Par PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma izvērtēšanas komisijas darbību*

Ministru prezidents Ivars Godmanis:

1. Vispārīgā informācija

Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai ir izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 5.augusta rīkojumu Nr.523 “Par komisijas izveidi PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai”.

Komisija darbojas saskaņā ar tās nolikumu (Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumi Nr.446 “Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai nolikums”). Informatīvais ziņojums par komisijas darbību sagatavots saskaņā ar minētā nolikuma 3.6.apakšpunktu.

Kopš komisijas izveidošanas notikušas vairāk nekā 20 sēdes, kā arī atsevišķas darba apspriedes specifiskos komisijas darbības jautājumos. Komisijas pilnvaroti pārstāvji ir apmeklējuši attiecīgas ārvalstis, lai veiktu pētniecības darbu un risinātu ar komisijas darbību saistītus jautājumus. Komisija ir sadarbojusies ar Latvijas Valsts arhīvu, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un citām valsts iestādēm un organizācijām.

Komisija savā darbā pamatojas uz normatīvajiem aktiem, izmanto attiecīgu literatūru, publikācijas, kā arī informāciju, kas saņemta no valsts institūcijām un nozaru speciālistiem.

Komisija ir izstrādājusi kārtību, kādā tiek sagatavoti, saskaņoti un akceptēti komisijai nepieciešamie pētījumu temati, kā arī apstiprinājusi attiecīgus līgumprojektus.

2. Sadarbība ar Latvijas Valsts arhīvu

Latvijas Valsts arhīva un komisijas sadarbība notiek saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.

Sadarbības mērķis – PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita noteikšana un informācijas apkopošana par masveida deportācijām.

Līgumā noteikti šādi darba uzdevumi:

1) pabeigt arhīvā esošo anketu datu (“nacionālistu”, “nacionālistu ģimeņu” un citos gados (1945–1953) izsūtīto anketas) ievadi datubāzē;

2) pārbaudīt un salīdzināt datubāzē ievadītos personu saraksta datus, kā arī izlabot kļūdas;

3) veikt datu atlasi par personām, par kurām trūkst ziņu arhīvā, un to pārbaudi Krievijas Federācijas Tomskas apgabala Iekšlietu ministrijas Informācijas centra arhīvā;

4) sagatavot datu struktūranalīzi un atbilstošas anotācijas;

5) sagatavot nometņu un nometinājuma vietu sarakstus, vārdnīcas, grāmatā “Aizvestie” ievietojamo karšu aprakstu un redakcijas piezīmes;

6) sagatavot grāmatas “Aizvestie” priekšvārdu un pēcvārdu;

7) sagatavot grāmatā “Aizvestie” ietverto dokumentu anotācijas;

8) nodrošināt grāmatai “Aizvestie” paredzamo materiālu tulkošanu angļu valodā;

9) veikt sagatavotā materiāla literāro redakciju;

10) kopā ar mākslinieku izstrādāt grāmatas māksliniecisko koncepciju un māksliniecisko maketu.

Paredzēto uzdevumu izpildei tika sagatavoti 11 uzņēmuma līgumi.

Komisijas sadarbības rezultāti ar Latvijas Valsts arhīvu:

1. Pabeigta 1949.gada deportācijas anketu datu ievade. Datubāzē ievadīti dati par 55 580 Latvijas iedzīvotājiem, kas saistīti ar 1949.gada 25.marta deportāciju (izsūtītie, izsūtīšanas slēdzienā minētie, bet neizsūtītie un izsūtījumā dzimušie).

Ievadīti arī 2395 citos gados (1945–1953) izsūtīto Latvijas iedzīvotāju (vāciešu, bezpavalstnieku, jehoviešu, ar nāves sodu notiesāto un nošauto “dzimtenes nodevēju” ģimenes locekļu, izsūtīto pēc soda izciešanas, pēc filtrācijas nometnēm un sociāli bīstamo elementu) anketu dati.

Kopā datubāzē ir ietverti 57 975 anketu dati.

2. Paralēli anketu datu ievadei tika sakārtota datubāze:

1) pārbaudīti dati;

2) sagatavoti izsūtīto saraksti pa apriņķiem publicēšanai grāmatā “Aizvestie”, kā arī statistikas pamatdati;

3) sagatavotas datu ievades formas citos gados izsūtītajiem;

4) sagatavoti struktūranalīzes dati pēc vaicājumiem;

5) izstrādāta datu meklēšanas sistēma.

3. Vienlaikus tika sagatavots to grāmatā “Aizvestie” publicējamo cilvēku saraksts, kuri izsūtīti 1949.gada 25.martā vai bijuši izsūtījumā saistībā ar 1949.gada deportāciju (44 271 cilvēks), vai izsūtīti citās deportāciju akcijās (1321 cilvēks), – pārbaudīti un salīdzināti ievadītie personu saraksta dati, veikta saraksta literārā redakcija un korektūra.

4. Grāmatā “Aizvestie” publicētajiem 69 dokumentiem sagatavoti dokumentu arheogrāfiskie virsraksti un anotācijas.

5. Sagatavoti vaicājumi un struktūranalīzes dati (publicēti 19 tabulās un grafikos) un tiem atbilstošas anotācijas.

6. Sagatavots nometņu un nometinājuma vietu saraksts, vārdnīcas, grāmatā “Aizvestie” ievietojamo karšu apraksts, redakcijas piezīmes, saīsinājumu saraksts.

7. Sagatavots grāmatas “Aizvestie” priekšvārds un pēcvārds, vēsturiskais ievads un redakcijas piezīmes 1945.–1953.gadā deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstam.

8. Nodrošināta grāmatas “Aizvestie” materiālu – vēsturiskā ievada, dokumentu sadaļas ievada, dokumentu virsrakstu, struktūranalīzes tulkošana angļu valodā.

9. Veikta dokumentu sadaļas, struktūranalīzes, izsūtīto saraksta, karšu, redakcijas piezīmju, priekšvārda, pēcvārda, saīsinājumu saraksta literārā redakcija un korektūra.

10. Atlasītas, ieskenētas un anotētas fotogrāfijas grāmatas “Aizvestie” atvērumiem un vākiem, kā arī grāmatas mākslinieciskās koncepcijas un maketa izstrādei. Māksliniecisko maketu sagatavojuši mākslinieki I.Blumbergs un I.Grundulis.

11. Lai iespiestu grāmatu “Aizvestie”, tika sagatavota un veikta pakalpojuma iepirkuma procedūra.

2007.gada 15.novembrī notika grāmatas “Aizvestie” atvēršanas svētki, piedaloties Latvijas Republikas Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, 56 Latvijas politiski represēto apvienības nodaļu pārstāvjiem, kā arī ap 400 pasākuma dalībniekiem.

Līgumā paredzētie darba uzdevumi ir veikti pilnā apjomā un nepieciešamajā kvalitātē.

3. Komisijas 2007.gadā veiktie pētījumi ekonomikas, demogrāfijas un vides jomā

Komisija 2007.gadā ir veikusi šādus pētījumus un citas aktivitātes ekonomikas, demogrāfijas un vides jomā:

1. Latvijas attīstība makroekonomiskā līmenī 1935.–1940.gadā un lata devalvācijas ietekme uz to.

Pētot Latvijas pagātnes iespējamos attīstības scenārijus, 2006.gada pētījumā neatrisināts palika jautājums par Latvijas attīstības līmeni pirms okupācijas 1940.gadā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kuras palika tirgus ekonomikas zonā. Tādēļ šajā 2007.gada pētījumā tika noteikta Latvijas tautas ienākuma un citu makroekonomikas rādītāju dinamika salīdzināmās cenās kopumā un pa atsevišķām sastāvdaļām (lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība, valsts administrācija u.c.), kā arī noteikta lata devalvācijas 1936.gada septembrī ietekme uz atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem. Papildus izpētītas pirmskara datu salīdzināšanas iespējas ar 1940.gadu kā pirmo okupācijas gadu. Šie dati kalpo kā bāzes punkts, no kura var sākt aprēķināt okupācijas režīma radītos zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, kā arī iespējams veikt salīdzinājumus.

