Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 6.maijā

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabinets 6.maija sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta (MK) Atzinības raksts piešķirts Daugavpils bāriņtiesas priekšsēdētājai Ligitai Strazdai par nozīmīgu ieguldījumu bērnu un ģimenes tiesību un interešu aizstāvībai un godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu.

MK Atzinības raksts piešķirts valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” valdes priekšsēdētājam ekonomikas zinātņu doktoram Inesim Feiferim par īpašu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības nostiprināšanā un banku darbības izaugsmē.

Par ilggadēju darbu un nopelniem profesionālās izglītības izaugsmes un attīstības nodrošināšanā Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Saldus Profesionālās vidusskolas direktoram Ojāram Garozam.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Ligitai Strazdai pasniedz bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, Inesim Feiferim – finanšu ministrs Atis Slakteris, bet Ojāram Garozam – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

MK: Par valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam

6.maijā Ministru kabinets apstiprināja valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam.

Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam izstrādātas, lai novērstu identificētos trūkumus un nodrošinātu komunikācijas politikas plānotu, koordinētu un efektīvu darbību nākamajā periodā.

Pamatnostādnes nosaka valdības komunikācijas rīcības virzienus un uzdevumus, izvirzot komunikāciju kā politikas veidošanas neatņemamu sastāvdaļu, izstrādājot priekšlikumus stratēģiskas valdības komunikācijas īstenošanā, pilnveidojot līdzdalības un komunikācijas iespējas valdības lēmumu pieņemšanā, kā arī veicinot klientu apkalpošanas kultūras ieviešanu visos valsts pārvaldes līmeņos.

Plānotie veicamie uzdevumi ir Ministru kabineta Iedzīvotāju informācijas centra izveide un konsultācijas un apmeklējumu iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem katrā valsts pārvaldes iestādē. Turpmāk valsts pārvaldes iestādēm būs jāveic klientu apmierinātības pētījumi un, pamatojoties uz tiem, jāpilnveido klientu apkalpošanas kvalitāte. Ir plānots valsts pārvaldes mājaslapas padarīt pieejamākas un saprotamākas iedzīvotājiem, izstrādājot vienotu dizainu un funkcionalitāti, izmantojot interaktīvos elementus (blogus, video, audio materiālus, tiešraides) un sagatavojot vieglās valodas sadaļas. Lai veicinātu sabiedrības līdzdalību valdības lēmumu pieņemšanā, ir plānots veicināt sabiedrisko apspriežu aktīvāku organizēšanu, izstrādājot vienotu kārtību konsultāciju un sabiedrisko apspriežu organizēšanai valsts pārvaldē.

Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai 2010.gadā ir nepieciešams 749 900 latu finansējums no valsts budžeta. Kopējais finansējuma apjoms pamatnostādņu īstenošanai līdz 2013.gadam ir 2 548 300 latu, finansējuma pieprasījums tiks iesniegts Ministru kabinetam valsts pārvaldes iestāžu ikgadējā budžeta pieprasījumā.

Pamatnostādņu izstrādei ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā līdztekus ministriju komunikācijas un politikas plānošanas speciālistiem tika iekļauti nevalstiskā sektora un akadēmisko aprindu pārstāvji, tika veikts pētījums “Valdības komunikācijas prakses analīze un rekomendācijas tās pilnveidošanā” un notika diskusija konferences “Valsts pārvalde: quo vadis?” ietvaros Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē.

Interesentiem bija iespēja piedalīties arī pamatnostādņu e-apspriešanā, nosūtot priekšlikumus un komentārus dokumenta izstrādātājiem.

Kopš 2001.gada valdības komunikācijas politiku Latvijā nosaka MK 2001.gada 4.decembrī apstiprinātās valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes. Līdzšinējais politikas plānošanas ietvars noteica valdības komunikācijas pamatprincipus, galvenos uzdevumus komunikācijas un sabiedrības līdzdalības veicināšanā, sabiedrības izpratnes palielināšanā par valsts pārvaldes darbu un valsts pārvaldes komunikācijas darba organizācijas sistēmas sakārtošanā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

AM: Par saprašanās memorandu starp Aizsardzības ministriju un Ženēvas Bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centru

6.maijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais MK noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ženēvas bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centra saprašanās memorandu par sadarbību reģionālās drošības un aizsardzības politikas mērķu īstenošanā”.

