Piektās novadpētniecības konferences dalībnieki Viesītē 1999.gada augustā

Jēkabpils galvenajā bibliotēkā jaunie palīgi iepazīstas ar sūtījumu no Zviedrijas

Zinātņu akadēmijas, augstskolas, pētniecības institūti, muzeji, skolas un novadpētnieki, Latvijas Zinātņu vēstures asociācija, izdevuši gan apjomīgus darbus, gan konferenču tēzes, atsevišķus laikrakstu numurus vai to pielikumus, kuros dokumentēta Latvijas vēsture, kā arī izglītības, kultūras un zinātnes vēstures atsevišķi periodi vai tēmas. Šo uzdevumu rūpīgi jau vairākus gadu desmitus pilda arī Latvijas bibliotēkas. Pēdējos piecus gadus Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) šo veikumu izvērtē arī Latvijas tautas bibliotēku novadpētniecības konferencēs.

Tas ir ne tikai pārskats par veikto, bet arī jaunu ceļu meklējumi tālākajā darbībā un jo sevišķi plaša savstarpējā pieredzes apmaiņa. Tajā pašā laikā Latvijas Bibliotekāru biedrības Novadpētniecības sekcija, LNB Bibliotēku dienests, kā arī konferenču rīkotājbibliotēkas vienmēr ir sastādījušas plašu izglītojošu programmu par to novadu, kur šis pasākums notiek.

Pirmā Latvijas tautas bibliotēku novadpētniecības konference notika 1995. gada jūnijā Rīgā un Kuldīgā. Tajā tika vērtēta pirmā Latvijas mēroga konkursa "Labākais novadpētniecības pasākums" darbi. Galvenais konferences ieguvums bija iespēja tikties bibliotekāriem un runāt par savu sirdslietu — novadpētniecību, kā arī iepazīt kolēģu darbu. Metodiskais guvums bija Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja apmeklējums.

Otrā konference notika 1996.gada augustā Preiļos. Te tikās vairāk nekā pussimts bibliotēku novadpētnieki no visiem Latvijas novadiem, kā arī no Lielbritānijas un Somijas. Referāti bija apliecinājums bibliotēku novadpētniecības darba nozīmei Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un nacionālās pašapziņas saglabāšanā, it īpaši piecdesmit padomju okupācijas gados. Visspilgtāk un vispusīgāk tas tika apskatīts Latvijas Bibliotekāru biedrības prezidentes Silvijas Liniņas referātā "Novadpētniecības loma tautas bibliotēku vēsturē" un biedrības Novadpētniecības sekcijas vadītājas Intas Sallinenes referātā "Jaunākais bibliotēku novadpētniecības darbā". S.Liniņa secināja: "Bibliotekāri, grāmatzinātnieki un citi entuziasti pašaizliedzīgi, līdzās "maizes darbam", ziedojot stundas un gadus no savas dzīves un veselības, vāca un sargāja nacionālās kultūras mantojumu, veica pētījumus."

Trešā konference notika 1997.gadā Cēsīs. Te plašākas pārrunas bija par jaunām bibliotēku novadpētniecības darba formām, gan detalizējot iepriekšējā konferencē teikto, gan stāstot par bibliotekāru savākto materiālu apkopošanu, uzziņu aparāta izveidi, kā arī sakrātā popularizēšanu un izmantošanu. Īpaši interesanta bija iepazīšanās ar daudzpusīgo informāciju Cēsu bibliotēkā, kuru arī patlaban šajā jomā uzskata par vienu no bagātākajām Latvijā.

Ceturtā bibliotēku novadpētnieku konference notika 1998. gada augustā Talsos. Tajā vairāk tika runāts par cilvēkfaktora nozīmi novadpētniecības darbā. Konferencē vairākkārt izskanēja doma, ka ir cilvēki, kuriem novadpētniecība ir dzīvesveids un viņa mūža galvenā dzīves sastāvdaļa. Par to bija runa Talsu rajona bibliotēkā, suminot tās darbinieku Jāni Tāli. Tieši J.Tāle, darot daudzus citus darbus, izveidojis arī unikālu latviešu dzejas tematisko kartotēku. Tā kļuvusi par uzziņu avotu ne tikai novadpētniekiem, bet arī literatūrzinātniekiem un kultūras vēstures pētniekiem. Konferencē pieminēja, ka dzejnieks Imants Ziedonis, kurš vairākkārt ticies ar Jāni Tāli un iepazinis viņa dzejas kartotēkas, grāmatā "Kurzemīte" atzīmējis, ka tāds bibliotekārs ir savā darbā vienīgais.

Nupat, augusta pēdējās dienās, Sēlijā notika Latvijas tautas bibliotēku piektā novadpētniecības konference, kurā piedalījās četrdesmit pārstāvji no visiem Latvijas novadiem. Saietu Viesītē atklāja LNB Bibliotēku dienesta vadītāja Dzidra Šmita. Par tautas bibliotēku veikumu aizvadītajā novadpētniecības darba gadā ziņoja LNB darbiniece Latvijas Bibliotekāru biedrības Novadpētniecības sekcijas vadītāja Inta Sallinene. Kaut arī šīs konferences pamattēma bija bibliotēku vēsture, taču pārskatā par veikumu uzzinājām, ka šis darbs bijis daudz plašāks. Saprotams, ka šoreiz īpašs bija ieskats Sēlijas novada bibliotēku veikumā. To sekmēja arī te rīkotie sēļu gadi un 1999. gadā notikušais Pirmais Sēlijas kongress. Par radošajiem meklējumiem bibliotēku novadpētniecības darbā referente uzteica Gulbenes, Daugavpils, Balvu, Rēzeknes, Jelgavas, Limbažu, Krāslavas, Talsu, Liepājas, Alūksnes un vēl vairāku atsevišķu bibliotēku darbu. Gan Viesītes kultūras namā, gan pārbraucienos ar autobusu, iepazīstot sēļu zemi, no rokas rokā ceļoja apkopotie pētījumi bibliotēku vēsturē.

