Par kompensējamām zālēm leikēmijas slimniekiem

Pašreizējā kompensējamo medikamentu sistēma ir jāpārskata un jāizdara grozījumi normatīvajos aktos, lai visiem leikēmijas slimniekiem nodrošinātu iespēju saņemt kompensējamās zāles, 6.maijā kopīgā sēdē norādīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija.

Deputāti uzsvēra, ka pašreizējā valsts kompensējamo zāļu sistēma ir diskriminējoša, jo tā nosaka limitu, cik slimnieki un kādā apjomā var saņemt kompensējamās zāles. Tāpat deputāti norādīja, ka nedrīkst pieļaut situāciju, kad valsts leikēmijas slimniekiem atsaka kompensēt ārstēšanās izdevumus un dārgās zāles, jo ir beidzies piešķirtais valsts finansējums apmaksājamajiem medikamentiem. Šogad valsts, piemēram, medikamentu “Glivec” kompensē 38 pacientiem 10 tūkstošu latu apmērā, tāpēc no jauna saslimušajiem vairs nav iespējams iegādāties dārgās zāles, jo ir sasniegts pacientu skaits, kam valsts šogad paredzējusi kompensēt zāļu iegādi. “Ir labi, ja slimnieka ārstēšanā pietiek ar šiem desmit tūkstošiem, bet ko darīt, ja nepietiek un ja viņš rindā ir aiz noteiktā pacientu skaita,” vaicāja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekle Ingrīda Circene. Turklāt slimniekiem rodas arvien jaunas un sarežģītākas slimības formas, kuru ārstēšanai nepieciešami efektīvāki un līdz ar to arī dārgāki medikamenti nekā līdz šim, kurus valsts nav paredzējusi kompensēt.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis deputātus informēja par kompensējamo medikamentu saraksta veidošanas principiem, bet uz deputātu jautājumu par kritērijiem, kāpēc valsts apmaksā zāles tieši par 10 tūkstošiem latu, atbildēja, ka noteiktu kritēriju nav un ka limits saistīts ar valsts budžeta iespējām.

Sēdē piedalījās arī Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrības pārstāvji, kas norādīja, ka slimniekiem ir ļoti grūti un smagi izskaidrot, kāpēc citiem ir iespēja ārstēties, bet citiem nav. Tāpēc valstij ir jādomā, ko darīt, lai palīdzētu smagi slimajiem, nepārkāpjot neviena cilvēka tiesības uz dzīvību. Arī Tiesībsarga biroja pārstāvji uzsvēra, ka kvotu sistēma nav pamatota un ka ir jākompensē visu onkoloģisko pacientu, ne tikai leikēmijas slimnieku ārstēšana.

Tika pārrunāta arī tiesvedība, kad Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA) uzdots kādai pacientei kompensēt izdevumus 100 procentu apmērā par viņas dzīvībai svarīgo zāļu “Sprycel” iegādi, kas nav iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā.

Deputāti aicināja VM un VOAVA sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, lai risinātu radušos situāciju, un nolēma šo jautājumu atkārtoti skatīt pēc trim nedēļām.

Saeimas preses dienests