Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministrs M.Roze

Uz jaut. nr. 51/J9 – dok. nr.2296

Par kompensācijām piensaimniekiem

 

Zemkopības ministrija ir iepazinusies ar Saeimas deputātu jautājumiem un sniedz šādu atbildi:

 

1) Par Zemkopības ministrijas plānotajām darbībām piena iepirkuma cenu samazināšanās rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanai ražotājiem.

2007.gadā, kad notika straujš piena iepirkuma cenu pieaugums, pateicoties labvēlīgai pieprasījuma un cenu situācijai piena produktu pasaules tirgū, gan Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM), gan lauksaimniecības ekonomistu pārstāvji brīdināja ražotājus par to, ka šīs augstās cenas norāda uz neraksturīgu cenu attīstības tendenci un tāpēc nevar būt par orientieri saimnieciskās darbības ilgtermiņa plānošanai un organizēšanai, un cenu lejupslīde gaidāma jau 2008.gadā.

Šobrīd ZM ir izvērtējusi esošo situāciju un meklē optimālākos pasākumus ilgtermiņā, lai uzlabotu piensaimniecības nozares saspringto situāciju un novērstu līdzīgus precedentus citās lauksaimniecības nozarēs.

ZM nav iespēju kompensēt zaudējumus, kas radušies piena iepirkumu cenu samazinājuma dēļ, un tas būtu klajā pretrunā ar kopējā tirgus nosacījumiem, kuriem Latvijas valsts ir pievienojusies, taču ir iespējams atbalstīt piensaimniecības nozares pasākumus, kuri veicinās tās konkurētspēju kopējā tirgū. Līdz ar to ZM Valsts atbalsta lauksaimniecībai programmas ietvaros meklē iespēju papildus atbalstīt valsts piensaimniecības nozari, sniedzot atbalstu ciltsdarbam govkopības nozarē, veicinot produktīvo, pārraudzībā esošo govju ierakstīšanu ciltsgrāmatā, atbalstot ganāmpulku īpašniekus par atbilstošo dzīvnieku ciltsdarba informācijas sagatavošanu šo govju ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī piena kvalitātes un samaksas datubāzes izveidošanai, kas radīs modeli objektīvai un pārskatāmai piena kvalitātes noteikšanas un piena cenas aprēķināšanas sistēmai valstī.

Lai samazinātu ražošanas izmaksas, kā arī palielinātu lauksaimnieku konkurētspēju, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ZM ir lūgusi Finanšu ministrijai rast iespēju palielināt akcīzes nodokļa atmaksu līdz 120 litriem par hektāru dīzeļdegvielas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Taču nozares pārstāvjiem ir jāmeklē papildu pasākumi jau esošo problēmu risināšanai un jādomā par turpmākās darbības attīstību nākotnē, kas novērstu jaunu krīzes situāciju rašanos.

 

2) Par iespējamo piena ražotņu slēgšanas novēršanu.

ZM izvērtē iespēju realizēt atbalsta sniegšanas nosacījumus krīzes situācijā atbilstoši Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, kuri līdz šim Latvijā nav īstenoti.

Īslaicīgu finansiālu atbalstu – glābšanas atbalstu – var piešķirt:

1) kā vienreizēju pasākumu, ja šāds atbalsts ir pamatots, ņemot vērā attiecīgās teritorijas sociālās un ekonomiskās prasības;

2) ja atbalstu sniedz kā kredīta galvojumu vai kredītu, kuram noteikta tirgus procentu likme. Nosakot tirgus procentu likmi, izmanto Komisijas apstiprināto atsauces likmi;

3) ar nosacījumu, ka visi kredīti atmaksājami un visu galvojumu saistības beidzas laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas komercsabiedrībai;

4) ierobežotā apmērā, kāds nepieciešams uzņēmuma darbības saglabāšanai;

5) laika posmam, kāds nepieciešams reāla uzņēmuma atveseļošanas pasākumu plāna izstrādei.

Uzņēmums, kas saņem īslaicīgu finansiālu atbalstu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šāda atbalsta apstiprināšanas iesniedz vienu no šādiem dokumentiem:

1) pārstrukturēšanas pasākumu plānu;

2) likvidēšanas pasākumu plānu;

3) pasākumu plānu, kas paredz saņemtā kredīta atmaksāšanu pilnā apmērā.

Glābšanas atbalstu var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš.

Savukārt pārstrukturēšanas atbalstu var piešķirt, ja:

1) uzņēmums ir izstrādājis pārstrukturēšanas pasākumu plānu, kas paredz:

a) uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanu saprātīgā laikposmā, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem par komercsabiedrības turpmākās darbības nosacījumiem,

b) to uzņēmumu struktūrvienību likvidēšanu, kuras rada zaudējumus,

c) to apstākļu aprakstu, kuru dēļ uzņēmums nokļuvis krīzes situācijā, lai novērtētu piedāvāto pasākumu piemērotību,

d) tādu pasākumu veikšanu, pēc kuru izpildes uzņēmums bez papildu atbalsta spēs segt visas ar savu darbību saistītās izmaksas, to skaitā amortizācijas izmaksas un finanšu saistības;

2) uzņēmums veic kompensācijas pasākumus: atsavina pamatlīdzekļus, samazina jaudu vai tirgus daļas un šķēršļus citu uzņēmumu ienākšanai attiecīgajos tirgos;

3) atbalsta saņēmējs daļu no pārstrukturēšanas pasākumu plāna izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai privātiem kredītresursiem. Pārstrukturēšanas pasākumu plānu mazie uzņēmumi līdzfinansē vismaz 25% apmērā, vidējie – vismaz 40% apmērā, lielie – vismaz 50% apmērā. Atbalsta apmērs ir ierobežots līdz minimumam, kāds nepieciešams uzņēmumu pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanai.

Atbalstu uzņēmuma pārstrukturēšanai var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš.

 

3) Par pašlaik realizētiem atbalsta mehānismiem.

Pašreiz ir ieviesti un darbojas šādi atbalsta mehānismi:

3.1. Valsts atbalsts lauksaimniecībai 2008.gadam: atbalsts ciltsdarbam un piensaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanai – pārraudzības ganāmpulka īpašniekam:

– par pārraudzībā esošu govi: vienreizējs maksājums 34 lati;

– reizi gadā 50 latu apmērā par katru pārbaudāmā buļļa meitu (pirmpieni), ja ganāmpulkā veic plānotu jaunbuļļu pārbaudi, pārbaudāmā buļļa meitai (pirmpienei) ir veikta imunoģenētiskā pārbaude, pārbaudāmā buļļa meitu (pirmpieni) ir lineāri novērtējis sertificēts dzīvnieku vērtēšanas eksperts.

3.2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros:

Atbalsta veids	Maksimālā atbalsta likme*
	2007	2008	2009
PVTM** par lauk­augu platībām, EUR/ha	~29	39	39
PVTM par lopbarības platībām, EUR/ha	~11	9	7
PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, EUR/dzīvn.	32	32	32
PVTM par zīdītājgovīm, EUR/dzīvn.	131	166	184
PVTM par aitu mātēm, EUR/dzīvn.	~12	14	14
PVTM par zālāju un linu sēklām (katrai sēklu šķirnei cita likme)	–	–	–
PVTM par kartupeļu cieti, EUR/tonna	66	66	66
Atbalsts par kultūr­augiem ar augstu enerģētisko vērtību, EUR/ha	~32	45	45
Vienotais platības maksājums, EUR/ha	~36	47	57
Atdalītais PVTM par platībām, EUR/references ha	~25	~30	~35
Atdalītais PVTM par pienu, EUR/references tonna	~35	~33	~31
Atdalītais PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, EUR/references dzīvn.	~46	~46	~46
Atdalītais PVTM īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem, EUR/references ha	~26	~27	~28
Atsevišķais maksājums par cukuru, EUR/tonna	12	15	16

 

* Maksimālā atbalsta likme var atšķirties no faktiski izmaksātās atbalsta likmes. Turklāt atdalīto PVTM likmes 2008. un 2009.gadam aprēķinātas pēc provizoriskiem datiem, atdalīto PVTM likmes LAD aprēķina līdz katra gada 16.oktobrim.

** PVTM – papildus valsts tiešie maksājumi.

3.3. Lauku attīstības programmas ietvaros – Investīciju un agrovides platību maksājumi:

3.3.1. Pasākumā “Lauku saimniecību modernizācija” tiek atbalstītas investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzētas lauksaimniecības produktu ražošanai, tai skaitā iepakošanai; kā arī jaunu lauksaimniecības produktu ražošanas būvju būvniecība (govkopībā, ja dzīvnieku novietne paredzēta ne mazāk kā 50 slaucamām govīm), rekonstrukcija un nepieciešamo būvmateriālu iegāde.

Atbalsta intensitāti nosaka katras aktivitātes izmaksām (būvniecība vai tehnikas un iekārtu iegāde) atsevišķi un tā ir
25–40%, ja investīcijas veic mazāk labvēlīgos apvidos, tad atbalsta intensitāti palielina par 5%.

Programmēšanas periodā, t.i., no 2007. līdz 2013.gadam, vienam atbalsta saņēmējam kopējā attiecināmo izdevumu kopsumma ir līdz 2 000 000 EUR atkarībā no saimniecības lieluma un atbalsta pretendenta veida.

 

3.3.2. Pasākumā “Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas” sniedz atbalstu par lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgo apvidu teritorijās. Atbalsta maksājums ir atkarīgs no mazāk labvēlīgo apvidu kategorijas:

Maksājums EUR/ha
Kategorija	2007	2008	2009
1.kategorija	33	25	25
2.kategorija	46	40	40
3.kategorija	64	58	58

 

3.3.3. Pasākumā “Agrovides maksājumi” tiek īstenoti četri apakšpasākumi:

– Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība – atbalsts saimniecībām, kuras, apsaimniekojot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ražo bioloģiskās lauksaimniecības produktus vai pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu. Atbalsta maksājums diferencēts pa kultūraugu grupām:

Nr.	Kultūraugs	Maks. EUR/ha
1.	Pastāvīgās pļavas un ganības, nektāraugi	138
2.	Laukaugi (t.sk. tehniskās kultūras), pārējās kultūras uz aramzemes, aramzemē sētie ilggadīgie zālāji un zālāji sēklu ieguvei, papuve	108
3.	Dārzeņi, garšaugi un piemājas dārzi	357
4.	Kartupeļi, cietes kartupeļi	318
5.	Augļu koki un ogulāji	419

 

– Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana – atbalsts lauksaimniekiem, kuri dārzkopības produktu audzēšanā pielieto integrētās audzēšanas metodes. Atbalsta maksājums diferencēts:

Nr.	Kultūraugu grupas	Maks. EUR/ha
1.	Ābeles, bumbieres	390
2.	Ķirši, plūmes, avenes, upenes, jāņogas, mellenes, dzērvenes, zemenes, ērkšķogas, krūmcidonijas	278
3.	Kāposti	24
4.	Ziedkāposti, burkāni, galda bietes, lauka gurķi, sīpoli, ķiploki	70

– Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos – atbalsts par bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu videi draudzīgā veidā, ekstensīvi noganot (pēc 1.augusta līdz 15.septembrim) vai vēlu pļaujot (no 0,4–0,9 liellopu vienībām uz 1ha). Atbalsta maksājums 123 EUR apmērā par vienu hektāru bioloģiski vērtīgā zālāja.

– Rugāju lauks ziemas periodā – atbalsts par neiestrādātu kultūraugu pēcpļauju atlieku – rugāju – saglabāšanu ziemas periodā. Atbalsta maksājums par vienu hektāru rugāju ir 87 EUR/ha.

 

4) Par neapstrādātā piena eksportu.

ZM neatbalsta neapstrādātā piena eksportu. Pašreiz Latvijas ražotāji neapstrādātu pienu eksportē uz Lietuvu. Kopējais piena eksporta apjoms uz Lietuvu 2007.gadā bija 127,4 tūkst. tonnu, kas ir 14% no Latvijā kopējā saražotā piena. Tā kā Lietuva ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tad Latvijas un Lietuvas savstarpējā tirdzniecība ar piena izejvielu nav pirmais un vienīgais gadījums ES.

Ņemot vērā vienotā tirgus principu, dalībvalsts jebkuru preci var brīvi pārdot citai dalībvalstij, ja vien attiecīgā ES likumdošana nenosaka citādi vai ja attiecībā uz pārtikas produktiem konkrētai dalībvalstij nav noteikts izveduma aizliegums kādam produktam no veterinārā, kvalitātes vai pārtikas drošības viedokļa.

Zemkopības ministrs M.Roze

Rīgā 2008.gada 17.aprīlī

 
 

Ministre T.Koķe

Uz jaut.nr. 52/J9–dok.nr.2266

Par mazākumtautību izglītību Latvijā

Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi Jūsu 2008.gada 10.aprīļa vēstuli Nr.8/7-2-37- (9/08) ar jautājumiem par mazākumtautību izglītību Latvijā.

Sniedzam atbildes uz Jūs interesējošajiem jautājumiem.

1. Atbilstoši ES fondu apguves nosacījumiem Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās ES struktūrfondu aktivitātēs nav iespējams veikt piemaksas pie pedagogu algām, bet pedagogiem ir dotas iespējas iesaistīties struktūrfondu projektos un saņemt projektā paredzēto atalgojumu vai arī stipendiju.

Tuvākajā laikā tiks uzsākta projekta īstenošana Eiropas Sociālā fonda aktivitātē “Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”, kas paredz mērķstipendiju piešķiršanu dabaszinātņu, matemātikas, informātikas un svešvalodu skolotājiem. Par šīs aktivitātes īstenošanas kārtību ir izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.71 “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.2. apakšaktivitātes “Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” īstenošanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi). Izglītības un zinātnes ministrija ierobežotas atlases konkursā ir uzaicinājusi Latvijas Studiju fondu sadarbībā ar rajonu un pilsētu izglītības pārvaldēm izstrādāt projektu par šīs aktivitātes īstenošanu, kas nodrošinātu mērķstipendijas pieejamību skolotājiem visā Latvijas teritorijā. 2008.gada 15.aprīlī notiks projekta vērtēšanas komisijas sēde, kura izskatīs projekta iesniegumu un lems par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu. Tikai pēc projekta apstiprināšanas pašvaldību izglītības pārvaldes uzsāks skolotāju iesniegumu pieņemšanu un izvērtēšanu, par to informējot skolotājus gan ar skolas vadības, gan ar masu saziņas līdzekļu palīdzību.

Atbilstoši MK noteikumu 2.punktam šīs aktivitātes mērķis ir nodrošināt vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes ar nepieciešamajiem prioritāro mācību priekšmetu pedagogiem un veicināt pedagogu piesaistīšanu izglītības iestādēm, tādējādi sekmējot vispārējās izglītības kvalitātes uzlabošanu un nodrošinot izglītojamo sagatavošanu studijām dabaszinātņu un tehnoloģiju programmās.

Saskaņā ar MK noteikumu 4.punktu prioritārie mācību priekšmeti ir fizika, ķīmija, bioloģija, dabaszinības, matemātika, informātika, svešvaloda (kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, islandiešu, lietuviešu, maltiešu, norvēģu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda), līdz ar to uz stipendiju var pieteikties minēto mācību priekšmetu skolotāji, kuri kādu no šiem mācību priekšmetiem māca vispārizglītojošo skolu 7.–12.klasē vai profesionālās izglītības iestādēs. MK noteikumu 11.punkts nosaka, ka mērķstipendiju prioritāri piešķir pedagogam:

1) 100 LVL mēnesī, kurš vispārējās izglītības iestādes 7.–12.klasē vai profesionālās izglītības iestādē māca prioritāro mācību priekšmetu vai priekšmetus vismaz 12 kontaktstundas nedēļā un apgūst prioritārā mācību priekšmeta vai priekšmetu pedagoga profesionālo kvalifikāciju atbilstošā studiju programmā;

2) no 65 līdz 150 LVL^* mēnesī, kurš, ieguvis noteiktā prioritārā mācību priekšmeta vai priekšmetu pedagoga profesionālo kvalifikāciju atbilstošā studiju programmā, māca prioritāro mācību priekšmetu vai priekšmetus vispārējās izglītības iestādes 7.–12.klasē vai profesionālās izglītības iestādē vismaz deviņas kontaktstundas nedēļā un papildus darbam veic četrus noteikumu 73.punktā minētos uzdevumus.

Mērķstipendija ir paredzēta pedagoga pētniecības darba vai radošā darba atbalstam, kā arī lai veicinātu prioritārā mācību priekšmeta pedagogu apgūt attiecīgās studiju programmas, ja pedagogam vēl nav atbilstošas izglītības.

Atbilstoši MK noteikumu 73.punktam mērķstipendijas saņēmējam obligāti ir jāveic šādi pētniecības vai radošā darba uzdevumi:

1) metodiskais darbs izglītības iestādē (mācību priekšmeta mācību metodikas uzlabošana, tajā skaitā pārbaudes darbu izstrāde vai jaunu mācību līdzekļu aprobācija izglītības iestādē, vai informācijas tehnoloģiju izmantošanas uzlabošana prioritāro mācību priekšmetu apguvē);

2) konsultatīvais darbs (tematiskās konsultācijas izglītojamajiem mācību motivācijas veicināšanai, mācību sasniegumu uzlabošanai un pasākumu organizēšana izglītojamajiem intereses veicināšanai par attiecīgo mācību priekšmetu, un pedagoģiskās pieredzes nodošana attiecīgā mācību priekšmeta pedagogiem vai metodisko konsultāciju sniegšana jaunajiem pedagogiem);

3) izpratnes paaugstināšana par vienādām iespējām izglītībā un karjerā un stereotipu mazināšana par dzimuma ietekmi profesijas izvēlē saistībā ar mācāmo prioritāro priekšmetu;

4) kā arī pēc paša pedagoga izvēles viens no tālākminētajiem uzdevumiem:

– zinātniskās pētniecības darbs pedagoģijā (izglītības zinātnē);

– izglītojamo pētnieciskās darbības vadība prioritārajā mācību priekšmetā;

– prakses vadīšana topošajiem pedagogiem.

MK noteikumu nosacījumi mērķstipendijas saņēmējiem tika izstrādāti ciešā sadarbībā ar rajonu un pilsētu izglītības pārvaldēm un skolu direktoriem. MK noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana 2007.gada oktobrī – decembrī notika 21 informatīvajā seminārā skolu direktoriem, ko organizēja izglītības pārvaldes 18 Latvijas pilsētās. Šo semināru laikā skolu direktori tika iepazīstināti ar visām ES struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda aktivitātēm, kas skar izglītības jomu.

Ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu pedagogiem tiek piedāvāta iespēja pilnveidot savu profesionālo meistarību, iepazīstot citu valstu pieredzi izglītības jomā. Mūžizglītības programmas (Latvijā darbojas no 2007.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim) ietvaros notiek skolotāju mobilitāte (“Comenius” apakšprogrammas ietvaros) un augstākās izglītības iestāžu mācībspēku mobilitāte (“Erasmus” apakšprogrammas ietvaros), bet profesionālās izglītības speciālistiem pieredzes apmaiņa notiek “Leonardo da Vinci” apakšprogrammas ietvaros. Mūžizglītības programmas sektoriālās programmas “Comenius” ietvaros 2006./2007.mācību gadā kursu apmeklēšanai dažādās Eiropas Savienības valstīs piešķirtas stipendijas 88 pedagoģiskajiem darbiniekiem.

2. Rajona (pilsētas) olimpiādes uzdevumi tiek sagatavoti valsts valodā. Mazākumtautību 5.–8.klašu skolēniem uzdevumi krievu valodā tiek piedāvāti matemātikas olimpiādē (rajona posmā) un 9.klašu skolēniem vēstures olimpiādē (rajona un valsts posmā). To risinājumu pierakstus skolēns pēc savas vēlēšanās veic latviešu vai krievu valodā. Izglītības pārvaldes, izvērtējot reālo situāciju rajonā (pilsētā), nosaka, kāda palīdzība (iespēja izmantot vārdnīcas, terminu tulkojumus vai daļējus uzdevumu tulkojumus) ir sniedzama rajona (pilsētas) olimpiādē to skolu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, skolēniem.

Valsts olimpiādēs 9.klases skolēniem tiek piedāvāti terminu tulkojumi vai iespēja izmantot vārdnīcas. 2006./2007.m.g. olimpiāžu rezultāti neliecina par to, ka pašreizējā olimpiāžu kārtība radītu problēmas mazākumtautību skolu 9.klašu skolēniem, piemēram, valsts fizikas olimpiādē tika apbalvoti 8 skolēni, no tiem 3 no mazākumtautību skolām, matemātikas olimpiādē – 12, no tiem 5 no mazākumtautību skolām, informātikas olimpiādē – 3, no tiem 1 no mazākumtautību skolas.

3. Starpkultūru izglītības sekmēšana ir jautājums, kas risināms valsts izglītības politikas līmenī, lai pedagogiem un skolas personālam palīdzētu veidot labas attiecības starp skolēniem no dažādu tautību ģimenēm, iesaistot šajā darbā vecākus un sabiedrību. Dažādu kultūru saturs tiek integrēts mācību saturā. Starpkultūru sakaru stiprināšanai tiek pievērsta īpaša uzmanība, izstrādājot metodiskos materiālus. Obligāto mācību saturu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” (turpmāk – pamatizglītības standarts) un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumi Nr.544 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” (turpmāk – vidējās izglītības standarts). Piemēram, pamatizglītības standarts nosaka, ka viens no uzdevumiem ir veidot pamatpriekšstatu par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu, kas atspoguļots arī mācību priekšmetu uzdevumos. Mācību priekšmeta “Mazākumtautību valoda” viens no uzdevumiem ir veidot izglītojamo izpratni par valodu kā tautas kultūras sastāvdaļu, par valodas nozīmi etniskās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā. Līdzīgi starpkultūru izglītība iekļauta visu mākslas jomas mācību priekšmetu saturā.

Kultūras izglītība mācību iestādēs tiek īstenota arī fakultatīvās interešu izglītības nodarbībās. Kopš 2004.gada mazākumtautību vispārējās izglītības iestādēs ir palielināts fakultatīvo nodarbību skaits, kas ieteikts papildus mazākumtautību valodas apguvei un nodarbībām, kas saistītas ar attiecīgās etniskās kultūras izzināšanu.