Par to, kā metodiski un zinātniski pilnveidot šo darbu, referātu nolasīja LNB Pētniecības nodaļas galvenā bibliotekāre Jana Dreimane.

Konferences izbraukuma sēdēs bija iespējams iepazīties ar bibliotēku pētījumiem sava novada personību apzināšanā, kuras ar savu devumu sekmējušas pagasta, novada, Latvijas vai pat citu valstu literatūras izglītības, kultūras, zinātnes vai tehnikas nozaru attīstību. Šajā ziņā iepriecināja Baltijas Centrālās bibliotēkas vadītāja Viestura Zandera referāts par diviem no Sēlijas nākušiem kultūras, zinātnes un izglītības darbiniekiem. Tie bija Jānis Kriškāns (1863—1916) un Alfrēds Goba (1889—1972). Par abiem novadniekiem Sēlijā vēl ir maz informācijas. Aknīstē dzimušais J.Kriškāns Latvijā vairāk pazīstams kā pedagogs. Taču viņš bija pirmais ražīgākais latviešu skolu vēsturnieks.

Referents V.Zanders pastāstīja, ka pavisam reti tiek pieminēts J.Kriškāna veikums bibliotēku darbā 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī viņa dalība Rīgas Latviešu biedrības Bibliotēku komisijā. J.Kriškāns publicējis daudzus rakstus, kuros vērtētas bibliotēkas šī gadsimta sākumā un ir ieteikumi to darba pilnīgošanai

Konferencē ierobežotais laiks referentam ļāva tikai fragmentāri ieskatīties literatūrzinātnieka dignājieša Alfrēda Gobas daudzveidīgajā un sarežģītajā darbībā, galvenokārt pastāstot par viņu kā kultūrvēsturisku liecību vācēju un rokrakstu literatūras krājumu veidotāju padomju okupācijas laikā.

Konferences debatēs pārrunāja iespēju apvienot visu Latvijas pētniecības iestāžu, augstskolu un dažādās kultūrizglītības iestādēs strādājošo novadpētnieku rezultātu apzināšanu un to izmantošanu tematiskajos lasījumos un konferencēs "Gadsimtam aizejot".

Par šo ieceri konferencēs vai zinātnes vēstures pētnieku sanāksmēs jau vairākkārt ir runājuši Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža. Konferences dalībnieki saņēma īsus metodiskus norādījumus, kā dokumentēt pagastu, rajonu vai arī lielāku novadu vietējo personību devumu, lai viņu veikums saglabātos Latvijas vēsturei. Šo rosinājumu iesniedza Latvijas Zinātņu vēstures asociācija.

Konferences dalībniekiem tika nolasītas arī dažas rindkopas no novadpētnieka un Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas ārzemju biedra Austrālijā Guntara Saivas vēstules. Tajā viņš ziņo, ka no pāris desmitiem viņa sacerēto rakstu divi apjoma ziņā vērienīgākie ir veltīti Sēlijai. Tā ir Jēkabpils teātra vēsture vācu okupācijas gados (tur par aktrisi darbojās viņa māte). Otrs raksts ir atmiņas par Saukas pagasta dzīvi divu okupāciju laikā (1940—1943). Pašlaik Guntars Saiva iecerējis papildināt ar savām atmiņām 1997.gada Jēkabpils rajona Bērzgala pamatskolas skolēna Jāņa Savicka novadpētniecības olimpiādē atzīmēto darbu "Biržu—Bērzgala sešklasīgās pamatskolas skolotāji Kārlis un Lilija Freimaņi".

Par paveikto Jēkabpils, Aizkraukles un Ogres rajona atsevišķu bibliotēku darba automatizācijā un informācijas sistēmas "Alise" veikumu saistībā ar interneta izmantošanu pastāstīja bibliotēku sistēmu eksperte Baiba Mūze. Viņa rosināja novadpētnieku sakrātos materiālus klasificēt tā, lai tos varētu ievadīt elektroniskajā datu bāzē.

Oficiālais laikraksts "Latvijas Vēstnesis" izstādē parādīja daļu no pēdējo divu gadu veikuma Latvijas tēla radīšanā sava laikraksta lappusēs.

Triju dienu konferences laikā tās dalībniekiem bija iespēja iepazīt vairākas bibliotēkas un kultūras pieminekļus. Iepriecināja grūtā un sūrā darbā veiktais Krustpils pilī. Telpas ne tikai tiek sakārtotas, bet te darbojas jau vairākas mākslas izstādes. Sunākstes kapos tika apliecināta cieņa Stenderu dzimtas pārstāvjiem. Bija svētbrīdis Sunākstes baznīcā, kur notika arī Jēkabpils mūzikas skolas audzēkņu klasiskās mūzikas koncerts. Vairākums konferences dalībnieku pirmoreiz ieskatījās labi koptajā senajā un plašajā Zasas parkā. Šo uzskaitījumu vēl varētu turpināt. Kultūrvēstures plašo programmu sarūpēja Jēkabpils galvenās bibliotēkas enerģiskā direktore Zinaīda Rabša un Viesītes kultūras nama čaklā darbinieku saime. Latvijas Nacionālā bibliotēka uz Viesīti bija atvedusi arī ceļojošo izstādi par Sēliju, kura jau vairākus mēnešus atrodas šī novada dažādās vietās.

Dipl. iur. Ivars Reinis, Dr.sc.ing. Sigizmunds Timšāns,   "LV" informācijas redaktors

Foto: Sigizmunds Timšāns, "LV"