Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 28.aprīlī

SM: Par ES finansējuma izlietošanu grants ceļu asfaltēšanas projektiem

Tiks noteikts administratīvais ietvars valsts 1.šķiras autoceļu ar grants segumu asfaltēšanas projektiem, kam piešķirts Eiropas Savienības līdzfinansējums.

To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.1.aktivitāti “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana””, kas 28.aprīlī tika atbalstīts valdības sēdē.

Noteikumu projekts nosaka kārtību aktivitātes “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” īstenošanai laika periodā līdz 2013.gadam. Projektu iesniegumu atlase noritēs ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā vienā kārtā.

Projektā tiek definēti aktivitātes mērķi, projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgā iestāde, projekta iesnieguma veidlapa, lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanas kārtība.

Iepriekš minētās aktivitātes mērķis ir komfortabla un droša satiksme valsts 1.šķiras autoceļu tīklā, asfaltējot ceļus ar grants segumu (tajā skaitā veicot ceļu posmos ietilpstošo tiltu rekonstrukciju), kas nodrošina attīstības centru savienojumu vai to savienojumu ar valsts galvenajiem autoceļiem, priekšroku dodot autoceļiem ar lielāku satiksmes intensitāti.

Aktivitātes ietvaros līdz 2013.gada beigām plānots noasfaltēt 330 km valsts 1.šķiras autoceļu. Šim mērķim piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 147,6 miljonu latu (210 miljoni eiro) apmērā. Noteikumi paredz proporcionālu līdzekļu sadalījumu pa plānošanas reģioniem atbilstoši valsts 1.šķiras ceļu kopgarumam un neasfaltēto posmu īpatsvaram konkrētajā reģionā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par noteikumiem par Adrešu klasifikatoru

28.aprīlī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Adrešu klasifikatoru. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti, pamatojoties uz Valsts statistikas likumu.

Klasifikatora mērķis būs nodrošināt vienotu adresācijas objektu uzskaiti un nepārprotamu jebkura adresācijas objekta identifikāciju Latvijas Republikā.

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, pieņemot šos noteikumus, adrešu klasifikators tiks apstiprināts ar ārējo normatīvo aktu, jo pirms tam tas bija apstiprināts ar VZD rīkojumu. Adrešu klasifikatoru uztur un tā datus aktualizē VZD uzturētajā Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā. Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī komersanti lieto šo klasifikatoru savu informācijas sistēmu veidošanai, kā arī uzziņas nolūkos.

Noteikumi paredz, ka Adrešu klasifikators būs sistematizēts adresācijas objektu saraksts, kurā adresācijas objekti klasificēti atbilstoši to tipiem un katram objektam būs piešķirts unikāls kods. Tiks ņemta vērā administratīvā teritorija, teritoriālā vienība, apdzīvotā vieta, ielas nosaukums, ēku, reāli nodalītu ēku daļu, apbūvei paredzētu zemesgabalu nosaukums vai numurs un telpu grupu numuru savstarpējā hierarhija.

Latvijas Adrešu klasifikatora lietošana būs obligāta visām valsts informācijas sistēmām, un tas sekmēs kvalitatīvu datu apmaiņu starp informācijas sistēmām.

TM: Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā

28.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja koncepciju par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. Koncepcijas projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

2004.gada 25.februārī Ministru kabinets atbalstīja koncepcijas “Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda” kopsavilkumā ietverto risinājumu, kas noteica, ka visa Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.

2006.gada 13.februārī TM tika uzdots sagatavot un iesniegt valdībā grozījumus šobrīd spēkā esošajā koncepcijā, taču izveidotā darba grupa konstatēja, ka koncepcija ir stipri novecojusi. Tāpēc koncepcija izstrādāta jaunā redakcijā.

Kā teikts apstiprinātās koncepcijas kopsavilkumā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla joprojām nav reģistrēta zemesgrāmatā. Tam pamatā ir problēmas, kas saistītas ar to, ka piekrastes joslas viena mala ir mainīgs lielums, ko ietekmē dažādi faktori, piemēram, paisums, bēgums, vētras, cilvēku darbības sekas, erozija, kā arī tas, ka īpašumu struktūra, kas ietver sevī piekrastes joslu, ir visai sadrumstalota.

