Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 1999. gada jūnija skatu

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

Saturā

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta

cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības

apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču

grupām un valstīm

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas

maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un

vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas

ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un

pirktspēja

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.1. Pašreizējā situācija

5.1.2. Eiropas savienības strukturālie fondi

5.2. Nacionālās programmas

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācija un īpašuma struktūra

5.3.2. Valsts īpašuma objektu privatizācija

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un

nodokļu kapitalizācija

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.3.6. Zemes privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un

izmantošana

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības

regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Ekonomiskā izglītība un zinātne

5.11. Ēnu ekonomikas aprēķini

6. Rekomendācijas

Turpinājums. Sākums -

 "LV" 13.08.1999., Nr.256/257; "LV" 17.08.1999., Nr.258;

"LV" 20.08.1999., Nr.264/267; "LV" 25.08.1999., Nr.270/273;

"LV" 26.08.1999., Nr.274; "LV" 1.09.1999., Nr.281/284

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

Monetāro rādītāju dinamika ir uzskatāmi redzama 3.16. tabulā, 3.16. un 3.17. zīmējumā.

3.16. tabula

Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

(perioda beigās)

	1993	1994	1995	1996	1997	1998	1999
							aprīlis
	(milj. latu)
Tīrie ārējie aktīvi	313,0	371,1	306,3	452,2	602,3	416,4	398,7
Tīrie iekšējie aktīvi	149,4	310,5	217,7	176,0	269,0	506,6	517,1
Iekšzemes kredīti	268,2	444,4	331,6	351,4	489,4	639,3	671,2
valdībai (neto)	-0,8	79,0	127,3	139,9	115,1	70,2	89,0
uzņēmumiem un
privātpersonām	269,0	365,4	204,3	211,5	374,3	569,1	582,2
Pārējie aktīvi (neto)	-118,8	-133,9	-113,9	-175,4	-220,4	-132,7	-154,1
Plašā nauda M2X	462,4	681,6	524,0	628,3	871,3	923,0	915,8
Skaidrā nauda apgrozībā
(bez atlikumiem banku kasēs)	152,8	213,1	209,5	264,0	332,7	340,2	357,5
Privātpersonu un uzņēmumu
noguldījumi	309,6	468,6	314,4	364,3	538,6	582,9	558,2
tai skaitā
pieprasījuma noguldījumi	176,0	244,6	256,3	300,5	420,3	408,9	398,1
termiņnoguldījumi	133,6	223,9	57,9	63,8	118,3	174,0	160,2
	(pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, procentos)
Iekšzemes kredīti	136,5	65,7	-25,4	6,0	39,3	30,6	5,0
tai skaitā
uzņēmumiem un
privātpersonām	125,5	35,8	-44,1	3,5	77,0	52,0	2,3
Plašā nauda M2X	84,1	47,4	-23,1	19,9	38,7	5,9	-0,8
Skaidrā nauda apgrozībā
(bez atlikumiem banku kasēs)	108,5	39,5	-1,7	26,0	26,0	2,2	5,1
Privātpersonu un
uzņēmumu noguldījumi	...	51,4	-32,9	15,9	47,9	8,2	-4,2

3.5.3. Valūtas maiņas kurss

un Latvijas Bankas ārējās rezerves

Kopš 1994. gada februāra lata kurss ir neoficiāli piesaistīts pasaules valūtu grozam SDR, un kursa izmaiņas pret atsevišķām šajā grozā ietilpstošajām valūtām ir atkarīgas vienīgi no svārstībām pasaules naudas tirgū. Kā redzams 3.19. zīmējumā, lata kursa svārstības pret SDR kopš tā piesaistes šim valūtas grozam nav pieļautas.

 

3.19. zīmējums

Latvijas Bankas noteiktie vidējie valūtas kursi

(mēnešu griezumā)

 

 

Latvijas Bankas lēmums piesaistīt latu SDR bija saistīts ar to, ka tajā ietilpstošās piecas valūtas ir plaši izmantotas visā pasaulē un divas no tām - ASV dolāru un Vācijas marku Latvijas uzņēmēji plaši lieto iekšējā tirgū un ārējā tirdzniecībā. Piesaistot nacionālo valūtu SDR, Latvijas Banka ir padarījusi latu stabilāku attiecībā pret jebkuru atsevišķu valūtu, nekā tas būtu iespējams, piesaistot to vienai valūtai.

Līdz ar Eiropas monetārās savienības izveidošanos mainīsies SDR valūtu grozs7. Divas no tajā ietilpstošajām valūtām - Vācijas marka un Francijas franks - pārstās eksistēt un to vietu grozā ieņems eiro. Tomēr var prognozēt, ka SDR valūtu grozā dominēs ASV dolārs un kopumā groza kursa svārstības pret pasaules galvenajām valūtām būs mazākas nekā šo valūtu savstarpējās svārstības.

Latvijas Banka darbojas līdzīgi tā sauktajai valūtas padomei8, brīvi pērkot un pārdodot ārvalstu valūtu. Pēc speciālistu atzinuma, tam, ka lats nav oficiāli piesaistīts SDR (atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kurās ir stingrāks nacionālo valūtu fiksācijas veids, tā sauktā valūtas pārvaldes sistēma), ir zināmas priekšrocības. Tas ļauj vieglāk pielāgoties neprognozējamiem apstākļiem (tādiem kā aktīva valūtas spekulācija) un izvērst plašāku darbu monetārajā jomā, piemēram, regulēt banku likviditāti ar atvērtā tirgus operāciju palīdzību.

Latvijai pievienojoties Eiropas savienībai, nākošais solis būs iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā. Tāpēc lata piesaiste eiro ir neizbēgama. Jau šobrīd nav nekādu tehnisku šķēršļu lata piesaistei eiro. Tomēr lata piesaistes maiņa nav paredzama tuvākajā nākotnē. Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu nesteigties un ļoti rūpīgi apsvērt, kad latu piesaistīt eiro. Lai noturētu fiksētu valūtas kursu, ir nepieciešams pietiekams ārējo rezervju apjoms. 1998. gada beigās Latvijas valūtas rezerves sasniedza 496,5 milj. latu (1997. gada beigās - 491,7 milj. latu). Latvijā apgrozībā esošā valūta ir pilnībā segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm.

Sākot ar 1995. gada trešo ceturksni, Latvijas Bankas ārzemju aktīvi visu laiku ir pieauguši. 1998. gada septembrī un oktobrī Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmē bija vērojams spekulatīvs spiediens uz latu, un Latvijas Bankas ārzemju aktīvu apjoms nedaudz kritās (skatīt 3.20. zīmējumu). Kopš 1998. gada beigām līdz 1999. gada aprīļa beigām Latvijas Bankas ārējie aktīvi ir pieauguši par 21,1 milj. latu, tas ir, par 4,5 procentiem.

3.20. zīmējums

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi,

tīrie iekšējie aktīvi un naudas bāze ceturkšņu griezumā

(milj. latu, perioda beigās)

 

Naudas bāzes (skaidrā nauda apgrozībā un noguldījumi Latvijas Bankā) segums ar tīriem ārējiem aktīviem 1999. gada aprīļa beigās bija 104,2%, un neto rezerves bija līdzvērtīgas valsts preču un nefaktorālo pakalpojumu importa aptuveni trīs mēnešu apjomam.

 

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

Latvijā jau vairākus gadus tiek īstenota stingra fiskālā politika. Tās realizācijas rezultātā 1997. gadā valsts kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus un izveidojās fiskālais pārpalikums 1,2% apmērā no IKP. 1998. gadā kopbudžeta ieņēmumi bija 1577,4 milj. latu, bet izdevumi - 1572,3 milj. latu, un gads tika pabeigts ar valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālo pārpalikumu 5,1 milj. latu apmērā jeb 0,1% no IKP (skatīt 3.17. tabulu).

3.17. tabula

Valsts konsolidētais kopbudžets

(milj. latu)

Iekšzemes kopprodukts	46,0	39,2	15,0	20,4	15,8	15,2	...
3.17. zīmējums Iekšzemes uzņēmumiem, privātpersonām un valdībai banku izsniegto kredītu dinamika ceturkšņu griezumā (perioda beigās, milj. latu) Uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms samazinājās galvenokārt tā iemesla dēļ, ka nerezidentu nauda aizplūda atpakaļ uz noguldītāju mītnes zemēm (Krieviju u.c.)6. Ir samazinājušies gan pieprasījuma, gan arī termiņnoguldījumi. Tomēr tā kā pirmie ir samazinājušies straujāk, termiņnoguldījumu īpatsvars kopējā noguldījumu struktūrā ir pat nedaudz pieaudzis un 1999. gada aprīļa beigās tas sasniedza 29% (1998. gada aprīļa beigās - 27%). Kopš 1996. gada beigām strauji pieaug izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem un privātpersonām: 1997. gadā - par 77%, 1998. gadā - par 52 procentiem. Kredītu apjomu pieaugumu ir veicinājuši gan strukturālie uzlabojumi iekšzemes aizdevumiem (krasi samazinājusies valdības aizņemšanās no komercbanku sektora), gan ekonomiskās darbības aktivizēšanās, gan tas, ka mazinājies kredītrisks. Izsniegt aizdevumus bankas mudina arī vērtspapīru ienesīguma mazināšanās, tāpat plašākas iespējas bankām papildus piesaistīt ārvalstu kapitālu. Kredītportfeļa pieaugumu sekmē arī tādu kreditēšanas formu kā vērtspapīru ieķīlāšana, faktorings, forfeitings un it īpaši līzinga plašāka lietošana. Ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas aizdevuma termiņu un kredītportfeļa kvalitātes ziņā. 1996. gada beigās 56% kredītu bija īstermiņa, 1997. gada beigās tādi bija 44%, bet 1998. gada beigās to īpatsvars samazinājās līdz 33%, atbilstoši pieaugot ilgtermiņa kredītu apjomam. 1998. gada beigās 7% izsniegto kredītu novērtēti kā ienākumus nenesošie (zemstandarta, šaubīgi, zaudēti). 1997. gada beigās šis rādītājs bija 10%, 1996. gada beigās - 20%. Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām ienākumus nenesošie kredīti tiek nodrošināti ar speciāliem uzkrājumiem. Lielākās kredītu saņēmējas tautsaimniecības nozaru aspektā 1998. gada beigās bija apstrādājošā rūpniecība (26% no visa uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoma), tirdzniecība (25%) un transports un sakari (15%). Lai arī iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjomi ir ievērojami pieauguši, 1998. gada beigās to attiecība pret IKP bija tikai 15,1% (1997. gada beigās - 11,4%, 1996. gada beigās - 7,5%). 3.18. zīmējums Vidējās procentu likmes kredītiestādēs mēnešu griezumā depozītiem un kredītiem, kas izsniegti latos (procentos)   It īpaši grūti saņemt aizdevumus ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (nav drošu ķīlu, nav pietiekami attīstīts zemes un pārējā nekustamā īpašuma tirgus, bankām trūkst informācijas par kredītņēmējiem, uzņēmumu grāmatvedības un audita standarti ir salīdzinoši zemā līmenī u.c.). Lai uzlabotu stāvokli, šobrīd tiek gatavota MVU kreditēšanas shēma ar valsts atbalstu, kas rosinātu privātās komercbankas kreditēt arī projektus ar augstāku riska pakāpi. Ir paredzēts pastiprināt valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes bankas lomu MVU kreditēšanā. Procentu likmes 1998. gada pirmajā pusgadā pakāpeniski samazinājās gan depozītiem, gan kredītiem (skatīt 3.18. zīmējumu). Šo procesu veicināja samērā zemais inflācijas līmenis un kredītriska samazināšanās, kā arī augošais kredītu piedāvājums. Arī Latvijas Bankas refinansēšanas likme, kura naudas tirgus dalībniekiem signalizē par starpbanku tirgus procentu likmju augšējo robežu, kopš 1997. gada 25. aprīļa ir relatīvi zema - 4% gadā. Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmē, samazinoties kopējam naudas piedāvājumam, 1998. gada otrajā pusē un 1999. gada janvārī pieauga banku izsniegto kredītu likmes. Latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme 1999. gada janvārī bija 17,3%, bet ilgtermiņa - 16,4%. Sākot ar 1999. gada februāri, ir vērojama tendence kredītu likmēm atkal samazināties. 1999. gada aprīlī latos īstermiņa kredītu likme bija 15,8%, bet ilgtermiņa - 14,6%, un tas bija par 2-3 procentpunktiem augstāk nekā pirms gada.
	1996	1997	1998
Ieņēmumi - pavisam	1072,3	1307,2	1577,4
Izdevumi - pavisam	1112,2	1266,8	1572,3
Ieņēmumu pārsniegums (+) vai fiskālais deficīts (-)	-39,9	40,5	5,1
Fiskālais pārsniegums vai deficīts (% pret IKP)	-1,4	1,2	0,1

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 1999. gadam" valsts budžeta fiskālais deficīts ir plānots 112,5 milj. latu apmērā jeb 2,8% no IKP. 1999. gada 1. ceturksnī kopbudžeta ieņēmumi bija 370,1 milj. latu. Salīdzinot ar 1998. gada atbilstošo periodu, tie būtiski nemainījās (1998. gada 1. ceturksnī - 370,4 milj. latu). Tomēr izdevumi atbilstoši plānotajam bija lielāki, un kopbudžeta izpildes rezultāti 1999. gada 1. ceturksnī uzrādīja fiskālo deficītu 7,9 milj. latu apmērā jeb 0,9% no IKP.

Ieņēmumu neatbilstība plānotajiem izdevumiem bija Krievijas ekonomiskās un finansiālās krīzes sekas. Deficīts tika segts ar valsts iekšējiem un ārējiem aizņēmumiem. Valdība 1999. gada sākumā ir veikusi eiroobligāciju emisiju 150 milj. eiro apmērā, un tas valstij ļauj mazāk aizņemties iekšējā tirgū.

Lai nepieļautu budžeta izdevumu un fiskālā deficīta palielināšanos, paredzēta stingra valsts izdevumu kontrole un racionalizācija. Arī turpmāk īpaša uzmanība tiks veltīta problēmām, kas saistītas ar atsevišķu nodokļu iekasēšanu, nodokļu parādiem, to kapitalizāciju, nomaksu kavējumu soda naudām, ēnu ekonomikas izpausmēm u.c. Galvenais fiskālās politikas instruments budžeta ieņēmumu palielināšanā arī turpmāk būs nodokļu administrēšanas uzlabošana, nodokļu bāzes paplašināšana, aptverot arī sfēras, kas pašlaik vēl saistītas ar ēnu ekonomiku. Ir paredzēts īstenot budžeta politiku, nemainot nodokļu likmes (izņemot akcīzes nodokļa palielinājumu atbilstoši ES prasībām).

3.21. zīmējums

Latvijas valsts ārējais parāds

(procentos)

 

Stingrā fiskālā politika ir ļāvusi samazināt valsts parādu (skaitīt 3.21. zīmējumu). 1998. gadā valsts parāds samazinājās par 19,3 milj. latu jeb par 4,9%. 1998. gada beigās valsts parāds bija 372,5 milj. latu, no kuriem iekšējais parāds - 141 milj. latu, bet ārējais parāds - 231,5 milj. latu. 1998. gada beigās, salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, valsts iekšējais parāds samazinājās par 32,3 milj. latu jeb 18,7%, bet valsts ārējais parāds pieauga par 13 milj. latu jeb 6%, kas bija saistīts ar likviditātes trūkumu Latvijas finansu tirgū, tāpēc aizņēmums iekšējā tirgū bija apgrūtināts.