Par Latvijā īstenotā totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš:
Saskaņā ar Ministru prezidenta 2006.gada 30.janvāra rezolūciju Nr.12/Jur-208(2005.g.) Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros sniedz šādu informāciju par Saeimas 2005.gada 12.maija deklarācijā “Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu” minēto uzdevumu izpildi.
1. Noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālu līgumu, kas noteiktu savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni.
Latvijas Republika un Krievijas Federācija 1993.gada 2.jūnijā noslēdza Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību, kas regulē pārceļošanas procesu un dod papildu iespējas Latvijai sekmēt latviešu atgriešanos Latvijā. Minētā vienošanās, saskaņā ar 2005.gada 21.septembrī Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pārstāvju parakstīto protokolu, ir pagarināta uz nenoteiktu laiku.
Šīs vienošanās realizācija un eventuālu izmaiņu veikšana, lai nodrošinātu Saeimas deklarācijā iekļauto savstarpējo saistību izpildi, ir Iekšlietu ministrijas kompetencē.
2. Joprojām uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu (arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu) atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai.
Ārlietu ministrija un Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs jautājumu par PSRS okupācijas fakta atzīšanu ir akcentējušas kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, un tas ir Latvijas un Krievijas attiecību darba kārtībā.
Darbu turpina 2005.gada 11.augustā darbību uzsākusī Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai, kuras uzdevumos ietilpst apzināt un aprēķināt PSRS okupācijas režīma sekas Latvijā. Ārlietu ministrijas rīcība saistībā ar okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu balstīsies uz valdības lēmumu, kas tiks pieņemts pēc šīs Komisijas darbības noslēguma ziņojuma izskatīšanas.
Lai veicinātu Latvijas arhīvu materiālu atgūšanu, 2007.gada 25.oktobrī tika noslēgts līgums “Par sadarbību starp Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu un Krievijas Valsts kinofotodokumentu arhīvu”.
Jautājumi, kas saistīti ar no Latvijas izvesto kultūrvēsturisko vērtību, tai skaitā arhīvu materiālu un Latvijas Republikas ārlietu resora dokumentu atgūšanu, tiek izskatīti Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijā un tās darba grupā par humanitāro sadarbību. Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijas 2007.gada 20.jūlija sēdē tika panākta vienošanās, ka kultūrvēsturiskās vērtības ir svarīga abu valstu tautu kultūras mantojuma daļa, un puses vienojās, ka abu valstu atbilstošo valsts resoru eksperti pastāvīgi veiks kopīgu darbu, lai identificētu pārvietotās kultūrvēsturiskās vērtības, tai skaitā arhīvu materiālus. Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijas Humanitāro jautājumu darba grupas sanāksmē 2008.gada 27.februārī Krievijas puses eksperti, balstoties uz Latvijas puses iesniegtiem sarakstiem, iesniedza informāciju par Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām, kas atrodas Krievijas Valsts kinofotodokumentu arhīvā. Puses vienojās turpināt aktīvu sadarbību atlikušo filmu apzināšanā un ar nodošanu saistīto jautājumu risināšanā.
Tāpat sanāksmē Latvijas puse iesniedza Krievijas pusei trīs sarakstus par Latvijas Ārlietu ministrijas dokumentiem, kuri varētu atrasties Krievijas arhīvos. Papildus Latvijas puse nodeva Krievijas pusei represēto Latvijas pilsoņu sarakstu, kuru lietas atrodas Krievijas arhīvos. Puses vienojās turpināt sadarbību minētajos jautājumos, tai skaitā Krievijas puse izskatīs iespēju Latvijas ekspertiem ierasties vizītē Krievijā.
Papildus informējam, ka 2007.gada 18.decembrī Rīgā Latvijas Republikas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs parakstīja Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk tekstā – Vienošanās). Vienošanās nosaka kārtību, kādā katra no pusēm veic savu apbedījumu vietu apzināšanu, uzskaiti, ierīkošanu un labiekārtošanu, kā arī mirstīgo atlieku ekshumāciju, pārvešanu un pārbedīšanu otras puses teritorijā. Tāpat Vienošanās precizē katras puses pienākumus pret otras puses apbedījumiem tās teritorijā.
Balstoties uz Vienošanos, Latvijas puse varēs uzsākt karavīru un civiliedzīvotāju, kuri ir Latvijas izcelsmes vai kuri dzimuši vai dzīvojuši Latvijas Republikas teritorijā, krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, apbedījuma vietu Krievijas Federācijas teritorijā pilnvērtīgu apzināšanu un saglabāšanu.
3. Nodrošināt, lai Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs iepazīstina ar šo deklarāciju.
Ārlietu ministrija Saeimas 2005.gada 12.maija deklarāciju ir nosūtījusi visām Latvijas Republikas vēstniecībām un pārstāvniecībām ārvalstīs, un vēstnieki, lai izmantotu deklarāciju turpmākajā darbā, ar tās saturu ir iepazīstināti.
* Ministra informatīvais ziņojums “Par Saeimas 2005.gada 12.maija deklarācijas “Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu” izpildi” Ministru kabineta 2008.gada 22.aprīļa sēdē