2. PSRS okupācijas laikā izveidotās Latvijas tautsaimniecības struktūras ietekme uz ražošanas attīstības dinamiku pārejas periodā no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku 1991.–1995.gadā un turpmākās izaugsmes potenciālu 1996.–2005.gadā.

Pētījumā analizēta tautsaimniecības attīstība un struktūra, izmantojot galvenokārt Centrālās statistikas pārvaldes informāciju.

Latvijas ekonomikas aktivitāšu analīze veikta, sadalot 15 attīstības gadus (1991–2005) nosacītos periodos no 1990.gada: 1991.–1995., 1996.–2000. un 2001.–2005.gads, jo katrā no šiem periodiem bija raksturīgas dažādas attīstības tendences, kuras veidoja politiskās un ekonomiskās pārmaiņas kā Latvijā, tā arī citur pasaulē.

3. Pieejamo datu precizēšana par Latvijas iedzīvotāju kopskaitu laikposmā no 1940. līdz 1959.gadam, tiešo demogrāfisko zaudējumu aprēķinu veikšana par visu PSRS okupācijas periodu, analītiska ziņojuma sagatavošana par cietušo skaitu, sastāvu un ietekmi uz iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūru.

Kritiski izvērtējot pieejamo statistisko informāciju par iedzīvotāju dabiskās un mehāniskās kustības rezultātiem laikposmā no 1946. līdz 1959.gadam, precizēti retrospektīvie aprēķini par iedzīvotāju kopskaitu no 1940. līdz 1959.gadam, izmantojot 1959.gada tautas skaitīšanas datus. Veikti minēto zaudējumu un arī citu tiešo demogrāfisko zaudējumu aprēķini. Pētījuma rezultāti ir šādi:

• iegūti precizēti dati par Latvijas iedzīvotāju kopskaitu 1940.–1959.gadā;

• aprēķināti Latvijas iedzīvotāju tiešie demogrāfiskie zaudējumi par visu PSRS okupācijas periodu;

• iegūta analītiska informācija par PSRS okupācijas režīmā cietušo skaitu, sastāvu un PSRS okupācijas režīma ietekmi uz iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūru Latvijā.

4. Pieejamo statistikas datu iegūšana un izvērtēšana par iedzīvotāju dabisko un mehānisko kustību laikposmā no 1945. līdz 1959.gadam.

Pētījumā apkopota un izvērtēta Latvijas iedzīvotāju skaita dinamika laikposmā no 1945. līdz 1959.gadam. Lai paaugstinātu iegūto datu ticamības pakāpi, veikta metodoloģiska demogrāfisko procesu norises izpēte starp divām tautas skaitīšanas reizēm 1935.gadā un 1959.gadā.

Pētījumā skarti tikai dabiskās un mehāniskās iedzīvotāju pašreizējās uzskaites ticamības izvērtējumi, norobežojot tos no masu deportācijām, kara zaudējumiem utt., kuriem turpmāk nepieciešami atsevišķi pētījumi un kuri pēc apjoma un informācijas ieguves sarežģītības pakāpes nebija ietilpināmi šajā pētījumā.

5. Pētījums par cilvēka vērtības noteikšanas (aprēķināšanas) metodikām.

Pētījuma rezultāti: pirmkārt, izpētīti un izanalizēti Latvijā veiktie pētījumi un metodikas par cilvēka vērtības un radošā darbošanās potenciāla ekonomisko novērtēšanu, otrkārt, apzināta Lietuvas, Igaunijas un citu valstu pieredze cilvēka potenciāla ekonomiskās vērtēšanas jomā. Sniegti šīs pieredzes apraksti, novērtējums par attiecīgo metožu izmantošanas iespējām Latvijā, kā arī priekšlikumi turpmākam darbam cilvēka vērtības metodikas izstrādē.

