Par Lietuvas Seima priekšsēdētāja oficiālo vizīti Saeimā

Lietuvas Seima priekšsēdētājs Česlovs Juršens, tiekoties ar Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem Foto: A.F.I.

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

25.aprīlī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) priekšsēdētāju Česlovu Juršenu (Česlovas Juršėnas), kurš bija ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

G.Daudze izteica gandarījumu par abu valstu parlamentu ciešo sadarbību un pauda pārliecību, ka tā būs veiksmīga arī turpmāk. “Esmu pagodināts, ka pirmā oficiālā vizīte, kurā dodas jaunievēlētais Lietuvas Seima priekšsēdētājs, ir pie kaimiņiem Latvijā,” norādīja Saeimas priekšsēdētājs.

Č.Juršens informēja, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem Lietuvas parlamentā ir Lisabonas līguma ratifikācija, kas plānota maija otrajā nedēļā. Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka arī Latvijas parlaments par līguma atbalstīšanu galīgajā lasījumā varētu lemt 8.maijā. “Iespējams, abas baltu tautas šo vēsturisko lēmumu pieņems vienā dienā,” teica G.Daudze.

Abu parlamentu priekšsēdētāji pārrunāja arī situāciju enerģētikas jomā. G.Daudze interesējās par jaunās atomelektrostacijas (AES) projekta virzību Lietuvā. Seima priekšsēdētājs norādīja, ka šis jautājums ir gan likumdevēja, gan izpildvaras darba kārtībā un notiek darbs pie nacionālā investora izveides. Vienlaikus oktobrī Lietuvā iespējams referendums, lai noskaidrotu pilsoņu viedokli par to, vai būtu jāpagarina Ignalinas AES darbība.

Parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka elektrotīklu staprsavienojumu izbūve ar tuvākajām Eiropas Savienības valstīm ir labs veids, kā nodrošināt Baltijas reģiona enerģētisko drošību.

Atbildot uz jautājumu par Latvijas–Lietuvas jūras robežlīgumu, G.Daudze informēja, ka pēc oficiālās vizītes Lietuvā ir aktualizējis šo jautājumu, tiekoties ar Latvijas valdības vadītāju un ārlietu ministru.

Saeimas preses dienests

Tiekoties ar Saeimas komisiju locekļiem

25.aprīlī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Eglītis un komisiju deputāti tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Česlovu Juršenu.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja apliecināja abu valstu daudzpusīgās sadarbības nozīmi. “Mums ir viens liktenis, viena vēsture. Esam cieši saistīti vēsturiski un arī nākotnē, jo esam tuvākie sabiedrotie daudzās starptautiskajās organizācijās,” sacīja V.Paegle. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks minēja, ka Baltijas valstu globālā konkurētspēja ir atkarīga no to spējas apvienot spēkus.

Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs pauda gandarījumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas panākto starptautisko stāvokli, kuru Baltijas valstis ir sasniegušas mērķtiecīgā darbā.

Puses bija vienisprātis, ka nepieciešama vienota pieeja aktuālākajos reģionālās politikas un Eiropas Savienības (ES) jautājumos, piemēram, enerģētikas un kaimiņpolitikas jomā.

Runājot par Lisabonas līgumu, V.Paegle uzsvēra, ka tā ieviešana dzīvē būs izaicinājums visiem ES dalībvalstu parlamentiem. Viņa norādīja uz savstarpējās komunikācijas nozīmi nākotnē, piemēram, situācijās, kad dalībvalstu pilsoņi izmantotu savas tiesības iesniegt priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos. Tika apspriesta iespēja Latvijas un Lietuvas parlamentos vienlaikus ratificēt Lisabonas līgumu.

Savukārt deputāts Artis Pabriks norādīja, ka saskaņota un kvalitatīva kaimiņpolitika veicinātu Latvijas un Lietuvas valstu ietekmi mums tuvākajās valstīs un nostiprinātu mūsu valstu pozīcijas ES.

Tikšanās dalībnieki aktualizēja nepieciešamību pastāvīgi pievērst uzmanību totalitārisma, rasisma un ksenofobijas nosodīšanai. Seima priekšsēdētājs Č.Juršens uzsvēra, ka šim jautājumam vienmēr jābūt darba kārtībā, jo tikai tā var sasniegt rezultātus. Savukārt deputāte Sandra Kalniete rosināja Baltijas asamblejas ietvaros izveidot īpašu programmu, kas skaidrotu Eiropas vēstures jautājumus un panāktu totalitārisma režīma nosodīšanu.

Puses arī pārrunāja Latvijas–Lietuvas jūras robežlīguma ratifikāciju abu valstu parlamentos. J.Eglītis minēja divus iespējamos risinājumus. Ņemot vērā Latvijas iekšpolitisko situāciju un Latvijas un Krievijas robežlīguma kontekstu, parakstīt pašreizējo robežlīguma projektu, vienlaikus panākot vienošanos par naftas lauku kopīgu izmantošanu, vai arī tomēr jāsāk sarunas par jūras robežu no jauna. Savukārt Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs uzskatīja, ka jāpanāk abām pusēm izdevīgs risinājums un līguma ratifikācija nav jāatliek.

Saeimas preses dienests