Rihards Pīks, Saeimas priekšsēdētāja biedrs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 8. septembrī

— Tikai pirms nepilniem diviem mēnešiem kļuvāt par Saeimas priekšsēdētāja biedru, nomainot šajā amatā Induli Bērziņu. Precizējiet, lūdzu, kādi tagad ir jūsu pienākumi un funkcijas Saeimas Prezidijā, kas, kā zināms, sastāv no pieciem deputātiem.

— Faktiski mani pienākumi un funkcijas ir palikušas gluži tādas pašas kā Indulim Bērziņam. Pienākumu sadalījums starp Prezidija locekļiem nav noticis. Kā jau tas ir iegājies, viens no Saeimas priekšēdētāja biedriem ir atbildīgs par starpparlamentārajiem sakariem.

Līdz ar to pirmām kārtām jāpārzina kontakti ar lielajām starptautiskajām organizācijām, kuru darbā piedalās daudzu valstu parlamenti. Vispirms minēšu Starpparlamentu savienību, kuras locekle ir arī Latvija. Tad — Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja. Latvijai aktīvi jāpiedalās arī Eiropas drošības un sadarbības organizācijas darbā, kur bieži vien tiek pieminēts bēdīgi slavenais van der Stūla kungs, kas mums dažkārt nedod mieru. Vēl rosīgāk vajadzētu piedalīties Baltijas asamblejas darbā. Pastāv arī Eiropas Savienības un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja, kas, saprotams, saistīta ar Briseles institūcijām. Turklāt Latvijai asociētās valsts statuss ir divās starptautiskās organizācijās — Rietumeiropas savienībā un Ziemeļatlantijas asamblejā.

Starpparlamentu savienība risina galvenokārt globāla rakstura un vispārējas demokrātijas jautājumus. Tur sesijas notiek divas reizes gadā, un parasti tajās delegāciju vada parlamenta priekšsēdētāja biedrs jeb vietnieks. Delegācijas citās organizācijās var vadīt jebkurš Saeimas deputāts, kas guvis attiecīgo pilnvarojumu.

Man nākas pārzināt arī dažādo Latvijas un citu valstu parlamentu sadarbības grupu darbu. Šajā Saeimā ir izveidots ļoti daudz divpusējo parlamentārās sadarbības grupu — pavisam 27. Šajās sadarbības grupās brīvprātīgi var piedalīties jebkurš deputāts, jo nav vajadzīgs nekāds Saeimas balsojums par iekļaušanu kādā no tām.

Protams, dažkārt ārvalstu vēstnieki vēlas tikties ar mani, lai pārrunātu to vai citu jautājumu, tostarp starpparlamentārās attiecības. Kad pie mums ierodas oficiālās delegācijas, tai skaitā jau no manis minētajām starptautiskajām organizācijām, tās parasti pieņem Saeimas priekšsēdētājs, taču, ja viņš, kā saka, nav uz vietas, — priekšsēdētāja biedrs. Bet nereti ir arī tā, ka Saeimas priekšsēdētājs pieņem delegāciju, savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedrs cienā to ar pusdienām. Tādējādi sarunas it kā notiek divos līmeņos — oficiālā un neoficiālā. Aizvien man jābūt gatavam aizvietot Saeimas priekšsēdētāju, kad pie mums ierodas ārvalstu delegācijas vai atsevišķi ārzemju viesi.

Tie, lūk, ir mani pamatpienākumi, kas saistīti ar ārējiem sakariem. Protams, man jāpilda arī ikdienišķie Saeimas Prezidija locekļa pienākumi. Galvenokārt tie saistīti ar darba kārtības jautājumu iekļaušanu kārtējās Saeimas plenārsēdēs un ar citām lietām, kas paredzētas Kārtības rullī.

— Tātad jums uzticēts lielākoties nodarboties ar Saeimas ārpolitiskajiem kontaktiem. Kā te jums palīdz valodu zināšanas?

— Kā jau katrs manas paaudzes cilvēks krievu valodu, protams, labi zinu. Arī angļu valodā varu brīvi runāt. Vācu valodu turpretī zinu vien vienkāršā sarunvalodas līmenī. Bērnībā to mācījos, bet tagad sarežģītākiem tekstiem man ir vajadzīga vārdnīcas palīdzība. Arī oficiālajās sarunās man tomēr vajadzīgs vācu valodas tulks.

Saprotams, ka pašlaik starpvalstu un starpparlamentārajās attiecībās nevar iztikt bez angļu valodas zināšanām. Bez citām var.

— Vai līdz šim jau ir nācies vismaz kādu brīdi vadīt Saeimas plenārsēdi, kas nereti ir bijis Saeimas priekšsēdētāja biedra pienākums?

— Nē, pagaidām nevienu brīdi nav nācies vadīt Saeimas plenārsēdi, jo līdz šim aizvien plenārsēžu zālē ir bijis Straumes kungs. Ja viņa nav, tad sēdes vadību uzņemas viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem, ievērojot iepriekšējo vienošanos. Jo Kārtības rullī nav noteikts, kurš ir pirmais un kurš — otrais biedrs. Līdz ar to es un Gundars Bojārs esam līdzvērtīgi savā amatā.

Bet gadās arī visai interesanti gadījumi kā, piemēram, vakar un aizvakar — 6. un 7. septembrī, kad vienlaikus ārzemju vizītē bija gan Valsts prezidente, gan Saeimas priekšsēdētājs. Saskaņā ar Satversmes 52. pantu, ja Valsts prezidente atrodas ārpus valsts robežas, Saeimas priekšsēdētājs izpilda viņas pienākumus. Savukārt atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 21. pantam Saeimas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda kāds no viņa biedriem pēc savstarpējas vienošanās. Līdz ar to šīs divas dienas es pildīju arī Valsts prezidenta pienākumus. Tas ir ļoti rets gadījums.

— Kā tikāt galā ar šiem atbildīgajiem papildu pienākumiem?

— Nekādu sarežģījumu nebija. Nebija nekur arī ārkārtas situāciju. Bija tikai jāparaksta daži parasti ik dienu ienākoši dokumenti.

— Vai tagad jūs apmierina Saeimas darbs, raugoties no mūsu parlamenta Prezidija locekļa skatupunkta?

— Man pagrūti spriest par iepriekšējo Saeimu darbu, jo es nebiju to deputāts. Savulaik piedalījos Saeimas sēdēs tikai kā ministrs. Bet man šķiet, ka šī, septītā, Saeima strādā daudz lietišķāk. Gan frakcijās, gan komisijās. Līdz ar to plenārsēdes noris daudz raitāk. Turklāt arī opozīcija neuzstājas tādēļ vien, lai pievērstu sev radioklausītāju uzmanību. Arī mūsu, Tautas partijas, frakcija nemēģināja pievērst sev vērību ar populistiskām runām. Tiesa, arī šajā Saeimā ir gadījies tā, ka deputāts radioklausītājiem saka vienu, bet pēc tam balso par pavisam ko citu. Taču arī viņi ir saņēmuši pārmetumus no saviem kolēģiem un vairs neizmanto šo iespēju sevi parādīt "vislabākajā gaismā".

Par Saeimas darbu runājot, jāsaka, ka nav normāla tā situācija, ka pat Saeimas deputātiem nav lāgā, kur apsēsties. Frakciju istabās diemžēl nav kur uzņemt viesus un apmeklētājus. Bet mēs šobrīd nekādus uzlabojumus nevaram panākt. Tāpat kā visi šā gada valsts budžeta izdevumi tika samazināti, arī Saeimas finansējumu krietni vien sašaurināja. Līdz ar to arī ēka Jēkaba un Torņa ielas stūrī netiks iekārtota Saeimas vajadzībām. Cilvēkiem jau parasti ir tāds priekšstats, ka, lai nu kur, bet Saeimā gan ir viss vajadzīgais. Tā nepavisam nav. Trūkst telpu, tehniskā aprīkojuma un daudz kā cita, lai nodrošinātu mūsdienīga parlamenta darbu. Šis Saeimas nams ir glīts, iespaidīgs un reprezentabls, taču nepavisam nav piemērots parlamenta darbam. Tieši funkcionālā nozīmē. Kad atbrauc pie mums ārzemju viesi, Saeimas ēka viņiem ļoti patīk — tieši greznuma un historisma arhitektūras ziņā. Bet darba telpas diemžēl ir gauži nepiemērotas mūsdienu vajadzībām.