6. PSRS okupācijas režīma Latvijas videi nodarīto zaudējumu novērtēšanas metodikas izstrāde.

Izstrādātais pētījums ļauj metodiski pārskatīt un papildināt SIA “Vides projekti” 2006.gadā veikto pētījumu “PSRS okupācijas režīma Latvijas videi nodarītie zaudējumi”, kā arī sniedz priekšlikumus par veicamajiem zaudējumu/sanācijas izmaksu pārrēķiniem atbilstoši reālajām tirgus cenām, piemērojot pārrēķina koeficientus. Izstrādāta detalizēta un profesionāla metodika par tiem sektoriem, kuri jau iezīmēti SIA “Vides projekti” 2006.gadā veiktajā pētījumā.

Attiecībā uz blakussektoriem sniegts orientējošs sektoru iezīmējums un piedāvāti priekšlikumi par nākamajos posmos veicamiem darbiem, jo īsā termiņa un ierobežoto resursu dēļ līdz šim nebija iespējams sagatavot atbilstošus priekšlikumus apjomīgā darba veikšanai attiecībā uz metodiku izstrādi.

7. PSRS okupācijas režīma Latvijas videi nodarīto zaudējumu aprēķināšana.

Pētījumā aprēķināts kaitējums, kas nodarīts videi PSRS okupācijas režīma laikā Latvijas teritorijā 1940.–1990.gadā. Pētījumā izmantotas likmes par nelikumīgu (nesaskaņotu) piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē, kuras noteiktas likumā “Par dabas resursu nodokli” un pakārtotos normatīvajos aktos, vai aprēķinātas izmaksas, kas nepieciešamas, lai veiktu sanācijas pasākumus un nodrošinātu vides kvalitāti atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.

8. PSRS okupācijas režīma Latvijai nodarītie cilvēkresursu un ekonomikas zaudējumi karadarbības laikā Afganistānā.

Izpētot un izanalizējot pieejamos materiālus, pētījumā noteikti tiešie un daļēji arī netiešie zaudējumi Latvijai PSRS okupācijas laikā, nelikumīgi iesaistot Latvijas iedzīvotājus PSRS okupācijas armijas karadarbībā Afganistānā no 1979.gada līdz 1989.gadam.

9. PSRS okupācijas režīma Latvijai radītie netiešie demogrāfiskie zaudējumi. Černobiļas AES katastrofas seku ierobežošanā iesaistīto Latvijas iedzīvotāju skaits un zaudējumi.

Pētījumā sniegti aprēķini par iespējamiem netiešiem demogrāfiskiem zaudējumiem, ko Latvijai nodarījis PSRS totalitārais okupācijas režīms. Izvērtējot autora rīcībā iegūtos datus par Latvijas iedzīvotāju dalību Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā, veikti aprēķini par iespējamiem zaudējumiem, ko Latvijas iedzīvotājiem radīja šīs katastrofas seku likvidēšana.

10. Informācijas apkopošana par Latvijas valsts zaudējumiem, kas radušies, nodrošinot sociālās garantijas tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri cietuši PSRS politiskajās represijās vai veicot Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas darbus.

4. Komisijas 2007.gadā veiktie pētījumi un pasākumi vēstures izpētes jomā

Komisija 2007.gadā ir veikusi pētījumus un citas aktivitātes vēstures jomā par šādiem tematiem:

1. Latvijas bruņoto spēku likvidācijas dēļ 1940.–1941.gadā nodarītie materiālie zaudējumi.

2. Latvijas reliģiskajām konfesijām nodarītie zaudējumi PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma periodā.

3. PSRS un LPSR represīvo iestāžu nodarītie zaudējumi Latvijai, tās iedzīvotājiem (1940–1991).

4. Latvijas bibliotēku materiālie, morālie zaudējumi padomju okupācijas laikā.

5. Instrukcijas tulkojums par ziņām, kuras bija aizliegts publicēt publiskos iespieddarbos, radio un TV. Sagatavots un tehniski noformēts dokumentu krājums, tā priekšvārds, komentāri, teksta alfabētiskais rādītājs.

6. Latvijas Republikas zelts Anglijas bankās 1940.–1993.gadā.

7. Dalība Latvijas un Krievijas ekspertu konsultācijās par LR valdības un KF valdības vienošanos “Vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas teritorijā”.

8. Latvijas muzejiem nodarītie zaudējumi 1945.–1990.gadā.

9. Latvijas Republikas nekustamo īpašumu konfiskācija ārvalstīs okupācijas gados (1940.–1991.).

10. Iepazīti un apzināti šādi materiāli:

1) PSRS Ministru Padome – 238025 lietas (1940–1958);

2) PSRS TKP evakuācijas padome – 549 lietas (1941–1942);

3) PSRS TKP Aizsardzības komiteja – 9109 lietas (1939–1941);

4) PSRS “Glavlit” – 7901 lieta (1940–1991);

5) PSRS IeM Galvenā pārvalde cīņai pret bandītismu – 1316 lietas (1940–1950).

11. PSRS okupācijas režīma radītie zaudējumi Latvijai. Lauksaimniecības produktu ražošana Latvijā un piegādes (1940–1990).

5. Komisijas darbības pamatvirzieni 2008.gadā

1. Tiks turpināta sadarbība ar Latvijas Valsts arhīvu, kuras pamatmērķis ir visaptverošas politiski represēto personu datubāzes izveide. Tiks veikta Latvijas Valsts arhīva rīcībā esošo kartotēku (kas saistītas ar padomju režīma represiju fiksēšanu) apzināšana, datu izpēte, datu salīdzināšana, uz veiktās analīzes pamata tiks sagatavota metodika kartotēku datu apstrādei un datu ievadei datubāzē un izvadei no datubāzes, organizēta un īstenota dokumentu apzināšana Krievijas Federācijas arhīvos.

2. Komisija iecerējusi 2008.gadā turpināt savu darbību arī jau uzsāktajos virzienos. Tiks turpināti vēstures pētījumi, kā arī paredzēts pētīt jautājumus par Latvijas iedzīvotāju apbedījumiem bijušās PSRS teritorijā, par Latvijas kultūras pieminekļiem nodarītajiem zaudējumiem, par Latvijas īpašumiem nodarītajiem zaudējumiem ārvalstīs, par PSRS bruņoto spēku nodarītajiem zaudējumiem Latvijas nacionālajiem partizāniem, kā arī paredzēts pētīt barikāžu laikā nodarītos zaudējumus un zaudējumus citās jomās.

3. Attiecībā uz pētījumiem ekonomikas jautājumos tiks tālāk attīstīti jau 2007.gadā veiktie pētījumi par iespējamiem Latvijas attīstības scenārijiem, kā arī turpināti pētījumi par valstu salīdzinājumiem laikposmā pirms okupācijas. Īpaša nozīme ir pētījumu turpināšanai par cilvēka vērtības apzināšanu ekonomiskā nozīmē, lai aprēķinātu zaudējumus, ko Latvijai nodarījušas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma veiktās represijas un masveida deportācijas.

4. Attiecībā uz nozaru pētījumiem īpaša uzmanība tiks pievērsta pētījumu turpināšanai vides un lauksamniecības zaudējumu aprēķināšanas jomā, kā arī tiks sākts darbs pie pētījumiem citās nozarēs. Dziļāk izpētāma arī Igaunijas un Lietuvas pieredze šajos jautājumos.

5. Demogrāfijas pētījumu jomā paredzēts pētīt datus par masveida deportācijās zaudētajiem cilvēkiem, Latvijas nacionālajiem partizāniem, represētajiem virsniekiem un robežsargiem, padomju armijā mobilizētajiem cilvēkiem, bēgļiem (piespiedu emigrācija uz Rietumiem), pētīt demogrāfiskos datus par Latviju laikposmā no 1940. līdz 1959.gadam un citus jautājumus.

6. Vides jomā komisija ir iecerējusi papildināt un precizēt tās rīcībā esošos pētījumus, paplašinot piesārņoto objektu kategoriju uzskaitījumu un piesārņoto objektu skaitu.

7. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra sēdē nolemto (prot. Nr.69  71.§) komisijai jāgatavojas pildīt funkcijas, kas saistītas ar Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās izpildi par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā.

* Ministru prezidenta informatīvais ziņojums “Par Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai darbību” Ministru kabineta 2008.gada 28.aprīļa sēdē