ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2008. gada 24. aprīļa sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.05.2008., Nr. 70 https://www.vestnesis.lv/ta/id/174918
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2008. gada 24. aprīļa sēdes stenogramma
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas 2008.gada 24.aprīļa sēdi.
Pirms sākam skatīt apstiprinātajā sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem tajā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputāti iebilst pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti nebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputāti iebilst pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu “Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputāti iebilst pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt apstiprināto Saeimas šodienas darba kārtību un sākam ar pirmo sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Rasnača un Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts par likumprojekta nodošanu komisijai var runāt “par”, viens – “pret”.
Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās “par”.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautas attieksme pret savu vēsturi ir attieksme pret savu nacionālo pašapziņu. Un, kamēr paši latvieši noniecinās savas vērtības, pirmām kārtām savu vēsturi, tik ilgi viņus mācīs un reizēm arī iekaustīs visi, kam vien nebūs slinkums.
J.Dobelis.
Vispirms aizbrauks uz Krieviju un papļāpās pie pilnas glāzes un ikriem, tad atbrauks uz Latviju un muldēs par sabiedrības integrāciju un vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem.
Latvijā, runājot par sāpīgiem brīžiem vēsturē, pāriet uz čukstēšanu, staigāšanu sāniski un mulsu smaidīšanu.
Tagad iedziļināsimies! Vai tiešām šie simt piecdesmit tūkstoši latviešu jaunekļu un vīru nav pelnījuši, lai valsts viņiem veltītu vienu atceres dienu? Neaizmirsīsim, ka šie simt piecdesmit tūkstoši bija saistīti arī ar daudziem citiem – savas ģimenes pārstāvjiem!
Ko tad šie vīri tādu nosodāmu ir izdarījuši? Ar ieročiem rokās viņi centās nomazgāt to kaunu, ko Latvijā radīja 1940.gada okupācija!
Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Jūs redzat, kāda ir kolēģiem attieksme pret Latvijas vēsturi. Vismaz divdesmit cilvēki patlaban pļāpā savā starpā un vispār nezina, kas notiek zālē.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi, lūdzu cieņu pret runātāju!
J.Dobelis.
Ne tik daudz cieņu pret runātāju, cik cieņu pret Latvijas vēsturi!
Sēdes vadītājs.
Man būtu lūgums arī deputātam Andrim Bērziņam, deputātam Dzintaram Jaundžeikaram un deputātam Vitālijam Aizbaltam respektēt Dobeļa kunga viedokli, un vēlreiz lūdzu jūs ievērot kārtību Sēžu zālē. Lūdzu arī deputāti Lindu Mūrnieci un deputāti Ingrīdu Circeni!
Lūdzu, turpiniet, Dobeļa kungs!
J.Dobelis.
Piedošanu, diez vai jūs pie leģionāriem tā uzvestos.
Gandrīz puse no šiem simt piecdesmit tūkstošiem atdeva savu dzīvību kaujas laukā.
Vai mūsu sabiedrība ir iedziļinājusies arī visā tajā jūklī, visās koncentrācijas nometņu izdarībās, ko pārcieta leģionāri pēc Otrā pasaules kara?
Ja vienreiz valsts skaidri paustu savu attieksmi pret 16.martu, tad izbeigtos, es teikšu, šī jau līdz nožēlojamības pakāpei nonākusī ākstīšanās. Katru gadu pirms 16.marta notiek it kā gatavošanās uz kaut kādām īpatnējām kaujām – policijas mobilizēšana, barjeru veidošana un vēl nezin kas. Tikai tāpēc, ka valsts nav paudusi savu attieksmi pret to, kas īsti ir 16.marts, kas īsti ir latviešu vēsture un kas īsti ir šie simt piecdesmit tūkstoši vīru un jaunekļu.
No kā šīs bailes? Kuram ir tiesības mūs mācīt jautājumā par to, kādām dienām ir jābūt atceres dienām un kādām nav jābūt? Cienītie kolēģi, nosūtīsim šo mūsu ieteikumu uz komisiju, lai tiešām būtu vienreiz kārtīga saruna šeit, Saeimā, nevis uz ielām un nevis kaut kāda cilvēku “raustīšana” ikgadējā 16.marta gaidīšanas laikā!
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu vismaz tiktāl, lai tas tiktu nodots komisijai.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātam Jurim Dobelim.
Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās “pret”.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Pirms balsošanas par priekšlikumu oficiāli atzīmēt Latviešu leģiona atceres dienu būtu lietderīgi iepazīties ar Latvijas Republikas vēsturnieku oficiālo viedokli par leģionu.
Mēģināšu to izdarīt, izmantojot tikai vienu avotu – grāmatu “Latvijas vēsture. 20.gadsimts”, kura tika izdota ar cienījamās Vairas Vīķes-Freibergas atbalstu.
Citēju: “Pasliktinoties Vācijas situācijai Austrumu frontē, pieauga pieprasījums pēc jauniem latviešu militāriem formējumiem. 1943.gada 23.janvārī Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers vienlaikus atļāva un pavēlēja SS reihsfīreram Heinriham Himleram izveidot latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Rakstiska Ādolfa Hitlera pavēle par to parādījās 10.februārī. Heinrihs Himlers uz šāda rīkojuma pamata 24.janvārī apvienoja četrus Otrās SS brigādes sastāvā karojošos latviešu aizsardzības dienesta bataljonus un piešķīra tiem nosaukumu “Latviešu SS brīvprātīgo leģions”. Tā sākās Latviešu leģiona formēšana. 1943.gada 26.maijā Heinrihs Himlers izdeva jaunu rīkojumu, kas noteica, ka Latviešu leģions ir kopējs apzīmējums visām ieroču SS un policijas sastāvā ietilpstošajām latviešu vienībām. Ar šādu Himlera pavēli daži latviešu policijas bataljoni kļuva par leģiona sastāvdaļu.”
Un no šīs grāmatas arī citāts par šiem policijas bataljoniem: “Nacistu režīma militārā politika Ostlandē paredzēja vietējo iedzīvotāju plašu izmantošanu ne vien kārtības uzturēšanai okupētajos apgabalos, bet laika gaitā arī cīņās Austrumu frontē. Latvijā policijas slēgtās vienības bija kārtības dienesta bataljoni. Pēc vācu valodas apzīmējuma [..], tautā tos sauca par šucmaņu bataljoniem. 1941.gada 4.septembrī uz pilnīgas brīvprātības principa sāka formēt 1.atsevišķo Rīgas kārtības dienesta bataljonu. Septembra beigās tam pievienoja vēl divus bataljonus. Līdz gada beigām Rīga izveidoja piecus bataljonus. Oktobra otrajā pusē 1.atsevišķo Rīgas kārtības dienesta bataljonu nosūtīja uz Austrumu fronti. Pēc neveiksmēm kaujās pie Maskavas 1941.gada beigās vācu režīmam arvien vairāk spēku vajadzēja Austrumu frontes nodrošināšanai. Sākās pastiprināta jaunu latviešu policijas bataljonu formēšana. [..] Slēgtie kārtības dienesta bataljoni pildīja it kā divas funkcijas: gādāja par drošību frontes aizmugurē, kā arī veica militāros uzdevumus tieši Austrumu frontē. Latviešu policijas bataljonus dažkārt izmantoja represīvās akcijās ārpus Latvijas teritorijas. Tipiska šajā ziņā ir dažu policijas bataljonu darbības vēsture. Tā, piemēram, 18.policijas bataljonu 1942.gada maijā nosūtīja uz Baltkrieviju. Tur Stolbcu un Sloņimas pilsētas apkaimē bataljons piedalījās kaujās gan pret partizāniem, gan bija iesaistīts geto apsardzē.”
Geto apsardzē bataljoni piedalījās arī Varšavā. Un es varētu uzskaitīt vēl daudzas citas vietas.
Tātad piecās valstīs rīkojās šie karavīri, un viņi cīnījās ne tikai pret partizāniem vai frontē, bet arī pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem.
Es gribēju pateikt vēl to, ka mēs diemžēl heroizējam leģionārus, piemēram, runājot par “Kurzemes katlu”, un jūs zināt, ka tur bija…
Sēdes vadītājs.
Plinera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
J.Pliners.
Tūliņ beigšu. …ka tur karoja 33 divīzijas, bet tikai viena divīzija… (No zāles: “Laiks beidzies! Laiks beidzies! Pietiek!”)
Sēdes vadītājs.
Plinera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
J.Pliners.
…bija latviešu divīzija.
Es uzskatu, ka mums jābalso “pret”, un uz to es jūs arī aicinu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, ievērojiet reglamentu!
Viens deputāts ir runājis “par” likumprojekta nodošanu komisijai, un viens ir runājis “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 23, atturas – 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kuru ir iesnieguši deputāti Jakovs Pliners, Valērijs Buhvalovs, Miroslavs Mitrofanovs, Vladimirs Buzajevs un Juris Sokolovskis. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Ceru, ka jums bija pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar PCTVL frakcijas likumprojektu, kuru tā pagājušajā ceturtdienā jau prezentēja Saeimā. Domājams, jūs jau sapratāt, ka runa ir par to, kādā veidā Saeimai būtu vislietderīgāk izskatīt likumprojektus, kuru atbalstam jau ir savākti vairāk nekā 150 tūkstoši vēlētāju parakstu. Patlaban Kārtības rullis paredz vienu uzstāšanos “par” un vienu uzstāšanos “pret”, taču pēc šīm divām uzstāšanās runām seko balsošana, un tautu pasūta tajā virzienā, kura raksturojumu latviešu valodas leksika neparedz… Pēc tam notiek referendums, kas, starp citu, prasa ievērojamus izdevumus.
PCTVL frakcija piedāvā padarīt par obligātu to likumprojektu pilnvērtīgu apspriešanu, kuri ir iesniegti Saeimā ar tik reprezentabla vēlētāju skaita atbalstu. Ja mūsu priekšlikums tiks pieņemts, tad “par” vai “pret” likumprojekta atbalstam varēs izteikties ikviens deputāts. Savu viedokli varēs paust arī ministri, it īpaši tie, kas atbild par to vai citu nozari, kuras darbība ir izsaukusi tautas taisnīgu neapmierinātību.
Par pamatu mūsu priekšlikumiem ir ņemta agrāk pastāvējusī kārtība, kādā tika apspriesti valdības iesniegtie likumdošanas priekšlikumi, kas tika saņemti Saeimas brīvdienu laikposmā. Juridiski šie priekšlikumi ir pilnīgi pamatoti, jo tajos ir ņemtas vērā Saeimas Juridiskā biroja labāko pārstāvju izstrādnes, kuras gan bija domātas pavisam citam gadījumam, tāpēc jautājums par PCTVL frakcijas iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām nebūt nav juridisks, bet gan tikai politisks. Runa ir par to, vai deputāti jūt savu atbildību vēlētāju priekšā vai arī viņi grib dziļi nospļauties uz tiem.
Atgādināsim, kādam vēlētāju atbalstītam likumprojektam tuvākajā laikā būtu jānonāk Saeimā. Pirmām kārtām tie ir grozījumi Satversmē, kuri paredz Saeimas atlaišanu pēc vēlētāju iniciatīvas. Iedomājieties tikai, kas notiks, ja mēs noraidīsim šo likumprojektu ar vienkāršotu procedūru, kas tika minēta manas runas sākumā! Tad mēs varēsim iziet uz ielas vienīgi bruņotas apsardzes pavadībā, kura mums, starp citu, pēc ieņemamā amata nemaz nepienākas… Mēs riskējam vismaz ar to, ka mūsu sievas vai daiļā dzimuma pārstāvju vīri pārstās ar mums runāt vai pat ierosinās šķiršanos.
Mēs riskējam ar to, ka mūsu bērni novērsīsies no mums kā no vecākiem, jo drīzumā Saeimā var nonākt arī grozījumi Valsts pensiju likumā. Atšķirībā no likumprojekta par Saeimas atstādināšanu to nav izstrādājuši PCTVL frakcijas speciālisti, un tāpēc tie paredz darbības termiņu tikai līdz nākamā gada beigām. Turklāt valdība var pārsvītrot visus vēlētāju centienus, vienkārši pazeminot sociālā pamatpabalsta apmēru no pašreizējiem 45 uz 15 latiem. Protams, ja uzdrošināsies to darīt…
Nevajadzētu piemirst arī to, ka jau pirmajā nedēļā par šiem grozījumiem ir parakstījušies par 45 procentiem vairāk vēlētāju nekā par prasību, lai būtu iespēja mūs atlaist.
Beidzot ir pienācis laiks pagriezties pret tautu ar seju. Aicinu visus, kuriem ir sirdsapziņa un kuri kaut vai minimāli orientējas likumdošanā, atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu par to likumprojektu pilnvērtīgu apspriešanu, kurus būs iesnieguši vēlētāji.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātam Buzajevam.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Buzajeva un Sokolovska iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 39, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Klementjeva, Agešina, Rubika un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš acīmredzot runās “par”.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.
Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam neaplikt pensionārus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šis likums skars apmēram 230 000 pensionāru un pašreizējā situācijā mūsu valstī dos viņiem drusciņ, drusciņ labāku dzīvi. Pastāvot pārpalikumam mūsu sociālajā budžetā, šī summa, kura būs vajadzīga tieši šim mērķim, ir tik niecīga…
Padomājiet vēl par vienu faktu. Kādreiz, 1996. un 1997.gadā, sociālais budžets ņēma no Valsts kases aizņēmumu, lai samaksātu pensijas, un pēc tam atmaksāja to ar procentiem. Pašreiz mūsu gudrā valdība paņēma sociālā budžeta naudu un ielika to pamatbudžetā. Un es ceru, ka varbūt nākamajā gadā to atdos atpakaļ un kādreiz arī samaksās procentus.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Vārds deputātam
Kārlim
Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Runāšu “pret”! Un šodien, Golubova kungs, es negribu runāt pret pašu ideju, jo patiesībā parlaments šo ideju jau ir atbalstījis pirms kādām divām vai trim sēdēm. Mēs esam nodevuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātu likumprojektu tieši par šo pašu tēmu. Mums jau šobrīd ir tāds likumprojekts, un jūs par to jau esat balsojis, Golubova kungs!
Un vienīgā atšķirība starp šiem likumiem ir tikai tāda, ka Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātais likums ir juridiski kvalitatīvāk uzrakstīts.
Tā ka es aicinu nenodot komisijai šos likumprojektus, kuri jau ir tās rīcībā un kuri rūpīgi tiek gatavoti pirmajam lasījumam, šo jautājumu saskaņojot ar Finanšu ministriju un sociālajām struktūrām.
Tā ka aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātam Kārlim Leiškalnam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 31, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ziedones-Kantānes, Bendrātes, Mūrnieces, Zaķa un Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.
Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei. Acīmredzot viņa runās “par”.
S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Frakcija “Jaunais laiks” ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā””, kas paredz veikt grozījumus, kuri skars sociāli neapdrošinātās, tas ir, nestrādājošās māmiņas.
8.Saeimā strādāja Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisija, kuras darbā piedalījās deputāti no visām frakcijām. Un, šajā komisijā strādājot, mums, visu frakciju deputātiem, izdevās panākt diferencēta bērnu kopšanas pabalsta ieviešanu, par ko pirmo reizi mēs, deputāti, sākām spriest un pirmos lēmumus pieņēmām jau Repšes valdības laikā.
Mums, Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas deputātiem, izdevās pieņemt ļoti būtiskus lēmumus par bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu, par bērna kopšanas pabalsta palielināšanu.
Un šodien mēs skatām iesniegtos minētā likumprojekta grozījumus.
Cienījamie kolēģi, kāpēc šis likumprojekts ir svarīgs? Svarīgs tas ir tāpēc, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir nopietna. Joprojām katru gadu mirst vairāk par trīsdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, joprojām katru gadu piedzimst vairāk par divdesmit tūkstošiem. Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas darba, visu šajā apakškomisijā strādājošo deputātu darba rezultāts ir tas, ka dzimstības rādītājus pēdējo gadu laikā ir izdevies palielināt. Katru gadu mūsu valstī piedzimst vairāk aptuveni par pieciem procentiem, tas ir vairāk nekā tūkstoš divsimt bērnu. Bet tas patiešām ir nepietiekami, lai šo demogrāfisko situāciju izlīdzinātu un lai valstī būtu vismaz pozitīvs iedzīvotāju pieaugums.
Šis likumprojekts pirmām kārtām skar nestrādājošās māmiņas. Mēs ierosinām veikt izmaiņas, lai tagadējo 50 latu vietā, ko viņas saņem katru mēnesi, viņas saņemtu lielāku summu. Šī summa, 50 lati, nav tikusi mainīta jau aptuveni četrus gadus. Toreiz, kad tika pieņemts šis lēmums, arī vidējā minimālā mēnešalga bija aptuveni šajās robežās. Bet, cienījamie kolēģi, kopš 2002.gada minimālā mēnešalga ir gandrīz dubultojusies, un tāpēc, protams, šis skaitlis noteikti būtu jāmaina. Mēs ierosinām to mainīt. Ierosinām 70 procentu apmērā no noteiktās minimālās mēnešalgas maksāt pirmajā bērna kopšanas jeb bērna dzīves gadā, 60 procentu apmērā no noteiktās minimālās mēnešalgas maksāt otrajā bērna dzīves gadā un 50 procentu apmērā no pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošās Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra maksāt trešajā bērna dzīves gadā.
Cienījamie kolēģi! Mēs frakcijā arī izanalizējām informāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta darbību laika posmā no valdības apstiprināšanas dienas, pirmajās simts dienās, taču, ļoti, ļoti rūpīgi izskatījuši šo informāciju, mēs nekur neatradām, ka tieši šim jautājumam ir pievērsta uzmanība. Tāpēc, cienījamie kolēģi, lūdzam atbalstīt šo likumprojektu un nodot to izskatīšanai komisijā.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātei Ķikustei.
Vārds deputātei Aijai Barčai. Viņa acīmredzot runās “pret”.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Dzirdot, ka minētais likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, mans pienākums ir nākt un stāstīt par situāciju valstī.
Godātie kolēģi! Sakot, ka izstrādātais likumprojekts ir korekts (un es arī, lai kā gribētu, kļūdas tur nevaru ieraudzīt), pašreiz mēs varbūt pat netīši (varbūt daži arī tīši – nezinu, kā tas īsti ir, tā ir katra no mums personīgā atbildība) cenšamies Latvijā pretnostatīt sociālās grupas. Es aicinu kolēģus to nedarīt. It sevišķi pašreizējā situācijā, kad mēs nepārtraukti katru dienu dzirdam kolēģa Štokenberga, kurš, manuprāt, jau ir kļuvis par Latvijas radio zvaigzni, aicinājumu ļoti aktīvi doties parakstīties par grozījumiem pensiju likumā. Ja valdība grib spert šo labo soli, par kuru mēs dzirdam arī Latvijas plašsaziņas līdzekļos jeb masu medijos, – ka nepieciešams valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pacelt no 45 latiem uz 60 latiem, no 50 latiem uz 75 latiem –, tad mums ir jāapzinās, ka galu galā te ir runa par cilvēkiem, kuri šodien tik tiešām dzīvo nabadzībā. Tie ir III grupas invalīdi, no kuriem ne visi var iekļūt darba tirgū, tie ir bērni invalīdi un invalīdi kopš bērnības. Viņi tik tiešām šodien dzīvo ar 50 latiem kabatā. Viņiem arī ir jādzīvo un jāiztiek!
Kolēģi! Ja mēs šodien nododam izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā””, kur ir ļoti labas normas, kas nestrādājošām māmiņām paredz atbalstu līdz bērna trīs gadu vecumam, tad mums ir jāsaprot, ka mēs to finansiāli nevarēsim izdarīt. Es tiešām ticu, ka Latvijas sabiedrība un Latvijas pilsoņi ir gudri un ka viņi izvērtēs. Un, ja tagad parakstoties vai pēc tam referendumā cilvēki pateiks, ka vispirms mums ir jāatbalsta pensionāri, tad mums tas arī būs jādara. Un ko tad mēs darīsim ar šiem likumprojektiem – gan ar pirmo, gan arī ar nākamo, tas ir, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””? Ko mēs ar tiem darīsim?
Es paredzu: ja šodien Saeima tos nodos atbildīgajai komisijai, tie tā arī varēs stāvēt plauktā. Mēs vismaz līdz rudenim nevarēsim ar tiem darboties, jo nezināsim, kāda būs reālā situācija, ar ko mums jārēķinās 2009.gada 1.janvārī.
Gan “Saskaņas Centrs”, gan “Jaunais laiks” mūs aicina uz atbildīgu politiku. Tad nu es aicinu kolēģus šodien būt atbildīgiem un šos likumprojektus saglabāt līdz rudenim – tad mēs redzēsim reālo situāciju! – un tikai tad nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātei Barčai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 2, atturas – 37. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu desmit Saeimas deputāti – Zaķis, Latkovskis, Mūrniece un citi – lūdz pēc balsošanas par likumprojekta “Grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodošanu komisijai nolasīt katra deputāta balsojumu.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nē! Jā”!) Deputāti iebilst. Tādā gadījumā ir nepieciešams balsojums par katra deputāta balsojuma nolasīšanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai nolasītu katra deputāta balsojumu par likumprojekta “Grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā”” nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – 3.
Tātad vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam balsošanas rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Par likumprojekta (dokuments Nr.2286) nodošanu komisijai “par” nobalsoja 43 deputāti: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Artis Pabriks, Arturs Krišjānis Kariņš, Ivans Klementjevs, Andrejs Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Linda Mūrniece, Artis Pabriks, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Einars Repše, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Anna Seile, Juris Sokolovskis, Kārlis Šadurskis, Inese Šlesere, Aigars Štokenbergs, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.
“Pret” nobalsoja divi deputāti: Dzintars Ābiķis (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “O-o!”) un Valdis Ģīlis.
Atturējās 37 deputāti: Vitālijs Aizbalts, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Juris Dobelis, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Guntis Jānis Eniņš, Inta Feldmane, Māris Grīnblats, Dzintars Jaundžeikars, Imants Kalniņš, Aigars Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs, Vineta Muižniece, Raimonds Pauls, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais, Gundars Upenieks, Imants Valers un Ērika Zommere. Paldies.
Ļoti atvainojos! Nebalsoja septiņi deputāti, un tas nav balsojums ne “pret”, ne “par”, ne “atturas”. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātam Klementjevam!
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ziedones-Kantānes, Bendrātes, Mūrnieces, Zaķa un Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret”.
Vārds deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei. Viņa acīmredzot runās “par”.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Mani godātie deputāti! Mana cienītā un profesionāli ļoti augsti vērtētā Barčas kundze, kas vada mūsu komisiju! Es mazdrusciņ tomēr gribētu oponēt.
Un proti. Ir 1936.gads. Kārlis Ulmanis. Dzimst ģeniāla, humāna un ļoti cilvēciska ideja: “Bez bērniem nav mūsu nākotnes!”
Savukārt 2003.gadā – pēc tik ilga laika! – pirmo reizi dzimstības problēmas risināšanā, kas nenoliedzami ir Latvijas valsts prioritāte numur viens, tiek sperts pirmais nopietnais solis – Einara Repšes vadībā tiek izstrādāta un pieņemta koncepcija par māmiņu algām. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Diemžēl!”)
2004.gadā, otrajā gadā, 23.februārī tiek izstrādāta koncepcija par valsts sociālā pabalsta palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas. Tajā pašā laikā, divu mēnešu laikā, tiek sagatavoti noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumi, un trešais no tiem paredz Finanšu ministrijā iesniegt priekšlikumus budžeta izvērtēšanas projektam. To parakstīja Ministru prezidents Repše un labklājības ministre Staķe.
Jau vairākus gadus mēs sakām, ka demogrāfiskais stāvoklis Latvijā ir vērtējams kā nelabvēlīgs. Mīļie draugi! 1987.gadā dzimušo bērnu skaits bija divreiz lielāks, nekā tas ir šodien. 90.gados mēs pat pusi nesasniedzām no tā, cik bērniņu bija piedzimuši 80.gados, un tikai tad, kad tika pieņemts lēmums par māmiņu algām… 2003.gadā Repšes kungs pirmais izstrādāja jaunu koncepciju, un šī koncepcija tika pieņemta. 2004.gada februārī.
Nāk jauna valdība premjera Emša vadībā, un 2004.gada 23.februārī Repšes pieņemtais lēmums par ģimenes pabalstu un bērna pabalstu palielināšanu tiek atzīts par neesošu. Ministru prezidenta vietā to paraksta Šlesers un labklājības ministre Staķe.
Taču, lai tas tūliņ tomēr būtu atzīts, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, tiek paredzēts paaugstināt – tikai cita Ministru prezidenta vadībā (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Kā viņu sauc? Kā sauca Ministru prezidentu?”) – bērna kopšanas pabalstu un bērna piedzimšanas pabalstu. Un tā arī notiek.
Mīļie draugi! Zinātne jau ir pierādījusi, ka vecumā līdz 6 gadiem bērniņš 80 procentu apmērā jau ir garīgi noformējies. Tātad tālākā viņa personības attīstība turpmāk notiks tikai 20 procentu apmērā. Viņš jau ir gatavs un nobriedis! Taču to nevar pilnvērtīgi izdarīt tikai bērnudārzi, jo tie ir pārpildīti. To nevar paveikt arī rindā stāvošas, gaidošas un neapmierinātas māmiņas, nemaz nerunājot par to, ka šīs mazo bērnu grupas, kur bērni ir vecumā no pusotra līdz 3 gadiem, ir sajauktas ar lielākajiem. Līdz ar to mazākie nevar pilnvērtīgi tikt nodarbināti, turklāt viņi arī slimo, un arī mātes nevar strādāt. Un viņus nevar salīdzināt ar tiem bērniņiem, kas ir emocionāli daudz spēcīgāki, nobriedušāki, – ar tiem bērniņiem, kuri aug mājās. Jā, tad no 3 gadu vecuma mēs viņus varam sūtīt uz bērnudārzu!
Un tas ir tas, ko es gribēju oponēt mūsu Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai. Ja mēs no 3 gadu vecuma sūtīsim bērnus bērnudārzā, tad atbrīvosies arī vietas bērnudārzos un faktiski no 2009.gada vairs nebūs rindu uz bērnudārziem, jo bērni vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem sastāda 70 procentus. Ja šie bērniņi paliks mājā un māmiņām maksās algu, kas nebūs lētāk kā par bērnudārza apmeklējumu, kur maksa ir 123 lati par bērniņu, tad šī rinda jau nākamgad būs likvidēta. Tas ir tas, ko es gribētu pateikt... Tālāk...
Sēdes vadītājs.
Jūsu debašu laiks ir beidzies!
A.Ziedone-Kantāne.
Vai dieniņ, pašu galveno taču es nepateicu! Vai es varu palūgt divas minūtītes! (No zāles: “Pareizi! Pareizi! Ausmiņa, runā!”)
Sēdes vadītājs.
Par to ir jābalso. Lūdzu zvanu!
A.Ziedone-Kantāte.
Vai, mīļie draugi, balsojiet gan… Leiškalns teica, ka var!
Sēdes vadītājs.
Balsosim par to, lai pagarinātu deputātes Ausmas Ziedones-Kantānes uzstāšanās laiku debatēs par divām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu!
A.Ziedone-Kantāne.
Brigmanis arī grib, lai runāju! Paldies Brigmaņa kungam.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu rezultātu!
A.Ziedone-Kantāne.
Un es jums tagad saku “Jaunā laika” vārdā…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos! Es nolasīšu balsošanas rezultātus! Par – 79, pret – 1, atturas – 1. Jūs varat turpināt runāt. (Aplausi.) Jums ir vēl divas minūtes laika. (No zāles: “Runā, Ausmiņ!”)
A.Ziedone-Kantāne.
Paldies! Paldies, kolēģi! Es to atcerēšos ļoti ilgi.
Bērna kopšanas pabalsti vecākiem ir, lūk, šādi (es runāju par sociāli apdrošinātajiem vecākiem): par pirmo gadu – 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (tas ir maksimums), un, tā kā minimums ir 70 procenti no valsts sociālā apdrošinājuma pabalsta divkāršā apmēra, tad tie ir 90 lati. Tas ir šogad. Projektā 70 procenti no saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas būs paredzēti arī 2009.gadā, bet tad minimums no noteiktās minimālās mēnešalgas 70 procentu apmērā, tie ir 112 latu.
Par otro gadu (un to mēs varētu 2009.gadā jau piepildīt) tagad ir paredzēts konstants lielums – 30 latu. 30 latu ir maksimālais un minimālais, kas tagad tiek piedāvāts, bet mēs prasām 60 procentus no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un 60 procentus no noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra. Savukārt trešajā gadā (tas būs tikai 2010.gadā) patlaban ir 8 lati, bet mums ir paredzēts 50 procentu apmērs no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un 50 procenti no noteiktās minimālās mēnešalgas.
Draugi mīļie, bērni nav mūsu problēma! Bērni ir mūsu nākotne! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Jā! Lai dzīvo bērni!”) Neaizmirsīsim to! Citādi mums rīt te vairs nevajadzēs sēdēt.
Paldies. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
(No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Ausmiņ, malacis!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij un augsti godātie kolēģi! Lai nu kā tas ir, bet man ir jānāk un jāsaka: “Barča nekad nav protestējusi pret to, ka ir nepieciešams paaugstināt pabalstus daudzbērnu ģimenēm!” Bet es vienmēr esmu teikusi, ka mums ir jābūt politiski atbildīgiem un jāredz šis sociālais bloks visā pilnībā.
Mēs ļoti kvēli tagad atbalstām grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, bet, mīļie kolēģi, šī naudiņa taču tiek ņemta no sociālā budžeta, un tad, ja iepriekš… (No zāles kāds kaut ko saka.) Nē, diemžēl no sociālā budžeta, jo šajā konkrētajā likumprojektā ir runa par sociāli apdrošinātām personām, – tātad strādājošām mātēm, un finansēšanas avots nu jau labu brīdi (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Šogad!”) ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Iepriekšējais likumprojekts paredzēja finansējumu no valsts pamatbudžeta. Šis gan ne.
Un, lūk, dārgie kolēģi, es vēlreiz jums gribu atgādināt, ka tādā gadījumā, ja Latvijas pilsoņi izteiks savu labo gribu un atbalstīs vienu no sociālajām grupām, tas ir pensionārus, kas arī tiek finansēti no valsts sociālās apdrošināšanas iezīmētā budžeta naudiņas, tad mums nebūs iespējas palīdzēt ģimenēm, kuras audzina bērnus, un nebūs arī iespējas, ņemot vērā valsts budžetu, palīdzēt invalīdiem, kuriem arī ir jādzīvo Latvijā. (No zāles dep. A.Štokenbergs: “Tad neēdīsim kūkas!”)
Un tāpēc es vēlreiz aicinu – pārdomāt šo likumprojektu, izanalizējot situāciju Latvijā, bet iesniegt to tikai rudens sesijā, lai pēc tam mēs varētu atbildīgi šos likumprojektus izskatīt.
Es aicinu, kolēģi, balsot par atbildīgu politiku! Un es vēlreiz aicinu arī tos kolēģus, kuri balsojumos – gan iepriekšējā, gan šajā, – gatavojas nebalsot, tomēr pārdomāt un izteikt savu viedokli balsojot. Arī pozīcijas deputātus es aicinu to darīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātei Aijai Barčai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46 (Aplausi.), pret – nav, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nodots.
Un tāpat kā balsojumā par iepriekšējo likumprojektu ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu pēc balsošanas par likumprojekta nodošanu komisijai nolasīt katra deputāta balsojumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Balsošanas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti!
Par likumprojekta (dokuments Nr.2287) nodošanu komisijai “par” nobalsoja 46 deputāti: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Artis Kampars (No zāles dep. K.Leiškalns: “Krietni cilvēki!”), Arturs Krišjānis Kariņš, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Artis Pabriks, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Einars Repše, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Anna Seile, Juris Sokolovskis, Kārlis Šadurskis, Inese Šlesere, Aigars Štokenbergs, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.
Atturējās 44 deputāti: Vitālijs Aizbalts, Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Guntis Jānis Eniņš, Inta Feldmane, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Dzintars Jaundžeikars, Imants Kalniņš, Aigars Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs, Vineta Muižniece, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Karina Pētersone, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Jānis Šmits, Pēteris Tabūns, Dainis Turlais, Gunārs Upenieks, Imants Valers un Ērika Zommere.
Paldies. Balsoja visi deputāti.
Sēdes vadītājs.
Paldies Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības nākamās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Jolantas Āboliņas iecelšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Jolantas Āboliņas iecelšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jolantas Āboliņas iecelšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Diānas Koroševskas apstiprināšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Diānas Koroševskas apstiprināšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Diānas Koroševskas apstiprināšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Irēnas Lavrinovičas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Irēnas Lavrinovičas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Irēnas Lavrinovičas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Kristīnes Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt arī lēmuma projektu “Par Kristīnes Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristīnes Ozoliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi!” Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Evitas Sietnieces apstiprināšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Evitas Sietnieces apstiprināšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Evitas Sietnieces apstiprināšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Elgas Vesperes iecelšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Elgas Vesperes iecelšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Elgas Vesperes iecelšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Mairitas Zadiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt arī lēmuma projektu “Par Mairitas Zadiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mairitas Zadiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”, kas nosaka, ka ar 2008.gada 1.maiju Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 310 tiesneši.
Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Pirms skatām nākamo apstiprinātas darba kārtības punktu, tas ir, lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Inai Gudelei”, es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arta Pabrika iesniegumu, ka sakarā ar īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles atkāpšanos no amata viņš atsauc savu parakstu no 2008.gada 17.aprīļa vēstules Nr.8/3-2-55-(9/08). Līdz ar to lēmuma projekts Saeimas sēdē vairs nav skatāms.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Lēmuma projekts “Par Sandras Amolas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Sandras Amolas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sandras Amolas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Guntas Rezgoriņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Guntas Rezgoriņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”.
Lūdzu atbalstīt arī šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Guntas Rezgoriņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Indras Tikumas apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Indras Tikumas apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”.
Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Indras Tikumas apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2320, tas ir Saeimas lēmuma projekts “Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.
