Par bērnu kopšanas pabalstu piešķiršanu un izmaksu*

Labklājības ministre Iveta Purne:

Informatīvais ziņojums sagatavots, izpildot Ministru prezidenta 2008.gada 5.janvāra uzdevumu Nr.90/SAN-7, kas uzdod Labklājības ministrijai līdz š.g. 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2007.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr.2007-13-03 izpildes gaitu un rezultātiem.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2007.gada 19.decembrī, izskatot lietu Nr.2007-13-03 “Par Ministru kabineta 2006.gada 8.augusta noteikumu Nr.644 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” 6.punkta vārda “nepārtraukti” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un 110.pantam”, nosprieda:

“Atzīt Ministru kabineta 2006.gada 8.augusta noteikumu Nr.644 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” 6.punkta vārdu “nepārtraukti” par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un spēkā neesošu no 2006.gada 1.marta.”

Ministru kabineta 2006.gada 8.augusta noteikumu Nr.644 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi) 6.punkts paredzēja, ka gadījumā, ”ja personai, kurai pabalsts piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 2.2.apakšpunktu, nepārtraukti kopjot bērnu vecumā līdz diviem gadiem, rodas tiesības uz pabalstu par nākamo bērnu, pabalstu par nākamā bērna kopšanu vecumā līdz gadam piešķir lielākajā apmērā, kāds saskaņā ar šo noteikumu 2.2.apakšpunktu bija piešķirts par iepriekšējā bērna kopšanu vecumā līdz gadam vai kādu no jauna varētu aprēķināt saskaņā ar šo noteikumu 3., 4. un 5.punktu”. Saskaņā ar minēto MK noteikumu 2.2.apakšpunktu bērna kopšanas pabalstu piešķīra personai, kura kopa bērnu vecumā līdz vienam gadam, ja šī persona bija nodarbināta dienā, ar kuru pabalsts tika piešķirts. Savukārt šo noteikumu 3., 4. un 5.punkts noteica personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un bērna kopšanas pabalsta apmēra aprēķināšanas kārtību nodarbinātai personai, kurai piešķirts pabalsts par bērna vecumā līdz vienam gadam kopšanu.

Minētās normas mērķis bija noteikt atvieglojumu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanā personām, kuras līdz nākamā bērna piedzimšanai ir kopušas iepriekšējo bērnu vecumā līdz diviem gadiem, lai tām nākamais bērna kopšanas pabalsts nebūtu jāaprēķina no valsts faktiski veiktajām iemaksām – 50 latiem mēnesī, bet gan to varētu noteikt, pamatojoties uz iepriekšējā perioda apdrošināšanas iemaksu algu.

MK noteikumu 6.punkta norma tika noteikta, lai aizsargātu un atbalstītu tās ģimenes, kurām nākamā bērna piedzimšana gaidāma iepriekšējā bērna kopšanas periodā – t.i., lai aizsargātu tās ģimenes un tos vecākus, kuriem bērni dzimst ar mazu laika starpību un kuriem iepriekšējā bērna nepārtrauktas kopšanas dēļ nav bijis iespējams pilnā mērā iesaistīties darba tirgū un līdz ar to uzlabot savu materiālo situāciju.

Minētā norma novērsa arī netiešo diskrimināciju uz dzimuma pamata. Jo ja nodarbinātai sievietei (t.i., sievietei, kura saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā), kopjot iepriekšējo bērnu vecumā līdz diviem gadiem, radās tiesības uz pabalstu par nākamā bērna kopšanu vecumā līdz vienam gadam, pabalsts par nākamā bērna kopšanu tika piešķirts vismaz tādā apmērā kā par iepriekšējā bērna vecumā līdz vienam gadam kopšanu – proti, pēc tādiem nosacījumiem it kā viņa šajā bērna kopšanas periodā būtu strādājusi. Bet, ja sieviete minētajā bērna kopšanas periodā bija arī strādājusi, viņai piešķīra apmēra ziņā lielāko bērna kopšanas pabalstu – kāds bija piešķirts par iepriekšējā bērna vecumā līdz vienam gadam kopšanu, vai arī kāds bija aprēķināts pēc vispārējiem nosacījumiem saskaņā ar MK noteikumu 3., 4. un 5.punktā paredzēto.

Līdz ar MK noteikumu 6.punkta normas ieviešanu persona, kurai bērna kopšanas pabalsts bija piešķirts kā nodarbinātai personai un kura nepārtraukti kopa bērnu vecumā līdz diviem gadiem (t.i., nepārtraukti saņēma bērna kopšanas pabalstu par šo bērnu), šajā bērna kopšanas periodā varēja izvēlēties vai doties bērna kopšanas atvaļinājumā un nestrādāt vispār vai, ja tas nepieciešams profesionālo iemaņu un kvalifikācijas saglabāšanai, iesaistīties darba tirgū un pēc izvēles strādāt neierobežotu darba laiku. Minētā MK noteikumu 6.punkta norma paredzēja, ka nodarbinātai personai bērna kopšanas pabalsts par nākamā bērna kopšanu vecumā līdz vienam gadam, ja tiesības uz šo pabalstu rodas iepriekšējā bērna kopšanas periodā, tiek nodrošināts ne tikai tādā apmērā kā pabalsts par iepriekšējā bērna kopšanu vecumā līdz vienam gadam, bet gan lielākajā apmērā, kāds bija piešķirts par iepriekšējā bērna kopšanu vecumā līdz gadam, vai kādu no jauna to konkrētai nodarbinātai personai varēja aprēķināt saskaņā ar šo MK noteikumu 3., 4. un 5.punktu. Tajā pašā laikā minētā norma motivēja vecākus bērna kopšanas periodā strādāt mazāk, vairāk uzmanības veltot bērna kopšanai.

Satversmes tiesas 2007.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr.2007-13-03 secinājumu daļā norādīts, ka tiesību normas “nepārtraukti kopjot bērnu” piemērošanas rezultātā daļai personu no jauna aprēķinātais par nākamā bērna kopšanu līdz viena gada vecumam izmaksājamais pabalsts varētu būt mazāks nekā pabalsts par pirmā bērna kopšanu vecumā līdz vienam gadam.

Jāatzīmē, ka minētajā Satversmes tiesas lietā Nr.2007-13-03 apstrīdētā norma – “nepārtraukti kopjot bērnu” – varēja nelabvēlīgi ietekmēt personas iespēju saņemt bērna kopšanas pabalstu par nākamo bērnu (vecumā līdz gadam) tādā apmērā, kādā viņa bija saņēmusi šo pabalstu par iepriekšējā bērna kopšanu, tikai līdz 2006.gada 7.martam. Proti, līdz brīdim, kamēr spēkā bijušās Valsts sociālo pabalstu likumā ietvertās tiesību normas noteica bērna kopšanas pabalsta (par bērnu vecumā no viena gada līdz diviem gadiem) piešķiršanu tikai tām personām, kuras nebija nodarbinātas, atradās bērna kopšanas atvaļinājumā vai strādāja nepilnu darba laiku.

Gadījumā, ja persona (tai skaitā arī konkrētās tiesību normas apstrīdētāja I.Ševčenko) līdz 2006.gada 7.martam, kopjot bērnu vecumā no viena gada līdz diviem gadiem, bija uzsākusi strādāt, bērna kopšanas pabalsta saņemšanā viņai radās pārtraukums un vairs nebija pamata uzskatīt, ka viņa kopusi bērnu nepārtraukti, interpretējot vārdus “nepārtraukti kopjot bērnu” sasaistē ar apstākli, vai persona nepārtraukti saņēmusi bērna kopšanas pabalstu. Līdz ar to apstrīdētā norma neparedzēja minētajai personai iespēju nākamā bērna piedzimšanas gadījumā saņemt bērna kopšanas pabalstu par šo bērnu (vecumā līdz gadam) tādā apmērā, kādā viņa bija saņēmusi šo pabalstu par iepriekšējā bērna kopšanu (vecumā līdz gadam). Pabalsts par nākamā bērna kopšanu viņai tika aprēķināts no jauna.

Taču, sākot ar 2006.gada 8.martu, kad stājās spēkā 2006.gada 2.martā Saeimā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, nevienam bērna kopšanas pabalsta saņēmējam sakarā ar darba atsākšanu pārtraukums bērna kopšanā (bērna kopšanas pabalsta saņemšanā) nevarēja rasties, jo personai tika atļauts strādāt pilnu darba laiku un saņemt bērna kopšanas pabalstu.

Informējot par minētā Satversmes tiesas sprieduma izpildes gaitu, jāpievērš uzmanība tam, ka tiesību normas atbilstoši minētajam tiesas spriedumam tika sakārtotas jau pirms šā sprieduma pieņemšanas.

Līdz ar to pašreiz bērna kopšanas pabalsta (ar 2008.gada 1.janvāri – vecāku pabalsta) apmēra aprēķināšanas kārtībā personām, kurām, kopjot bērnu vecumā līdz diviem gadiem, rodas tiesības uz pabalstu par nākamo bērnu, nesamērīga atšķirīga attieksme vai jebkāda cita veida diskriminējoša attieksme nav konstatējama.

Saskaņā ar 2007.gada 8.novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un Valsts sociālo pabalstu likumā, sākot ar 2008.gada 1.janvāri, bērna kopšanas pabalsts nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam, tika aizvietots ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu – vecāku pabalstu. Vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas dēļ negūst darba ienākumus kā pašnodarbinātais, vai arī minētajā bērna kopšanas periodā turpina strādāt. Vecāku pabalsta apmērs noteikts 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (nepiemērojot pabalsta maksimālā apmēra ierobežojumu), bet ne mazāk kā 70 procentu apmērā no vecāku pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (patlaban – ne mazāk kā Ls 63).

Lai noteiktu jaunā valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta – vecāku pabalsta – piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kā arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ko ņem par pamatu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai, aprēķināšanas kārtību, tika pieņemti Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.910 “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.270 “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība””.

Šie noteikumi nosaka vecāku pabalsta apmēra aprēķināšanas kārtību 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 70 procentu apmērā no vecāku pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra, kā arī nosaka, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina saskaņā ar kārtību, kāda bija noteikta minētās algas aprēķināšanai bērna kopšanas pabalsta apmēra noteikšanai nodarbinātām personām, kuras kopa bērnu vecumā līdz vienam gadam, – t.i., gan darba ņēmējam, gan pašnodarbinātajam par 12 kalendāra mēnešu periodu.

Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 5.punkta 1. un 2.apakšpunktu, līdz 2009.gada 31.decembrim vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina:

1) darba ņēmējam — no personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā bērns piedzimis, izmantojot šādu formulu:

V_mēn=(A₁+A₂... +A₁₂) : 12

V_mēn – mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga,

A₁, A₂... – apdrošināšanas iemaksu algas summa, kas gūta noteiktajā 12 kalendāra mēnešu perioda attiecīgajā kalendāra mēnesī,

12 – mēnešu skaits;

2) pašnodarbinātajam – no personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāra mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā bērns piedzimis, izmantojot šādu formulu:

V_mēn=(A₁+A₂... +A₁₂) : 12

V_mēn – mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga,

A₁, A₂... – apdrošināšanas iemaksu algas summa, kas gūta noteiktajā 12 kalendāra mēnešu perioda attiecīgajā kalendāra mēnesī,

12 – mēnešu skaits.

Minēto grozījumu rezultātā Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.270 “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” tika ietverts arī 16.³punkts, kas nosaka, ka gadījumā, ja personai, kopjot bērnu vecumā līdz diviem gadiem, rodas tiesības uz vecāku pabalstu par nākamo bērnu, pabalstu par nākamā bērna kopšanu vecumā līdz gadam piešķir lielākajā apmērā, – t.i., tādā apmērā, kāds personai saskaņā ar šiem noteikumiem bija aprēķināts par iepriekšējā bērna kopšanu vai kādu to varētu aprēķināt no jauna par attiecīgo likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārejas noteikumu 5.punktā noteikto 12 mēnešu periodu.

Jāatzīmē, ka šo noteikumu 16.³punktā ietvertās tiesību normas nodrošina vienādu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos, proti, visām personām ir noteiktas vienādas tiesības saņemt vecāku pabalstu atbilstoši savām veiktajām (deklarētajām) sociālās apdrošināšanas iemaksām. Bet personām, kurām, kopjot bērnu vecumā līdz diviem gadiem, rodas tiesības uz vecāku pabalstu par nākamo bērnu, ir noteiktas tiesības saņemt pabalstu par nākamā bērna kopšanu vecumā līdz gadam tādā apmērā, kāds personai bija aprēķināts par iepriekšējā bērna kopšanu.

Arī bērna kopšanas pabalsta izmaksu atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir nodrošinājusi. Pēc minētā Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras teritoriālās nodaļas tika informētas, ka ir jāveic pārrēķins tiem bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem, kuriem bija piešķirts bērna kopšanas pabalsts kā nodarbinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, un, kopjot šo bērnu vecumā līdz diviem gadiem, personai radušās tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par nākamo bērnu, bet pabalsts par nākamā bērna kopšanu piešķirts mazākā apmērā nekā par iepriekšējā bērna vecumā līdz vienam gadam kopšanu. Tā kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas sistēmās nav iespējams atlasīt šādus gadījumus, lai veiktu masveida pārrēķinus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras teritoriālās nodaļas veic pārrēķinus, pamatojoties uz pabalsta saņēmēja iesniegumu, vai aģentūras darbiniekiem pārskatot konkrēto pabalstu saņēmēju lietas.

Kā jau minēts, apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums attiecas uz nelielu personu loku – t.i., uz personām, kurām bērna vecumā no viena līdz diviem gadiem kopšanas periods laika periodā no 2006.gada 1.marta līdz 2006.gada 7.martam pārtraukts saskaņā ar nodarbinātību uz pilnu laiku, un uz ģimenēm, kuras bērna kopšanas pabalstu saņēmušas ar pārtraukumiem – visbiežāk bērna mātei un tēvam savstarpēji mainoties, kā arī izvēloties starp mātei un tēvam aprēķināto apmēra ziņā lielāko pabalstu.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto informāciju laika periodā no 2006.gada 1.marta līdz 2007.gada 31.decembrim, saņemot bērna kopšanas pabalstu par iepriekšējo bērnu, pabalsts par nākamo bērnu ir pieprasīts tikai 230 gadījumos, no tiem 75 gadījumos pabalsts jau sākotnēji izmaksāts lielākajā apmērā.

Pārējos gadījumos bērna kopšanas pabalstu lielākajā apmērā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā, izpildot apskatīto Satversmes tiesas spriedumu. Problēmas bērna kopšanas pabalsta pārrēķināšanā un izmaksā nav konstatētas.

* Ministres informatīvais ziņojums “Par Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2007.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr.2007-13-03 izpildi” Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa sēdē