Izglītības un zinātnes ministrija: Par sporta objektu finansēšanu

Lai sporta objektu finansēšana notiktu saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātās sporta politikas noteiktajiem mērķiem un tiktu izveidots vienots un pārskatāms projektu atlases mehānisms valsts investīciju līdzfinansējumam pašvaldības izglītības iestāžu un multifunkcionālo sporta būvju celtniecībā, jāizstrādā vidēja termiņa Sporta būvju attīstības programma – tā secinājuši pētījuma “Sporta bāzu celtniecības plānošana un attīstība Latvijā” eksperti.

Pēc IZM Sporta pārvaldes pasūtījuma pētījumu veica SIA “Corporate and Public Management Consulting Group”, pētījuma mērķis ir radīt informatīvo pamatu politikas dokumentu un normatīvo aktu izstrādei saistībā ar sporta bāzu tīkla attīstību laika periodā līdz 2013.gadam.

Pētījuma laikā tika izvērtēta sporta objektu izvietojuma lietderība, izvērtēti līdzšinējie finanšu avoti, līdzšinējais attīstības un finansējuma plānošanas process, valsts, pašvaldību un privātā sektora attiecību modelis sporta bāzu plānošanā, būvēšanā un uzturēšanā. Eksperti izstrādājuši sporta bāzu plānojuma perspektīvas saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un iespējamos sporta bāzu finansēšanas modeļus, kā arī kritērijus jaunu sporta objektu būvniecībai nacionālas nozīmes un vietējas nozīmes sporta attīstības centros.

Izvērtējot situāciju Cēsu un Talsu rajonā, eksperti uz piemēru bāzes parādījuši, kā varētu notikt skolu sporta zāļu optimālā izvietojuma izvērtēšana visos Latvijas novados. Pētījums piedāvā risināt skolu sporta zāļu celtniecības problēmu saistībā ar vispārējās izglītības skolu tīkla attīstības modeli. Vispārējās izglītības skolu investīciju projektu izvērtēšanai tiek piedāvāti kritēriji, kurus pēc būtības iespējams lietot sporta objektu izvietojuma sakārtošanā katrā no administratīvajiem līmeņiem. Novērtēšana varētu tikt veikta, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un iedzīvotāju blīvumu, iedzīvotāju aktivitāti, kā arī ģeogrāfisko aspektu un tuvāko sporta objektu noslogotību.

Veicot situācijas analīzi, pētījuma autori secinājuši, ka nepastāv vienots koordinācijas un informācijas apmaiņas mehānisms starp institūcijām, kas nodarbojas ar veselīga dzīvesveida veicināšanu, un uz augstiem sasniegumiem orientēta sporta politikas plānošanu. Sporta objektu finansēšana daudzos gadījumos notiek ārpus IZM izstrādātās sporta politikas noteiktajiem mērķiem, līdz ar to nedodot iespēju institūcijai, kas atbildīga par sporta politiku valstī, piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

Pētījuma autori norāda, ka ministriju starpā nav vienotu kritēriju sporta būvju finansēšanā, investīciju projektu attīstībā vērojama ministriju individuālā pieeja (sporta būves tiek finansētas no IZM, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas), bet projektu atlasē vērojama pārspīlēta politisko partiju iejaukšanās.

Tieši tāpēc jāizstrādā vidēja termiņa Sporta būvju attīstības programma, kuras mērķis būtu noteikt kopējo gada budžetu jeb valsts investīciju grozu sporta būvēm, tādējādi radot sistēmu, kurā visām pašvaldībām tiek nodrošinātas vienādas iespējas pretendēt uz valsts līdzfinansējumu, un tiktu garantēts finansējums projekta realizācijai arī turpmākajos gados, ja celtniecība paredzēta vidējā termiņā. Sporta būvju attīstības programmā jāiekļauj arī uz augstiem sasniegumiem orientēto sporta būvju investīciju projekti.

IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics uzsver, ka pētījuma autori veikuši nozīmīgu darbu un pētījumā sniegtie priekšlikumi un rekomendācijas ierēdņiem būs noderīgi, gan pieņemot ikdienas lēmumus, gan stratēģiski plānojot sporta būvju attīstību. “Lemjot par publisko finansējumu, kas ir nodokļu maksātāju nauda, mums jebkuram cilvēkam jāspēj paskaidrot pieņemto lēmumu pamatotība, taču reizēm ir grūti to izdarīt, ja lēmums pieņemts, vadoties pēc politiskiem motīviem. Tieši tāpēc IZM ar pētījuma galaziņojumu plāno iepazīstināt arī politiķus un valdībā esam gatavi aizstāvēt pētījumā ietverto ideju – lemjot par sporta būvju celtniecības plānošanu un attīstību, nacionālā finansējuma sadalē ievērot stingrus un visiem saprotamus kritērijus.”

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa