• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 29.aprīlī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.05.2008., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/ta/id/174828

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Krievijas teritorijā esošā Latvijas dokumentārā mantojuma atgūšanu
Kultūras ministre Helēna Demakova:

Vēl šajā numurā

06.05.2008., Nr. 68

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 29.aprīlī

 

EM: Par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam

29.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam. Pasākumu plāna mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, veicot sistēmiskas un pārdomātas reformas. Labvēlīga uzņēmējdarbības vide sekmē tautsaimniecības konkurētspēju un ārvalstu investīciju piesaisti.

Pasākumu plānā ietverti 32 konkrēti pasākumi nodokļu sistēmas uzlabošanai, nodarbinātības veicināšanai, būvniecības procesa vienkāršošanai un uzlabošanai, nekustamā īpašuma reģistrācijas procesa vienkāršošanai, efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanai u.c.

Par pasākumu izpildi ir noteiktas dažādas atbildīgās institūcijas: Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija, Vides ministrija, Valsts kanceleja un citas institūcijas.

Pasākumu plāns ir izstrādāts, balstoties uz Tautsaimniecības padomes, Latvijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izteiktajiem priekšlikumiem, kā arī uz Ekonomikas ministrijas veiktā pētījuma “Latvijas uzņēmējdarbības vide: administratīvie kavēkļi un ieteicamās reformas” rezultātiem un rekomendācijām, kas izskanējušas 2007.gada 14.decembra konferences “Latvijas uzņēmējdarbības vide: administratīvais slogs un ieteicamās reformas” laikā rīkotajās diskusijās.

2007.gadā publicētajā Pasaules Bankas ziņojumā “Doing Business 2008: How to reform” Latvija 178 valstu vidū ir ierindota augstajā 22.vietā pasaulē. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvija ir novērtēta par divām vietām augstāk. Svarīgs ir Latvijas novērtējums salīdzinājumā ar tuvākajām konkurentēm – Igauniju un Lietuvu. Atšķirībā no iepriekšējā gada Lietuva ir ierindojusies par 10 vietām zemāk un ieņem 26.vietu, bet Igaunija ieņem 17.vietu. Lai apsteigtu savus reģionālos konkurentus, jāveic straujākas reformas.

Vienlaikus ar 2008.gada plāna skatīšanu Ekonomikas ministrija informēja Ministru kabinetu par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2007.gadam izpildi. Kopumā 2007.gada plānā bija iekļauti 27 pasākumi, no kuriem pilnīgi ir izpildīts 21 pasākums, daļēji izpildīti pieci pasākumi, bet nav izpildīti divi pasākumi.

2007.gada plānā bija ietverti pasākumi nodokļu jomā (sociālās apdrošināšanas likmes sadalījuma starp darba devēju un ņēmēju diskusijai), darba strīdu risināšanas efektivitātes izvērtēšana, Uzņēmumu reģistra un Valsts zemes dienesta pakalpojumu pilnveide, būvniecības jautājumu pilnveide, statistikas datu ieguves vienkāršošana, informācijas izplatīšana par dažādiem jautājumiem (inspekciju darbību, darba tiesiskajām attiecībām). Nepaveikto pasākumu izpilde tiks turpināta 2008.gadā.

 

EM: Par inflācijas procesiem valstī 2008.gada pirmajā ceturksnī

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par inflācijas procesiem valstī 2008.gada pirmajā ceturksnī un 29.aprīlī ar to iepazīstināja valdību. Ziņojumā ir ietverta informācija par patēriņa cenu dinamiku un inflācijas cēloņiem, salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības valstīm, kā arī Ekonomikas ministrijas inflācijas prognozes.

EM speciālistu apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī kopējais cenu kāpums sasniedza 5,7%, kas bija par 2,5 procentpunktiem straujāks nekā 2007.gada pirmajā ceturksnī. Kopējo cenu kāpumu šajā laikā ietekmēja gan preču cenu pieaugums, gan pakalpojumu cenu kāpums. Visstraujāk cenas pirmajā ceturksnī pieauga tabakas izstrādājumiem un mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā preču grupā. Savukārt tādās preču grupās kā sakaru pakalpojumi, apģērbi un apavi bija vērojams cenu samazinājums.

Salīdzinot situāciju Eiropas Savienības valstīs šā gada martā, Latvijā saglabājās augstākā patēriņa cenu inflācija. Otra augstākā gada inflācija bija Bulgārijā, tai seko Lietuva un Igaunija. Šā gada sākumā Latvijā bija vērojams arī visstraujākais cenu kāpums gandrīz visās preču un pakalpojumu grupās salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.

EM prognozē, ka šogad vidējais cenu līmenis par 15–16% pārsniegs iepriekšējā gada rādītāju. Cenu kāpumu pamatā ietekmēs administratīvo cenu palielinājums elektrībai, dabasgāzei un siltumam, degvielas cenas, akcīzes palielinājums tabakas izstrādājumiem un degvielai, kā arī inflācijas gaidas un strādājošo algu palielinājums.

Cenu kāpuma temps šā gada maijā un jūnijā var nedaudz samazināties, tomēr jūlijā paredzētais gāzes tarifu pieaugums var palielināt kopējo patēriņa cenu līmeni par 0,15% un veicināt siltumenerģijas cenu kāpumu rudenī.

EM uzskata, ka ekonomiskās izaugsmes tempu samazinājums piebremzēs pamatinflācijas pieauguma tempus un mazinās arī piedāvājuma puses cenu kāpumu.

Paredzēts, ka Ekonomikas ministrija reizi ceturksnī sagatavo un sniedz valdībai informatīvo ziņojumu par inflācijas procesiem valstī.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par darba tirgus situācijas analīzi par nepieciešamajām bezdarbnieku apmācībām

Lai izvērtētu situāciju Latvijas darba tirgū, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), balstoties uz darba devēju aptaujām, ir veikusi darba tirgus situācijas analīzi. Atbilstoši darba devēju vajadzībām izveidots to profesiju pamatsaraksts, kurās turpmāk tiks nodrošinātas bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas programmas.

Pēc darba devēju aptaujas datiem, šogad pieprasītākās vakances būs pārdevēja, klientu apkalpošanas speciālista, kasiera, apsarga, grāmatveža u.c. profesijās. Darba devēju aptaujas liecina, ka joprojām 2008.gadā darbinieki būs pieprasīti tirdzniecības, auto remontu, komunālo, sociālo pakalpojumu u.c. nozarēs. Kā būtiskākās papildprasības darbiniekiem darba devēji minējuši valsts valodas zināšanas, datorzināšanas, krievu un angļu valodas zināšanas un B kategorijas autovadītāja kvalifikāciju.

Kaut gan nodarbināto skaits pēdējos gados Latvijā ir pieaudzis, speciālisti atzīst, ka mūsu valstī joprojām ir ievērojama darbaspēka rezerve: jaunieši, pirmspensijas vecuma sievietes, cilvēki ar invaliditāti. Lai minētās mērķa grupas iekļautu darba tirgū, NVA pakāpeniski attīsta aktīvos pasākumus, kurus nepieciešams dažādot, tādējādi palielinot darbaspēka piedāvājumu.

Vienlaikus Labklājības ministrija (LM) norāda, ka papildus iepriekšminētajām profesijām NVA ir elastīgi jāreaģē uz darba devēju pieprasījumu un jānodrošina bezdarbnieku apmācība arī citās profesijās.

Iepriekšminētais atspoguļots LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem un profesijām, kurās nodrošināt bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu”. Ziņojums 29.aprīlī izskatīts valdībā.

NVA ik gadu organizē darba devēju aptaujas un analizē to rezultātus, lai, izvērtējot aktuālo situāciju darba tirgū, sagatavotu bezdarbniekus darba devēju pieprasītās profesijās.

Šogad darba devēju aptauja noritēja no 15.janvāra līdz 15.februārim. Aptaujā piedalījās 955 darba devēji no visiem Latvijas reģioniem, norādot patlaban visvairāk pieprasītās profesijas, vēlmes un prasības darbaspēka piesaistē, kā arī gatavību iesaistīties NVA šogad īstenotajos pasākumos.

Darba devēji bija aicināti atbildēt uz jautājumiem, piemēram, par šobrīd vai tuvākajā pusgadā uzņēmumam nepieciešamajiem speciālistiem un to skaitu, par papildprasībām, kādas tiek izvirzītas vajadzīgajiem darbiniekiem, par NVA piedāvātajiem nodarbinātības pakalpojumiem, kuros ir vēlme piedalīties, par to, kā tiek vērtēta līdzšinējā sadarbība ar NVA u.c.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas gaitu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns 29.aprīlī Ministru kabinetam sniedza pārskatu par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas gaitu, akcentējot nepieciešamību pilnveidot pašvaldību darbības tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu reformas īstenošanu likumā noteiktā termiņā – līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

Līdz šā gada jūnijam jāpieņem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Likumprojekta pieņemšana un spēkā stāšanās steidzamā kārtā nepieciešama, jo tas paredz Ministru kabinetam uzdevumu līdz šā gada 1.oktobrim noteikt republikas pilsētas, novadus un to teritoriālā iedalījuma vienības, izdodot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus.

Tāpat līdz šā gada jūnijam jāpieņem likums “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Likumā paredzēts precizēt normas, kas attiecas uz rajonu pašvaldību darbības izbeigšanu 2009.gada 1.jūlijā, kā arī ar to saistīto rajonu pašvaldību kompetences pāreju novadu pašvaldībām. Likumprojekts arī paredz, ka rajonu pašvaldību reorganizāciju noteiks atsevišķs likums.

Likuma “Par pašvaldībām” grozījumu pieņemšana nepieciešama steidzamā kārtā, jo šis likums vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reformā ir viens no pamatlikumiem, proti, tas nostiprina rajonu pašvaldību kompetences pāreju novadiem, rajonu pašvaldību darbības izbeigšanu 2009.gada 1.jūlijā, kad uz sēdēm sanāks jaunievēlētās vietējo pašvaldību domes, kā arī paredz Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma izstrādi.

Līdz 2008.gada jūnijam jāpieņem arī Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums. Projekts paredz, ka rajonu padomes pēc 2009.gada 1.jūlija uz sēdēm vairs nesanāk, to darbība ir izbeigta. Rajona pašvaldības institūcijas līdz 2009.gada 31.decembrim turpina pildīt bijušā rajona pašvaldības funkcijas, lai gan šīs institūcijas pakāpeniski tiek nodotas vietējām pašvaldībām saskaņā ar reorganizācijas plānu. Likumprojekts nosaka, ka rajonu pašvaldību reorganizācija notiek ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim saskaņā ar rajonu padomju izstrādātiem rajonu reorganizācijas plāniem. Rajona reorganizācijas plānos rajonu padomes vienojas par rajona pašvaldības institūciju, mantas, tiesību un saistību sadali.

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums jāpieņem steidzamā kārtā, jo tas paredzēs rajonu pašvaldību reorganizācijas nosacījumus, tai skaitā rajonu reorganizācijas plānu izstrādi līdz šā gada beigām. Savukārt rajonu reorganizācijas plānu izstrādes noteikumi un tajos ietveramais saturs jānosaka Ministru kabinetam. Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma pieņemšana ir svarīgs priekšnoteikums vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas sekmīgai pabeigšanai.

Šā gada septembrī, oktobrī jāizveido vēlēšanu komisijas tajos novados, kuros nav pabeigta novada pašvaldības izveidošana saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos paredzētajām administratīvajām teritorijām.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu, lai nodrošinātu 2009.gada pašvaldību vēlēšanas tajos novados, kuros nav pabeigta novada pašvaldības izveidošana, pēc 2008.gada 1.septembra vietējo pašvaldību domes (padomes) divu mēnešu laikā sasauc visu attiecīgo vietējo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju.

Saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu domes vēlēšanas izsludina Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas.

Paredzēts, ka 2009.gada 1.jūlijā uz pirmajām sēdēm sanāks 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās novadu un republikas pilsētu domes. Novadi un jaunizveidotās republikas pilsētas saskaņā ar rajonu reorganizācijas plānu pārņems piekritīgo rajona pašvaldības mantu, tiesības un saistības.

Lai nodrošinātu sekmīgu administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu ministrijām līdz šā gada 1.maijam jāsagatavo un jāiesniedz valdībā grozījumi 30 likumos.

Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) rīcībā esošās informācijas un saskaņā ar šā gada 8.aprīļa Ministru kabineta sēdē ministru sniegto informāciju priekšlikumi likumu grozījumiem ir sagatavoti un šobrīd atrodas saskaņošanas procesā.

 

RAPLM: Par atklātu projektu iesniegumu konkursu “Publisko interneta pieejas punktu attīstība”

29.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus noteikumos par atklātu projektu iesniegumu konkursu “Publisko interneta pieejas punktu attīstība”.

Grozījumi noteikumos paredz, ka vienam konkursa projektam turpmāk maksimāli pieļaujamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma apjoms ir 600 000 latu.

Grozījumi nepieciešami, jo vairāki no atbalstītajiem reģionāla mēroga projektiem gandrīz ir sasnieguši ERAF maksimālo līdzfinansējuma slieksni. Lai nodrošinātu visiem finansējuma saņēmējiem vienādas iespējas papildu ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, jāpalielina maksimāli pieļaujamais ERAF līdzfinansējuma apjoms vienam konkursa projektam līdz 600 000 latu.

Noteikumi par atklātu projektu iesniegumu konkursu “Publisko interneta pieejas punktu attīstība” nosaka, ka kopējais Eiropas Savienības struktūrfondu 2004.–2006.gada plānošanas perioda 1.3.2.aktivitātē “Publisko interneta pieejas punktu attīstība” pieejamais ERAF līdzfinansējums ir 1 807 385,24 lati.

Savukārt, lai īstenotu 1.3.2.aktivitātes ietvaros atbalstītos projektus, ar kuriem ir noslēgti līgumi par projektu īstenošanu, nepieciešamais ERAF līdzfinansējums ir 1 771 700,87 lati.

Saskaņā ar virssaistību uzņemšanos Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansētajām Vienotā programmdokumenta aktivitātēm 2004.–2006.gada plānošanas periodā 1.3.2.aktivitātei ir piešķirtas virssaistības 558 721,87 latu apmērā, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 419 041,40 latu apmērā.

Ņemot vērā, ka nav noslēgts līgums par projekta īstenošanu ar vienu no konkursa kārtībā atbalstītajiem projektiem, ir jāpārdala 1.3.2.aktivitātei pieejamais finansējums 454 725,77 latu apmērā atbalstīto projektu ietvaros, ar kuriem ir noslēgti līgumi par projektu īstenošanu.

Viens no Latvijas reģionālās politikas mērķiem ir līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas attīstību. Efektīvāku izpildi nodrošinātu reģionāla mēroga projektu atbalsts, kurus īstenojot tiek nodrošināta vienmērīgāka un plašāka valsts teritorijas aptveršana. 1.3.2.aktivitātes mērķis ir veicināt vienādas piekļuves iespējas internetam visā Latvijas teritorijā.

Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!