASV bezvīzu režīma aspektiem visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Vienlaikus vairākas ES dalībvalstis, kam ASV bezvīzu režīms nav piemērots, jautājumu risina divpusējā ceļā.

ES Padomē prezidējošās Slovēnijas iekšlietu ministrs Dragutins Mate paskaidroja, ka sarunām ES Padome ir izvēlējusies “divjoslu” pieeju. Proti, Eiropas Savienības valstīm ir kopēja vīzu politika, tādēļ par aspektiem, kas ir Kopienas kompetencē, sarunas notiks starp Eiropas Kopienu un ASV. Savukārt par dalībvalstu īpašās kompetences jautājumiem notiks divpusējas sarunas.  

Vienlaikus Padomes pārstāvis norādīja, ka pagaidām noslēgtie dalībvalstu un ASV memorandi nav vienošanās, bet gan tikai nodomu dokumenti.

Eiropas transporta lietu komisārs Žaks Baro uzsvēra: “Mēs nevaram pieļaut, ka Eiropas Savienības pilsoņi tiek dalīti divas kategorijās: tie, kam vīzas vajadzīgas, un tie, kam tās neprasa.” Pēc komisāra domām, sarunas ES vārdā ir daudz efektīvākas: piemēri ir ES un ASV Vienoto debesu nolīgums vai sarunas par vīzu režīmiem ar Kanādu, Austrāliju un citām valstīm. 

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas pārstāve Urzula Gaceka norādīja: “Eiropas pozīcija būs spēcīgāka, ja tā būs kopēja. Eiropas Savienībai nevajadzētu piekāpties, īpaši tādos svarīgos jautājumos kā pasažieru datu nodošana.” 

Klaudio Fava, uzstājoties Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā vārdā, uzskata, ka divpusēji nolīgumi ir galīgi nepieņemami un ASV jārespektē ES politiskā vienotība. “Mēs gribam vienlīdzīgu pieeju visām ES dalībvalstīm,” deputāts norādīja.  

“Nav pieļaujama atšķirīga attieksme,” līdzīgu attieksmi pauda Sofija Velda (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa). Deputāte vienlaikus izteica bažas par pasažieru datu aizsardzību, ko gan kliedē Eiropas Komisijas ziņas par vīzu elektronisko apstiprināšanas programmu. Par to notiek ASV un ES sarunas, un ir noteikti divpadsmit kritēriji, kas raisa uzticību.

Konrāds Šimaņskis (Nāciju Eiropas grupa), apsveicot Eiropas Komisijas centienus, atzīmēja: nav nekāds pārsteigums, ka atsevišķas dalībvalstis ir sākušas divpusējas sarunas, jo Eiropas Komisijas līdzšinējie mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi.

Dimitrioss Papadimuliss (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) gluži pretēji, runājot par divpusējām sarunām, norādīja: “Zināmā mērā mēs esam tikai kaitējuši kopējai pozīcijai. Būtu bijis labāk, ja mēs būtu šos divpusējos lēmumus iesaldējuši, līdz ES panāk kopīgu vienošanos.” 

Savukārt Jana Bobošikova uzskata: līgumi par vīzām ir atkarīgi no dalībvalstu politiskās gribas, turklāt Eiropas Komisijai būtu jābeidz sodīt to, kas mēģina notvert teroristus ar datu apmaiņas līgumu palīdzību.

Guntars Krasts (Nāciju Eiropas grupa) atzinīgi novērtēja, ka sarunās ar ASV Eiropas Komisija pārstāv jauno dalībvalstu intereses: “Pēc Eiropas Savienības un ASV marta sarunām ar gandarījumu var secināt, ka sekmīgi izdevies likvidēt iespējamās konfliktsituācijas, atsevišķām dalībvalstīm sākot divpusējās bezvīzu programmu ieviešanas sarunas ar ASV. Jo, kā zināms, ASV ir paturējusi spēkā pozīciju, ka tā atceļ vīzu režīmu tikai divpusējās sarunās ar katru konkrētu dalībvalsti.”

Deputāts arī atbalsta tā saukto divjoslu pieeju: «Pašreizējā situācijā tā ir uzlūkojama kā ideāls risinājums, kas likvidē iespējamās konfliktējošās politikas.» Pievēršoties sarunām par elektronisko ceļojumu atļauju sistēmu, G.Krasts norādīja: «Dalībvalstis, kas pašreiz ir sarunu procesā ar ASV, ir ļoti ieinteresētas, lai līdz šā gada jūnijam izdotos realizēt marta sanāksmē panākto vienošanos ar ASV par elektronisko ceļošanas autorizācijas sistēmu [..]. Šīm dalībvalstīm kavēšanās nozīmētu, ka ieilgs bezvīzu programmas ar ASV ieviešana.» 

Eiropas Parlamenta preses dienests