Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

“41.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai - no piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai - no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz četrsimt latiem, juridiskajai personai - no sešsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.”

2. Izteikt 41.² pantu šādā redakcijā:

“41.² pants. Streikošanas tiesību pārkāpšana

Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai - no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par aicināšanu uz nelikumīgu streiku, kuras rezultātā streiks notiek, -

uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nelikumīga streika turpināšanu -

uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.”

3. Papildināt kodeksu ar 41.⁴, 41.⁵ un 41.⁶ pantu šādā redakcijā:

“41.⁴ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai - no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai - no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai - no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja normatīvajos aktos tās paredzētas, -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai - no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai - no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no četrtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

41.⁵ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

41.⁶ pants. Darba aizsardzības pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot darba aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības

Par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības, vai par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu bez kompetenta speciālista sertifikāta vai kompetentas institūcijas kvalitātes sistēmas sertifikāta -

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, -

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai - no trīstūkstoš līdz piectūkstoš latiem.”

4. Izteikt 80.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Par zvejas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.”

5. Aizstāt 90.panta otrajā daļā vārdus “Valsts energoinspekcija” ar vārdiem “Valsts būvinspekcija”.

6. Izteikt 167.pantu šādā redakcijā:

“167.pants. Sīkais huligānisms

Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpa­dsmit diennaktīm.”

7. Izteikt 171.pantu šādā redakcijā:

“171.pants. Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana sabiedriskās vietās un atrašanās sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī

Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība, vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no trim līdz piecpadsmit diennaktīm.”

8. Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:

“175.pants. Ļaunprātīga nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai

Par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.”

9. Izteikt 175.² pantu šādā redakcijā:

“175.² pants. Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana

Par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.”

10. Aizstāt 175.⁷ pantā vārdus “Valsts energoinspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts būvinspekcija” (attiecīgā locījumā).

11. Izteikt 179.pantu šādā redakcijā:

“179.pants. Ugunsdrošības prasību pārkāpšana

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, juridiskajām personām - no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, juridiskajām personām - no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora lēmuma apturēt vai ierobežot būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatāciju, būvdarbus vai produkcijas laišanu tirgū nepildīšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajām personām - no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par kūlas dedzināšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.”

12. Izteikt 190.¹³ pantu šādā redakcijā:

“190.¹³ pants. Uzturēšanās Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta

Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.”

13. Aizstāt 210.panta pirmajā daļā vārdus “Valsts energoinspekcijas amatpersona” ar vārdiem “Valsts būvinspekcijas amatpersona”.

14. Izteikt 211.² pantu šādā redakcijā:

“211.² pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju (padomju) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu

Kontroli pār pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

Izskatot lietas par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd.”

15. Izteikt 215.pantu šādā redakcijā:

“215.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izskata šā kodeksa 179. un 179.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieki - uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, juridiskajām personām līdz piectūkstoš latiem;

2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību vadītāji - uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, juridiskajām personām līdz trīstūkstoš latiem;

3) pārējie valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori - uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit latiem.”

16. 215.³ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa “41.³” ar skaitļiem “41.⁴, 41.⁵, 41.⁶”;

izslēgt pirmajā daļā skaitļus un vārdus “90.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 91.” un skaitli un vārdus “166.⁹ panta trešajā daļā”;

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) citas Valsts darba inspekcijas amatpersonas - izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem;”.

17. Izslēgt 223.² pantu.

18. Izteikt 231.² pantu šādā redakcijā:

“231.² pants. Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes

Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 90., 91.pantā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152., 175.⁷ pantā, 166.¹⁵ panta pirmajā daļā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būv­inspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki - uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki - uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas inspektori - uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.”