IZM statistikas dati liecina, ka valstī palielinās skolu skaits, kas piedāvā fakultatīvās nodarbības mazākumtautību valodu apguvei. 2007./2008.m.g. 116 mazākumtautību izglītības iestādēs 13651 skolēns apgūst mazākumtautību valodu, salīdzinot ar 2006./2007.m./g., kad nodarbības notika 97 izglītības iestādēs un valodu apguva 10859 skolēni. Analizējot 2007./2008.m.g. statistikas rādītājus, secināts, ka samazinās to skolu un skolēnu skaits, kas izvēlas papildu nodarbības etniskās kultūras izzināšanā. Ja 2006./2007.m.g. 33 izglītības iestādēs 2621 skolēns apguva mazākumtautību etnisko kultūru, tad 2007./2008.m.g. šo fakultatīvo kursu izvēlējušās 27 izglītības iestādes un 1291 izglītojamais.

Vispārējās izglītības kvalitāti, tai skaitā kultūras izglītības kvalitāti mazākumtautību skolās, vērtē Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra (turpmāk – VIKNVA).

Analizējot izglītības iestāžu akreditācijās iegūtos datus par 2006./2007.mācību gadu, secināts, ka no 181 norādītajā mācību gadā akreditētās izglītības iestādes 29 īsteno tikai mazākumtautību izglītības programmas (2.pielikuma 1., 2.tabula). No 29 izglītības iestādēm 26 kā mācību valoda līdztekus valsts valodai tiek izmantota krievu valoda,
2 – poļu, 1 – baltkrievu (2.pielikuma 3.tabula).

VIKNVA, apkopojot visus ziņojumā ietvertos vērtējumus, veido zināmu izglītības iestāžu gradācijas skalu. Izglītības iestādes, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, uzrāda labākus rādītājus, salīdzinot ar citām iestādēm, kurās īsteno izglītības programmas.

Objektīvi dati, pēc kuriem var vērtēt izglītības kvalitāti, ir valsts pārbaudījumi. Salīdzinot eksāmenu rezultātus krievu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās, redzams, ka 12.klašu eksāmenu rezultāti ir labi, bet 9.klašu eksāmenu rezultāti ir vājāki (3.pielikums). 2009.gadā plānotajā pētījumā par pamatizglītības satura atbilstību vecumposmu īpatnībām īpaša uzmanība tiks pievērsta šo mācību priekšmetu saturam.

4. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izglītības iestāde var iekļaut izglītības programmās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos neminētus mācību priekšmetus, saskaņojot šo mācību priekšmetu standartus ar Izglītības satura un eksaminācijas centru. Pamatizglītības pakāpē šādu iespēju ir izmantojusi, piemēram, Rīgas Š.Dubnova Ebreju vidusskola, kura savā izglītības programmā ir iekļāvusi mācību priekšmetu “Ebreju tautas tradīcijas”. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī noteikto skolēnu slodzi, šobrīd noteikt kā obligātu mācību priekšmetu “Dzimtā kultūra” nav nepieciešamības. Turklāt šobrīd mazākumtautību izglītības iestādes ļoti nepilnā mērā izmanto tās iespējas, kas ir aprakstītas pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmas paraugā, kura 24.5.apakšpunktā noteikts: “fakultatīvās nodarbības ieteicams izmantot mazākumtautību valodas apguvei, kā arī to mācību priekšmetu apguvei, kuri saistīti ar attiecīgās etniskās kultūras izzināšanu”.

5. Lai nodrošinātu skolu padomju līdzdalību skolēnu tiesību aizsardzībā, ņemot vērā Vispārējās izglītības likumā 13.panta trešās daļas 2. un 3.punktā noteikto, likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” (izsludināti valsts sekretāru sanāksmē 2007.gada 25.oktobrī, protokola Nr.42, 19.§) (turpmāk – likumprojekts) ir iekļauti grozījumi Izglītības likuma 30.pantā, nosakot, ka izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanu. Līdz šim šāds pienākums bija ar nosacījumu, ja to ierosina izglītojamie, pedagogi vai izglītojamo vecāki. Šis nosacījums ir izslēgts sagatavotajā likumprojektā.

Likumprojektā ir konkretizēti 51.panta pirmajā daļā noteiktie pedagogu vispārīgie pienākumi, akcentējot to, ka pedagogi īpašu vērību velta izglītojamo attieksmju veidošanai.

Lai celtu pedagoga darba prestižu un lomu izglītības iestādes darbībā, Izglītības likuma 52.pantā noteiktās pedagoga tiesības ir paplašinātas, nosakot tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidē, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī informatīvo nodrošinājumu. Papildus noteiktas tiesības saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā.

Ir papildināti un konkretizēti Izglītības likuma 54.pantā noteiktie izglītojamo pienākumi, īpaši uzsverot izglītojamo pienākumu neapdraudēt savu un citu personu veselību un dzīvību, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu likumiskās tiesības un intereses, piedalīties izglītības iestādes vides sakopšanā un saglabāšanā. Tas palielinātu izglītojamo atbildību un līdzdalības iespējas, kā arī pilnveidotu dzīves prasmes un nodrošinātu pilnvērtīgāku izglītības procesa, kurš ietver gan mācību, gan audzināšanas darbu, īstenošanu.

Ir sistematizētas un precizētas Izglītības likuma 55.pantā noteiktās izglītojamo tiesības, izvairoties no normu dažādas skaidrošanas, dublēšanās un liekvārdības, bet saglabājot būtību.

Ir sistematizētas un precizētas Izglītības likuma 57.pantā noteiktās bērna vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības.

Lai pastiprinātu bērna vecāku (personu, kas realizē aizgādību) līdzatbildību par bērna izglītošanu izglītības iestādē, Izglītības likuma 58.pantā ir iestrādāti jauni pienākumi, kas nav pretrunā ar Civillikuma 177.pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.pantu.

Likumprojekts pašlaik iesniegts atkārtotai saskaņošanai ar atzinumu sniedzējām ministrijām.

 

Pielikumā:

1. Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.71 “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.2.apakšaktivitātes “Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” īstenošanas kārtību”. (Publicēts: “Latvijas Vēstnesis”, 21.02.2008., Nr.29 (3813).)

2. Mazākumtautību izglītības iestāžu akreditācija 2006./2007.mācību gadā.

3. Eksāmenu rezultāti krievu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās 9. un 12.klasei 2006./2007.mācību gadā.

Izsaku cerību uz turpmāku sadarbību Latvijas izglītības sistēmai nozīmīgu pro­blēmu risināšanā, lai uzlabotu izglītības kvalitāti, kas ir garants valsts attīstībai nākotnē.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2008.gada 15.aprīlī

 

2.pielikums

vēstulei Latvijas Republikas 9.Saeimas

deputātiem J.Plineram, I.Sokolovskim,

V.Buhvalovam, V.Buzajevam,

V.Kabanovam, M.Mitrofanovam

par mazākumtautību izglītību Latvijā

 

Mazākumtautību izglītības iestāžu akreditācija – 2006./2007.mācību gads

1.tabula (reģionālā pārstāvniecība)

2.tabula (skolu veidu pārstāvniecība)

3.tabula (mazākumtautību valodas lietojums, apgūstot mazākumtautību izglītības programmu)

3.pielikums

vēstulei Latvijas Republikas 9.Saeimas

deputātiem J.Plineram, I.Sokolovskim,

V.Buhvalovam, V.Buzajevam,

V.Kabanovam, M.Mitrofanovam

par mazākumtautību izglītību Latvijā

 

^* 150 latu mēnesī, ja tas māca prioritāro mācību priekšmetu vai priekšmetus 21 vai vairāk kontaktstundu nedēļā; no 65 līdz 150 latiem mēnesī, ja tas māca no 9 līdz 21 kontaktstundai nedēļā prioritāro mācību priekšmetu vai priekšmetus. Mērķstipendijas apmēru aprēķina proporcionāli kontaktstundu skaitam nedēļā, prioritāri atbalstot pedagogu, kam ir lielāks kontaktstundu skaits nedēļā.