• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Krievijas teritorijā esošā Latvijas dokumentārā mantojuma atgūšanu Kultūras ministre Helēna Demakova:. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.05.2008., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/ta/id/174826

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma izvērtēšanas komisijas darbību
Ministru prezidents Ivars Godmanis:

Vēl šajā numurā

06.05.2008., Nr. 68

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Krievijas teritorijā esošā Latvijas dokumentārā mantojuma atgūšanu

 

Kultūras ministre Helēna Demakova:

 

Jautājums par Latvijas kultūrvēsturiskā dokumentārā mantojuma apzināšanu un atgūšanu aktīvi tiek risināts gan politiskajā līmenī, tiekoties ar Krievijas politiķiem, gan arī tas ir iekļauts Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas darba kārtībā.

Materiālus, pie kuru atgūšanas strādā Kultūras ministrija, nosacīti var iedalīt trīs blokos:

1. Latvijas filmu studijās tapušās filmas, tajā skaitā viss Latvijas kino “zelta fonds”, sākot ar 1930.gadā režisora Aleksandra Rusteiķa uzfilmēto mēmo spēlfilmu “Lāčplēsis”, “Dzimtene sauc” (“Kāzas Alsungā”) (1935.gads), pirmo latviešu skaņu filmu V.Lapenieka “Zvejnieka dēlu” (1939), ietverot visas padomju periodā Rīgas kinostudijā tapušās filmas, līdz pat 1991.gadā uzņemtajam J.Streiča “Cilvēka bērnam”. Šo apjomīgo filmu materiālu veido spēlfilmas, kinohronikas, dokumentālās, animācijas un TV filmas.

2. Latvijas pirmās brīvvalsts dokumenti, kas izvesti uz Krieviju un vēl nav atgūti pilnībā.

3. LPSR perioda dokumenti, kas saistīti ar Latvijas vēsturei nozīmīgām personībām un norisēm, kuru oriģinālus vai kopijas Latvija ir ieinteresēta atgūt.

Latviju interesējošo dokumentu apzināšanu un atrašanās vietas noskaidrošanu apgrūtina tas, ka Krievijas Federācijas (KF) arhīvu sistēma nav veidota centralizēti, bet gan atrodas dažādu resoru pakļautībā.

Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas (SVK) darbs ir aktivizējies kopš 2007.gada sākuma: notikušas divas Latvijas–Krievijas SVK darba grupas “Par humanitāro sadarbību” sēdes (2007.gada 5.jūlijā un 2008.gada 27.februārī), kuru laikā tika uzklausīti arī ekspertu ziņojumi par sadarbību pārvietoto kultūrvēsturisko vērtību atgūšanā un iezīmēta tālākā sadarbība šajos jautājumos. Latvijas puse ir iesniegusi Krievijas pusei vairākus sarakstus par kultūrvēsturiskajām vērtībām, t.sk. par filmām, Latvijas Republikas ārlietu resora dokumentiem un Latvijas represēto iedzīvotāju, kuru lietas atrodas Krievijas Federācijas arhīvos, sarakstus.

2007.gada 20.jūlija sanāksmē puses vienojās, ka abu valstu atbilstošo valsts resoru eksperti pastāvīgi veiks kopīgu darbu, lai atklātu pārvietotās kultūrvēsturiskās vērtības, un atskaitīsies par darba rezultātiem darba grupas “Par humanitāro sadarbību” sēdēs.

1. Latvijas filmu mantojums

1992.gadā starp Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekciju un Krievijas Federācijas arhīvu dienestu tika parakstīta vienošanās par sadarbību arhīvu informācijas apmaiņas jomā. Tās ietvaros Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu (LVKFFDA) arhīvs aktivizēja sadarbību un informācijas apmaiņu ar Krievijas arhīvu dienestam pakļauto Krievijas Valsts kinofotodokumentu arhīvu, kā arī ar citām filmu mantojuma glabātavām Krievijā – Krievijas Federācijas Valsts filmu fondu (Gosfiļmfond jeb “Belije stolbi”) un Krievijas Valsts televīzijas un radioprogrammu fondu (Gosteleradio), no kurām tika iegūta informācija par tur uzkrāto ar Latviju saistīto filmu mantojumu.

Šobrīd ir zināms, ka Gosfiļmfond krātuvēs atrodas virkne filmu, kas veidotas Latvijā laikā no 1919. līdz 1940.gadam, un Rīgas Kinostudijas (RKS) padomju periodā filmēto spēlfilmu negatīvi. Savukārt LPSR perioda Centrālās televīzijas pasūtījuma filmu, kas veidotas RKS, oriģinālmateriāli atrodas Gosteleradio arhīvā.

Izmantojot Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu, 2003.gadā Krievijas Valsts kinofotodokumentu arhīvā tika veikta 25 kinohroniku, kas attiecas uz Latviju, atlase un kopēšana.

Tāpat, izmantojot Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu, 2005.gadā no Gosteleradio tika iegūta O.Dunkera filmas “Cīrulīši” kopija ar ekskluzīvām izmantošanas tiesībām līdz 2010.gadam.

2007.gada 11.decembrī LVKFFDA ar Krievijas Valsts televīzijas un radioprogrammu fondu tika noslēgts “Licences līgums Nr.22IN/2007”, kurš paredz Rīgas kinostudijā pēc fonda pasūtījuma PSRS periodā uzņemto televīzijas filmu digitālo kopiju veidošanu no filmu oriģināliem, kas glabājas fondā. 2008.gada janvārī iegūta filmas “Teātris” oriģināla digitālā kopija.

2007.gada oktobrī – novembrī notika LVKFFDA speciālistu vizīte Krievijas Valsts kinofotodokumentu arhīvā, un 2007.gada 25.oktobrī tika noslēgts “Līgums par sadarbību starp Krievijas Valsts kinofotodokumentu arhīvu un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu”, kas paredz Latvijas pusi interesējošo kinodokumentu apzināšanu un kopēšanu.

2007.gada 5.jūlija Latvijas–Krievijas SVK darba grupas “Par humanitāro sadarbību” sēdē Krievijas pusei tika iesniegti pieci saraksti ar filmām, kuru materiālus Latvija vēlas atgūt.

Saskaņā ar pušu vienošanos, darbs tiek organizēts kompetento iestāžu līmenī. No Latvijas puses to veic v/a Nacionālais kino centrs (NKC). NKC eksperti jau vairākkārt ir tikušies ar Krievijas Federācijas valsts kinofilmu fonda pārstāvjiem un plāno nākamos braucienus uz Krievijas arhīviem, lai turpinātu apzināt to krājumos esošos materiālus, kā arī risinātu filmu materiālu kopēšanas organizatoriski tehniskos jautājumus.

Tā kā Latvijas iesniegtajos filmu sarakstos minētās filmas ir iekļautas Krievijas arhīvu fondos, tad Krievijas likumi nepieļauj to oriģinālu atdošanu – Krievijā kopš 1993. gada ir spēkā likums “Par Krievijas Federācijas arhīvu fondu un arhīviem” (“Oсновы законодательство Poccийской федерации об архивном фонде Poccийской федерации и архивах”), kā arī kopš 1998.gada – likums “Par kultūras vērtību, kas atrodas Krievijas Federācijā, pārvietošanu Padomju Savienībā Otrā pasaules kara laikā” (“федеральный закон российской федерации о культурных ценностях, перемещенных в союз сср в результате Bторой мировой войны и находящися на територии Pоссийской федерации”).

Sarunās Krievijas puse līdz šim piedāvājusi Latvijai iegūt tikai attiecīgo audiovizuālo materiālu kopijas jebkurā tehniskajā formā, kā arī veicināt tam nepieciešamo Krievijas institūciju sadarbību.

Atbilstoši Latvijas iesniegtajiem filmu sarakstiem Gosfiļmfond ir sagatavojis tehnisko informāciju par fondā esošajām Latvijas filmām. Pašreiz uz Krieviju nosūtīts NKC sagatavots saraksts ar desmit prioritāri atjaunojamām un digitalizējamām RKS filmām, un norit sarunas par kvalitatīvas filmu digitalizācijas veikšanai nepieciešamo pakalpojumu izcenojumiem.

Krievijas puse ir iegādājusies aparatūru, ar kuru būs iespējams veikt filmu materiāla skanēšanu digitālā formātā augstā izšķirtspējā (2K-4K), attēla atjaunošanu un izdruku 35 mm filmas materiālā. NKC iesniedzis Gosfiļmfond pieprasījumu par izmaksām pilnam digitāla materiāla iegūšanas ciklam, taču pilna informācija par visām izmaksām vēl nav saņemta.

Patlaban Gosfilmfond piedāvātā vienas filmas kadra skenēšana 2K digitālā formātā izmaksās 0,50 eiro, līdz ar to filmas viena metra izmaksa būs 26 eiro. Vienā pilnmetrāžas filmā ir no 2000 līdz 250 000 m, tādējādi skenēšanas izmaksu pozīcija var sasniegt 65 000 eiro. NKC tika informēts, ka skenēšana notiks ļoti lēni un ka Gosfiļmfond vēl aizvien atgūst aparatūru.

Saņemta neoficiāla informācija, ka Gosfiļmfond varētu veikt Latvijas puses iesniegtajā sarakstā minēto 10 filmu negatīvu bezmaksas fizisku atjaunošanu un ierakstīšanu Betacam SP kasetēs sava negatīvu krājuma atjaunošanas ietvaros. Šīs kasetes Krievijas puse vēlas uzdāvināt Latvijas pusei Latvijas Valsts prezidenta vizītes laikā Maskavā. Krievijas puse paredz, ka desmit filmu atjaunošana un ierakstīšana varētu notikt līdz šāgada rudenim.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Betacam lentes pieļautā attēla izšķirtspēja nav pietiekama filmas kvalitatīvai demonstrēšanai kinoteātros, taču nodrošina pietiekamu kvalitāti filmas demonstrēšanai TV, kā arī mājas apstākļos. Gosfiļmfond piedāvātie filmas skenēšanas izcenojumi visai ievērojami pārsniedz tirgus cenu, taču filmu negatīvus no Gosfiļmfond nav iespējams skenēt pie cita pakalpojumu sniedzēja, jo Gosfiļmfond filmas negatīvus neizdod. Ja nebūs iespējams vienoties par zemākiem pakalpojuma izcenojumiem, piedāvātie izcenojumi var izrādīties pārāk augsti, lai vispār varētu īstenot Latvijas filmu mantojuma digitalizāciju.

Nacionālā kino centra budžetā 2008.gadam atbalstam Latvijas filmu “zelta fonda” atjaunošanai, digitalizēšanai un pieejamības nodrošināšanai paredzēti 165 177 lati.

Pašreiz sadarbībā ar speciālistiem tiek meklēti alternatīvi risinājumi jaunu Latvijas filmu kopiju izgatavošanai.

Vienlaikus Latvijas–Krievijas SVK darba grupas “Par humanitāro sadarbību” sēdes laikā Latvijas puse ierosināja nodot Krievijas arhīvos esošo Latvijā uzņemto filmu materiālu uz nekomerciāla pamata.

2. Latvijas arhīvu dokumenti

Latvijas represēto personu lietas

1992.gadā, pamatojoties uz “Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Krievijas Federācijas valdības pārstāvju vienošanos par bijušās Latvijas PSR VDK arhīvu fondu nodošanu Latvijas Republikai”, tika organizēta no LPSR VDK arhīva izvesto Latvijas represēto personu lietu (5237 krimināllietas un 20 766 filtrācijas lietas) atgriešana Latvijā no Uļjanovskas apgabala VDK arhīva. Tās kļuva par pamatu daudzu Latvijas iedzīvotāju reabilitācijai. Nepietiekamā finansējuma dēļ 1992.gadā netika atgrieztas visas šajā arhīvā esošās lietas.

1993.gadā LR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis I.Ronis, KF Federālā drošības dienesta arhīvā veica dokumentu apzināšanu 19 represēto Latvijas Republikas sabiedrisko un politisko darbinieku lietās, veica dokumentu kopēšanu no 13 lietām, saņēma 11 ministru prezidentam K.Ulmanim piederējušus dokumentus (LR ĀM informācija, kas 1995.gadā saņemta no FDD arhīva ar KF ĀM starpniecību), bet saņemtie dokumenti un to kopijas Latvijas valsts arhīvā nav nodoti.

Tālāko jautājuma risināšanu par represēto Latvijas iedzīvotāju lietu atgriešanu vai to kopiju iegūšanu ierobežoja 1993.gada 18.oktobrī KF pieņemtais likums “Par politisko represiju upuru reabilitāciju”. Uz Latvijas Valsts arhīva pieprasījumiem par Latvijas represētajiem iedzīvotājiem grāmatas “Aizvestie” sagatavošanas gaitā no KF Federālā drošības dienesta arhīviem un Iekšlietu ministrijas informācijas centriem atbildes netika saņemtas.

2007.gadā pēc grāmatas “Aizvestie” publicēšanas arhīvs sāka darbu pie informācijas apzināšanas par Latvijas represētajām personām, par kurām Latvijā trūkst informācijas. Iegūtā informācija Krievijas pusei tika iesniegta 2008.gada 27.februāra Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas “Par humanitāro sadarbību” sēdes laikā kā Latvijas represēto iedzīvotāju, kuru lietas atrodas Krievijas Federācijas arhīvos, saraksts.

 

Sadarbība arhīvu informācijas apmaiņas jomā

1992.gadā Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un Krievijas Federācijas arhīvu dienests parakstīja vienošanos par sadarbību arhīvu informācijas apmaiņas jomā, kas kalpoja par pamatu, lai aktivizētu sadarbību un informācijas apmaiņu ar Krievijas arhīviem un iegūtu informāciju, t.sk. par tur uzkrāto ar Latviju saistīto filmu mantojumu (skat. iepriekš).

2002.gada 6.decembrī Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un Krievijas arhīvu dienests parakstīja “Protokolu par arhīvu dokumentu kopiju apmaiņu starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas arhīvu iestādēm”. (Tādējādi Latvijas arhīviem ir iespēja iegūt kopijas no FAD pakļautajiem arhīviem, taču šī vienošanās neskar resoru arhīvus.) Pamatojoties uz protokolu, Latvijas arhīvi Kultūrkapitāla fonda piešķirtā finansējuma ietvaros 2003.–2004.gadā Krievijas Federācijas Valsts arhīvā, Krievijas Valsts ekonomikas arhīvā, Krievijas Valsts sociāli politiskās vēstures arhīvā apzināja uzkrātos dokumentus, kuri atspoguļo ekonomiskos, juridiskos un politiskos procesus Latvijā un PSRS, staļiniskā režīma politiku pret Latvijas iedzīvotājiem no 1940. līdz 1965.gadam un kuru pieejamība nebija ierobežota, un ieguva to kopijas (kopā 22 282 mikrofilmu kadri).

 

Latvijas Republikas Ārlietu resora (1918.–1940.gada) dokumenti

Latvijas Valsts vēstures arhīvs sadarbībā ar LR Ārlietu ministrijas arhīvu ir veikuši Latvijas Republikas Ārlietu resora (1918.–1940.gads) dokumentu izpēti, kurus 1940.gadā PSRS pārstāvji pārņēma no likvidētās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un tās pārstāvniecībām ārvalstīs un izveda uz Maskavu. Starp 1963.gadā un 1993.gadā Latvijā no PSRS ĀM Diplomātijas vēstures pārvaldes saņemtajiem dokumentiem netika atrasti visi 1940.gadā izvestie Latvijas Republikas ar citām valstīm noslēgtie starptautiskie līgumi, LR ĀM Tautu savienības nodaļas dokumenti (1921.–1939.gads) un LR pārstāvniecību ārvalstīs dokumenti. Šie dokumenti, iespējams, joprojām atrodas KF ĀM Diplomātijas vēstures pārvaldē.

Latvijas–Krievijas SVK darba grupas “Par humanitāro sadarbību” sēdes laikā Krievijas pusei tika nodoti minēto dokumentu saraksti, kā arī lūgta iespēja Latvijas ekspertiem veikt šo dokumentu pārvietošanas vēstures izpēti KF ĀM Diplomātijas vēstures pārvaldē.

2008.gada 27.februāra Latvijas–Krievijas SVK darba grupas “Par humanitāro sadarbību” sēdes protokolā tika fiksēts, ka Krievijas puse izskatīs iespēju Latvijas ekspertiem ierasties vizītēs Krievijas resoru arhīvos, tai skaitā KF ĀM Diplomātijas vēstures pārvaldē un KF Federālā drošības dienesta arhīvos un Iekšlietu ministrijas Informācijas centros.

Tā kā trūkst pilnīgu ziņu par visu Krievijā esošo Latvijas valsts kultūrvēsturisko dokumentāro mantojumu, patlaban aktīvi tiek turpināts darbs arī pie citu Latvijas vēsturei nozīmīgu dokumentu kopumu (piemēram, ar represētajiem Latvijas valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem saistītu dokumentu) atrašanās vietu noskaidrošanas Krievijas arhīvos.


 

* Ministres informatīvais ziņojums Ministru kabineta 2008.gada 28.aprīļa sēdē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!