Memorands radīs pamatu sadarbībai reģionālās drošības un aizsardzības politikas jomā ar Ženēvas bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centru. Tas nodrošinās centra atbalstu Latvijas aktivitātēm NATO partnervalstīs, it īpaši Gruzijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Ukrainā un Moldovā, atbalstot AM iniciatīvas – semināru un kursu organizēšanu, konsultāciju nodrošināšanu, apmācību un izglītības programmu izstrādi, zinātnisku publikāciju sagatavošanu, kā arī organizējot AM ekspertu vizītes.

Lai īstenotu minētās aktivitātes, AM katru gadu centra budžetā iemaksās ne vairāk kā 20 000 eiro. Precīza iemaksas summa tiks noteikta katru gadu, noslēdzot kopēju sadarbības plānu. Ženēvas bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centrs ir četrdesmit deviņu valstu izveidota pētniecības institūcija, kuras galvenais darbības mērķis ir veicināt drošības un aizsardzības sektora reformu procesu un labu pārvaldību.

AM: Par stingrākām prasībām bruņoto spēku personāla ēdināšanas uzņēmumiem

6.maijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi koncesijas piešķiršanas nosacījumos par tiesībām sniegt ēdināšanas pakalpojumus Nacionālo bruņoto spēku personālam un izmantot NBS ēdināšanas bloku, kas apstiprināti ar Ministru kabineta 2007.gada 13.jūnija rīkojumu Nr.367 “Par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku personālam”.

Grozījumi precizē koncesijā nododamo resursu platības. Tie paredz arī izmaiņas attiecībā uz koncesijā nododamo resursu vērtības noteikšanu, kas koncesijas resursu paredz vērtēt, balstoties uz to funkcionālās darbības kvalitāti, vērtēšanai gan koncesijas līguma darbības sākumā, gan beigās pieaicinot ekspertus objektīva slēdziena došanai. Minētie grozījumi uzdod koncesionāram pienākumu saglabāt iekārtas tādā stāvoklī, lai nemazinātos veicamo funkciju un pakalpojumu kvalitātes apjoms, tajā pašā laikā ļaujot viņam iekārtas papildināt vai uzlabot, bet koncedentam nezaudēt saņemamā pakalpojuma kvalitāti un iekārtu funkcionālo efektivitāti arī pēc koncesijas termiņa beigām. Pieņemtie grozījumi arī paredz, ka pretendentam jābūt ar piecu gadu pieredzi un ēdienu cenas tiek pārskatītas divas reizes gadā, nevis vienreiz, kā tas bija paredzēts sākumā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par normatīvo aktu pilnveidošanu valsts iepirkuma procedūrās

6.maijā Finanšu ministrija iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar informatīvo ziņojumu par iespējām pilnveidot normatīvos aktus, lai mazinātu iespējas nepamatoti kavēt valsts iepirkuma procedūras.

Informatīvajā ziņojumā analizēti iemesli, kādēļ publisku iepirkuma līgumu noslēgšanai patērētais laiks nereti ievērojami pārsniedz normatīvajos aktos noteikto laika periodu, kas nepieciešams, lai tiesiski noslēgtu šādus līgumus.

Tāpat atsevišķi aplūkota situācija, kad pasūtītāji paši iepirkuma procedūrās patērē laiku, kas ievērojami pārsniedz likumā noteiktos minimālos termiņus, un kad līguma noslēgšanu kavē nepamatoti ieinteresēto piegādātāju iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem iepirkuma procedūras norisē.

Saistībā ar iepirkuma procedūru norises ilgumu un to norises kavēšanu ziņojumā tiek nošķirtas divas jomas, kurās ir novērojamas problēmas:

• novēlota iepirkumu izsludināšana un samērā ilgs patērētais laiks piedāvājumu izvērtēšanai;

• atsaukto un nepamatoto iesniegumu īpatsvars.