Atbildīgā komisija saņēma finanšu ministra Slaktera un Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča kunga iesniegumu par attiecīgo tēmu. Saņēma arī Krūmanes kundzes dzīves aprakstu, kas liecina par viņas kandidatūras perfektu piemērotību šim amatam. Noklausījās arī pašu kandidāti. Jāteic, ka komisija atbalstīja Krūmanes kundzes kandidatūru pilnīgi vienprātīgi un vienbalsīgi. Tāpēc aicinu arī parlamentu atbalstīt Krūmanes kundzes kandidatūru šim amatam, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs, it sevišķi tādā krīzes situācijā, kāda veidojas šobrīd.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Irēnas Krūmanes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)
Lēmuma projekts “Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Simonas Gmirekas atkārtotu iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zeltītes Kusiņas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu jūs atbalstīt arī šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daiņa Šaicāna atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tāpat Juridiskā komisija vēl ir lēmusi par Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi un atbalstījusi to.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jura Taukula apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija aicina jūs atbalstīt arī lēmuma projektu “Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ināras Zabarovskas apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
I.Šlesere.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas darba kārtības nākamās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījums Karatiesu likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Karatiesu likumā”. Tas ir Saeimas sēdē izskatāmais dokuments ar numuru 2277.
Varu jūs informēt, ka Saeimas Juridiskā komisija Kārtības ruļļa 107.pantā noteiktajā kārtībā nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Līdz ar to likumprojekts trešajam lasījumam ir bez priekšlikumiem.
Aicinu jūs to atbalstīt trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Karatiesu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Komisija likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3. – Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā atbalstu tas neguva.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Deputāts Buzajevs ir pieteicies debatēs.
Vārds deputātam Buzajevam. Atklājam debates.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Jautājums par to, vai ļaut nepilsoņiem nodarboties ar apsardzes darbību, ir ne tikai jautājums par to, vai tiek cienīti Latvijas mazākumtautību pārstāvji. Turklāt, ņemot vērā to faktu, ka apmēram pusei nacionālo minoritāšu pārstāvju jau 17 gadus ir atņemtas politiskās tiesības, jebkuru krievu dziļi aizvainos nepilsoņu pielīdzināšana (citēju) “personām, kuras ir sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurām ir konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība”. Tas ir jautājums par to, cik klaji un tieši tiek apsmietas eiropeiskās pamatvērtības, jo Latvijā ar apsardzes darbību (atšķirībā no 370 000 valsts pastāvīgo iedzīvotāju) ir atļauts nodarboties arī ārvalstniekiem, Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņiem. Tātad aparteīdā un rasisma noziegumos, kas plaši izplatās Latvijā un kas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām ir krimināli sodāmi, tiek iesaistītas arī Eiropas valstis, kuras ne pie kā nav vainīgas. Kaut gan, protams, arī tās ir vainīgas, piemērojot pret Latvijas krieviem pavisam citus standartus nekā, piemēram, Kosovā pret albāņiem.
Starptautisku rekomendāciju, kuras attiecas uz pārmaiņām Latvijas politikā saistībā ar nepilsoņiem, ir pietiekami daudz, bet visas tās tiek slēptas no Latvijas sabiedrības un nekaunīgi, ciniski ignorētas. Tomēr kaut kas šajā jomā arī mainās.
Dāmas un kungi! Vai jums ir par maz ar EDSO augstā komisāra Knuta Vollebeka vakardienas vizīti? Starp citu, tulkojumā no krievu valodas vārds “knut” nozīmē pātaga, un attiecībā uz savām rekomendācijām Eiropa palēnām pāriet no burkāna politikas uz pātagas politiku. Turklāt Eiropa nepavisam nevēlas pazemot latviešu tautu vai arī nodarīt kaitējumu Latvijas nacionālajai drošībai.
Vēl vairāk! Jautājums par nepilsoņu pielaišanu apsardzes darbībai ir tieši arī mūsu nacionālās drošības jautājums. Vai jūs zināt, kam tieši uz mūžu ir liegtas tiesības naturalizēties? Pareizi! Tie ir bijušie čekisti un militārpersonas, to skaitā arī no iekšējā karaspēka, kuriem sakarā ar viņu iepriekšējā dienesta raksturu ir vislielākā nosliece nodarboties ar mierīgu apsardzes darbību. Un kur tad viņi lai tagad dodas? Vai uz kriminālajām struktūrām? Vai atceraties, ka bijušais premjerministrs Kalvīša kungs neilgi pirms savas atstādināšanas no amata visur meklēja bijušo komunistu un čekistu bandas, bet šie cilvēki taču varētu pie viņa strādāt par miesassargiem!
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai deputāts Dalbiņš vēlas kaut ko komisijas vārdā piebilst? Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
4. – Saeimas deputāta Hankas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5. – deputāta Hankas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6. – Saeimas deputāta Hankas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
7. – Saeimas deputāta Hankas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Un 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu jūs pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Labrīt, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2297 – likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”. Uz trešo lasījumu tika iesniegti divi priekšlikumi.
1.priekšlikums. To sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Orlovs.
Arī 2.priekšlikumu sagatavoja atbildīgā komisija, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Orlovs.
Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu arī galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (izskatāmā dokumenta numurs 2298).
Atbildīgā komisija trešajam lasījumam par šo likumprojektu ir saņēmusi 33 priekšlikumus. Un te, atverot šo dokumentu, jūs redzat šā darba augļus.
1.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
2.priekšlikums saņemts no deputāta Mitrofanova, un, kā mēs to komisijas sēdē konstatējām, tas ir pārpratums. Manuprāt, viņam ir licies, ka šis viss ir attiecināms uz ārvalstīs strādājošiem Latvijas rezidentiem. Tas tā nav, tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labrīt, cienījamās dāmas un godātie kungi! Mūsu 2.priekšlikums ir pirmais un varbūt ne visai veiksmīgais mēģinājums atrisināt problēmu, kura ir saistīta ar ārzemēs nopelnītās naudas papildu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija veltīja speciālu sēdi, lai izpētītu šo problēmu. Valdības eksperti apstiprināja, ka tad, ja ārzemēs strādājošais Latvijas pilsonis vai nepilsonis savu dzīvesvietu ir deklarējis Latvijā, nodokļu starpība būtu jāsedz ik gadu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju par saviem ienākumiem.
Šādu pienākumu paredz Latvijas normatīvie akti, kuri savukārt balstās uz starpvalstu divpusējiem līgumiem. Piemēram, jau 1997.gadā starp Latvijas Republiku un Īriju tika noslēgta Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem.
Praktiskās sekas ir šādas: ņemot vērā to, ka Īrijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 20 procenti, bet Latvijā – 25 procenti, Latvijas iedzīvotājiem, rezidentiem, ir jāsedz šī starpība. Ja cilvēks, piemēram, ir strādājis gadu Īrijā, mēnesī pelnot tūkstoti latu, tad šī nodokļa starpība var sasniegt pat 1050 latu gadā. Sods par deklarācijas neiesniegšanu Latvijā var būt līdz 500 latiem. Pagaidām vienotas datubāzes par cilvēkiem, kas strādā ārpus Latvijas, nav, tomēr ir arī daži cilvēki, kuri jau ir samaksājuši nodokļa starpību.
Kā mēs varējām saprast no valdības speciālistu teiktā, tādu cilvēku nebija daudz. Un diez vai Valsts ieņēmumu dienests ir piemērojis soda sankcijas pret tiem, kuri savus ienākumus nedeklarēja un nemaksāja. Varam secināt, ka šī norma ir pusdzīva.
Šogad pavasarī par pienākumu samaksāt šā nodokļa starpību bija daudz rakstīts Latvijas laikrakstos, un lasītāju reakcija pret atbilstošās normas pastāvēšanu Latvijas likumos bija izteikti negatīva. Komentāros Īrijā strādājošie Latvijas pilsoņi rakstīja, ka viņi darīs visu, lai papildus nemaksātu nodokļus Latvijas budžetam. Un viņi savu solījumu jau ir izpildījuši. Īrijas latvieši organizēja tautiešu masveida reģistrēšanos Īrijas pašvaldībās, oficiāli kļūstot par Īrijas rezidentiem. Ar to tika pārtraukta mūsu viesstrādnieku vēl viena legāla un psiholoģiska saite ar Latviju. Tas ir slikts rezultāts.
Esmu pārliecināts, ka likums, kurš spiež Latvijas viesstrādniekus reģistrēties par citu valstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem, neatbilst Latvijas interesēm. Saglabājot likumos pret ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem nedraudzīgas normas, mēs zaudējam arvien vairāk darbspējīgo iedzīvotāju.
Šodien es neaicinu atbalstīt mūsu 2.priekšlikumu, jo tas tehniski nevar atrisināt problēmu saistībā ar ārvalstīs nopelnīto ienākumu papildu aplikšanu ar Latvijas nodokli. Esmu pārliecināts, ka Saeimā nepieciešama pilnvērtīga diskusija par darba migrācijas pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un par kompleksiem pasākumiem, kuri varētu sekmēt viesstrādnieku atgriešanos Latvijā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Ja es pareizi sapratu, Mitrofanova kungs, tad jūs neuzstājat, lai būtu balsojums, un arī jūs piekrītat komisijas viedoklim. Paldies.
Tātad – 3.priekšlikums.
K.Leiškalns.
Jā, tas ir Cileviča kunga priekšlikums – papildinājums 3.pantā. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
4.priekšlikumā atbildīgā komisija ir atbalstījusi Juridisko biroju.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
5.priekšlikums ir par 3.pantu. Šis ir deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums par procentu ienākumu – par ienākumiem no hipotekārajām ķīlu zīmēm un to aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Komisija to nav atbalstījusi, pirmkārt, tāpēc, ka ir ārkārtīgi bīstami izdarīt šādus grozījumus bez nopietnas analīzes, jo tas varētu veicināt kapitāla aizplūšanu no Latvijas, bet tas mums šobrīd nav vajadzīgs. Un, otrkārt, tāpēc, ka pat man, vecam liberālim, par brīnumu valdība jau strādā pie pilnīgi jauna Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma, kurā visas šīs lietas tā paredzēs aplikt ar nodokli, taču tā nevis “uz sitienu” ar 25 procentiem, bet, ārkārtīgi smalki rēķinot, paredzēs aplikt ienākumus no kapitāla pieauguma, no dividendēm un tamlīdzīgi, ar smalki aprēķināmu nodokli. Tādas ir šobrīd valdības ieceres. Tā ka komisija nav atbalstījusi 5.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Jā, bet sākam debates.
Vai jums, Golubova kungs, pietiks ar četrām minūtēm, jo laiks pārtraukumam?
Debatēs vārds deputātam Golubovam.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām šeit aplikt ar nodokli procentu ienākumus. Kāpēc mēs to ierosinām? Tāpēc, ka mēs zinām – mūsu speciālisti saskaitīja –, ka tas dos mūsu valsts budžetam 50 miljonus.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
K.Leiškalns.
Tie 50 miljoni, kurus mēs, tā teikt, mistiski aprēķinām kā ienākumu budžetam nākotnē, var radīt daudzu desmitu miljonu zaudējumus šim pašam budžetam, jo nauda nav piesieta Latvijā. Kapitāls nav piesiets Latvijā! Mums ar visiem spēkiem tas jāpieaicina šeit, valstī. Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 50, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns.
Komisija nav atbalstījusi arī 6. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu par 8.pantu.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Augsti godātie deputāti! Es lūdzu jūs izlasīt šo priekšlikumu. Saprotu, ka maz laika līdz pārtraukumam, tāpēc mēģināšu vienā minūtē izstāstīt būtību.
Mēs ierosinām neaplikt ar nodokli pensijas I un II grupas invalīdiem. Gribu jums atgādināt, ka pensijas, kuru apmērs ir virs 165 latiem, apliek ar 25 procentus lielu nodokli. Mēs uzskatām, ka tas nav godīgi. Šodien iztikas minimums ir 155 lati. Es zinu, ka Sociālo un darba lietu komisija strādā un veiksmīgi ierosinās uz nākamo gadu visas pensijas neaplikt ar nodokļiem, bet domāju, ka tagad ir trešais lasījums, un, ja mēs šodien šo likumu pieņemsim, tad jau pēc mēneša varēsim atbrīvot no nodokļu slodzes šos cilvēkus, tas ir, I un II grupas invalīdus.
Paldies jums par atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Ivanam Ribakovam. Bet jums ir divas minūtes. Jūs paspēsiet?
I.Ribakovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Es domāju, ka pietiks.
Godātais Prezidij! Kolēģi! Es arī lūdzu atbalstīt mūsu piedāvāto priekšlikumu – atcelt I un II grupas invalīdiem iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šis nesamaksātais ienākuma nodoklis sastādītu tik tiešām niecīgu summu. Tas būtu patiesi humāns solis, cilvēcīga rīcība. Šie cilvēki jau ir nelaimīgi – jau tāpēc vien, ka viņi ir I un II grupas invalīdi.
Turklāt mēs vēlamies aicināt jūs vēlāk padomāt vispār par visiem pensionāriem. Vai viņi ar savu darbu, ar savu veselību jau nav samaksājuši visa veida nodokļus?
Padomāsim, vai visiem pensionāriem nevajadzētu dot atvieglojumu nodokļu maksājumos!
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
K.Leiškalns.
Jā, dāmas un kungi! Es pat īpaši neuzsvēršu, ka šis priekšlikums neatbilst Satversmes 66.pantam – nav uzrādīti avoti. Es pateikšu, ka Latvijā nav neviena pensionāra, kuram, ja tas ir I un II grupas invalīds, pensija būtu lielāka par 165 latiem, kas ir neapliekamais minimums pensijām. Līdz ar to šim ārkārtīgi skaistajam un morālajam priekšlikumam nav nekāda seguma un jēgas. (No zāles dep. I.Rībena: “Kāpēc nav?”)
Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 26, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlētos mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi deputātu Viktoru Ščerbatihu – pieckārtējo Eiropas čempionu svarcelšanā! (Aplausi.)
Sēdi vada Latvijas
Republikas
9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Man ir apnicis, bet mums tomēr vēl jāstrādā smagi. Tāpēc iesim, lūdzu, uz komisiju un turpināsim strādāt ar likumprojektiem. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Man nav apnicis! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.35 – 106.telpā. Lūdzu!
Sēdes vadītāja.
Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās.
Sēdes vadītāja.
Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.35.
Sēdes vadītāja.
Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Komisijas sēde tūliņ komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Hanka, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Dagnija Staķe, Andis Kāposts, Oskars Spurdziņš, Baiba Rivža un Nils Ušakovs.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Pārtraukums. Atgriezīsimies zālē pulksten 11.00, lai turpinātu darbu.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Es atvainojos, varbūt vēl vienu reizi varētu noskandināt zvanu, lai deputāti, tie, kas vēl ir kaut kur tepat netālu, nāk uz zāli! (No zāles: “Lai nāk strādāt!”)
Mēs esam nonākuši pie 7.priekšlikuma.
K.Leiškalns.
Jā. Komisija nav atbalstījusi deputātu Golubova un Ribakova iesniegto 7.priekšlikumu par izmaksāto dividenžu aplikšanu ar nodokli. Mēs jau iepriekšējā līdzīgā priekšlikuma sakarā par šo jautājumu diskutējām un sapratām, ka nezinām, vai vispār ir laiks to darīt. Bet nu, kad esam nonākuši pie likumprojekta trešā lasījuma, precīzi zinām, ka nav īstais laiks un ka to nevar darīt šādā veidā.
Komisija priekšlikumu neatbalstīja, lai gan mēs pieaicināto ekspertu klātbūtnē izdiskutējām diezgan pamatīgi šo tēmu.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Attiecībā uz šo priekšlikumu es vēlos izteikties “pret”.
Proti, deputātu Golubova un Ribakova iesniegtā 7.priekšlikuma būtība ir tāda: 8.pantu papildināt, nosakot, ka gada apliekamā ienākuma avoti ir arī dividendes no uzņēmējdarbības vai kapitālsabiedrības peļņas. Par kapitāla pieauguma nodokli jau mēs runājām. Ja mēs tomēr no sociālā taisnīguma viedokļa raugāmies, rodas jautājums – kāpēc apliek darba ņēmējus ar ienākuma nodokli, bet darba devējus ar peļņas nodokli neapliek? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Apliek!”) Dividendes, kuras izmaksā fiziskām personām, šobrīd ar nodokli neapliek. Un varētu šķist, ka tiešām šo dividenžu aplikšanu vajadzētu tagad ieviest. Galu galā – ieviest kaut kādu lielāku taisnīgumu. Bet, ja padomājam drusku plašāk, it īpaši par mūsu valsts ekonomisko situāciju, kāda tā ir šobrīd? Mēs visi ļoti labi zinām, ka mūsu tekošā konta deficīts 2007.gadā bija, tā teikt, ar apmēram 22 procentiem mīnusā; prognozējams, ka 2008.gadā tas būs uzlabojies (arī dēļ mūsu joprojām augošā eksporta), bet tomēr būs apmēram 17 vai 18 procenti mīnusā. Kontekstā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām pasaules valstīm tas ir uzskatāms par ļoti bīstamu rādītāju. Jo – ko tas nozīmē? Preces un pakalpojumus mēs iepērkam vairāk, nekā paši spējam saražot. Kā mēs varam ar finansēm segt šo deficītu? Tā starpība ir sedzama ar ārvalstu tiešajām investīcijām, ar naudu, kura investīciju veidā ienāk un, paldies Dievam, turpina ienākt Latvijā. Tātad, manuprāt, ļoti svarīgi ir noturēt investoru uzticību, noturēt investoru interesi par mūsu valsti. Bez investoru naudas mums būtu ļoti lielas ekonomiskās problēmas.
Ja tagad kāda firma grib ieguldīt līdzekļus Ziemeļeiropā, tai ir, teiksim, divas plašas izvēles. Pirmā izvēle ir Skandināvija, otrā izvēle – Baltijas valstis, to skaitā Latvija. Ko viņi dabū vienās vai otrās valstīs? Runājot par Skandināvijas valstīm, ņemsim par piemēru Zviedriju. Mēs zinām, ka Zviedrijā salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ļoti augsti, lieli nodokļi. Taču uzņēmumi, kuri ieiet šajās valstīs, pretī saņem ļoti labi sakārtotu infrastruktūru. Tur slimnīcas ir ļoti skaistas un labas, tur autoceļi ir ļoti labi, tur izglītības sistēma ir ļoti laba, un tā tālāk, un tā tālāk. Tātad par šiem nodokļiem, kas viņiem un darbaspēkam būs jāmaksā, viņi saņems pretī ļoti labu pakalpojumu.
Kā ir Baltijas valstīs, konkrēti, Latvijā? Nemānīsim sevi! Mums nav šādas infrastruktūras. Mūsu autoceļi ir nožēlojamā stāvoklī. Mūsu slimnīcas, manuprāt, ir katastrofālā stāvoklī, kopumā ņemot. Atsevišķas nodaļas, atsevišķas palātas ir labā stāvoklī, mūsu speciālisti ir pirmklasīgi, bet tā kopējā infrastruktūra ir pilnīgi nožēlojama. Tie, kas ir tur apciemojuši kādu vai paši tur gulējuši, zina ļoti labi, par ko es runāju.
Mūsu izglītības sistēma. Kaut gan mēs gribam lepni domāt, ka tā joprojām ir viena no labākajām, tur ir, kā mēs zinām, ļoti daudzas problēmas. Trūkst skolotāju, jo cilvēki, jauni un spējīgi cilvēki, negrib stāties šajā darbā, un tā tālāk… Un kur nu vēl problēmas ar skolu ēkām, to jumtiem, logiem un tā tālāk, problēmas ar ēdnīcām!…
Tātad Latvijai nav skaistas, dārgas, labi attīstītas infrastruktūras, ko piedāvāt ārvalstu investoriem. Taču Latvija var piedāvāt, lai būtu spējīga konkurēt ar Skandināvijas valstīm, zemus nodokļus, ļoti labvēlīgus nodokļus tieši investoriem. Un tāpēc es argumentēju: kaut gan pareizi ir apsvērt iespēju ieviest pie mums vienu vai otru kapitāla pieauguma nodokli, es domāju, ka šobrīd, ņemot vērā to, cik ļoti mums tās ārvalstu investīcijas ir no svara, mums nekādā ziņā nevajag to darīt pārsteidzīgi un nekādā tādā veidā, kas varētu apdraudēt šo kapitālu turpmāko ieplūšanu mūsu tautsaimniecībā.
Un tāpēc, izteikdams cieņu Golubova kungam un Ribakova kungam, es tomēr aicinu Saeimas deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šeit Kariņa kungs uztraucas par ārzemniekiem. Nevajag uztraukties! Jau pašreiz ir situācija, ka dividendes ārzemniekiem tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kāpēc es to zinu? Tāpēc, ka Eiropas Komisija paziņoja par tā saucamās pārkāpumu procedūras uzsākšanu pret Latviju un Lietuvu sakarā ar to, ka ārzemnieki par dividendēm maksā nodokli, bet mūsu rezidenti, Latvijas rezidenti, nemaksā.
Uzsākta pārkāpumu procedūra. Leiškalna kungs, ļoti slikti, ka jūs to nezināt. Un jūs laikam arī neprognozējat, ka, ja mēs nenovērsīsim šo situāciju, tad Eiropas Komisija, kad pārkāpums būs konstatēts (un tas jau ir konstatēts!), uzliks sodu mūsu valstij, kas maksās to no mūsu budžeta. Tā ka novērsīsim nevienlīdzību – apliksim arī visas fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli par dividendēm! Šādā gadījumā mūsu valsts no budžeta nevis maksās kaut kādu soda naudu, bet, kā aprēķināja mūsu speciālisti, saņems apmēram 48 miljonus. Par to naudu varēs sakārtot, Kariņa kungs, arī to infrastruktūru, arī slimnīcas, arī ceļus.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
K.Leiškalns.
Es domāju, ka Kariņa kungs precīzi pateica tos komisijas apsvērumus, kuru dēļ netika atbalstīts šis priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns.
8.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Mitrofanovs, komisija nav atbalstījusi.
Vienīgā izmaiņa, ko sevī ietver šis priekšlikums, ir tā, ka paredz Ministru kabineta noteikumus mantojamā īpašuma vērtības aprēķināšanai. Finanšu ministrija teica, ka šobrīd ministrija labi tiek galā ar to un īpaši noteikumi šādai aprēķināšanai nav vajadzīgi.
Tā ka komisija piekrīt ministrijai.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Cienījamais Leiškalna kungs! Pirms pārejam pie 9.priekšlikuma, es informēju visus klātesošos par to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu (pirmais parakstītājs ir deputāts Aigars Štokenbergs), kas skan šādi: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, lūdzu pārbalsot balsojumu par 6.priekšlikumu, kurš notika šodien pulksten 10:30:48. Kā balsojuši izdrukā parādās deputāti, kuri tajā brīdī neatradās zālē, savukārt mans balsojums (tātad deputāta Štokenberga balsojums) nav reģistrēts.”
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu tad, ja balsošanas rezultātu ne vēlāk kā vienas stundas laikā pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” pārbalsošanas nepieciešamību. Pēc tam mēs balsosim par to, vai pārbalsošana ir izdarāma, un, ja mēs nobalsosim par to, ka pārbalsošana ir izdarāma, tad notiks pārbalsošana par 6.priekšlikumu.
Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Neviens tātad negrib uzstāties. Lūdzu zvanu! Tātad mēs šobrīd balsosim par to, vai tiks izdarīta pārbalsošana. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 41, atturas – 4. Pārbalsošanas pieprasījums tiek noraidīts.
Lūdzu, Leiškalna kungs, turpiniet ar 9.priekšlikumu!
K.Leiškalns.
Paldies, priekšsēdētāja kungs! 9.priekšlikums ir no deputāta Golubova un deputāta Ribakova un ir par 9.panta redakciju. Tas attiecas uz fiziskām personām, kas ir individuālu uzņēmumu īpašnieki, un komisija to nav atbalstījusi. (No zāles dep. A.Golubovs: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāts Golubovs prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns.
10. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums – tā kontekstā jau ir apspriests, un deputāti piedāvā svītrot no likuma tos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kurus Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotājs iegūst no valsts un pašvaldību parādzīmēm Eiropas Savienībā. Komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns.
Nav atbalstīts arī 11. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Ļoti skaidrs priekšlikums. Mēs piedāvājam šajā pantā ielikt normu, ka tālāk ar nodokli neapliek pensijas. Tā nav visai liela summa, it īpaši tagad, kad sociālā budžeta pārpalikums ir ļoti liels un to zina visi, ka šo pārpalikumu pašreiz “apēd” mūsu budžets… nezinu tikai – kur. Kopējais budžets pašreiz ir mīnusos, un šos mīnusus nevar kaut kā likvidēt ar sociālā budžeta naudu.
Dosim iespēju mūsu pensionāriem saņemt pilnu pensiju! (No zāles dep. A.Rugāte: “Dosim gan, un ilgstoši!”)
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst?
K.Leiškalns.
Ārkārtīgi grūti tādam resnam ko iebilst pret morālām un skaistām lietām… Bet komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns.
12.priekšlikumu iesniegusi deputāte Barčas kundze. Komisija to neatbalsta. Un atkal mēs šeit runājam par tā sauktajām taisnīguma morālajām kategorijām, kas nonāk pretrunā ar tiesiskajām kategorijām. Mēs pārejas noteikumos ar komisijas atbalstu iestrādājām šo Barčas kundzes priekšlikumu, kas padara nodokļu maksātājus vai pakalpojuma sniedzējus nevienlīdzīgus likuma priekšā.
Tas viss ir labi! Mēs apraudājāmies, izdiskutējām, pieņēmām un iestrādājām to pārejas noteikumos, lai gan pirmajā reizē Juridiskais birojs ne tikai vārdiski iebilda pret šā priekšlikuma atbalstīšanu, bet nosūtīja arī rakstisku vēstuli man kā komisijas priekšsēdētājam – un es nevaru to noklusēt! –, kurā bija teikts, ka šī norma ir apstrīdama Satversmes tiesā. Un tagad ar balsojumu mēs uzņemsimies atbildību par šīs (protams, iespējamās) tiesas rezultātu. Mēs šos nosacījumus iestrādājām gan tikai uz laiku, un šis laiks ir līdz pašvaldību reformai. Bet tas vēlāk tiks skatīts, runājot par pārejas noteikumiem.
Paldies. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Esmu nākusi tribīnē, lai pateiktu, ka es atsaucu šoreiz savu 12.priekšlikumu. Un es atsaucu to tāpēc, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kurā es piedalījos divās sēdēs, bija ļoti nopietna diskusija. Pēc tam diskutējām arī ar Valsts ieņēmumu dienestu, komisijas vārdā tika izstrādāts 32.priekšlikums, kurā praktiski tas viss jau ir noregulēts.
Tomēr es vēlos, kolēģi, jūsu
uzmanību pievērst tam, ka mana priekšlikuma būtība attiecas tikai
uz vienu no sociālajiem pakalpojumiem, tas ir, uz vecu, vientuļu
un slimu cilvēku aprūpi, kuri paši nav spējīgi to izdarīt un kuri
dzīvo kādas konkrētas pašvaldības teritorijā.
Runājot par šo manis iesniegto priekšlikumu, kas, protams, nevar
pretendēt uz to, ka tas atbilst budžeta likumdošanai, jo neesmu
speciāliste šajos jautājumos, es tomēr gribu sacīt, ka tad, ja
viss paliks tā, kā tas pašreiz ir regulēts likumā, tas apdraudēs
ļoti daudzu šo cilvēku veselību, es teiktu – arī pat
dzīvību, jo pašvaldības pašreiz spēkā esošā likuma ietvaros nav
spējīgas nodrošināt jebkuram šim aprūpētājam pilnu paketi, lai
varētu nomaksāt nodokļus.
Un tāpēc, kolēģi, es vēlreiz saku: es atsaucu savu 12.priekšlikumu un aicinu jūs atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto 32.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Tā kā priekšlikuma iesniedzēja ir atsaukusi savu priekšlikumu, tas vairs nav balsojams. Turpināsim ar 13.priekšlikumu.
K.Leiškalns.
13.priekšlikums saņemts no deputātiem Golubova un Ribakova. Komisija to ir saņēmusi, izskatījusi, bet nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Es pieņemu to, ka taisnība ir komisijas priekšsēdētājam Kārlim Leiškalnam, ka mums ir mazas invaliditātes pensijas I un II grupas invalīdiem, ka mums tās ir sasniegušas 165 latus. Līdz ar to mēs piedāvājam vispār neaplikt ar nodokļiem šīs pensijas I un II grupas invalīdiem. Un ļoti labu vietu mēs atradām 9.pantā. Es nolasīšu nosaukumu, kā tas skan: “Ar nodokļiem neapliekamie ienākumu veidi”, un tur varētu pielikt klāt arī 31.apakšpunktu – “Smagas invaliditātes I un II grupas invalīdu pensijas”.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli invalīdus, kuriem ir piešķirta I vai II grupa. Neaplikt! Ja pašreiz šeit atnāks Leiškalns un pateiks, ka mēs it kā nepieņemam mūsu priekšlikumu par 8.pantu, tad tas nav nekas, jo tur ir rakstīts, ka apliek ar nodokli pensijas. Taču šeit mēs izdarām izņēmumu, paredzot, ka tieši tās pensijas, kuras saņem invalīdi – I un II grupas invalīdi –, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas.
Es gribu paziņot jums, kā to ir saskaitījuši speciālisti, tad šim nolūkam vajadzēs 30 tūkstošus latu. Un es gribu jums paziņot arī to, ka šajā gadījumā šī summa ir viena ne īpaši labi atalgota ierēdņa gada ienākumi. Varbūt kaut kur likvidēsim vienu ierēdņa amatu un atbrīvosim I un II grupas invalīdus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa?
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
K.Leiškalns.
Atnāks Leiškalns, bet to nepateiks! Klusēs kā partizāns Kononovs. Taču mēs analoģisku priekšlikumu jau balsojām un pateicām arī to, kāpēc komisija to neatbalsta. Es aicinu to neatbalstīt arī šajā gadījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 33, atturas – 10. Priekšlikums nav… Es atvainojos! Mums ir jāpārbalso, jo balsis dalās.
Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Mēs vēlreiz balsosim par 13. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 35, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns.
Paldies.
14.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja, un tajā ir runa par nekustamā īpašuma lietām. Un komisija kā vienmēr ir atbalstījusi Juridisko biroju.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
15.priekšlikums paredz visa panta izslēgšanu. Tā iesniedzēji ir deputāti Golubovs un Ribakovs. Komisija ar pantiem tā nemētājas. Neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Es gribu atgādināt, ka mēs nemētājamies ar pantiem… Mēs piedāvājam svītrot pantu, kas paredz aplikt ar nodokļiem pensionārus, kuri strādā… viņu ienākumu avotu, viņu darba algu. Jūs jau zināt, ka pašlaik viņi maksā nodokļus no pirmā lata. Ja mēs izmetīsim, kā teica Leiškalna kungs, šo pantu, tad arī pensionāriem būs neapliekamais minimums tāpat kā visiem pārējiem. Un tas būs godīgi.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.
K.Leiškalns.
Paldies, Klementjeva kungs! Komisijai šajā sakarā nav nekā ko piebilst.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 36, atturas – 6. (No zāles dep. V.Agešins: “Pieņemts!”) Priekšlikums atbalstīts. (Aplausi.)
K.Leiškalns.
Paldies.
16. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums, kas papildina 13.pantu, kurā ir runa par atvieglojumu maksātājiem, personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Manuprāt, tajā, tāpat kā virknē citu priekšlikumu, nav norādīti finansējuma avoti. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 39, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns.
17. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikums par 13.panta pirmās daļas 3.punktu. Arī tas ir nodokļu atvieglojumu pants. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 48, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns.
18.priekšlikumu iesnieguši deputāti Golubovs un Ribakovs, un viņi prasa svītrot panta daļu, kas neapliekamo minimumu piemēro arī no ārvalstīm saņemtām pensijām… Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 54, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns.
19.priekšlikums saņemts no deputātiem Vidavska un Ribakova. Te ir lasāms mūžsenais stāsts par progresīvo ienākuma nodokli. Komisija to nav atbalstījusi ārkārtīgi daudzu apsvērumu dēļ. Manuprāt, ārkārtīgi daudzu! Aicinu parlamentu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Ivanam Ribakovam.
I.Ribakovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Gandrīz visās civilizētajās Eiropas valstīs ir izteikts vidusslānis, un vairākumā no šīm valstīm eksistē progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Turklāt mums pārmet tieši pretējo – to, ka pie mums ir krasi izteikts augšējais, tas ir, bagāto slānis, un diemžēl ir izteikts arī apakšējais – nabadzīgo – slānis vai arī ir izteikts vidusslānis. Mūsu sadalījumā vidusslāņa alga ir no 600 latiem līdz 1500 latiem. Šiem cilvēkiem iedzīvotāju ienākuma nodokli varētu atstāt esošajā līmenī – 25 procentu apmērā. Tiem, kuru alga ir virs 1500 latiem, nodokli vajadzētu palielināt līdz 30 procentiem, bet tiem, kuru alga ir no 300 līdz 600 latiem, nodokli vajadzētu samazināt līdz 20 procentiem. Skatoties pēc šībrīža situācijas, es gribētu akcentēt to cilvēku ienākumus, kuru alga ir zem 300 latiem, un mēs piedāvājam viņiem piemērot ienākuma nodokli 10 procentu apmērā, bet tiem, kuru alga ir zemāka par Ministru kabineta noteikto iztikas minimumu, – tikai līdz 5 procentiem.
Iedomājieties šo neviendabīgo situāciju valstī un atbalstiet mūsu priekšlikumu! Tas ir ļoti aktuāli mums šobrīd. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Deputātu Vidavska un Ribakova 19.priekšlikums varētu būt ar nosaukumu “progresīvais nodoklis”. Viņi mums piedāvā mainīt mūsu nodokļu sistēmu pēc būtības likuma izskatīšanas trešajā lasījumā. Viņu piedāvājums ir šāds: jo vairāk cilvēks pelna, jo lielāku ienākuma nodokļa procenta likmi šis cilvēks maksā.
Man kopā ar Pētersones kundzi bija tas gods un pienākums pirms pāris nedēļām pārstāvēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju Briselē divu dienu seminārā par nodokļu sistēmu, par šīm sistēmām Eiropā. Un tur bija ļoti interesantas uzstāšanās, ļoti interesantas debates par to, kāda tad būtu pareizā nodokļu sistēma, kāda būtu optimālā nodokļu sistēma un kurā virzienā Eiropai vispār vajadzētu virzīties.
Un pats interesantākais bija tas, ka abās dienās šī viena tēma izskanēja praktiski no visu runātāju puses. Tur bija vairāk par trīsdesmit runātājiem, un viņi visi runāja par vienkāršu nodokļu sistēmu, par vienkāršotu sistēmu, kas būtu jau pašmērķis.
Šobrīd mums Eiropā ir divdesmit septiņas sistēmas, un daudzas no tām ir ļoti sarežģītas, tāpēc vajadzētu tās vienkāršot. Un tad kāds no zāles uzdeva jautājumu… es tagad vairs precīzi neatceros, bet, liekas, Pasaules Bankas pārstāvim: “Bet kāda tad nu būtu tā ideālā sistēma, ja jūs to varētu uzbūvēt?” Un tad šis, ja nemaldos, zinātnieks, kas, spriežot pēc izloksnes, bija no Lielbritānijas, sāka izklāstīt nodokļu sistēmu, kura vairāk vai mazāk atgādina Latvijā esošo nodokļu sistēmu. Viņš teica, ka pirmām kārtām uzņēmuma ienākuma nodokli varētu nolikt uz nulles, bet, ja nevar nolikt uz nulles, tad to vajag noteikt ļoti zemu, ar plakanu līkni un tā tālāk.
Un vēl otra lieta, kura izskanēja šajā konferencē un par kuru arī mums vajadzētu domāt. Un tās ir tā saucamās plakanās nodokļu sistēmas – kā Latvijā, kur iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 25 procenti. Tās daļēji jau ir fikcija. Mums Latvijā šodien nav tā, ka visi maksā 25 procentus, jo mums ir vēl arī neapliekamais minimums. Un šī, kolēģi, ir tā joma, pie kuras, manuprāt, mums būtu vēl jāstrādā, lai paceltu neapliekamo minimumu. Lai tie, kuri strādā, saņemot minimālo algu, praktiski nemaksātu šo nodokli, bet visi pārējie maksātu 25 procentus, jo 25 procenti kā likme, protams, ir jāsalīdzina ar reālajiem ieņēmumiem. Tātad, lai šo nodokļu sistēmu mēs izlabotu, mums, manuprāt, nevajag virzīties uz progresīvo nodokli, bet gan vajag strauji pacelt neapliekamo minimumu budžeta iespēju ietvaros.
Tā lieta ir tāda: mums ir jāsaprot tas, ka pie mums Latvijā… Mēs atkal varam sevi mānīt, bet “pelēkā” ekonomika pie mums joprojām pastāv, un, ja mēs paaugstināsim nodokļa likmes tiem, kuriem ir lielas algas, tad es prognozēju, ka tādiem cilvēkiem būs tendence atrast veidus, kā neuzrādīt savus faktiskos ienākumus, bet tos iegūt kādā citā – aplinkus ceļā, jo, nenoliedzami, tiem cilvēkiem, kuriem ir lieli naudas līdzekļi, ir arī vislielākās iespējas atrast pat legālus veidus, kā samazināt savu kopējo nodokļu slogu.
Tāpēc es, paužot visu cieņu Vidavska un Ribakova kunga priekšlikumam un arī viņiem pašiem, to neatbalstu, jo šāda veida progresīvais ienākuma nodoklis Latvijā, manuprāt, nav pats vēlamākais. Mums vajag koncentrēties uz neapliekamā minimuma pacelšanu, kas dos mums labu rezultātu tādējādi, ka mēs pasargāsim darba ņēmējus, kuriem ir zema darba alga un neaizbaidīsim tos veiksmīgos darba ņēmējus, kuriem ir lielas algas.
Paldies jums! Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Piedāvājums šajā priekšlikumā ir ļoti skaidrs. Mūsu finanšu speciālisti to visu saskaitīja un tad sanāca tā: jā, maznodrošinātie maksās mazāk, bet tie, kam ir ļoti lieli ienākumi, maksās 30 procentus, un tad budžets neko nezaudēs.
Līdz ar to šis priekšlikums dod iespēju mūsu Ministru kabinetam ar katru gadu vairāk celt ienākumus mūsu iedzīvotājiem, celt pensijas, celt darba algas.
Šādā gadījumā mēs nonāksim pie tā, ka neviena persona nemaksās 5 procentus, bet maksās, teiksim, 20 procentus. Tas būs ļoti liels ienākums mūsu budžetā, un šādā gadījumā mēs būsim tikai ieguvēji.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Es arī gribētu pievienot savus argumentus, kuru dēļ mums nevajadzētu šo priekšlikumu atbalstīt.
Kariņa kunga pieminētajā forumā izskanēja arī tā konceptuālā patiesība, ka reizēm, cīnoties par kāda konkrēta nodokļa progresivitāti, mēs aizmirstam, ka ir jāvērtē visas kopējās nodokļu sistēmas iezīmes – vai tā ir progresīvā nodokļu sistēma, kas būtībā no lielākiem ienākumiem saņem lielāku nodokli.
Šādā izpratnē Latvijas nodokļu sistēma jau ir progresīva. Es domāju, ka šajā brīdī mums ir konceptuāli jādomā par cita veida izmaiņām nodokļu sistēmā. Šajā forumā izskanēja fakts, ka pašlaik Eiropā ļoti dārgs ir darbaspēks, ka darbaspēks kā tāds tiek aplikts ar pārāk lieliem nodokļiem. Un, lai arī Latvijā tik ļoti nebremzētos ekonomikas izaugsme, mums būtu jādomā par to, kā nodokļu sistēmu pārstrukturēt, vairāk apliekot tieši nekustamo īpašumu, patēriņa sfēru un pamazām pazeminot darbaspēka izmaksas tieši nodokļu izpratnē. Tāpēc mēs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, esam aicinājuši Finanšu ministriju domāt par šāda veida izmaiņām, bet nekropļot šobrīd ļoti skaidro un pārskatāmo ienākuma nodokļa administrēšanas sistēmu.
Aicinu jūs nebalsot par manu kolēģu iesniegto priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas ir izteikts.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns.
Paldies, priekšsēdētāja kungs, par to, ka devāt man vārdu.
Tik tiešām, manuprāt, izstrādājot jauno iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiek ņemts vērā tas princips, ko minēja Kariņa kungs, – palielināt neapliekamo minimumu un palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām. Tas arī nodrošinās mūsu likumā progresivitāti. Nevar vis tā, ka vienkārši budžeta gada vidū pēkšņi parādās pilnīgi jauns nodoklis – bez metodikas, bez iespējām piemērot! Es nezinu, kāpēc mums vajag skatīt šādus priekšlikumus. Taču deputāti ir tiesīgi iesniegt.
Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātu Vidavska un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Pirms skatām 20.priekšlikumu, man jūs jāinformē, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: “Sakarā ar to, ka atsevišķi deputāti, kuri parādās balsojumā, neatradās zālē, lūdzam pārbalsot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 15.priekšlikumu.”
Šo lūgumu ir iesnieguši deputāti Kučinskis, Ārbergs, Lagzdiņš, Zommere un Pauls.
Saskaņā ar jau minēto Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu šādas tiesības ir.
Tātad viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Pēc tam balsosim par to, vai izdarāma pārbalsošana.
Ir pieteicies runāt deputāts Golubovs. Acīmredzot runās “pret”.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Tieši tā – es runāšu “pret”!
Dobeļa kungs, tas jautājums nekādā veidā nav saistīts ar okupāciju. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir saistīts ar okupāciju!”) Tas jautājums ir saistīts tieši ar pensijām un ar tiem pensionāriem, kuri strādā. Ar tiem pensionāriem, kuri strādā! Ja mēs pārbalsosim, tad es gribētu zināt, kas neatradās zālē. Es redzēju, ka zālē neatradās deputāti no valdošās koalīcijas, kura balsoja “pret”. Un tātad, cienījamie kolēģi, pamatotības šim iesniegumam nav.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt “par”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā. Man jāatvainojas, jo sirdī es apšaubīju to situāciju, par kuru iesniegumā runāja Štokenberga kungs. Viņš teica, ka viņš spieda pogu, bet neparādījās viņa balsojums. Un nu tieši tāda pati situācija ir ar mani: es taču biju zālē, es taču arī spiedu! (No zāles dep. A.Pabriks: “Bet tad pārbalsojam abus!”) Tāpēc es aicinu pārbalsot šo priekšlikumu. (No zāles dep. A.Pabriks: “Bet tad 6. arī pārbalsojam!”) Tas ir arī ārkārtīgi būtisks priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Cienījamie kolēģi, tātad mēs tagad balsosim par to, vai tiks veikta pārbalsošana par 15.priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tiks!”) Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks pārbalsots 15.priekšlikums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 44, atturas – nav. Tātad 15.priekšlikums tiks pārbalsots.
Vai deputāts Leiškalns vēlas vēlreiz atgādināt (bet komisijas vārdā, nevis savā), kāda ir 15.priekšlikuma būtība?
K.Leiškalns.
Golubova kungs nupat atgādināja. Tā ka es aicinu vienkārši pārbalsot 15.priekšlikumu, jo tāda redakcija, par kādu mēs nobalsojām, tik tiešām radīs problēmas gan pašam likumam, gan budžetam, gan arī cilvēkiem, kurus mēs sakāmies aizstāvēt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu Golubova un Ribakova priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 41, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Pārejam pie 20.priekšlikuma.
K.Leiškalns.
20. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Komisija atbalstīja vienprātīgi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
21. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Komisija atbalstīja vienprātīgi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
22. – ministra Slaktera priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
23. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
24. – deputāta Cileviča kunga priekšlikums par pantu par nodokļa maksātāja tiesībām. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka komisijas priekšsēdētājs mums te visu laiku atgādina: “Nu ko jūs te traucējat ierēdņiem strādāt! Viss jau tiek gatavots!” Tas vienkārši nav pārāk korekti, manā skatījumā.
Es gribētu uzsvērt, ka šeit nav runa par sociālās aizsardzības palielināšanu. Te patiešām, kā Leiškalna kungs pareizi atgādināja, runa ir par nodokļa maksātāja tiesībām. Un, ja jau jūs sevi dēvējat par labējām partijām, tad jums būtu jāatbalsta un jāaizstāv nodokļa maksātāja tiesības salīdzinājumā ar ierēdņa tiesībām. Protams, šobrīd nodokļa maksātājam ir tiesības pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu. Taču likums nenosaka ne termiņu, ne veidu, kādā šī atmaksa notiek. Un, ja ir runa par pietiekami nopietnām summām, ņemot vērā esošo inflāciju, tad varētu būt diezgan neizdevīgi, ja par vairākiem mēnešiem novilcina tās atmaksas. Tad nodokļa maksātāja intereses var ļoti nopietni ciest. Un tāpēc es ierosinu tīri tehnisku grozījumu – noteikt, ka vai nu atmaksā šo pārmaksu un ka šī atmaksāšana veicama 30 dienu laikā, vai arī ieskaita šo summu nākamā perioda iemaksās. Es šajā priekšlikumā neredzu nekā kaitnieciska. Es domāju, ka tas ir pilnīgi normāls priekšlikums. Ierēdņiem vienkārši jāstrādā: 30 dienas ir pilnīgi pietiekami ilgs laiks, lai savas kļūdas labotu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?
K.Leiškalns.
Paldies.
Finanšu ministrs apgalvoja komisijai, ka esošajā sistēmā jau darbojas tieši šajos termiņos – konstatē pārmaksāšanu un atmaksā… Maksātājs saņem attiecīgu vēstuli, un viņš to pārmaksāto summu var arī pārlikt uz nākamo gadu.
Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Borisa Cileviča priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 42, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns.
25.priekšlikums – izslēgt likumprojekta 4.pantu. Tas ir par pārejas noteikumiem. Komisija nav atbalstījusi deputāta Cileviča priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns.
Arī 26.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. Manuprāt, tas vairs nav balsojams, jo mēs neatbalstījām pašu normu, uz kuru šie pārejas noteikumi tiek attiecināti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns.
27.priekšlikums. Diemžēl komisija nav atbalstījusi šo Grīnblata kunga priekšlikumu par pārejas noteikumiem.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns.
Arī deputāta Leiškalna iesniegto 28.priekšlikumu neatbalstīja… Atsaukts…
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 29.priekšlikumu – deputāta Leiškalna priekšlikumu – komisija neatbalstīja… Es atsaucu…
Sēdes vadītājs.
Nav balsojams.
K.Leiškalns.
30.priekšlikums. Pati atbildīgā komisija piedāvā pārejas noteikumu redakciju, kuru atbalstīt aicinu arī augsto sapulci.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Un 33.priekšlikums. Aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, jo likums acīmredzot stāsies spēkā parastajā kārtībā. Nevar taču vairs stāties spēkā ar šā gada 1.janvāri.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 2, atturas – 18. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par amatniecību””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2304 – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par amatniecību””.
Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi un izskatījusi trīs Juridiskā biroja priekšlikumus.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
Un arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par amatniecību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.2306. Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” ir sagatavots trešajam lasījumam.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
2. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
7. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
8. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
12. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts gan 13., gan 14., gan 15., gan 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
18. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
20. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
21. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
22. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
24. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
25. – deputātes Pētersones priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
26. – deputātes Pētersones priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 44. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
46. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot pēdējais, 49., – tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Starptautiskās palīdzības likums”. Trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2307.
Kolēģi! Uz trešo lasījumu komisijā tika iesniegti divpadsmit priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas pēc būtības kopj latviešu valodu, vārdu “donors” aizstājot ar latvisku šā vārda formulējumu. Aicinu atbalstīt! Arī komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
Arī 2.priekšlikums ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar specifiskas terminoloģijas, kas saistīta ar sadarbības palīdzību, formulēšanu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pēc ilgām debatēm komisijā tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
8.priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā ar papildinājumu tiek piedāvāts sakārtot lietas tā, lai Ārlietu ministrijas lēmumu aģentūras kontekstā vēl var pārsūdzēt arī tiesā. Pēc ilgām debatēm šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
Un arī 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš.
Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Starptautiskās palīdzības likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Turpināsim bez steigas izskatīt Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanas likumprojektu. Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
2.priekšlikumu ir iesniedzis Māris Grīnblats. Diemžēl komisija, lai gan novērtēja, ka tas nav slikts priekšlikums, bija spiesta to neizskatīt, jo saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” ir jābūt pagaidu administrācijas vārdiskam sastāvam, tātad vārdam un uzvārdam. Līdz ar to šis priekšlikums neizturēja kritiku un komisija to neatbalstīja. (No zāles dep. M.Grīnblats: “Tad es noņemu!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāts Grīnblats atsauc savu priekšlikumu. Līdz ar to tas vairs nav balsojams.
M.Kučinskis.
3. ir frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums, kas paredz aizstāt vienu pagaidu administrācijas cilvēku ar “Jaunā laika” ieteikto cilvēku. Tas komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! “Jaunais laiks” šo likumprojektu izskata ar ļoti lielu uzmanību, jo kādas pašvaldības, vēlētāju ieceltas pašvaldības, atcelšana ar Saeimas balsojumu, atceroties to, ka mūs pašus arī ievēlēja tādi paši vēlētāji, tikai nedaudz citā valsts pārvaldes līmenī, demokrātiskā sabiedrībā, manuprāt, ir ekstraordinārs gadījums. Tā nav parasta situācija! Un šādiem precedentiem, manuprāt, vajadzētu notikt ļoti, ļoti reti. Paldies Dievam, bet Latvijas valstī līdz šim tik tiešām ir bijis tikai viens šāds precedents. Un tas ir bijis saistīts ar Rendas pagasta padomi. Atcerēsimies, ka Rendas gadījumā pašvaldība vienkārši vairāk nekā pusgadu nespēja sanākt uz sēdēm. Līdz ar to nekādā veidā netika nodrošināts tas darbs un to pienākumu veikšana, kas deputātiem bija uzlikti. Tur bija ļoti loģiska situācija.
Savukārt Ķekavas gadījumā, kā mēs to zinām, nelikumību un pretrunīgu lēmumu skaits, kas pagājušajos gados ir pieņemti, tiešām ir ļoti, ļoti ievērojams, tāpēc ministrijas arguments šobrīd izskatās tiešām ļoti, ļoti pārliecinošs.
Kā pēc Satversmes un pēc elementāras loģikas demokrātiskā sabiedrībā vajadzētu rīkoties šādā situācijā, kad mēs it kā piekrītam, ka šī problēma pastāv un ka Ķekavas pašvaldība līdz šim nav strādājusi atbilstoši tam, kā to uzliek likums un pieprasa vēlētāji? Manuprāt, šī loģika ir ļoti vienkārša: ja politiskās partijas nav spējušas nodrošināt šādu situāciju, tad padomes vietā vajadzētu nākt politiski pilnīgi – uzsveru! – neitrāliem cilvēkiem – menedžeriem, administratoriem, profesionāļiem –, kuri laikā līdz nākamajām vēlēšanām sakārtu šo procesu, abstrahējoties no politisko partiju interesēm. Manuprāt, šī ir dzelžaina loģika, kurā nevarētu būt pretrunu. Tomēr pretēji tai mēs redzam, ka viens no šiem trim administratoriem ir Tautas partijas biedrs, cilvēks, kurš ir startējis Tautas partijas vēlēšanu sarakstos, ir bijis ar šo partiju ļoti cieši saistīta persona. Un tas tiešām rada pamatotas bažas par to, ka šajā pašvaldībā varēs realizēt sabiedrības intereses, ka tur tiks novērsti šie pārkāpumi un ka tur netiks īstenotas diemžēl vienas partijas intereses. Kolēģi, tas ir nenovēršami!
Otra lieta. Ja gadījumā mēs esam nonākuši tik tālu, ka tiek atcelta šī pašvaldība – kolēģi, vēlēta pašvaldība! – tad šim cilvēkam, administratoram, ir jābūt kristālskaidram. Mēs redzam, ka šim konkrētajam cilvēkam šobrīd notiek tiesas process par komunālo maksājumu parādu 7 tūkstošu latu apmērā. Turklāt otrajā instancē viņš jau ir atzīts par vainīgu, kolēģi! Jā, tiesa vēl nav beigusies, bet tomēr…
Ja mēs runājam par 7 tūkstošiem latu, kas nav samaksāti par komunālajiem maksājumiem, tad, manuprāt, šī summa ir tik liela, ka vienkāršs cilvēks diez vai to sakrās tik īsā pārskatāmajā periodā. Un arī tas rada ļoti nopietnas šaubas un bažas par šā konkrētā cilvēka iespēju un spēju pašvaldībā objektīvi un korekti darboties.
Tātad mūsu priekšlikums ir ļoti vienkāršs: iecelsim politiski neitrālu cilvēku, lai pār šo Saeimas iecelto administrāciju negultos ne mazākā šaubu ēna par to, ka tā varētu būt politiski tendēta! Manuprāt, tas ir ļoti vienkārši!
Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo cilvēkam, kuru mēs ierosinām, nav bijusi ne mazākā saistība ar kādu no politiskajām partijām, tajā skaitā ar “Jauno laiku”. Ne vismazākā! Viņš ilgstošu laiku ir strādājis ļoti augsta vadītāja postenī (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Lidojis mākoņos!”) ļoti nopietnā uzņēmumā, viņam ir ļoti liela pieredze un laba izglītība. Manuprāt, te nav pat īsta salīdzinājuma starp piedāvāto kandidātu, kas ir nācis no ministrijas, un to cilvēku, kuru mēs piedāvājam.
Es vienkārši aicinu šo cilvēku atbalstīt. Viņš ir ķekavnieks. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Lidotājs!”) Viņš ir ķekavnieks! Tā ka, es domāju, šeit pat nevajadzētu būt lielām diskusijām un šaubām.
Mēs aicinām atbalstīt un tālāk strādāt tā, lai ķekavniekiem nerastos šaubas par to, ka mēs vēlam labu viņu pašvaldībai. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Kučinskis vēlas ko piebilst?
M.Kučinskis.
Jā. Cienījamais “Jaunais laiks”, jūs pārspīlējat šīs lietas nozīmīgumu! Es domāju, ka vismaz politiskajā līmenī noteikti. Tāpēc es komisijas vārdā gribu teikt, ka arī mēs, neapšaubāmi, izskatījām… Ja jūs piedāvājat kandidātu, tad mēs nešaubāmies, ka viņš ir kristāltīrs, bet šis lidošanas speciālists arī tomēr ir ticis atstādināts no iepriekšējā darba… Tādējādi komisija uzskatīja, ka nav pamata kaut ko mainīt, tāpēc arī neatbalstīja šo priekšlikumu. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Lai lido tālāk!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 39, atturas – 3. Balsis dalās vienādi. Acīmredzot šis priekšlikums ir jāpārbalso. (No zāles: “Kalvītis nav zālē!”)
Vēlreiz lūdzu zvanu! Tātad atgādinu, ka mēs balsojam par 3. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 38, atturas – 5. Ja balsis divas reizes dalās 50 pret 50, tādā gadījumā priekšlikums ir noraidīts.
M.Kučinskis.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Kučinskis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.2281 – likumprojektu “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”.
Šis likumprojekts ir atbalstīts gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 16.aprīļa sēdē. Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Dukšinskis.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad šis likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.
J.Dukšinskis.
Ja deputātiem nav iebildumu, tad atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 92.pantam lūdzu nobalsot par to arī otrajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi pret… (No zāles: “Nav!” Dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): “Bišķiņ ir, bet nu, labi!”) Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.2282 – likumprojekts “Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem”. Arī šo likumprojektu Saeimas komisija ir izskatījusi un akceptējusi, un lūdzu atzīt arī to par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Dukšinskis.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
J.Dukšinskis.
Paldies. Un, ja nav iebildumu, lūdzu to atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs to šodien skatītu arī otrajā lasījumā? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
J.Dukšinskis.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (dokuments Nr.2288).
Atbildīgā komisija ir gan saņēmusi, gan arī pati izstrādājusi priekšlikumus, tāpēc aicinu atbalstīt tās viedokli.
1. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 2. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 3. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir guvis kolēģu nedalītu atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Atbalstīts ir arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Es nesapratu. Vēlreiz atkārtojiet, lūdzu. Es atvainojos, kolēģi! Ja jūs gribat runāt, tad aizejiet kaut kur tālāk no Prezidija galda. (No zāles dep. Dz.Zaķis: “Mēs konsultējamies!”)
K.Leiškalns.
Pret komisijas viedokli par 6.priekšlikumu deputāti neiebilda. Tātad pārejam pie 7.priekšlikuma. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija vienprātīgi atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Arī 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
9. – Juridiskā biroja priekšlikumu – atbildīgā komisija ir precizējusi, iestrādājusi 10.priekšlikumā un aicina jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
11.priekšlikums ir atbalstīts. Iesniedzis kāds gudrs deputāts, kura uzvārdu es šeit nenosaukšu. Atbalstīts!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 30.laidienā