• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Maliena - daži Latvijas gaismas stari šodien un rīt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.09.1999., Nr. 295/296 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17493

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Maliena - daži Latvijas gaismas stari šodien un rīt (turpinājums)

Vēl šajā numurā

09.09.1999., Nr. 295/296

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Maliena — daži Latvijas gaismas stari šodien un rīt

Ventis Mikuda, Alūksnes pilsētas domes un Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs:

Alūksnes rajons atjaunots 1967.gada janvārī un aizņem 2245 km2, kas ir 3,5% no Latvijas teritorijas. Iedzīvotāju skaits rajonā ir 27,3 tūkstoši jeb 1,1% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita. Platības ziņā Alūksnes rajons ir viens no mazākajiem Latvijā, tas uzskatāms arīdzan par vienu no paugurainākajiem. Rajonā augstākais punkts — Dēliņkalns — atrodas 271 metru virs jūras līmeņa.

Referāts Latvijas Zinātņu akadēmijas un Alūksnes rajona padomes kopsēdē Alūksnē 1999.gada 3.septembrī

Alūksnes rajonā ietilpst 20 pašvaldības — Alūksne, Ape, pilsēta ar lauku teritoriju, un 18 pagasti, tostarp Kalncempju pagasts ar aptuveni 350 iedzīvotājiem ir mazākais Latvijā. Pat nelielais vidējais iedzīvotāju blīvums — 12,1 iedzīvotājs uz km2 — veidojas uz abu rajona pilsētu rēķina, jo rajona lauku teritoriju apdzīvo vidēji 7,2 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Šo nozīmīgo raksturlielumu praksē pamanījis ne viens vien uzmanīgs vērotājs, atzīmējot, ka, apceļojot rajonu, nereti gadās pabūt labi pārskatāmās vietās, tā arī nevienu lauku ēku neieraugot. Tostarp rajonu piemeklē daudzām Latvijas lauku teritorijām šobrīd raksturīga iezīme — iedzīvotāju skaits nemitīgi samazinās. Šī samazinājuma dinamika ir aptuveni 0,6% gadā.

Neraugoties uz rajona ģeogrāfisko novietojumu Latvijas ziemeļaustrumu pierobežā, nacionālā struktūra uzskatāma par latvisku — latviešu ir 80% no iedzīvotāju kopskaita, krievu — 16%, bet otru tuvāko kaimiņu — igauņu — tikai 1%. Vēsturiski igauņu iedzīvotāju īpatsvars bijis daudz lielāks, un pirmskara gados igauņu kopiena Alūksnē bijusi labi strukturēta un sabiedriski aktīva.

Neturpinot sausu skaitļu savirknējumus, jāatzīmē, ka Alūksnes rajons raksturojams ar visām tām tendencēm, kas kopīgas attāliem Latvijas lauku rajoniem.

Lai gan politiskā konjunktūra un valsts ekonomiskās attīstības tendences nebūt nav labvēlīgas no Rīgas attālināto teritoriju plānveida attīstībai, Alūksnes rajons nav pieskaitāms ekonomiski depresīvo reģionu kategorijai. 1997.gada nogalē oficiālais bezdarba līmenis bija 8,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas ir samērā labs rādītājs Latvijas austrumdaļai. Līdzīgi var raksturot arī darbojošos uzņēmumu skaitu. 10 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem ierindo mūsu rajonu saraksta vidusdaļā.

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!