Par kopīgu cīņu pret cilvēktirdzniecību Baltijas asamblejas, Ziemeļu padomes un Beniluksa parlamenta organizētajā konferencē

Par konferences problēmu

25.aprīlī Saeimā notika Baltijas asamblejas (BA), Ziemeļu padomes (ZP) un Beniluksa parlamenta trīspusējā konference “Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”.

Uzrunājot konferences dalībniekus, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzsvēra, ka cilvēku tirdzniecība Eiropas Savienības valstīs ir visstraujāk augošais organizētās noziedzības veids. “Noziedznieki izmanto tās pašas iespējas, kuras mēs kā Eiropas Savienības pilsoņi tik augstu vērtējam, – brīvu preču un pakalpojumu kustību, ceļošanu bez robežkontroles, iespēju strādāt un mācīties citā valstī. Tāpēc mums kopīgiem spēkiem jādara viss, lai šīs iespējas, pēc kurām tik ilgi esam tiekušies, netiktu izmantotas ļaunprātīgos nolūkos,” sacīja G.Daudze.

Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Česlovs Juršens savā uzrunā raksturoja situāciju Lietuvā un atzinīgi novērtēja sadarbību ar Lielbritānijas, Beniluksa valstu, Vācijas, Latvijas un citu valstu tiesībsargājošajām iestādēm. “Mums jāizmanto visi kopīgie spēki, aizstāvot cilvēktiesības,” pauda Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs.

Konferences atklāšanā BA prezidents, Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste akcentēja, ka cilvēku tirdzniecība ir 21.gadsimta vardarbības un verdzības forma, kas sastopama visā pasaulē. Baltijas valstīm pēc pievienošanās Šengenas zonai ir radušies jauni izaicinājumi cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā. “Mūsdienu pasaulē tā nav katras atsevišķas valsts problēma, tāpēc šodien ir jārunā par koordinētu sadarbību šajā cīņā,” pauda T.Velliste.

Savukārt ZP Pilsoņu un patērētāju tiesību aizsardzības komitejas locekle Karina Stāla Voldseta aicināja atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kuras aktīvi iesaistās cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Kā pozitīvu paraugu Latvijā ZP pārstāve minēja resursu centru “Marta”, kas sniedz atbalstu un palīdz nelaimē nokļuvušajām sievietēm.

Konferences tēmas svarīgumu un aktualitāti savā uzrunā uzsvēra arī Beniluksa parlamenta pārstāvis Marsels Obervaiss. Viņš norādīja, ka šajā cīņā ļoti svarīgs faktors ir ekonomiskā situācija cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valstīs. Pārsvarā šie cilvēki nespēj samierināties ar nabadzību un dodas labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm, taču nonāk nelaimē. “Valstu parlamentiem, valdībām un nevalstiskajām organizācijām ir jārod kopīgs risinājums, kā apstādināt migrantu plūsmu,” aicināja M.Obervaiss.

Konferences “Cīņa pret cilvēku tirdzniecību” dalībnieki aicināja valstu nacionālos parlamentus un valdības aktīvāk pilnveidot likumdošanu, lai mazinātu tiesiskos trūkumus cīņā pret cilvēku tirdzniecību.

Konferencē vienojās, ka jāstiprina Šengenas dalībvalstu profesionāļu kapacitāte un zināšanas, lai laikus novērstu cilvēku tirdzniecības gadījumus. Tāpat jāpievērš uzmanība sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, īpaši bērniem, nodrošinot viņiem tiesisko aizsardzību un rehabilitāciju pēc pārdzīvotajām šausmām.

Lai sasniegtu kopīgo mērķi – izskaustu cilvēku tirdzniecību –, pasākuma dalībnieki izteica aicinājumu valstu parlamentiem un izpildvarai sadarboties, apmainoties ar informāciju par cilvēktirdzniecības gadījumiem un valstu pieredzi šā nozieguma apkarošanā.

Konferences dalībnieku priekšlikumus noslēguma dokumenta pilnveidošanai apkopos īpaša darba grupa.

Pasākuma mērķis bija apspriest līdzšinējos sasniegumus cīņā pret cilvēku tirdzniecību, kā arī pārrunāt šķēršļus un problēmas, kas to ierobežo. Tāpat tika pārrunātas sadarbības iespējas Šengenas zonā, lai kopīgiem spēkiem laikus identificētu un novērstu cilvēku tirdzniecību un sodītu noziedzniekus, kā arī nodrošinātu palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka cīņa pret cilvēku tirdzniecību ir nozīmīgs sociāls, ekonomisks un politisks jautājums gan nacionālā, gan arī starptautiskā līmenī. Tika uzsvērts, ka cilvēktirdzniecības problēmu nevar atrisināt vienas valsts ietvaros, tāpēc cīņā pret šo noziegumu jāiesaistās gan upuru izcelsmes, gan tranzīta, gan arī saņēmējvalstīm. Īpaši svarīga ir koordinēta iesaistīto valstu institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbība.

Saeimas preses dienests

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes uzruna konferencē 2008.gada 25.aprīlī

Godājamais Baltijas asamblejas prezidenta kungs [Trivimi Velliste]!

Godājamais Lietuvas Seima spīkera kungs [Česlovs Juršens]!

Ekselences, dāmas un kungi!

Vēlos jūs sirsnīgi sveikt Latvijas Republikas Saeimā Baltijas asamblejas, Ziemeļu padomes un Beniluksa parlamenta kopīgi organizētajā konferencē, kas veltīta cīņai pret cilvēku tirdzniecību.

Vispirms es vēlētos sveikt savu kolēģi Lietuvas Seima spīkeru Česlovu Juršena kungu, kurš tikko ieradies no Lietuvas, lai apmeklētu Latviju savā pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē. Vēlos pateikties Juršena kungam par atbalstu Baltijas valstu sadarbībai viņa ilglaicīgajā un pieredzes bagātajā politiskajā dzīvē.

Vēlos uzsvērt, ka arī es savā darbībā vienmēr esmu iestājies par ciešu sadarbību starp Baltijas valstīm. Baltijas asambleja ir mūsu valstu kopīgā vērtība, kas dzimusi Lietuvas, Latvijas, Igaunijas valstiskuma atjaunotnes pirmsākumos deviņdesmitajos gados un dzīvojusi laikam līdzi, jo tā arvien savā dienaskārtībā ir iekļāvusi tādus aktuālus, reģionam būtiskus jautājumus kā enerģētika, cilvēkresursu attīstība, izglītība un citi. Mūsu sadarbības vitalitāti nosaka ne tikai aktuālo tēmu izvirzījums, bet arī jau par tradīciju kļuvusī sadarbība starp Baltijas, Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu parlamentiem. Ir izveidots ietvars, kurā mums – parlamentāriešiem – ir iespēja paplašināt savu redzeslauku un gūt ierosmi jauniem risinājumiem, tai pašā laikā spējot saglabāt šā formāta lietišķo un vienlaikus neformālo vidi.

Šodienas konference ir veltīta sarežģītai tēmai. Tiek atzīts, ka cilvēku tirdzniecība Eiropas Savienībā ir visstraujāk augošais organizētās noziedzības veids. Tajā pašā laikā šī problēma ne vienmēr ir pilnībā izprasta un sabiedrības apzināta. Kamēr kāds indivīds nesaskaras ar šādu gadījumu savā dzīvē, bieži tiek uzskatīts, ka šādi noziegumi nepastāv, ka tie attiecas uz neveiksminiekiem, kurus visbiežāk raksturo ar epitetu “pats vainīgs”. Un daudzos gadījumos patiesi cilvēks ir pats vainīgs, taču sabiedrība nedrīkst vienaldzībā ignorēt šādus gadījumos, jo tā ir vēl viena cilvēka, mūsu līdzpilsoņa, traģēdija, sabojāta dzīve un zuduši sapņi gan sev, gan ģimenei. Tāpēc tikpat svarīgi kā meklēt labākos risinājumus šīs noziedzīgās darbības apkarošanai ir arī izvērtēt un apzināt tos cēloņus, kas liek cilvēkiem, un bieži vien gados jauniem cilvēkiem, nonākt pie šāda lēmuma vai situācijas, kad izvēles iespējas vairs nav.

Ir skaidrs, ka personas kļūšanai par cilvēku tirdzniecības upuri bieži vien ir sociāli ekonomisks iemesls. Latvijas ekonomika pēdējos gados ir strauji augusi, bezdarba līmenis ir būtiski krities, tāpēc ir jājautā: vai tas ir atstājis iespaidu uz tendencēm un statistiku, cik daudz personu iesaistās cilvēku tirdzniecībā?

Latvija ir pievienojusies starptautiskajām konvencijām un veikusi izmaiņas kriminālprocesā, lai pie atbildības varētu saukt iespējami plašāku noziegumos iesaistīto personu loku. Piemēram, mūsu likumdošana paredz iespēju saukt pie kriminālatbildības arī tās personas, kuras nodarbojas vai atbalsta personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, pat ar paša cilvēka labprātīgu piekrišanu. Vienlaikus jāuzsver, ka likumdošanas sakārtošana ir svarīga, taču izšķiroša būs tiesībsargājošo institūciju, sociālo dienestu un izglītības iestāžu rīcība.

Dāmas un kungi!

Cilvēku tirdzniecība ir vēl viens mūsdienu globalizētās un integrētās pasaules fenomens. Diemžēl noziedznieki izmanto tās pašas iespējas, kuras mēs kā Eiropas Savienības pilsoņi tik augstu vērtējam, – brīva preču un pakalpojumu kustība, ceļošana bez robežkontroles, iespēja mācīties un strādāt citā valstī. Mums kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai šīs iespējas, pēc kurām tik ilgi esam tiekušies, būtu arvien grūtāk iespējams izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

Esmu pārliecināts, ka globālajā cīņā pret cilvēku tirdzniecību mums vispirms ir maksimāli jāizmanto reģionālās sadarbības sniegtās iespējas. Šo es uzskatu arī par galveno šīs konferences uzdevumu.

Cienījamie kolēģi!

Nobeigumā vēlos pateikties konferences organizatoriem par padarīto darbu un novēlēt visiem konferences dalībniekiem sekmīgu darbu!

Piektdien, 25.aprīlī, Rīgā, Saeimas namā, notika Baltijas asamblejas, Ziemeļu padomes un Beniluksa parlamenta kopīgi organizētā konference “Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”. Mirkļi konferences laikā: (augšējā attēlā no kreisās) Baltijas asamblejas prezidents, Igaunijas Riigikogu (parlamenta) priekšsēdētājs Trivimi Velliste, Lietuvas Seima (parlamenta) priekšsēdētājs Česlovs Juršens, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere; (vidējā attēlā no kreisās) Beniluksa parlamenta Tieslietu komisijas priekšsēdētājs Franss Vīkers, Eiropas Cilvēku tirdzniecības apkarošanas grupas vadītājs Stīvs Hārvijs, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pilotprojekta direktora pienākumu izpildītāja Kolete de Truā; (apakšējos attēlos no kreisās) Beniluksa parlamenta prezidenta pārstāvis Marsels Obervaiss, Ukrainas Verhovna Radas (parlamenta) Valsts pārvaldes un pašvaldību komitejas loceklis Anatolijs Matvijenko Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”; Ansis Starks, A.F.I.