Valdība 28.aprīlī atbalstīja TM piedāvāto variantu, kas paredz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas personā, kā arī uz pašvaldību vārda, piemērojot kamerālo jeb kartogrāfisko metodi. Šis variants paredz par piekrastes joslas iekšējo robežu noteikt konkrēta īpašuma robežas un par ārējo robežu – līniju jūrā, ko veido piecu metru izobatu, t.i., līniju, kas ūdenstilpju kartēs savieno punktus ar vienādu dziļumu, koordinātas. Tiks izstrādāts robežprojekts vienas administratīvās teritorijas ietvaros, ņemot vērā kadastra grupas un izmantojot jau esošos kadastra datus. Lai realizētu šo metodi, izdevumi tiek lēsti 137 425 latu apmērā.

Šāds risinājuma variants tika atbalstīts, jo tas piedāvā ekonomiskākas metodes piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā. Turklāt likums “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” jau šobrīd pieļauj situāciju, ka dažādi nekustamā īpašuma objekti – arī piekrastes josla – ir ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda dažādu ministriju personā.

Valdība nolēma TM, Vides un Zemkopības ministriju noteikt par atbildīgajām institūcijām koncepcijas īstenošanā. Saskaņā ar koncepcijas projektu TM līdz 2008.gada 30.augustam būs jāizstrādā normatīvais akts, kas nosaka īpašu kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā, izmantojot kamerālo metodi. TM būs jāizstrādā arī grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, nosakot, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda dažādu ministriju personā, kā arī uz pašvaldību vārda.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu atlīdzību apmēra novērtēšanai un atlīdzību izmaksai

28.aprīlī Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 21.septembra rīkojumā Nr.714 “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu atlīdzību apmēra novērtēšanai un atlīdzību izmaksai””.

Rīkojuma projekts nosaka, ka jau piešķirtie līdzekļi no Valsts īpašuma privatizācijas fonda var tikt izmantoti zemes atpirkšanas procesa organizēšanai, tai skaitā zemes uzmērīšanai, ja nepieciešams, zemes ierīcības projekta izstrādei un zemes pirkuma līgumu sagatavošanai.

2008.gadā atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2008.gadam” zemes atpirkšanai ir paredzēti 500 000 latu.

VidM: Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes nolikumu

28.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes nolikums”.

Vides ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā ir noteiktas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības, kā arī kārtība, kādā notiek padomes darbība.

Šīs padomes galvenās funkcijas ir veicināt klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļu izlietojuma ekonomisko un vides aizsardzības efektivitāti, kā arī veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp atsevišķām personām un sabiedrību kopumā, kā arī valsts iestādēm un pašvaldībām jautājumos, kas saistīti ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanu.

Tāpat paredzēts, ka padomei būs jāsniedz priekšlikumi Vides ministrijai par līdzekļu, kas iegūti pārdodot valstij piederošās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības, pārdali prioritātēm.

Padomes sastāvs ir noteikts likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par grozījumiem medību ieroču un šaujamieroču glabāšanas noteikumos

Valdība 28.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Medību noteikumi” un grozījumus MK noteikumos “Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi”.

Grozījumos Medību noteikumos noteikts: ja viens mednieks nodod lietošanā citam medniekam attiecīgās kategorijas medību šaujamieroci, tad medību pārskatā jānorāda abu mednieku vārds, uzvārds, ieroča atļaujas un ieroča numurs.

Savukārt grozījumi MK noteikumos “Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi” paredz, ka mednieks savu medību šaujamieroci var dod lietošanā citam medniekam, kuram ir kompetentas institūcijas izsniegta attiecīgās kategorijas medību šaujamieroča glabāšanas atļauja. Tāpat šie grozījumi paredz, ka turpmāk medniekam, atrodoties dzinējmedībās, pie apģērba jābūt piestiprinātiem spilgtas krāsas elementiem. Prasība ieviesta, lai uzlabotu medību drošību un ļautu medniekiem labāk mežā citam citu redzēt.

Tāpat normatīvais akts nosaka izmaiņas mežacūku medību termiņos. Turpmāk mežacūkas varēs medīt visu gadu, bet ar dzinējmedībām – līdz 31.janvārim. Izmaiņas mežacūku medību termiņos nepieciešamas, jo esošie medību termiņi ir novecojuši un neatbilst pašreizējam mežacūku populācijas stāvoklim un situācijai dabā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa