Par Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdi

Vakar, 7.septembrī, pēc vasaras atvaļinājuma laika atkal pulcējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde, lai pārrunātu šobrīd visaktuālākās problēmas.

Priekšplānā izvirzījās trešdien, 22. septembrī, sasaucamās LPS domes sēdes neatliekamie jautājumi, tostarp — par LPS un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokolu, par pārmaiņām LPS valdē, par vistuvākajām rosmēm, jo pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) kārtējā darba apspriede paredzēta jau šodien, 8.septembrī. Tās temats — "Latvijas lauku politika un to sadarbība ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem". Te solījušies būt klāt vairāku Latvijas banku vadītāji, finansu eksperti un citas ekonomisko aprindu vadošās personas, jo administratīvi teritoriālās reformas (ATR) noskaņās naudas nodrošinājums ir vairāk nekā būtisks: iecerētie deviņi reģioni bez attiecīga finansiālā seguma paliks tikai labu ieceru līmenī.

Būtiski arī, ka jau šo piektdien nāks kopā Latvijas pagastu apvienību vadošie darbinieki, bet pēc nedēļas — Latvijas pilsētu savienības runasvīri. Tālab tieši šajās dienās ar pilnu atdevi atsāk strādāt visas LPS pamatstruktūras, katra ar savu ievirzi, tomēr visas ar kopīgu mērķi — ATR īstenošana nav tikai vienas dienas vai pat dažu nedēļu uzdevums, jo reforma nav domājama bez pašvaldību tiešas klātbūtnes.

Vakardienas pārrunās izskanēja arī ne mazums trauksmes signālu: līdz ar to, ka apturēta kredītu došana pašvaldībām, nav skaidrības par apmēram četrdesmit pieteikumiem, tostarp tādām aktuālām lietām kā apkures nodrošinājums nākamajai ziemai, iesāktiem, bet līdz galam nepabeigtiem remontiem. Kaut gan tika pieminēta tikai līdz galam neuzbūvētā sporta zāle Īslīcē un Blomes skola, kur mācības sākušās, kaut ēkas jumta segums nav pabeigts, šādu satraucošu objektu nav mazums, turklāt laika ritējums steidzina, jo teju, teju var sākties rudens lietavas. Turklāt rādās, ka ir "nogriezta" lauku ceļu uzlabošanas un izbūves programma, problemātisks šķiet līdzšinējā finansu nepieciešamības termiņa īstenojums. Jā, pašvaldību vadītāji apzinās tagadējās valdības pamatnostādnes izkļūšanai no finansu krīzes, tomēr daudzas pašvaldības ir pēkšņi nostādītas dilemmas priekšā: nav un nebūs .

Tālab aizvadītajās nedēļās bijušas tikšanās un sarunas ar visu ministriju vadītājiem, lai reāli noskaidrotu praktiskās pamatnostādnes: virzība uz valsts un pašvaldību funkciju pārdalīšanu gan šķiet saprotama, tomēr te uzreiz rodas milzums līdz šim nebijušu vaicājumu. Izglītības un zinātnes ministrija tūdaļ ir ar mieru "pāradresēt" pašvaldībām pirmskolas vecuma bērnu un pat pamatskolu aprūpi, Kultūras ministrija — "atdot" tautas namus un bibliotēkas, Zemkopības ministrija grib tikt vaļā no lauku arodizglītības sistēmas, to formāli nododot Izglītības un zinātnes ministrijai, tomēr ar pašvaldību aprūpi. Aktuāls ir kādreiz populāro internātskolu liktenis: izrādās, ka ir ne mazums rajonu (tāds ir arī Tukuma rajons), kur šādās skolās mācās pat divas trešdaļas sava novada audzēkņu. Katrā ziņā to finansējuma sadaļa patlaban rādās pagalam neskaidra, un arī par to vajadzēs runāt jau pēc divām nedēļām paredzētajā LPS domes sēdē.

Tieši šogad vairāk nekā citkārt ir aktivizējusies LPS starptautiskā sadarbība. Arī "LV" jau rakstīts par emocionālajiem un lietišķajiem kontaktiem, ko pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA) šovasar izveidojusi ar kolēģiem Čehijas Republikā. Atbildot uz Zviedrijas Pašvaldību savienības priekšlikumu, šajās dienās Rīgā ir izstrādāts Sadarbības vienošanās protokola teksts, ko jau rudens sākumā varētu parakstīt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, VARAM pašvaldību lietu pārvaldes direktors Agris Krūmiņš un Stokholmas — Mēlaru reģiona padomes priekšsēdētājs Kārlis Cēderšilds. Tieši šim Zviedrijas centra reģionam par sadarbību ar Latvijas pašvaldībām ir pastiprināta interese, un LPS valdes locekļu vairākuma domas bija tādas, ka šo iespēju nevajadzētu palaist garām.

Uz to vedināja arī LPS atbildīgās sekretāres Ligitas Začestas un Aizkraukles rajona padomes izpilddirektora Gunta Libeka ziņojumi par nesenajiem braucieniem uz Itāliju un Zviedriju. Daudzās Eiropas valstīs interese par Baltijas valstīm un tostarp arī par Latviju tieši pēdējā laikā ir jūtami palielinājusies un ne jau tikai Eiropas Savienības iespējamo dalībvalstu statusa dēļ. Zīmīgi, ka aizvien vairāk tiek meklēti savstarpēji kontakti starp dažādu valstu un Latvijas rajonu pašvaldībām. LPS sekretāriem ir vairāk nekā 40 iepazīšanās adrešu.

Lai interese kļūtu par sadarbību, būtiska ir valstiska nostādne. Arī LPS jau 1997.gadā savā VII kongresā pieņēma rezolūciju, kurā uzsvērts, ka attīstības plānošana uzskatāma par Eiropas Savienības strukturālo fondu piesaistes nosacījumu.

Patlaban mūsu rīcībā jau ir gandrīz simt piecdesmit lappuses biezs dokuments "Latvija. Nacionālais attīstības plāns 2000—2002". Tajā ir daudz pozitīva, tomēr LPS valdes vakardienas sēdē ilgāk nekā stundu tika debatēts, kādi grozījumi un papildinājumi būtu nepieciešami. Par to runāja gan LPS padomnieki Māris Pūķis un Jānis Piešiņš, gan LPS valdes locekļi. Te papildus viena diena pārdomām nebūtu par daudz .

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

pašvaldību lietās