Par iespējām pārstrukturēt ES fondu 2007.–2013.gada finansējumu
Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks:
Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta (MK) iecerēto darbību (Deklarācija) 8.punkts paredz, ka valdība veiks pasākumus, lai Latvija nezaudētu savu kopējā Eiropas Savienības (ES) finansējuma apjomu un īstenotu iespēju pārstrukturēt ES struktūrfondus un Kohēzijas fondu (ES fondi), t.sk. energosektora attīstībai un energotaupības programmu īstenošanai, kā arī eksporta atbalsta veicināšanai.
Šā deklarācijas punkta ieviešanai Plāns par Ivara Godmaņa vadītā MK neatliekamajiem darbiem (no 2007.gada 20.decembra līdz 2008.gada 14.aprīlim) paredz, ka īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās līdz 2008.gada 31.martam sagatavo ziņojumu par iespējām pārstrukturēt ES fondu 2007.–2013.gada finansējumu ar mērķi novirzīt lielāku atbalstu enerģētikas sektoram.
Šis informatīvais ziņojums ir izstrādāts, lai iezīmētu iespējas, kā tiesiskajā un ES fondu plānošanas ietvarā pārdalīt esošo ES fondu finansējumu ar mērķi palielināt atbalstu enerģētikas sektoram, iespējami maz ietekmējot citu nozaru intereses un kompetenci.
Esošā situācija.
ES tiesiskais regulējums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1080/2006 (2006.gada 5.jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Regulas (EK) Nr.1783/1999 atcelšanu, 4.pants paredz, ka ERAF var atbalstīt investīcijas enerģētikā, tostarp Eiropas komunikāciju tīklu uzlabošanu, kas sekmē piegādes drošības uzlabošanu, ar vidi saistītu apsvērumu integrēšanu, energoefektivitātes uzlabošanu un neizsīkstošās enerģijas attīstību.
Regulas (EK) Nr.1080/2006 7.pants paredz atbalstu mājokļu energoefektivitātei tajās ES dalībvalstīs, kas pievienojās 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, ievērojot šādus nosacījumus:
a) izdevumi ir plānoti saistībā ar integrētu pilsētu attīstības darbību vai prioritāru virzienu apgabaliem, kurās vērojama vai draud fiziska stāvokļa pasliktināšanās un sociāla atstumtība;
b) līdzekļi mājokļu izdevumiem ir līdz 3% no ERAF piešķīruma attiecīgajām darbības programmām vai 2% no kopējā ERAF piešķīruma;
c) izdevumi attiecas vienīgi uz vairāku ģimeņu mājokļiem vai ēkām, kuras pieder valsts iestādēm vai bezpeļņas organizācijām un kuras paredzētas tam, lai izmitinātu ģimenes ar nelieliem ienākumiem vai cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
Savukārt Padomes Regulas (EK) Nr.1084/2006( 2006.gada 11.jūlijs) par Kohēzijas fonda (KF) izveidi un Regulas (EK) Nr.1164/1994 atcelšanu, 2.punkts paredz, ka KF atbilstīgi Kopienas vides aizsardzības politikas prioritātēm saskaņā ar politikas un rīcības programmu vides jomā var sniegt atbalstu jomās, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un viennozīmīgi dod ieguvumu videi, proti, energoefektivitātes un neizsīkstošās enerģijas jomā.
LR plānošanas dokumenti
Latvija, izstrādājot ES fondu plānošanas dokumentus 2007.–2013.gada plānošanas periodam, ERAF un KF līdzfinansētajā darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” ir paredzējusi divus pasākumus energoefektivitātes jomā – 3.4.4.pasākums “Mājokļa energoefektivitāte” (atbilstoši MK 2007.gada 17.jūlija sēdes protokollēmumam (Nr.41. 40.§) ERAF līdzfinansējums ir 29 968 597 eiro) un 3.5.2.pasākums “Enerģētika” (KF līdzfinansējums ir 127 400 000 eiro). Kopējo ES fondu piešķīruma sadalījumu starp Valsts stratēģiskā ietvardokumenta (VSID) 2007.–2013.gada periodam projekta tematiskajām asīm un pasākumiem atbilstoši MK 2007.gada 17.jūlija sēdes protokollēmumam (Nr.41, 40.§) skatīt pielikumā.
3.4.4.pasākums “Mājokļa energoefektivitāte” paredz aktivitātes, kas vērstas uz daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, kā arī uz sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanu.
3.5.2.pasākums “Enerģētika” ietver aktivitātes, kas vērstas uz centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstību, vēja elektrostaciju attīstību un Daugavas hidroelektrostaciju aizsprostu pārgāžņu rekonstrukciju.
Finansējuma pārstrukturēšanas iespējas ar mērķi palielināt atbalstu enerģētikas sektoram
Ir identificētas trīs ERAF un KF finansējuma pārstrukturēšanas iespējas pa vairākām atbalsta jomām, lai tās rezultātā palielinātu atbalstu enerģētikas jomai. Ņemti vērā finansējuma pārdales nosacījumi starp fondiem un ES fondu atbalsta specifika.
1.iespēja
Paredz samazināt KF vides jomas piešķīrumu par 43 miljoniem eiro un palielināt energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomas piešķīrumu par 43 miljoniem eiro.
Citas saistītās darbības, izvēloties šo iespēju:
Gadījumā, ja finansējuma samazināšana vides jomas aktivitātēm ietekmē darbības programmā noteikto rādītāju sasniegšanu vai atteikšanos no kādas aktivitātes īstenošanas pilnībā, var paredzēt grozījumus darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” (aptuveni 6 mēnešus ilgs process, kas noslēdzas ar Eiropas Komisijas lēmumu).
Veicot šādu grozījumu, finansējuma sadalījums starp KF līdzfinansētajām jomām būtu šāds:
Tabula
Nr.1.
Potenciālais finansējuma sadalījums starp KF līdzfinansētajām
jomām
VSID tematiskā ass, nosaukums |
Pasākums |
KF finansējuma sadalījums (eiro) atbilstoši MK 2007.gada 17.jūlija sēdes protokollēmumam (Nr.41, 40.§) |
Izmaiņas (+/–) (eiro) |
Potenciālais KF finansējuma sadalījums (eiro) |
VSID tematiskā ass, nosaukums |
Pasākums |
KF finansējuma sadalījums (eiro) atbilstoši MK 2007.gada 17.jūlija sēdes protokollēmumam (Nr.41, 40.§) |
Izmaiņas (+/–) (eiro) |
Potenciālais KF finansējuma sadalījums (eiro) |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
3 – publisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabojumi |
1 539 776 553 |
0 |
1 539 776 553 |
|
Transports |
708 776 553 |
0 |
708 776 553 |
|
Vide |
549 000 000 |
–43 000 000 |
506 000 000 |
|
Ilgtspējīga attīstība: |
269 800 000 |
43 000 000 |
312 800 000 |
|
t.sk. Ilgtspējīgs transports (publiskais transports): |
142 400 000 |
0 |
142 400 000 |
|
– Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija |
122 400 000 |
0 |
122 400 000 |
|
– Dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana |
19 000 000 |
0 |
19 000 000 |
|
– Pierīgas mobilitātes ģenerālplāns |
1 000 000 |
0 |
1 000 000 |
|
t.sk. Energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi |
127 400 000 |
43 000 000 |
170 400 000 |
|
Tehniskā palīdzība |
12 200 000 |
0 |
12 200 000 |
2.iespēja
Paredz samazināt KF transporta jomas piešķīrumu par 43 miljoniem eiro un palielināt energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomas piešķīrumu par 43 miljoniem eiro.
Citas darbības, izvēloties šo iespēju:
1. Paredz grozījumus darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” attiecībā par finansējuma pārdali starp prioritātēm.
2. Gadījumā, ja finansējuma samazināšana transporta jomas aktivitātēm iespaido darbības programmā noteikto rādītāju sasniegšanu vai atteikšanos no kādas aktivitātes īstenošanas pilnībā, var paredzēt grozījumus darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi”.
Veicot šādu grozījumu, finansējuma sadalījums starp KF līdzfinansētajām jomām būtu šāds:
Tabula
Nr.2.
Potenciālais finansējuma sadalījums starp KF līdzfinansētajām
jomām
VSID tematiskā ass, nosaukums |
Pasākums |
KF finansējuma sadalījums (eiro) atbilstoši MK 2007.gada 17.jūlija sēdes protokollēmumam (Nr.41, 40.§) |
Izmaiņas (+/–) (eiro) |
Potenciālais KF finansējuma sadalījums (eiro) |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
3 – publisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabojumi |
KOPĀ |
1 539 776 553 |
0 |
1 539 776 553 |
Transports |
708 776 553 |
–43 000 000 |
665 776 553 |
|
Vide |
549 000 000 |
0 |
506 000 000 |
|
Ilgtspējīga attīstība: |
269 800 000 |
43 000 000 |
312 800 000 |
|
t.sk. Ilgtspējīgs transports (publiskais transports): |
142 400 000 |
0 |
142 400 000 |
|
– Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija |
122 400 000 |
0 |
122 400 000 |
|
– Dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana |
19 000 000 |
0 |
19 000 000 |
|
– Pierīgas mobilitātes ģenerālplāns |
1 000 000 |
0 |
1 000 000 |
|
t.sk. Energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi |
127 400 000 |
43 000 000 |
170 400 000 |
|
Tehniskā palīdzība |
12 200 000 |
0 |
12 200 000 |
3.iespēja
Paredz ERAF līdzfinansētās prioritātes “Policentriska attīstība” ietvaros (ERAF līdzfinansējums – 263 miljoni eiro) finansējumu novirzīt energoefektivitātes jautājumu risināšanai 17 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros. Šajā gadījumā iespējams sniegt ievērojamu papildu atbalstu energoefektivitātes jomā (piemēram, 100 miljonus eiro) atkarībā no tā, kādas ir citas prioritātes policentriskās attīstības ietvaros.
Citas saistītās darbības, izvēloties šo iespēju:
1. ERAF atbalsta aktivitātes enerģētikas jomā policentriskās attīstības prioritātes ietvaros nedrīkst pārklāties ar atbalstītajām aktivitātēm 3.4.4.pasākumā “Mājokļa energoefektivitāte” (Regula Nr.1080/2006 – investīcijas enerģijā, tostarp Eiropas komunikāciju tīklu uzlabošana, kas sekmē piegādes drošības uzlabošanu, ar vidi saistītu apsvērumu integrēšana, energoefektivitātes uzlabošana un neizsīkstošās enerģijas attīstība).
2. Var paredzēt grozījumu darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi”, paredzot prioritātē “Policentriska attīstība” noteikt ERAF un KF šķērsfinansējumu, tādējādi ļaujot līdzfinansēt KF veida atbalsta aktivitātes (Regula Nr.1084/2006 – investīcijas jomās, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un viennozīmīgi dod ieguvumu videi, proti, energoefektivitātes un neizsīkstošās enerģijas jomā (siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšana, atjaunojamie energoresursi)).
* Ministra informatīvais ziņojums “Par iespējām pārstrukturēt Eiropas Savienības fondu 2007.–2013.gada finansējumu ar mērķi novirzīt lielāku atbalstu enerģētikas sektoram” Ministru kabineta 2008.gada 22.aprīļa sēdē