Lai mazinātu iespējas nepamatoti kavēt valsts iepirkuma procedūras, informatīvajā ziņojumā norādīti divi iespējamie risinājumi. Pirmais variants paredz noteikt maksājumu par iesnieguma iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kas ieskaitāms valsts budžetā neatkarīgi no iesnieguma izskatīšanas rezultātiem (valsts nodeva). Savukārt otrais variants paredz noteikt maksājumu par iesnieguma iesniegšanu IUB, kas tiek atmaksāts, ja iesniegums tiek atzīts par pamatotu vai daļēji pamatotu (depozīts).

MK atbalstīja otro no piedāvātajiem risinājuma variantiem, proti, depozīta iemaksu, iesniedzot iesniegumu IUB, kas tiek atmaksāts iesniedzējam, ja iesniegums tiek atzīts par pamatotu vai daļēji pamatotu.

Ieviešot depozīta iemaksu, paredzams, ka daļēji izdosies kompensēt izdevumus, kas rodas, izskatot iesniegumus (tai skaitā nepamatotos), kā arī, iespējams, mazināsies nepamatoto iesniegumu skaits. Tā kā depozīts tiktu ieturēts tikai no nepamatotu iesniegumu iesniedzējiem, līdz ar to negatīvās sekas tiktu vērstas tikai pret šīm personām, bet ne pret pamatoto iesniegumu iesniedzējiem.

FM: Par finanšu līdzekļiem ES līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 6.maijā apstiprināja Ministru kabineta rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 827 351 lata apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija un Labklājības ministrija.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus:

• 140 274 latu Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

• 26 586 latus Satiksmes ministrijai ERAF projekta īstenošanai;

• 660 491 latu Labklājības ministrijai ERAF un ESF projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 411 498 233 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par līgumu slēgšanu ar pārvadātājiem reģionālajos starppilsētu reisos

No 2009.gada līgumi ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālajos starppilsētu nozīmes autobusu maršrutos tiks slēgti uz 12 gadiem.

Līdz šim nebija noteikts termiņš, uz cik ilgu laiku jāslēdz šādi līgumi, līdz ar to pārvadātājiem reģionālajos starppilsētu nozīmes autobusu maršrutos nebija skaidrības par to, vai viņu pakalpojumi būs nepieciešami, piemēram, pēc gada.

Līgumu slēgšana ar pārvadātājiem uz 12 gadiem paredzēta Satiksmes ministrijas sagatavotajā un 6.maijā valdībā apstiprinātajā Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos”.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz nodot koncesijā uz 12 gadiem sabiedriskā transporta pakalpojumu ar autobusiem sniegšanas tiesības reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, kā arī apstiprināt šo pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršanas nosacījumus. Koncesijas piešķiršanas metode ir konkurss. Līgumus ar pārvadātājiem slēgs VSIA “Autotransporta direkcija”.

Projektā noteiktas pārvadātāju tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus starppilsētu nozīmes maršrutos un kā atlīdzību par to gūt samaksu no sabiedriskā transporta pakalpojumu saņēmējiem (pasažieriem), kā arī no valsts saņemt zaudējumu kompensāciju – starpību starp pārvadātāja gūtajiem ieņēmumiem un ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītajiem izdevumiem.

Tiek prognozēts, ka par 2009.gadā sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem ar autobusiem reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā no valsts budžeta izmaksājamās kompensācijas apmērs varētu būt 20,9 miljoni latu, 2010.gadā – 27,2 miljoni latu, bet 2011.gadā – 32,7 miljoni latu.

MK rīkojuma projekts ir izstrādāts saskaņā ar Koncesijas likumu un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par mantojuma apliecību paraugiem

6.maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par mantojuma apliecību paraugiem. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar grozījumiem Notariāta likumā, kas nosaka, ka mantojuma apliecību paraugus apstiprina Ministru kabinets.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs šādi mantojuma apliecību paraugi: apliecība par laulātā mantas daļu, mantojuma apliecība par tiesībām uz mantojumu pēc likuma un mantojuma apliecība, kas būs akts par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Jaunajos noteikumos precizēti un pilnveidoti pašlaik spēkā esošie apliecību paraugi.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa