Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajas Valstīs

Trešdien, 23.aprīlī, Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlere piedalījās svinīgajā vainaga nolikšanas ceremonijā Ārlingtonas memoriālā pie Nezināmā kareivja kapa. Pēc tam Valsts prezidents kopā ar “Daugavas Vanagu” pārstāvi Daumantu Viku apmeklēja Ārlingtonas memoriālā apglabātā latviešu izcelsmes kareivja atdusas vietu. Pavisam Ārlingtonas memoriālā apglabāti astoņi latviešu izcelsmes kareivji, kuri ASV armijas sastāvā krituši dažādu karu laikā.

Vēlāk V.Zatlers nolika ziedus pie pieminekļa Komunistiskā režīma upuriem.

Pēc svinīgajām ceremonijām Valsts prezidents teica uzrunu “The Heritage Foundation” par Latvijas ieguldījumu transatlantiskajā dialogā un sadarbībā. Savā uzrunā V.Zatlers pateicās “The Heritage Foundation” biedriem par ieguldījumu gan bezvīzu programmas ieviešanā, gan abu valstu divpusējo attiecību stiprināšanā. Tāpat Valsts prezidents pateicās par ASV sniegto atbalstu, gan neatzīstot padomju okupāciju, gan arī atjaunojot Latvijas neatkarību.

Runājot par galvenajiem NATO uzdevumiem pēc Bukarestes samita, Valsts prezidents uzsvēra, ka NATO ir jāturpina strādāt pie tās militāro spēju paaugstināšanas, atbalstīt tās valstis, kas redz sevi Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī jāturpina NATO operācijas Afganistānā sasaisti ar civilo palīdzību šai valstij. “Šie ir steidzami veicamie NATO uzdevumi, ja alianse vēlas saglabāt nozīmi arī šajā gadsimtā. Tai pašā laikā mums ir jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem. Viens no tādiem izaicinājumiem ir energoapgādes drošība,” teica V.Zatlers.

Valsts prezidents tikās arī ar ASV senatoru Ričardu Lugaru, ar kuru apsprieda bezvīzu režīma ieviešanas gaitu un turpmākos soļus likumdošanas jomā. Tāpat sarunas gaitā apspriesti NATO samita Bukarestē rezultāti gan paplašināšanās jautājumā, gan attiecībā uz turpmākajām operācijām Afganistānā.

Sarunas gaitā V.Zatlers apliecināja Latvijas gatavību sniegt nepieciešamo palīdzību Ukrainas un Gruzijas ceļā uz NATO, īpaši atzīmējot gatavību palīdzēt Gruzijai demokrātiska vēlēšanu procesa nodrošināšanā. Tāpat Valsts prezidents atgādināja, ka bezvīzu režīma ieviešana starp Latviju un ASV būtu nozīmīgs abu valstu labo attiecību apliecinājums.

Pēcpusdienā V.Zatlers tikās ar Kongresa sadarbības grupu ar Eiropas Savienību, ar kuras pārstāvjiem pārrunāja gan bezvīzu režīma ieviešanas gaitu, gan iespējamo abu valstu divpusējo attiecību pilnveidošanu ekonomikas un izglītības jautājumos.

Vakarā Valsts prezidents piedalījās Latvijas vēstniecības rīkotajā pieņemšanā.

Ceturtdien, 24.aprīlī, savas darba vizītes ASV ietvaros Valsts prezidents Valdis Zatlers Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, ASV viceprezidentu Diku Čeiniju, ASV aizsardzības ministru Robertu Geitsu, kā arī ASV Kongresa Ārlietu komisijas pārstāvjiem.

Valsts prezidents V.Zatlers un ASV prezidents Dž.Bušs pārrunāja sekmīgo abu valstu bruņoto spēku sadarbību misijā Afganistānā. Valsts prezidents apliecināja Latvijas gatavību arī turpmāk aktīvi un atbildīgi sadarboties miera uzturēšanas operācijās, kā arī uzsvēra nepieciešamību sekmēt civilo un militāro misiju mijiedarbību, jo tikai tā iespējama Afganistānas valsts stabilizācija.

Amatpersonas pārsprieda arī nesenā NATO samita Bukarestē rezultātus un sabiedroto turpmāk veicamos darbus, atbalstot Ukrainu un Gruziju reformu procesā. “Samita galadokuments ir augstu vērtējams, un tas skaidri pasaka – Ukraina un Gruzija ir gaidītas NATO, taču diemžēl jāsaka – labākais brīdis NATO rīcības plāna (MAP) piešķiršanai tika nokavēts. Tieši tāpēc, atceroties mūsu valsts pieredzi ceļā uz NATO, esam gatavi Gruzijai sniegt visu nepieciešamo atbalstu, tajā skaitā arī demokrātisku vēlēšanu norisē, lai jau decembrī abas valstis varētu saņemt ilgi gaidīto rīcības plānu,” teica Valsts prezidents. Tāpat abas augstās amatpersonas pārrunāja politiskos procesus Krievijā un konsekvences, kas gaidāmas pēc prezidentūras maiņas.

Tikšanās gaitā abas amatpersonas augstu novērtēja līdz šim paveikto bezvīzu režīma ieviešanā starp Latviju un ASV, kā arī apsprieda turpmāko rīcību, lai novērstu atlikušos tehniskos šķēršļus. Bezvīzu režīma ieviešanas procedūru un tam nepieciešamos lēmumus Valsts prezidents pārrunāja arī ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas pārstāvjiem: priekšsēdētāju Hovardu Bermanu, Eiropas jautājumu apakškomitejas vadītāju Robertu Veksleru un citiem kongresmeņiem.

Sarunā ar ASV viceprezidentu Diku Čeiniju apspriesta turpmākā Latvijas un ASV ekonomiskā sadarbība, īpašu uzmanību veltot tieši enerģētikas jautājumiem. “Jūsu ekspertu zināšanas un pieredze enerģijas avotu diversifikācijā un alternatīvo enerģiju izmantošanā Latvijai tuvākā laikā būs ļoti nepieciešama,” teica Valsts prezidents. Sarunas noslēgumā V.Zatlers atzinīgi novērtēja pēdējos astoņos gados paveikto Latvijas un ASV divpusējo attiecību stiprināšanā.

Savukārt, tiekoties ar ASV aizsardzības ministru, pārrunāta abu valstu bruņoto spēku sadarbība starptautiskajās misijās. Valsts prezidents apliecināja, ka arī turpmāk Latvijas Nacionālo bruņoto spēku svarīgākā starptautiskā misija būs Afganistāna, tāpēc tikšanās gaitā amatpersonas apsprieda turpmākās sadarbības tehniskos, taktiskos un politiskos apsvērumus. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka misija Afganistānā arī turpmāk būs viens no sabiedroto rīcībspējas rādītājiem, tāpēc svarīgi ir gan pilnveidot militāro un civilo sadarbību, gan sekmēt Afganistānas ekonomikas atveseļošanu un stabilizāciju.

Piektdien, 25.aprīlī, Valsts prezidents Valdis Zatlers savas darba vizītes ASV laikā tikās ar ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu.

Valsts prezidents V.Zatlers un ASV valsts sekretāre K.Raisa pārrunāja Latvijas un ASV divpusējo attiecību aktualitātes, kā arī abu valstu sadarbību starptautiskajās organizācijās.

Apspriežot abu valstu divpusējās attiecības, aktuālākais bija bezvīzu režīma ieviešanas jautājums. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka saprašanās memoranda parakstīšana bija svarīgs abu valstu ciešo un konstruktīvo divpusējo attiecību apliecinājums, kuram jāseko intensīvam darbam bezvīzu režīma ieviešanas tehnisko problēmu novēršanā. Turklāt savi “tehniskie mājas darbi” jāveic abām pusēm.

Sarunas gaitā apspriesta arī abu valstu divpusējo ekonomisko attiecību aktivizēšana un turpmākā sadarbība enerģētikā.

Pārrunājot abu valstu sadarbību starptautiskajās organizācijās, īpaša uzmanība veltīta kopīgajai sabiedroto misijai Afganistānā. “Vairāk nekā divdesmit gadu Afganistānā notikusi karadarbība, tagad, lai patiesi nodrošinātu stabilitāti un drošību reģionā, būs vajadzīgas vismaz divas dekādes miera, izglītības un attīstības,” teica Valsts prezidents, īpaši uzsverot nepieciešamību pilnveidot un aktivizēt civilo palīdzību Afganistānai. Tāpat amatpersonas apsprieda abu valstu bruņoto spēku turpmākās sadarbības plānus – tehniskos, taktiskos un politiskos – Afganistānā.

Amatpersonas pārrunāja arī NATO samita Bukarestē rezultātus un prognozējamo abu valstu – Ukrainas un Gruzijas – turpmāko iekšpolitisko attīstību. “Tikai pēc tam, kad bijām saņēmuši uzaicinājumu dalībai NATO un saņēmuši savu ceļa karti, reformu procesi mūsu valstī kļuva daudz aktīvāki un tiem bija daudz ievērojamāki rezultāti. Tas tāpēc, ka beidzot jutāmies kā sabiedrotie un draugi,” teica V.Zatlers, atzīmējot, ka arī Ukraina un Gruzija gada beigās gaida tikpat nepārprotamu signālu ceļam uz NATO. Amatpersonas bija vienisprātis, ka katras alianses dalībvalsts pienākums un atbildība ir sniegt šīm valstīm visu nepieciešamo atbalstu – gan zināšanas un pieredzi, gan finansiālu palīdzību.

Noslēdzot darba vizīti ASV, Valsts prezidents piedalījās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 57.kongresā Klīvlendā.

Klīvlendā Valsts prezidents tikās ar ALA valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Duhmu un citiem ALA valdes pārstāvjiem. Tikšanās gaitā ALA pārstāvji informēja Valsts prezidentu par kongresa gaitu, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī vairākiem citiem aktuāliem jautājumiem. Piemēram, tika pārrunātas iespējamās izmaiņas Pilsonības likumā, kas pieļautu dubultpilsonību, iespējas apmainīt Latvijas Republikas pases, vēlēšanu un referendumu organizēšana ārvalstīs.

Pēc tikšanās ar ALA vadību Valsts prezidents teica uzrunu ALA svinīgajā pasākumā (pilns runas teksts blakus – 3.lpp.). Uzrunājot klātesošos, V.Zatlers informēja ALA biedrus par savas darba vizītes ASV gaitu, Latvijas aktualitātēm, kā arī pateicās par Amerikas latviešu ieguldījumu gan Latvijas un ASV divpusējo attiecību stiprināšanā, gan Latvijas interešu aizstāvībā ASV: “Tieši jūs, latvieši Amerikā, bijāt tie, kas visus 50 gadus paturēja dzīvu Latvijas brīvvalsts ideju. Par zemu novērtēt nevar nevienu ASV latviešu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Tie bijāt jūs, kas gājāt pie saviem kongresmeņiem, tie bijāt jūs, kas piketējāt pie dažādu organizāciju ēkām, tie bijāt jūs, kas ietekmēja ASV politiķus, lai šī ideja vienmēr būtu dzīva.”

Pēc uzrunas notika svinīgā Latvijas valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija. Par izcilu ieguldījumu Latvijas labā un valsts tēla reprezentēšanā Valsts prezidents pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni ALA biedriem – politologam, vēsturniekam un Amerikas Latviešu apvienības sabiedriskajam darbiniekam Mārim Arturam Manteniekam, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdim Mārtiņam Duhmam, Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdim Jurim Augustam, kā arī Daugavas Vanagu ASV Zemes valdes priekšniekam Zigurdam Visvaldim Rīderam.

Vizītes noslēgumā Valsts prezidents nolika ziedus pie Latvijas karoga Klīvlendas skulptūru dārzā.

Valsts prezidenta preses dienests

No 21. līdz 27.aprīlim Valsts prezidents uzturējās darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, kur trešdien, 23. aprīlī, nolika ziedus Ārlingtonas memoriālā Virdžīnijā, kur apglabāti arī astoņi latviešu izcelsmes karavīri Foto: VPK
Valsts prezidents Valdis Zatlers un Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs Ārlingtonas memoriāla apmeklējuma laikā; Valsts prezidents kopā ar Latvijas valsts apbalvojumu saņēmējiem Klīvlendā Foto: VPK